Rezidentu zinātniski pētnieciskie darbi
Permanent URI for this collection
Browse
Recent Submissions
Item Informētības un attieksmes faktoru izpēte atkarības ārstēšanas organizācijas sistēmā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Verhovskis, Nikolajs; Dāve, Venita; Rezidentūras studiju fakultāte; Faculty of ResidencyPētnieciskā darba tēma ir saistāma ar informētības un attieksmes faktoru izpēti atkarības ārstēšanas sistēmā. Pētījuma mērķis izvērtēt un aprakstīt ārstu, kā arī pacientu viedokli un pieredzi par narkoloģiskās palīdzības metodēm. Saņemt ieteikumus sistēmas pilnveidošanā no pacientu un ārstu puses. Pētījuma izlase izveidota no 84 dažādu specialitāšu ārstiem no dažādiem Latvijas reģioniem. Respondentu vecums no 28 līdz 63 gadiem. Ārstu respondentu sadalījums pēc dzimuma: 50% vīrieši, 50% sievietes. Ārsti darbojas 21 dažādā specialitātē, no kuriem 40% ir narkologi un psihiatri. Tāpat pētījumā piedalās 84 narkoloģiska profila pacienti. Pacienti vecumā no 18 līdz 68 gadiem, no kuriem 49% ir vīrieši. Pēc atkarības: 48 alkohola atkarīgie (56%), 28 narkotiku atkarīgie (33%) un 15 azartspēļu atkarīgie (14%). Darba teorētiskajā daļā tika analizēta zinātniskā literatūra, vadlīnijas un pētījumi par atkarību ārstēšanas metodēm, to efektivitāti, kā arī izvērtētas narkoloģiskās ārstēšanas iespējas ņemot vērā pēdējās aktuālās rekomendācijas. Tāpat tika izmantotas ārstu aptaujas anketas, pacientu aptaujas anketas, kuras izveidotas pēc aktuālām pieejamām ārstēšanas metodēm Latvijā. Pētijuma rezultāti liecina – kā pirmo no narkoloģiskās palīdzības metodēm ārsti visbiežāk pacientiem iesaka detoksikāciju (82%), savukārt pacienti visbiežāk arī izvēlās detoksikāciju (44%), kas ir izteikti mazāk, nekā to rekomendē ārsti. Ārstu informētības līmenis ir pietiekami augsts. Vājāk ārsti pārzina (7%) par rehabilitācijas kopienām PAV lietotājiem, izjūt nepietiekamību narkoloģiskās palīdzības valsts apmaksātu ārstēšanas programmu nodrošinājumā (77%), kā arī atzīmē, ka nepieciešami nodrošināt kompensējamos medikamentus pacientiem, kas saņem narkoloģisko palīdzību (70%). Pētnieciskais darbs satur 15 tabulas, 5 attēlus, ir izmantoti 23 literatūras avoti. Darba apjoms bez literatūras avotiem un pielikumiem ir 42 lappuses, bet pielikumi sastāda 19 lappuses.Item Izdegšanas sindroms starp Medicīnas fakultātes studentiem(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Sardaka, Karīna; Avota, Marija; Rezidentūras studiju fakultāte; Faculty of ResidencyPētījuma hipotēze: Medicīnas fakultātes studentiem ir Izdegšanas sindroma pazīmes, un ir ievērota korelācija starp Izdegšanas sindroma pazīmēm un Medicīnas fakultātes studentu studiju gada, papildus studijām, ārpusstudiju darbiem un ģimenes stāvokļa. Pētījuma mērķis: Izpētīt cik bieži Medicīnas fakultātes studentiem ir sastopams Izdegšanas sindroms, analizēt un salīdzināt pētījumu datus, un dalībnieku aizpildītas anketas, vai Izdegšanas sindroma pazīmes pieaug atkarībā no mācību slodzes. Analizēt un salīdzināt pazīmju korelāciju atkarībā no medicīnas studenta vecuma, dzimuma, ģimenes stāvokļa, studiju kursa, papildus studijām, darbam un citiem iespējamiem veicinošiem faktoriem. Darba uzdevumi: 1. Pētīt un analizēt literatūras datus par Izdegšanas sindroma sastopamību Medicīnas fakultātes studentiem provocējošiem un veicinošiem faktoriem, klīniskām izpausmēm, diagnostiku, ārstēšanas iespējām un profilaksi. 2. Izstrādāt aptaujas anketu, kuru izmantojot, ievākt un apkopot datus par Izdegšanas sindroma sastopamību starp Medicīnas fakultātes studentiem. Anketēšana notiks elektroniski caur https://docs.google.com/. Pētījuma dati tika ierakstīti datorprogrammā Microsoft Excel, turpmāka datu apstrāde notika datorprogrammā SPSS Statistics. 3. Analizēt Izdegšanas sindroma sastopamības biežumu Medicīnas fakultātes studentiem un to korelāciju atkarībā no studentu vecuma, dzimuma, ģimenes stāvokļa, studiju kursa, papildus studijām, darbam un citiem iespējamiem veicinošiem faktoriem. 4. Salīdzināt pētījuma darba rezultātus ar publicētiem literatūras datiem citās valstīs. Pētījuma materiāls: 2023. gadā veiktajā analītiskajā pētījumā iekļauti 112 dalībnieki - Medicīnas fakultātes studenti no Rīgas Stradiņa Universitātes un Latvijas Universitātes. Dati tika iegūti, izmantojot izstrādātu aptaujas anketu, kas sastāvēja no demogrāfiskās anketas un Maslačas Izdegšanas aptaujas. Kopumā analizētas 112 pētījuma dalībnieku anketas. Pētīta Izdegšanas sindroma sastopamības biežums Medicīnas fakultātes studentiem un to korelācija atkarībā no studentu vecuma, dzimuma, ģimenes stāvokļa, studiju kursa, papildus studijām, darbam un citiem iespējamiem veicinošiem faktoriem. Anketēšana veikta, ievērojot personas datu аizsаrdzību un konfidencialitāti. Pētījuma veikšanai saņemta atļauja no RSU Pētījumu ētikas komitejas. Pētījuma metodes: Pētījumā analizētas 112 Medicīnas fakultātes studentu aizpildītas anketas, kuru statistiskā datu apstrāde veikta pielietojot matemātiskās statistiskās datu apstrādes metodes: pētījuma dati tika ierakstīti datorprogrammā Microsoft Excel, turpmāka datu apstrāde notika datorprogrammā SPSS Statistics. Rezultāti un secinājumi: Izdegšanas sindroms var izsprausties daudzpusīgi, gan fiziski, gan psihoemocionāli. Šī sindroma diagnostika joprojām prasa plašu diferenciāldiagnostiku ar citām saslimšanām. Izdegšanas sindroma diagnostikai jābūt plašai, izmantojot dažādas metodes. Vislielāka loma diagnostikā ir uzticības pilnai sarunai ar pacientu, lai precīzi noskaidrotu anamnēzi un noteiktu visus darbā, studijās esošos psihosociālos riska faktorus, kuri var ietekmēt Izdegšanas sindroma attīstību pacientam. Savācot anamnēzi par pacientu nevar aizmirst arī par viņa rakstura īpašībām, slodzi ārpus studijām, darbam. Medicīnas studenti apmācības laikā pastāvīgi tiek pakļauti psihosemocionāla stresa faktoriem, kas, ja tie ir pastāvīgi, var izraisīt izdegšanas sindromu. Pieaugot izdegšanas sindroma izpausmei uz studentu veselību, samazinās studējošo akadēmiskie sasniegumi un paaugstinās risks ka students pārtrauks savas studijas. Saņemtie dati no veiktās anonīmas anketēšanas, pārliecinoši runā par to, ka aptaujātiem Medicīnas fakultātes studentiem tiek novērotas Izdegšanas sindroma pazīmes, un 36 (32,1%) no aptaujātiem studentiem ir augsts Izdegšanas sindroma līmenis. 24 (21,4%) no aptaujātiem Medicīnas fakultātes studentiem tika konstatēts augsts emocionālā izsīkuma līmenis, 63 (56,2%) no aptaujātiem studentiem – augsts depersonalizācijas līmenis, 52 (46,4%) no respondentiem tika novērots zems personīgo sasniegumu līmenis. No pētījuma rezultātiem izriet, ka hipotēze ir daļēji apstiprinājusies, un Medicīnas fakultātes studentiem tika atklātas Izdegšanas sindroma pazīmes. Pēc veiktās aptaujas datiem, statistiski ticamas atšķirības, korelācijas, starp Izdegšanas sindroma sastopamības pazīmju biežumu un vecumu, dzimumu, ģimenes stāvokli, studiju gadu, ārpus studiju aktivitāšu apjomu netika atrastas. Pēc Fišera testa p>0,05.Item Lūzuma izturības salīdzinājums implantu balstītām monolītiskām un CAD-on cirkonija dioksīda keramikas fiksētām zobu protēzēm(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Reiņikovs, Mārtiņš; Ozoliņš, Kārlis; Rezidentūras studiju fakultāte; Faculty of ResidencyŠī zinātniski pētnieciskā darba mērķis ir in-vitro pētījumā salīdzināt lūzuma izturību implantu balstītām monolītiskām un trīs slāņu cirkonija dioksīda keramikas fiksētām zobu protēzēm. Noskaidrot un izvērtēt CAD-ON konstrukciju potenciālu. Analizēt iespējamos ieguvumus un negatīvos aspektus kā konstrukciju izgatavošanā, tā klīniskajā pielietojumā. Izvērtējot in-vitro testa rezultātus varam secināt, ka CAD-ON tehnoloģijā izgatavotas implantu balstītas fiksētas zobu protēzes uzrāda augstākus lūzuma izturības rādītājus, salīdzinot ar monolītiska cirkonija restaurācijām. Ir nepieciešami papildus in-vitro pētījumi, lai pilvērtīgi izvērtētu CAD-ON restaurāciju klīniskā pielietojuma iespējas.Item Darba un rehabilitācijas iespējas arodslimniekiem(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Moisejevs, Deniss; Reste, Jeļena; Rezidentūras studiju fakultāte; Faculty of ResidencyIevads. 2021. gadā Latvijā reģistrēti 1807 pirmreizēji arodslimnieki. Diagnozes noskaidrošana un reģistrēšana ir sarežģīts process, kas prasa vairāku speciālistu slēdzienus un plašu diagnostiku. No 1993. gada līdz 2021. gadam Latvijā reģistrēti 23559 arodslimnieki, pārsvarā pacientiem ir muskuloskeletālas slimības. Pēc diagnozes noteikšanas pacientam nepieciešama atbilstoša ārstēšana, kas pārsvarā ir balstīta uz fizioterapiju un rehabilitāciju. Arodslimniekam ir iespēja saņemt finanšu līdzekļus rehabilitācijai no valsts. Lai novērstu veselības stāvokļa pasliktināšanos, arodslimniekam gandrīz vienmēr ir jāmaina darbs un apstākļi, jāiet pensijā vai jāmazina darba slodze. Darba mērķis. Noskaidrot, vai pacientiem tiek mainīti darba apstākļi pēc arodslimības diagnozes reģistrēšanas un cik bieži viņi izmanto rehabilitācijas iespējas Latvijā. Materiāli un metodes. Izmantojot anketēšanu, tika apjautāti 111 pacienti ar esošām arodslimībām vai tie, kuri pašlaik kārto arodslimību. Pacientiem tika uzdoti jautājumi par esošo arodslimību, darba apstākļu maiņu, kā arī par rehabilitāciju un pabalsta saņemšanu. Analizēti arī dati no internetā pieejamiem avotiem un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA). Rezultāti. 68% no visiem respondentiem aktīvi izmantoja rehabilitācijas programmu, kuras vidējais vērtējums starp respondentiem – 7,75 no 10 ballēm. 41,92% arodslimnieku pēc diagnozes noteikšanas mainījuši darbu vai darba apstākļus. Biežākais ieguvums no rehabilitācijas procesa ir sāpju mazināšana. Tikai 5% no aptaujātajiem apgalvoja, ka pēc procedūrām nav uzlabojumu. Biežākais iemesls, kāpēc pacienti neizmanto rehabilitāciju, ir neticība tam, ka procedūras palīdzēs (tā apgalvo 39% no šīs respondentu grupas). Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2022. gadā pabalstu par arodslimību saņēma 5447 personas. 283 personas saņēma pabalstu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā. Secinājumi. Pacienti aktīvi izmanto rehabilitācijas terapiju. Pašlaik mazāk nekā puse pēc diagnozes noteikšanas mainījuši darbu vai darba apstākļus, un tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc vēlāk šiem pacientiem pieaug arodslimību skaits un smagums.Item Pēc COVID-19 rehabilitācijas pacientu funkcionāla stāvokļa novērtēšana ar Funkcionāla stāvokļa pēc COVID-19 skalu. Skalas starpkultūru adaptācijas un validācijas process(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Mironova, Veronika; Mihejeva, Illa; Rezidentūras studiju fakultāte; Faculty of ResidencyIevads: Klok et al. (2020) ierosināja Post-COVID-19 funkcionālā stāvokļa (PCFS) skalu kā vienkāršu rīku, lai novērtētu ierobežojumus, kas saistīti ar pastāvīgiem simptomiem. Darba mērķi un uzdevumi: Darba mērķis: Adaptēt un validēt Pēc COVID-19 Funkcionāla Stāvokļa skalu un tās lietošanas instrukciju latviešu valodā. Darba uzdevumi: (1) Veikt literatūras sistemātisko pārskatu par tēmu. (2) Adaptēt PCFS skalu no angļu uz latviešu valodu. (3)Veikt pacientu aptauju un balstoties uz aptaujas rezultātiem veikt PCFS skalas validāciju. Darba metodes: Lai validētu skalu tika izstrādāts prospektīvs šķērsgriezuma pētījums. Tika sazināts ar PCFS skalas autoriem, lai dabūtu atļauju skalas lietošanā. Darba proces sastavēja no sekojošiem soļiem: (1) PCFS skalas tulkošanas un adaptācijas process, skalas latviešu versija iegūšana. (2) Anketas izveidošana. (3) Ētikas komitejas atļauju iegūšana. (4) Iekļaušanas kritēriju izstrādāšana. (5)Aptaujas izplatīšana un anketēšana (6) Datu statistiskā apstrāde IBM SPSS programmā. Papildus datu apstiprināšanai un pētījuma kvalitātes uzlabošanai tika veikts literatūras sistemātisks pārskats. Rezultāti: Sistemātiskajam literatūras pārskatam tika atlasīti 6 raksti, kas aprakstīja PCFS skalas starpkultūru adaptācijas un validācijas procesu.Visi pētījumi bija publicēti laikā periodā no 2021. līdz 2023.gadam. Visu pētījumu rezultāti demonstrēja labu uzticamību, kas norāda uz PCFS skalas derīgumu. Kopumā pētījumā piedalījās 30 cilvēki vecumā no 30 līdz 62 gadiem- 6 vīrieši un 24 sievietes. Mediānais respondentu vecums bija 51,0 gadi (SD ±7,03 gadi). Mediānais laiks no slimošanas līdz anketēšanas brīdim bija 52,0 nedēļas (SD ± 27,10 nedēļas), kas ir 11,97 mēneši. 5 cilvēki aizpildīja anketu atkārtoti acīmredzamas validitātes novērtēšanai un tika iegūtas 2 “Jā” atbildes uz pēdejo jautājumu, pārējas bija “Nē” atbildes Secinājumi: (1.) Atbilstoši literatūras sistemātiskajam pārskatam PCFS skala valīda un ir derīga lietošanai klīniskajā praksē. (2.) PCFS skalas latviešu versijai piemīt slikta acīmredzama validitāte, tāpēc viņu nevar izmantot klīniskajā praksē. Nepieciešams atkārtots, labi plānots pētījums.Item Pacientu apmierinātības ar akūtu pēcoperācijas sāpju ārstēšanu pēc traumatoloģiskām un ortopēdiskām operācijām novērtējums Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Ķeņģis, Olafs; Golubovska, Iveta; Rezidentūras studiju fakultāte; Faculty of ResidencyŠī darba mērķis ir apzināt, izvērtēt un aprakstīt pacientu apmierinātību ar pēcoperācijas sāpju ārstēšanu Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas traumatoloģijas un ortopēdijas nodaļā. Pielietotā metodoloģija ir prospektīvs observācijas pētījums, kurš veikts Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā laika posmā no 2023. gada 1. marta līdz 31. maijam. Pētījuma laikā veikta pacientu anketēšana, iegūto datu apkopošana un statistiskā analīze ar neparametriskām statistikas metodēm. Izmantota programma IBM SPSS Statistics 22. Zinātniskais darbs uzrakstīts latviešu valodā uz 38 lapām, tā sastāvā ir ievads, literatūras apskats, pētījuma materiālu un metodes apraksts, rezultāti, diskusijas sadaļa, kā arī secinājumi un izmantotās literatūras saraksts. Literatūras apskatā ir četras nodaļas, kurās aprakstīti algoloģijas pamatjautājumi, tajā skaitā, sāpju definīcija, anatomija, sāpju veidi un jēdziens par sāpju biopsihosociālo modeli, pēcoperācijas sāpju galvenie aspekti, kā arī izklāstīts multimodālās sāpju ārstēšanas jēdziens un būtība. Darba autors izskaidrojis pacientu apmierinātības aktualitāti gan pašam pacientam, gan medicīniskajam personālam, lielu nozīmi piešķirot saskarsmes jautājumiem, līdzestībai un izglītībai. Zinātniskā darba diskusiju secinājumu daļā aprakstīts, ka pēcoperācijas sāpju kontrole pacientiem pēc traumatoloģiskām un ortopēdiskām operācijām ir nepietiekama, dažkārt pēcoperācijas sāpes traucē veikt fiziskas aktivitātes, mazāk ietekmējot garastāvokli un emocijas. Neskatoties uz salīdzinoši intensīvām sāpēm, lielākā daļa pacientu ir apmierināti ar pēcoperācijas sāpju ārstēšanu pēc traumatoloģiskām un ortopēdiskām operācijām. Darba autors apņemas izstrādāt un ieviest praksē vienotas multimodālas rekomendācijas pēcoperācijas sāpju ārstēšanai, kas veicinās pacientu apmierinātību. Pievienots izmantotās literatūras saraksts.Item Cilvēka imūndeficīta vīrusa vertikālā transmisija un tā klīniskās izpausmes bērnam pirmajā dzīves gadā - klīniskā gadījuma analīze(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Kramiņa, Agija; Ziemele, Inga; Rezidentūras studiju fakultāte; Faculty of ResidencyKlīniskajā gadījumā prezentēts piecus mēnešus vecs pacients, kas piektajā slimības dienā tika stacionēts Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) ar sūdzībām par paaugstinātu ķermeņa temperatūru, klepu un petehiāliem izsitumiem kakla rajonā, kas parādījušies četras dienas pirms stacionēšanas. Klīniski pacienta stāvoklis bija grūts, pacients bija miegains, apātisks, ar tahikardiju, tahipnoju un skābekļa (O2) saturāciju asinīs 88%. Fizikālajā izmeklēšanā bija redzami petehiāli izsitumi uz kakla, krūšu kurvja, rokām, kājām un cirkšņiem. Mutes gļotādā un uz mēles balts aplikums, autiņu dermatīts. Pozitīvs sprandas stīvums, auskultatīvi dzirdami mitri trokšņi un palpējama palielināta akna. Sākotnēji, laboratoriski konstatēta anēmija, paaugstināti iekaisuma rādītāji – C reaktīvais proteīns (CRO) 55,17mg/L, interleikīns 6 (IL-6) – 146 pg/ml , cerebrospinālajā šķidrumā (CSŠ) - pleocitoze ar 69,1% mononukleārajām šūnām. Diagnostiskajos izmeklējumos konstatēta abpusēja pneimonija, hepatomegālija, splenomegālija. Pacienta CSŠ tika konstatēts pozitīvs citomegalovīrusa (CMV) dezoksiribonukleīnskābe (DNS), ko apstiprināja arī asins un urīna paraugā. Trīspadsmitajā stacionēšanas dienā laboratoriskajos izmeklējumos konstatētas pozitīvas cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) 1/2 antivielas un HIV1 antigēns (Ag). HIV diagnosticēšanas brīdī pacients bija dziļā imūnsupresijā ar T limfocītu (CD4) skaitu 22,75%, iegūta imūndeficīta sindroma (AIDS) stadijā. Dinamikā pacientam attīstījās tādas oportūnistiskās infekcijas (OI) kā Pneumocystis carinii pneimonija (PCP), ko apstiprināja pozitīvs Pneumocystis carinii DNS nazofaringeālajā uztriepē, kandidoze, konstatējot Candida albicans uzsējumā no mutes dobuma, fēcēm un pozitīvu Candida albicans antigēnu asinīs. Uzsējumā no auss izdalījumiem izauga Pseudomona aeruginosa baktērija. Klīniski Bacillus Calmette-Guerin (BCG) vakcinācijas vietā attīstījās lokāla tuberkuloze (TB). Atbilstoši infekcijas etioloģiskajam izsaucējam, pacients saņēma ārstēšanu ar antiretrovirālo terapiju (ART), Valgancikloviru, Gancikloviru, Foscarnet, Trimetoprimu/Sulfametaksozolu, Flukanazolu, Ceftazidimu, Izoniazīdu, Etambutolu un Rifabutīnu. Kopumā pacienta ārstēšana stacionārā ilga septiņus mēnešus, tā ārstēšanā iesaistījās multidisciplikāra ārstu komanda.Item Medicīnas personāla nagu pārklājuma un garuma loma nozokomiālo infekciju izplatībā. Literatūras metaanalīze(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Grise, Madara; Laizāne, Gunta; Rezidentūras studiju fakultāte; Faculty of ResidencyIevads. Nozokomiālo infekciju izplatība veselības aprūpes iestādēs tiek saistīta ar medicīnas personāla roku nagu garumu un pārklājumu. Tā ir aktuāla problēma, jo nepastāv striktas prasības un ierobežojumi saistībā ar roku nagu stāvokli veselības aprūpē strādājošajiem. Globāli šī tēma tiek arvien plašāk pētīta, lai būtu iespēja izvirzīt uz pierādījumiem balstītas prasības. Darba mērķis. Veikt literatūras metaanalīzi, lai noskaidrotu, vai medicīnas personāla nagu garums un pārklājums palielina nozokomiālo infekciju izplatību. Materiāls un metodes. Uz pierādījumiem balstītās datubāzēs tika identificēti 68 raksti. Netika izmantoti citi literatūras avoti. Tika atrasti 11 dublikāti, kuri tika izslēgti no analīzes. Atlikušie 57 raksti tika padziļināti pētīti un no tiem izslēgti 27, jo nebija pieejams pilna teksta raksts, kā arī vēl pieci neatbilda tēmai. Pēc atsijāšanas atlikušie raksti tika izmantoti kvalitatīvajā un kvantitatīvajā metaanalīzē. Rezultāti. Kvalitatīvajā metaanalīzē iegūts statistiski ticams rezultāts, ka 84% (n=21) zinātniski pētniecisko rakstu autori secina, ka gari (> 2 mm) un pārklāti nagi uz medicīnas personāla rokām palielina nozokomiālo infekciju risku, bet 16% (n=4) pētniecisko darbu autori pēc rezultātu iegūšanas nevarēja apstiprināt šo apgalvojumu (p < 0.05). Netika atrasts neviens raksts, kur autori pēc pētījuma rezultātu iegūšanas apgalvotu, ka medicīnas personāla garu un pārklātu nagu nēsāšana darbā ar pacientiem būtu atbalstāma. Kvantitatīvā metaanalīzē apvienoti pētījumos iegūtie dati par baktēriju uzsējumu veikšanas biežumu mākslīgi pārklātiem un dabīgiem nagiem. Rezultātā vairāk baktēriju tika uzsētas no mākslīgi pārklātiem nagiem, taču atšķirība nebija statistiski nozīmīga (p > 0.05). Secinājumi. Pēc zinātniski pētnieciskā darba veikšanas, kas ietvēra plašu literatūras apskatu, kvalitatīvo un kvantitatīvo metaanalīzi, var secināt, ka uz medicīnas personāla rokām esošie garie un mākslīgi pārklātie nagi palielina nozokomiālo infekciju risku. To nēsāšana darbā ar pacientiem nav atbalstāma un būtu strikti jāierobežo. Kvantitatīvās metaanalīzes veikšanu visvairāk apgrūtina dažādā pētījumu uzbūve, metodes, kā arī nepilnīgs rezultātu atspoguļojums un datu apraksts. Iespējams, ir nepieciešami turpmāki nacionāla mēroga pētījumi, lai novērtētu ar nagu garumu un nagu mākslīgo pārklājumu saistītās tradīcijas, un to saistību ar nozokomiālo infekciju izplatības riskiem Latvijas veselības aprūpē strādājošiem darbiniekiem.Item Pēcārstēšanas radītāju korelācija ar standartizētiem klīniski morfoloģiskiem rādītājiem HER2 pozitīvām, lokāli izplatītām krūts vēža pacientēm(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Grigorjeva, Oļesja; Liepiņa, Elīna; Rezidentūras studiju fakultāte; Faculty of ResidencyLatvijā 2017.gadā 54,8% gadījumu krūts vēzi diagnosticē II un III stadijā, līdz apmērām 20% no tiem ir HER2 pozitīvs krūts vēzis, šādos gadījumos ārstēšanu uzsāk ar neoadjuvanto sistēmisko terapiju. Lai uzlabotu šo pacienšu kopējo dzīvildzi, mazināt mirstību un recidīva risku, tiek pielietota ķīmijterapija kombinācijā ar mērķterapiju: anti-HER2 mērķterapija (trastuzumab vai trastuzumab/pertuzumab.) Atkarībā no atbildes reakcijas uz neoadjuvantu sistēmisko terapiju, pacientes pēc krūts ķirurģiskas ārstēšanas turpina adjuvantu mērķterapiju ar trastuzumab vai trastuzumab emtansine. Ir apstiprināts ka HER2 pozitīvas, lokāli izplatītas krūts vēža pacientes, kuras saņēma neodajuvantu citostātisku terapiju kopā ar trastuzumab/pertuzumab, lielāka daļa sasniedz pilnīgo patomorfoloģisku atbildi, nekā saņemot tikai trastuzumab ar ķīmijterapiju [1]. Pēc pētījuma rezultātiem, pacientēm, kas saņēma citostātisku terapiju kopā ar trastuzumab, recidīva risks samazinās par 10%, un 10 gadu kopēja dzīvildze pieaug par 9%, salīdzinot ar ķīmijterapiju ka vienīgo ārstēšanās veidu. Savukārt neoadjuvanta ķīmijterapija kopā ar trastuzumab/pertuzumab palielina kopējo dzīvildzi vēl par 3,9%, izteikti mazina recidīva risku, uzlabo pilnīgo patomorfoloģisku atbildi par 50-70%, salīdzinājumā ar ārstēšanu ar trastuzumab kopā ar ķīmijterapiju [2]. Lai noskaidrotu, kurām HER2 krūts vēža pacientēm būs labāka klīniska un patomorfoloģiska atbilde uz neoadjuvantu sistēmisko terapiju (trastuzumab pret trastuzumab/pertuzumab kombinācija ar neoadjuvantu citostātisko terapiju) nepieciešams noteikt korelāciju starp patomorfologisku atbildi un standartizētiem klīniski morfoloģiskiem radītājiem. Latvijā šāds pētījums nav veikts, tāpēc mana darba mērķis ir salīdzināt RAKUS LOC datus ar klīnisko pētījumu rezultātiem.Item Svara un auguma dinamikas izmaiņas pamatskolas vecuma bērniem, Covid – 19 pandēmijas ierobežojumu ietekme uz tiem(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Graudone, Dita; Tīcmane, Gunta; Rezidentūras studiju fakultāte; Faculty of ResidencyAugums ir svarīgs ģenētiski noteikts un stabils rādītājs, pēc kura nosaka citus parametrus – ķermeņa svaru, krūšu un galvas apkārtmēru, kā arī citus funkcionālos rādītājus. Augšanas process uzskatāms par vienu no galvenajiem parametriem bērna vispārējās veselības stāvokļa raksturošanai. Bērna attīstību un augšanu ietekmē dažādi iekšējie un ārējie faktori - iedzimtība, apkārtējā un emocionālā vide, fiziskā un psihiskā veselība, uztura kvalitāte, gan arī hormonālās sistēmas darbība (Dzīvīte-Krišāne, 2022; Dzīvīte Krišāne, I. u.c.). Aptaukošanās izplatība bērnu un pusaudžu vidū augusi no 1 % 1975. gadā līdz 8 % meiteņu un 9 % zēnu vidū 2016. gadā. Tikai 1 – 2 % bērnu aptaukošanās ir saistīta ar ģenētiskām un endokrīnām slimībām, pārējie 98 % gadījumu virssvara un aptaukošanās iemesls bērniem ir nesabalansēts uzturs un mazkustīgums. Covid – 19 pandēmijai ir bijusi plaša ietekme uz bērnu veselību visā pasaulē. Pandēmijas laikā vairākas valstis ir novērojušas bērnu aptaukošanās izplatības palielināšanos. Pētījumi liecina, ka pandēmija saasināja aptaukošanās riska faktorus (Gailīte, 2020). Aptaukošanās bērniem ir visbūtiskākā sabiedrības veselības problēma divdesmit pirmajā gadsimtā. Tā ir kļuvusi par pandēmiju visā pasaulē. Bērniem un pusaudžiem ar aptaukošanos agrīni draud attīstīties sirds un asinsvadu sistēmas slimības, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, metaboliskais sindroms, insulīna rezistence, 2. tipa cukura diabēts, dažādu veidu audzēji, ortopēdiskas, nopietnas psiholoģiskas un neiroloģiskas problēmas, kā arī citi hroniski traucējumi (Gardovska, D., Dzīvīte-Krišāne, I. un Gailite, J., 2022). Šī pētnieciskā darba mērķis ir noskaidrot virssvara un aptaukošanās izplatību pamatskolas vecuma bērniem, analizējot Covid – 19 pandēmijas ierobežojumu ietekmi uz tiem. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika veikta literatūras avotu izpēte un kvantitatīvs pētījums svara un auguma dinamikas izmaiņām pirmskolas vecuma bērniem un Covid – 19 pandēmijas ietekmi uz tiem. Tika izveidota datu bāze par skolēnu svaru un auguma ikgadējiem mērījumiem no pirmās līdz devītajai klasei, datus iegūstot no pacientu ambulatorajām kartēm. Tika veikts aprakstošs un salīdzinošā tipa pētījums, izmantojos Microsoft Excel programmu un IBM SPSS 20 programmatūru, pielietojot Pīrsona Hī kvadrātā testu, Fišera Eksakto testu kvalitatīvajiem datiem, bet kvantitatīvajiem datiem Šapīrova Vilka testu, neatkarīgo izlašu t testu, Manna – Vitnija U testu. Darba pirmajā daļā iekļauts literatūras apskats par bērna fizisko attīstību un augšanu, statistikas dati par aptaukošanos un lieku svaru, lieko svaru un aptaukošanos, kā arī Covid- 19 pandēmijas ietekmi uz to. Otrajā daļā tiek aprakstītas pētījuma metodes un pētījuma rezultāti. Pētījumā tika iekļauti 149 skolēni, izslēdzot 65 skolēnus, kuriem nebija pilnvērtīgi veikti svara un auguma mērījumi. Kopumā pētījumā tika iekļauti 62 zēni un 87 meitenes, kuri dzimuši laika posmā no 2007. līdz 2015. gadam. Pirms Covid – 19 pandēmijas gadu mērījumi atbilst laika posmam no 2014. līdz 2019. gadam, bet laika posmā no 2020. līdz 2022. gadam veiktos mērījumus ietekmējuši Covid – 19 pandēmijas ierobežojumi. Analizējot pētījuma rezultātus tika secināts, ka virssvars un aptaukošanās ir aktuāla problēma visās vecuma grupās no pirmās līdz devītajai klasei. Skolēni, kuriem ir virssvars un aptaukošanās jau pirmajā klasē ir pakļauti lielākam riskam, ka liekā svara problēma saglabāsies visus pamatskolas gadus. Arī zema svara problēma ir izplatīta visās klasēs, izņemot devīto klasi, kur nevienam skolēnam nebija pazemināts svars. Analizējot svaru starp dzimumiem, astotajā (p = 0,014) un otrajā klasē (p = 0,048) uzrādās nozīmīgas sakarības. Astotajā klasē meitenēm visvarbūtīgāk būs normāls svars – 13 (86,7 %), bet vismazāk varbūtīgi būs zems svars – 0 (0,0 %). Zēniem visvarbūtīgāk būs pazemināts svars – 3 (25,0 %), vismazāk varbūtīgi, ka būs normāls svars – 4 (33,3 %). Meitenēm nav tendence uz virsvaru – 1 (6,7 %) un aptaukošanos - 1 (6,7 %), zēniem tiecas uz virssvaru – 3 (25,0 %) un aptaukošanos – 2 (16,7 %). Otrajā klasē visvarbūtīgāk, ka zēniem būs zems svars– 5 (8,8 %), bet meitenēm visvarbūtīgāk, ka nebūs zems svars – 0 (0,0 %). Meitenēm ir tendence būt ar normālu svaru – 56 (78,9 %), nav tendence uz virssvaru – 9 (12,7 %) un aptaukošanos – 6 – (8,5 %). Zēniem nav tendence uz normālu svaru – 37 (64,9 %), tendence uz virssvaru – 8 (14,0 %) un aptaukošanos – 7 (12,3 %). Nozīmīga auguma garuma atšķirība starp zēniem un meitenēm ir astotajā klasē, kur zēni ir garāki par meitenēm. Nozīmīgas atšķirības starp svaru un dzimumiem nav nevienā no klasēm. Nozīmīgas atšķirības starp svara pieaugumu un dzimumiem nav nevienā no klasēm. Meitenēm augšanas pīķis ir vērojams no trešās uz piekto klasi, kur vērojama nozīmīga atšķirība auguma garuma pieaugumā, salīdzinājumā ar zēniem. Zēniem augšanas pīķis vērojams no sestās uz devīto klasi, kur vērojama nozīmīga atšķirība auguma garuma pieaugumā, salīdzinājumā ar meitenēm. Covid – 19 pandēmijas ierobežojumi nozīmīgi ietekmēja svara pieaugumu visās klasēs, izņemot trešo klasi. Covid – 19 pandēmijas ierobežojumi auguma garuma pieaugumu nozīmīgi ietekmēja tikai astotās klases meitenes, kur vērojamas nozīmīgs auguma garuma pieaugums, salīdzinot ar gadiem, kurus neietekmēja Covid – 19 pandēmijas ierobežojumi. Covid – 19 pandēmijas ierobežojumi radīja nozīmīgu ietekmi svara pieaugumam pamatskolas vecuma bērniem.Item Aizkuņģa dziedzera vēžā radikālās ķirurģiskās ārstēšanas analīze Latvijas Onkoloģijas centrā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Fokins, Kirils; Sīviņš, Armands; Rezidentūras studiju fakultāte; Faculty of ResidencyIevads: Aizkuņģa dziedzera vēzis ir onkoloģiska saslimšana ar agresīvu gaitu un slikti ilgtermiņa dzīvildzes prognozi. Pēc 2020.gada PVO datiem kopējā vēža incidences pasaulē aizkuņģa dziedzeris ierindojas 12.vietā. Mirstības ziņā - 7.vietā. Izolēti aplūkojot Latviju, tā incidences ziņā ierindota divpadsmitajā vietā, mirstības ziņā - piecpadsmitajā vietā pasaulē. Radikāla ķirurģiska ārstēšana tiek uzskatīta par galveno ārstēšanas veidu aizkuņģa dziedzera vēža gadījumā. Metodes: Tika veikts retrospektīvs pētījums, iekļaujot pacientus, kuri saņēmuši radikālu ķirurģisku ārstēšanu sakarā ar aizkuņģa dziedzera audzēju laika posmā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim. Visi pacienti bijuši stacionēti Rīgas Klīniskajā Universitātes slimnīcā, stacionārā “Latvijas Onkoloģijas centrs”. Tika veikta operatīvās taktikas, pēcoperācijas komplikāciju, pēcoperācijas perioda, ilgtermiņa dzīvildzes un mirstības analīze. Papildus noteikta riska faktoru korelācija ar pacientu mirstību. Rezultāti: Ķirurģisku ārstēšanu kopumā saņēmuši 176 pacientu, no tiem 138 (78,4%) sakarā ar adenokarcinomas diagnozi un 38 (21,6%) ar neiroendokrīna audzēja diagnozi. Kopumā 76 (43,2%) pacientiem novērotas komplikācijas pēc ISGPS un Clavien-Dindo klasifikācijas. Izvērtējot pacientu mirstību, konstatēta spēcīga korelācija ar stacionēšanas ilgumu ITN (p=0.013), audzēja stadiju (p=0,002), postoperatīvu komplikāciju esamību (p=0,003) un audzēja histoloģisko diagnozi (p=0,001). Piecu gadu dzīvildze adenokarcinomas grupā bija 15,1% un 82,4% neiroendokrīno audzēju grupā. Papildus salīdzinot mezopankreatisko ekscīziju (MPE) un standarta limfadenektomiju, konstatēts, ka veicot MPE, pagarinās operācijas laiks, stacionēšanas ilgums ITN un onkoloģijas nodaļā, taču tiek izmeklēts lielāks skaits limfmezglu, kas ir pozitīvs radikalitātes un labas prognozes rādītājs. Secinājumi: Pētījums pierāda, ka Latvijas Onkoloģijas centrā pacientu ilgtermiņa dzīvildze adenokarcinomas un neiroendokrīno audzēju grupās ir pielīdzināma citos pētījumos aprakstītajiem datiem. Neskatoties uz to, ir augsta pēcoperācijas komplikāciju incidence, kas norāda uz vajadzību pēc uzlabojumiem postoperatīvajā pacientu aprūpē.Item Durālas punkcijas epidurāla bloka salīdzinājums ar konvencionālu epidurālu bloku dzemdību analgēzijai(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Duboka, Jeļena; Šarkele, Marina; Rezidentūras studiju fakultāte; Faculty of ResidencyDarba mērķi: salīdzināt durālas punkcijas epidurālas atsāpināšanas (DPEA) un konvencionālās epidurālas atsāpināšanas (EA) efektivitāti dzemdību analgēzijai. Pieradīt, ka DPEA ir efektīva un droša dzemdību atsāpināšanas metode. Pētījuma materiāli un metodes: prospektīvā kohortu pētījumā tika iekļautas sievietes ar dzemdību sākumu 37.-42. grūtniecības nedēļā, kuras izvēlējās neiroaksiālu dzemdību analgēziju Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Dzemdību nodaļā laika periodā no 2023.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 31.jūlijām. Pētījuma populācija tika sadalīta divās grupās – vienai grupai tika veikta konvencionāla epidurāla analgēzija (EA), otrai – durālas punkcijas epidurāla analgēzija (DPEA). Tika novērtēts laiks līdz apmierinošai atsāpināšanai (Numeric pain score ≤3 ballām), sakrālā un motorā bloka iestāšanās laiks, atsāpināšanas nepilnības (unilaterāla/ heterogēna blokāde), manipulācijas ar epidurālu katetru, kopējais nepieciešamais medikamentu daudzums dzemdību atsāpināšanai un laiks starp atkārtotiem bolusiem epidurāli, kā arī jaundzimušā stāvoklis pēc Apgares skalas 1. un 5. minūtes beigās. Rezultāti: EA grupā laiks līdz NPS≤3 ballēm bija 9.55±3.02 minūtes, DPEA grupā 7.83±3.87 minūtes, p=0.12. Sakrālā blokāde tika sasniegta 22.7% EA grupā un 84.2% DPEA grupā, p<0.001. Motorais bloks netika novērots. Heterogēna blokāde tika novērota 27.3% EA grupā un 10.5% DPEA grupā, p=0.25. Manipulācijas ar epidurālu katetru tika veiktas tikai vienā gadījumā EA grupā- katetrs pavilkts 1 cm uz āru. Dzemdības atrisinājas ar ķiezargriezienu 36.4% EA grupā un 31.6% DPEA grupā, p=0.5, operatīvas vaginālas dzemdības (vakuumekstrakcija) notika 9.1% un 10,5% gadījumu EA un DPEA grupās respektīvi. Pirmais atkārtotais lokālā anestētiķa bolus bija nepieciešams vēlāk DPEA grupā (pēc 124.7± 43.6 minutēm) nekā EA grupā (pēc 93.5±33.2 minutēm), p<0.05. Statistiski ticama atšķirība laikā līdz nākamajām medikamenta bolusa devām netika novērota pacientēm, kam dzemdības turpinājās ilgāk par 120 minutēm pēc EA/DPEA uzsākšanas. Kopējais bupivakaīna daudzums stundā bija 11.46±2.46mg/st EA grupā un 9.34±2.75mg/st DPEA grupā, p<0.05. Statistiski nozīmīga atšķirība netika konstatēta jaundzimušo Apgares skalas vērtējumos 1. un 5. minūtes beigās. Pēcpunkcijas galvassāpes netika novērotas nevienā gadījumā. Secinājumi: DPEA ir saistīta ar lielāku sakrālās blokādes attīstības varbūtību. Pielietojot DPEA tehniku pagarinās laiks līdz pirmai atkārtotai lokāla anestētiķa bolusa devai un tā ir saistīta ar mazāku lokāla anestētiķa patēriņu stundā salīdzinot ar EA.Item Pāru terapijas skatījums uz vardarbību romantiskajās attiecībās(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Dmitrijevs, Jevgēnijs; Utināns, Artūrs; Rezidentūras studiju fakultāte; Faculty of ResidencyRomantisko jeb intīmo partneru vardarbība vispusīgi ietekmē cilvēka labklājību, mentālo un fizisko veselību. Līdz šīm literatūrā vairāk ir pētīta vardarbības ietekme uz fizisko veselību. Šajā literatūras apskatā tiek apskatīti pēdējos 30 gados veikti pētījumi saistībā ar intīmo partneru vardarbību un mentālo veselību, un iespējamajām pāru terapijas intervencēm. Šis darbs ir sistemātisks literatūras apskats, kas veidots, izmantot Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) metodiskos norādījumus literatūras apskata veidošanai.Item Informēta piekrišanas dzemdību indukcijai un komunikācija ar ārstu dzemdību indukcijas laikā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Bojarune, Žanna; Jagodkina, Svetlana; Rezidentūras studiju fakultāte; Faculty of ResidencyDarbā tika izpētīta informētas piekrišanas vēsture, kādi juridiski likumi to regulē Latvijā. Analizēta pacienta un ārsta komunikācija dzemdību indukcijas laikā, un kādi faktori ietekmē tās efektīvitāti. Izpētīts cik lielā mērā pacientes tiek informētas par dzemdību indukciju, vai viņam paliek kādi neatbildēti jautājumi. Pētījuma laikā tika identificēti faktori, kas traucē ārsta un pacientes komunikācijai. Darba mērķis: Izpētīt pacienšu apmierinātību ar dzemdību indukciju. Noskaidrot pacienšu informētību par dzemdību indukciju. Verificēt faktorus, kas kavē pacientes un ārsta veiksmīgas komunikācijas dibināšanu. Salīdzināt dzemdību indukcijas piekrišanas veidlapas dažādos Latvijas stacionāros. Izstrādāt informatīvu materiālu pacientēm par dzemdību indukciju. Darba uzdevumi: Apkopot literatūras datus par dzemdību indukcijas metodēm, to komplikācijām. Izpētīt Latvijas stacionāros un ārzemēs pielietotas dzemdību indukcijas informētas piekrišanas veidlapas. Izstrādāt optimālu dzemdību indukcijas informētas piekrišanas veidlapu, ko varētu pielietot Latvijas stacionāros. Atlasīt pētāmas grupas pacientes un veikt to anketēšanu. Grupēt pacientes pēc vecuma, izglītības, dzemdību indukcijai pielietotas metodes, dzemdību iznākuma. Veicot datu apstrādi ar statistiskām metodēm salīdzināt pacientu apmierinātības pakāpi dzemdību indukcijas laikā pētāmās grupās. Verificēt jautājumus uz kuriem pacientes nav saņēmušas atbildes dzemdību indukcijas laikā. Izstrādāt informatīvu materiālu par dzemdību indukciju, ņemot vērā pacientus interesējošus jautājumus. Pētījumā secināts, ka ārsta komunikācijas novērtējums nav atkarīgs no grūtniecības laika, dzemdību veida, ilguma, pacientes vecuma. Lielāko pacienšu daļu apmierina komunikācija ar ārstu un viņa sniegta informācija, bet pacientes bieži netiek informētas par izmantotu indukcijas metožu sarežģījumiem un ierobežojumiem. Lielāka pacientu daļa paraksta informētu piekrišanu, bet daļa pēc dzemdību indukcijas uzsākšanas. Ambulatori izsniedzams informatīvais materiāls var sniegt pacientēm drošības sajūtu, pacientēm kurām trūkst informatīva materiāla, ko izsniedz ambulatori.Item Furnjē gangrēna – infekcijas etioloģija kā slimības iznākuma prognostisks faktors(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Bērziņš, Jānis; Lietuvietis, Vilnis; Rezidentūras studiju fakultāte; Faculty of ResidencyFurnjē gangrēna ir ārējo dzimumorgānu, starpenes un perianālā reģiona nekrotizējošs fascīts – reta infekcijas slimība ar smagu gaitu un augstu mirstību, kas pamatā skar vīriešus 50–70 gadu vecumā. Tā ir polimikrobiāla infekcija, ko visbiežāk izraisa starpenes ādas vai zarnu trakta mikroflora, kas nonākot imūnsupresēta pacienta zemādā un starpfasciju telpā strauji izplatās, radot plašu audu bojājumu, išēmiju, zemādas un ādas nekrozi un vispārēju intoksikāciju. Savlaicīga slimības atklāšana un ārstēšanas uzsākšana ir būtisks priekšnosacījums pacientu dzīvības un dzīves kvalitātes saglabāšanā. Iespējamie infekcijas izcelsmes avoti ir urīnceļi, āda, sēklinieki un zarnu trakts. Galvenie riska faktori ir cukura diabēts, īpaši slikti kontrolēts, aptaukošanās un alkoholisms. Pacienti nereti tiek nogādāti stacionārā smagā stāvoklī, ar sepsi un multiorgānu disfunkciju. Ārstēšanas pamatā ir agrīna un plaša nekrotisko audu ķirurģiska ekscīzija, kombinācijā ar plaša spektra antibakteriālo terapiju. Pēcoperācijas periodā pacienti tiek ārstēti intensīvās terapijas klīnikā un tiek veikta regulāra brūču pārsiešana. Vairumā gadījumu, lai kontrolētu infekcijas izplatību, nepieciešama atkārtota operācija. Pacienta vispārējam stāvoklim stabilizējoties brūču aprūpi turpina uroloģijas vai brūču ķirurģijas profila nodaļā. Ņemot vērā plašo audu defektu bieži ir nepieciešama rekonstruktīvā ķirurģija un ilgstoša rehabilitācija – kopumā ārstēšanas process prasa lielu cilvēku un finansiālo resursu. Sabiedrībai novecojot un pieaugot cukura diabēta izplatībai, nepieciešams uzlabot ārstu un pacientu informētību par Furnjē gangrēnu, jo veiksmīgas ārstēšanas priekšnosacījums ir agrīna diagnozes noteikšana un pareizas ārstēšanas uzsākšana. Pētījuma mērķis: Noskaidrot infekcijas izcelsmes ietekmi uz mirstības rādītājiem Furnjē gangrēnas pacientu vidū. Sekundārais mērķis ir izvērtēt pacientu individuālos faktorus, kā mirstības prognostiskus rādītājus. Materiāli un metodes: Tika veikts visaptverošs literatūras apskats par Furnjē gangrēnu, par pamatu ņemot meta analīzes, atzītu autoru mācību grāmatas un rakstus citētos zinātniskajos žurnālos. Tika atlasīti un pētījumā iekļauti pacienti, kas ārstējušies Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Jēkabpils Reģionālajā slimnīcā un Daugavpils Reģionālajā slimnīcā ar diagnozi “Nekrotizējošs fascīts” (SSK-10 kods M72.6), kad skarti ārējie dzimumorgāni, starpene vai perianālais reģions, un noteikta klīniskā diagnoze “Furnjē gangrēna” laika posmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. aprīlim. Tika izveidota datu bāze, un tajā anonīmā veidā ievadīti dati par iekļautajiem pacientiem, pētot arhīvā esošo medicīnisko dokumentāciju un slimnīcu iekšējās informācijas sistēmas. Datu uzglabāšanai, apstrādei, grafiskai attēlošanai un analīzei izmantotas datorprogrammas MS Excel un IBM SPSS. Rezultāti: Laika posmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. aprīlim Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Jēkabpils Reģionālajā slimnīcā un Daugavpils Reģionālajā slimnīcā diagnoze Furnjē gangrēna noteikta 32 pacientiem, visiem vīriešu dzimuma. Vidējais pacientu vecums ir 63,3 (±11,6) gadi, jaunākais ir 38, vecākais 86 gadus vecs. Vidējais pacientu ārstēšanās ilgums ir 25,6 (±10,9) dienas. Stacionēšanas laikā miruši pieci no trīsdesmit diviem pacientiem – mirstības biežums ir 15,6%. Kopš 2016. gada nav konstatēts neviens intrahospitālas nāves gadījums Furnjē gangrēnas pacientu vidū. Vidēji katram pacientam stacionēšanas laikā izdarītas 2,9 (±1,38) operācijas. Vidējais laiks no iestāšanās brīža līdz pirmajai operācijai ir 7,5 stundas. Īsākais laiks ir 1,5 stundas, ilgākais ir 48 stundas. Visbiežāk – 8 gadījumos infekcijas izcelsme bija āda, mirstība šajā grupā 25%. Septiņiem pacientiem infekcija sākusies urīnceļos, šajā grupā novērota mirstība 14,29%. Pieciem pacientiem infekcija saistīta ar purulentu orhītu ar mirstību 20%. Trijiem pacientiem noteikts kolorektāls slimības cēlonis un šajā grupā mirstība bija 0%. Četriem pacientiem slimības etioloģiskais faktors nav zināms. Nevienā no grupām nav statistiski ticamas mirstības rādītāju atšķirības no kopējās pacientu populācijas (p = 0,97). Cukura diabēts konstatēts 14 pacientiem (44 %). Vidēji, no viena pacienta brūču materiāla izsētas 3,3 (±1,31) dažādas baktēriju sugas. Analizējot iegūtos datus, netika atrasta statistiski ticama slimības iznākuma saistība ar pacienta vecumu – izdzīvojušo pacientu grupā vidējais vecums 62,96 gadi (±10,25), mirušo pacientu grupā 65,40 gadi (±19,14), atšķirība 2,44 gadi (95% CI -14,9 – 9,32, p = 0,67). Netika atrasta statistiski ticama slimības iznākuma saistība ar piemērotajām riska skalām – izdzīvojušo pacientu grupā vidējais LRINEC rādītājs iestājoties 7,42 punkti (±2,65), mirušo pacientu grupā 9,40 punkti (±2,70), atšķirība 1,98 punkti (95% CI 0,55 – 3,41, p = 0,15); izdzīvojušo pacientu grupā vidējais FGSI rādītājs iestājoties 5,22 punkti (±3,90), mirušo pacientu grupā 8 punkti (±3,60), atšķirība 2,80 punkti (95% CI 1,31 – 4,20, p = 0,13). Laiks no iestāšanās līdz pirmajai operācijai izdzīvojušo pacientu grupā ir 7,59 stundas, mirušo pacientu grupā 6,7 stundas, atšķirība nav uzskatāma par statistiski ticamu (p = 0,39). Secinājumi: Netika novērota statistiski ticama saistība starp infekcijas etioloģiju un slimības iznākumu. Biežāk pielietotās Furnjē gangrēnas un nekrotizējošā fascīta slimības smaguma novērtēšanas skalas pētīto pacientu populācijā nebija ar prognostisku vērtību attiecībā uz slimības iznākumu. Tāpat pacienta vecumam iestāšanās brīdī un laikam no iestāšanās brīža līdz operācijai netika konstatēta korelācija ar mirstību. Iespējams, ka nepietiekošais pacientu skaits mirušo pacientu grupā ierobežo adekvātu datu statistisko analīzi. Nepieciešams turpināt izpēti, papildinot datu bāzi un iekļaujot pacientus no citiem Latvijas stacionāriem.Item Alveolārā kaula biezums III klases pacientiem pirms un pēc ortodontiskās dekompensācijas(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Beļaka, Alla; Jākobsone, Gundega; Rezidentūras studiju fakultāte; Faculty of ResidencyIevads: III klases pacientiem ar vertikālu augšanas tipu novēro izteikti samazinātu alveolārā kaula biezumu apakšžokļa incīsīvu rajonā, kuru precīzi var noteikt ar KSDT palīdzību, lai varētu veiksmīgi plānot ortodontisko dekompensāciju pirms ortognātiskās ķirurģijas. Šis pētījums novēro ar dekompensācijas procesu saistītās alveolārā kaula biezuma izmaiņas apakšžokļa frontālā rajonā III klases pacientiem ar vertikālu augšans tipu. Mērķis: Šis pētījums tika veikts, lai izpētītu alveolārā kaula biezuma izmaiņas apakšžokļa frontālajā rajonā III klases pacientiem ar vertikālu augšanas tipu pirms ortognātiskās operācijas, izmantojot KSDT, un apstrādātu, izanalizētu iegūtos rezultātus, salīdzinot ar mūsdienu aktuālo informāciju. Materiāli un metodes: Pētījuma grupa sastāvēja no 26 pacientiem (17 sievietes, un 9 vīrieši) ar III klasi un vertikālu augšanas tipu, kuriem tika veikta ortognātiskā operācija. Tika izmērīts alveolārā kaula biezums T0 (pirms ārstēšanas) un T1 (pēc dekompensācijas) trijos līmeņos (3 mm, 6 mm un 9 mm no cementa emaljas robežas (CER)), pozicionējot zobu trijās plaknēs (sagitāli, aksiāli, koronāli) pa garenasi. Kā ietekmējošie faktori tika analizēti: vecums, L1-NB, L1-OP. un IMPA pirms un pēc dekomensācijas. Tika pielietota neparametrisko lielumu analīze un Wilcoxon tests, lai noteiktu statistiski nozīmīgas atšķirības, Spearman korelācijas analīze un lineārās regresijas analīze. Rezultāti: 3 mm līmenī no lingvālās puses tika novērota statistiski nozīmīga atšķirība alveolārā kaula biezumā visām zobu grupām pirms un pēc dekompensācijas procesa ( kanīnam no 0.5 mm līdz 0.2 mm, laterālajam incisīvam no 0.33 līdz 0.2 mm un centrālajam incisīvam saglabājas 0.2 mm pirms un 0.2 mm pēc) (p-vērtība <0.05). 6 mm līmenī tika atrasta statistiski nozīmīga atšķirība (p-vērtība <0.05) tikai lingvālā pusē laterālajam (no 0.59 mm līdz 0.2 mm) un centrālajiem incisīviem (no 0.34 mm līdz 0.2 mm), tātad kaula biezums samazinājāsšajā rajonā. 9 mm līmenī tika novērots, ka alveolāra kaula biezums visās zobu grupās palielinās pēc dekompensācijas vestibulārā pusē (kanīns no 0.34 mm uz 0.75 mm, laterālais no 0.45 mm uz 2.58, centrālais no 1.03 mm uz 1.4 mm ) (p-vērtība <0.05) un samazinās lingvālā pusē (kanīns no 1.39 mm līdz 0.6 mm, laterālais no 0.99 līdz 0.2 mm un centrālais no 0.84 mm līdz 0.2 mm)(p-vērtība <0.05). L1-NB, L1-OP un IMPA lielumiem pirms un pēc tika novērota statistiski nozīmīga atšķirība (L1-NB no 18.19±7.65 mm uz 26.92 mm ± 6.19 mm ; L1-OP. no 81.05°± 8.48° uz 72.06°±5.56°; IMPA no 77.17 °±7.08° uz 86.4°±5.72°) (p-vērtība <0.05). Vidējais L1-NB palielinājās un sasniedza normas vērtības, vidējais L1-OP samazinājās un sasniedza normas vērtības, savukārt, vidējais IMPA palielinājās, bet nesasniedza normas robežas zobu proinklinācijai. Tika novērota negatīva korelācija starp kanīna, laterālā incisīva vestibulāro kaula biezumu 6 un 9 mm līmeņos un pacientu vecumu gan pirms, gan pēc dekompensācijas. Atrasta negatīva korelācija starp laterālā un centrālā incisīva vestibulāro kaula biezumu 3 mm un IMPA leņķi pirms dekompensācijas. Atrasta pozitīva korelācija starp kaula biezuma izmaiņām laterālā incisīva rajonā 3 mm līmenī no vestibulārās puses (T1-T0) un ΔL1-OP , un negatīva ar ΔIMPA un ΔL1-NB. Stipra negatīva korelācija tika atrasta starp ΔL1-NB un ΔL1-OP leņķi, ΔL1-NB un ΔIMPA (r=-0.9 un r=-0.86 ), kā arī stipra pozitīva korelācija (r=0.88) starp ΔL1-NB un ΔIMPA. Secinājumi: Autora hipotēze tika noraidīta. Pastāv statistiski nozīmīga atšķirība alveolārā kaula biezumā III klases pacientiem ar vertikālu augšanas tipu apakšžokļa frontālo zobu rajonā pirms un pēc ortodontiskās dekompensācijas procesa, neskatoties uz to, ka lielākajai daļai pacientu novēroja nepilnīgu dekompensāciju.Item Magnētiskās rezonanses/ultrasonogrāfijas sapludināšans tēmētas un randomizētas transperineālas priekšdziedzera biopsijas klīniskā nozīme pacientiem ar negatīvu transrektālās biopsijas rezultātu anamnēzē(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Belovs, Alberts; Lietuvietis, Vilnis; Rezidentūras studiju fakultāte; Faculty of ResidencyMūsdienās transperineāla tēmēta priekšdziedzera biopsija ir izvēles metode, lai pierādītu priekšdziedzera vēzi. Šādu pieeju rekomendē Eiropas Urologu asociācija. Joprojām pastāv diskusija par optimālāko biopsijas protokolu. Pētījuma mērķis: izvērtēt multiparamteriskās magnētiskā rezonanses izmeklējuma un transrektālas ultrasonogrāfijas attēlu sapludināšanas transperineālās priekšdziedzera biopsijas diagnostisko nozīmi pacientiem ar negatīvu transrektālu priekšdziedzera biopsiju anamnēzē. Metodes: Pētījums ir retrospektīvs, viena centra pieredze. Pētījumā iekļauti pacienti, kuriem veikta multiparametriskās magnētiskās rezonanses izmeklējuma un transrektālas ultrasonogrāfijas attēlu sapludināšanas transperineāla priekšdziedzera biopsija SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikā laika posmā no 2019. g. oktobra līdz 2022. g. jūnijam un kuriem anamnēzē ir negatīva transrektāla priekšdziedzera biopsija, un pirms biopsijas veikts multiparametriskās magnētiskās rezonanses izmeklējums, kurā priekšdziedzera vēža varbūtība novērtēta ar 3-5 punktiem pēc Priekšdziedzera attēlveidošanas ziņošanas un datu vērtēšanas sistēmas (PIRADS). Rezultāti: Kopumā iekļauti 120 pacienti. Pacientu vidējais vecums 66 gadi (48-83 gadi) ar vidējo PSA 12.72 ng/ml (1.36 – 82 ng/ml) ar PSAD 0.26 ng/ml/ml (0.04-1.6 ng/ml/ml). Anamnēzē vidēji veiktas 1.45 biopsijas (1-5 biopsijas). Laiks kopš pēdējās biopsijas – vidēji ir 26.10 mēneši (2-108 mēneši, n - 99). Priekšdziedzera vēzis tika konstatēts 76 pacientiem (65%), no kuriem 54 (71.05%) gadījumos bija pozitīvi tikai tēmētie bioptāti, 22 (28.95%) gadījumos bija pozitīvi gan tēmētie, gan sistemātiskie bioptāti. Klīniski nozīmīgs vēzis konstatēts konstatēts 45 (57.9%) pacientiem. Salīdzinot priekšdziedzera diferenciācijas pakāpi (Grade - angl.) pēc Starptautiskās Uroloģiskās patoloģijas biedrības klasifikācijas starp tēmētiem un sistemātiskiem bioptātiem minētajiem 22 gadījumiem, tas novērots augstāks tēmētos bioptātos 13 (59.9%), identisks 8 (36.36%), bet tēmētos zemāks 1 (4.55%) gadījumā. Vidējais skaits ar sistemātiskiem bioptātiem - 9.07 (3-27). Tikai 2 (1.7%) gadījumos tika konstatēts priekšdziedzera vēzis ar Glīsona indeksu 3+3. Starp bioptātu skaitu, priekšdziedzera specifisko antigēnu, priekšdziedzera specifiskā antigēna blīvumu, laiku no pēdējās biopsijas un priekšdziedzera vēža konstatāciju korelācija netika atrasta. Pieaugot biopsijas skaitam anamnēzē (≥2), samazinājās izredzes konstatēt priekšdziedzera vēzi sistemātiskos bioptātos (OR 0.123, 95 % TI 0.022 – 0.674, p = 0.016). Secinājumi: Pacientiem ar pozitīvu multiparametriskās magnētiskās rezonanses atradi jāveic tēmēta priekšdziedzera biopsija. Priekšroka dodama transperineālai pieejai. Pacientiem ar negatīvu transrektālu priekšdziedzera biopsiju anamnēzē var veikt tikai tēmētu biopsiju, biopsijas protokolā neiekļaujot sistemātiskos jeb randomizētos bioptātus.Item Osmolārās un anjonu spraugas izmaiņas saindēšanās gadījumā ar etilēnglikolu(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Belinceva, Anastasija; Štašinskis, Roberts; Rezidentūras studiju fakultāte; Faculty of ResidencyEtilēnglikols ir bezkrāsains šķidrums ar saldenu garšu, kas bieži sastopams antifrīza sastāvā. Etilēnglikola izdzeršana izraisa nopietnu saindēšanos ar multiorgānu bojājumu un augstu mirstību. Saindēšanās diagnostika balstās pārsvara uz klīniskām izpausmēm un citiem nespecifiskiem testiem (seruma elektrolīti, anjonu sprauga, osmolārā sprauga, pH, kalcija oksalātu noteikšana urīnā). Pacientiem, kuri ir saindējušies ar etilēnglikolu raksturīga smaga metaboliska acidoze. Progresējot intoksikācijai, novēro augstu osmolāru spraugu, kas mazinās, metabolizējoties etilēnglikolam un sākotnēji nelielu anjonu spraugu, kas ar laiku pieaug. Metodes. Retrospektīvs klīnisko ierakstu pētījums. Pētījumā iekļauti pacientu klīniskie ieraksti, kuri bija stacionēti Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā ar diagnozi: Saindēšanās ar etilēnglikolu laika posmā no 01.01.2012 līdz 31.12.2019. Visiem pacientiem organismā bija konstatēta etilēnglikola klātbūtne. Stacionēšanās laikā bija veiktas regulāras asins paraugu analīzes (ph, laktāts, anjonu sprauga, seruma osmolaritāte, urea, kreatinīns, glikoze, jonizētais kalcijs). Rezultāti. Saindēšanās gadījumos ar etilēnglikolu novēro korelāciju starp laktāta un asiņu pH līmeņu izmaiņām. Saindēšanās gadījumos ar etilēnglikolu statistiski nozīmīgu korelāciju starp osmolāro spraugu un anjonu spraugu nenovēro. Iestāšanas brīdī novēro nozīmīgas korelācijas starp laktāta līmeni un osmolāro spraugu, starp laktāta līmeni un pH līmeni, starp laktāta līmeni un anjonu spraugu. Agrīni uzsāktās nieru aizstājterapijas rezultātā straujāk normalizējas pH līmenis. Secinājumi. Asiņu pH, anjonu sprauga, osmolārā sprauga un laktāta līmeņi korelē savā starpā un tos var izmantot kā netiešos diagnostiskos kritērijus saindēšanās gadījumā ar etilēnglikolu.Item Atšķirības vardarbīgu nāvju sadalījumā pirms Covid -19 pandēmijas un Covid - 19 pandēmijas mājsēdes laikā Rīgā un Rīgas rajonā 2017-2021 gadā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Avišāne, Karīna; Vabels, Grigorijs; Rezidentūras studiju fakultāte; Faculty of ResidencyIevads: Pēc Pasaules Veselības organizācijas 2020. gada 11. martā pasludinātās Covid – 19 pandēmijas, sabiedrības dzīve tika ietekmēta gan no sociālekonomiskā aspekta, gan no fiziskās un psihoemocionālās veselības aspekta. Covid – 19 pandēmijas mājsēdes ietekme uz vardarbīgu nāvju skaita un sadalījuma izmaiņām pasaulē kopumā ir maz pētīta, taču, to veicot, izdarītie secinājumi varētu tikt izmantoti, izstrādājot priekšlikumus epidemioloģiskās drošības pasākumiem atkārtotu pandēmiju gadījumā, saglabājot pēc iespējas vairāk cilvēku dzīvības, lai mazinātu Latvijas sociāli ekonomiskos zaudējumus. Darba hipotēze: Vardarbīgu nāvju sadalījums pēc nāves veida un cēloņa ir mainījies, salīdzinot laika posmu pirms Covid – 19 un Covid – 19 mājsēdes laikā. Darba mērķi: 1. Noteikt, kāds ir sadalījums vardarbīgām nāvēm pēc nāves veida un nāves cēloņiem Rīgā un Rīgas rajonā laika periodā no 2017. gada līdz 2021. gadam. 2. Noteikt, kādas ir atšķirības vardarbīgu nāvju sadalījumā pēc nāves veida un nāves cēloņiem Covid – 19 mājsēdes laikā Rīgā un Rīgas rajonā. Materiāli: Tika ievākti Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centra Tanatoloģijas nodaļas arhīva dati par 2017.-2021. gadā veiktajām mirušo personu ekspertīzēm, kurās galvenā patanatomiskā diagnoze ir vardarbīga nāve, kopumā par šo periodu atlasot 2701 gadījumus. Rezultāti un secinājumi: Pētījumā izvirzītā hipotēze neapstiprinās - Latvijas Covid - 19 mājsēde vardarbīgu nāvju sadalījumu pēc nāves veida un cēloņa Rīgā un Rīgas rajonā nav ietekmējusi. Mājsēdes ieviešanas laiks, ilgums un stingrības pakāpes ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē vardarbīgu nāvju sadalījuma izmaiņas. Nepieciešami turpmākie pētījumi, lai noskaidrotu pēc iespējas vairāk faktoru, kas pandēmijas un tās mājsēdes laikā ietekmē vardarbīgu nāvju sadalījumu. Tādas pašas vai līdzīgas stingrības pakāpes mājsēdes prakses ieviešana nākotnē, kā 2020. gadā, varētu neietekmēt vardarbīgu nāvju skaitu vai sadalījumu.Item Balss saišu funkcionalitātes novērtēšana vairogdziedzeru operāciju perioperatīvajā periodā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Anufrijevs, Deniss; Narbuts, Zenons; Rezidentūras studiju fakultāte; Faculty of ResidencyVairogdziedzera operācijas ir biežākās endokrīnās kakla operācijas un pieredzējušu ķirurgu izpildījumā ar ķirurģisku intervenci saistītais risks tiek vērtēts kā minimāls. Balsenes atgriezeniskā nerva lokalizācija parasti ir tipiska, tāpēc nerva vizualizācija un aizsardzība operācijas laikā parasti nav kompromitēta, tomēr reizēm to ietekmē tādi faktori kā liela apjoma struma, difūza toksiska struma vai vairogdziedzeru onkoloģiska saslimšana, kas var cieši saaugt ar nervu vai cauraugt to pilnībā. Ar mērķi mazināt balsenes atgriezeniskā nerva bojājumu pēdējās desmitgadēs izmanto intraoperatīvu neiromonitorēšanu, kas pielietojama gan kā pārtraukta metode – periodiski stimulējot nervu vadīšanas loku, gan kā nepārtraukta metode – nepārtraukti stimulējot nervu operācijas lielāko daļu laika. Ir pieejami vairāki starptautiski pētījumi par intraoperatīvās neiromonitorēšanas metodes pielietojumu, kas uzrādījuši metodes augsto jutību un specifiskumu balss saišu parēzes un nerva bojājuma diagnostikai. Turklāt, metodes pielietojums ļauj saīsināt operācijas laiku un, iespējams, mazina nerva bojājuma attīstības risku. Pētījuma mērķis ir izvērtēt intraoperatīvās neiromonitorēšanas metodes pielietošanu Latvijā - Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, laika periodā no 2015. līdz 2022. gadam.