Latvijas iedzīvotāju viedoklis un attieksme pret telemedicīnas lietošanu veselības aprūpē
No Thumbnail Available
Date
2024
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Rīga Stradiņš University
Rīgas Stradiņa universitāte
Rīgas Stradiņa universitāte
Abstract
Introduction: The availability of technology provides opportunities to deliver various services remotely, including telemedicine. The spread of COVID-19 to a pandemic level also posed a challenge to healthcare. By introducing telemedicine services, the healthcare system would become more resilient to crises while simultaneously addressing existing challenges. Objective: To determine the opinion and attitude of Latvian residents towards the use of telemedicine in healthcare. Methods: A quantitative cross-sectional study was conducted using an online questionnaire translated from English. The questionnaire was digitized using Google Forms and published on social media. The Mann-Whitney U test was used to assess statistical significance between genders; the Kruskal-Wallis H test and Spearman's correlation were used for age groups. Results: The study included 150 adult respondents aged 18 to 85 years. Respondents agreed that telemedicine is useful during the pandemic, improves communication between patient and doctor, and accelerates the delivery of medical care. It reduces the number of visits to clinics, improves access to care, and can facilitate accurate diagnoses. The majority believe that Latvia is capable of adopting and integrating telemedicine services. However, regarding the possibility of medical errors (80% believe telemedicine does not reduce the number of errors) and information privacy (43.6% consider it a threat to data security), respondents disagreed. The Mann-Whitney U test did not show significant differences between age groups (all p-values > 0.05); the Kruskal-Wallis H test revealed a significant difference between age groups regarding telemedicine's ability to reduce costs (p-value 0.018). Spearman's correlation was negative (-0.150), indicating that older people are less likely to agree that telemedicine reduces costs, although the correlation was not statistically significant (p-value 0.066). Conclusions: Overall, the view of Latvian residents on telemedicine across all age groups is positive, although respondents have concerns about data privacy and the possibility of medical errors. The majority believe that it is possible to implement telemedicine services and integrate them into the healthcare system in Latvia, indicating a public readiness to accept digital medical solutions. A sample of 150 respondents provides an initial insight into trends but is not large enough to represent the entire population of the country.
Ievads: Tehnoloģiju pieejamība sniedz iespējas nodrošināt dažādus pakalpojumus attālināti, tostarp telemedicīnu. COVID-19 izplatība pandēmijas līmenī bija izaicinājums arī veselības aprūpei. Ieviešot telemedicīnas pakalpojumus, tā būtu krīžu noturīgāka, vienlaikus risinot esošos veselības aprūpes sistēmas izaicinājumus. Mērķis: Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju viedokli un attieksmi pret telemedicīnas lietošanu veselības aprūpē. Metodes: Veikts kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums, izmantojot tiešsaistes anketu, kas tulkota no angļu valodas. Anketa digitalizēta Google Forms un publicēta sociālajos tīklos. Statistikas nozīmības izvērtēšanai starp dzimumiem pielietots Mann-Whitney U tests; vecuma grupās - Kruskal-Wallis H tests un Spearmana korelācija. Rezultāti: Pētījumā piedalījās 150 pilngadīgi respondenti vecuma grupās no 18 līdz 85 gadiem. Respondenti piekrīt, ka telemedicīna ir noderīga pandēmijas laikā, uzlabo saziņu starp pacientu un ārstu, un paātrina medicīniskās aprūpes sniegšanu. Tā samazina vizīšu skaitu poliklīnikās, uzlabo piekļuvi aprūpei, un spēj veicināt diagnožu noteikšanu. Lielākā daļa uzskata, ka Latvija ir spējīga pieņemt un integrēt telemedicīnas pakalpojumus. Tomēr jautājumos par medicīnisko kļūdu iespējamību (80% uzskata, ka telemedicīna nesamazina kļūdu skaitu) un informācijas privātumu (43.6% to uzskata par draudu datu drošībai) nepiekrīt. Mann-Whitney U tests neuzrādīja būtiskas atšķirības starp vecuma grupām (visas p-vērtības > 0.05); Kruskal-Wallis H tests atklāja būtisku atšķirību starp vecuma grupām attiecībā uz telemedicīnas spēju samazināt izmaksas (p-vērtība 0.018). Spearmana korelācija bija negatīva (-0.150), norādot, ka vecāki cilvēki mazāk piekrīt, ka telemedicīna samazina izmaksas, lai gan korelācija nebija statistiski nozīmīga (p-vērtība 0.066). Secinājumi: Kopumā Latvijas iedzīvotāju skatījums uz telemedicīnu visās vecuma grupās ir pozitīvs, tomēr respondentiem bažas rada datu privātums un medicīnisko kļūdu iespējamība. Lielākā daļa uzskata, ka Latvijā ir iespējams ieviest telemedicīnas pakalpojumus un integrēt tos veselības aprūpes sistēmā, kas liecina par sabiedrības gatavību pieņemt digitālos medicīnas risinājumus. Paraugs ar 150 respondentiem sniedz sākotnēju priekšstatu par tendencēm, bet nav pietiekami plašs, lai pārstāvētu visas valsts iedzīvotājus.
Ievads: Tehnoloģiju pieejamība sniedz iespējas nodrošināt dažādus pakalpojumus attālināti, tostarp telemedicīnu. COVID-19 izplatība pandēmijas līmenī bija izaicinājums arī veselības aprūpei. Ieviešot telemedicīnas pakalpojumus, tā būtu krīžu noturīgāka, vienlaikus risinot esošos veselības aprūpes sistēmas izaicinājumus. Mērķis: Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju viedokli un attieksmi pret telemedicīnas lietošanu veselības aprūpē. Metodes: Veikts kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums, izmantojot tiešsaistes anketu, kas tulkota no angļu valodas. Anketa digitalizēta Google Forms un publicēta sociālajos tīklos. Statistikas nozīmības izvērtēšanai starp dzimumiem pielietots Mann-Whitney U tests; vecuma grupās - Kruskal-Wallis H tests un Spearmana korelācija. Rezultāti: Pētījumā piedalījās 150 pilngadīgi respondenti vecuma grupās no 18 līdz 85 gadiem. Respondenti piekrīt, ka telemedicīna ir noderīga pandēmijas laikā, uzlabo saziņu starp pacientu un ārstu, un paātrina medicīniskās aprūpes sniegšanu. Tā samazina vizīšu skaitu poliklīnikās, uzlabo piekļuvi aprūpei, un spēj veicināt diagnožu noteikšanu. Lielākā daļa uzskata, ka Latvija ir spējīga pieņemt un integrēt telemedicīnas pakalpojumus. Tomēr jautājumos par medicīnisko kļūdu iespējamību (80% uzskata, ka telemedicīna nesamazina kļūdu skaitu) un informācijas privātumu (43.6% to uzskata par draudu datu drošībai) nepiekrīt. Mann-Whitney U tests neuzrādīja būtiskas atšķirības starp vecuma grupām (visas p-vērtības > 0.05); Kruskal-Wallis H tests atklāja būtisku atšķirību starp vecuma grupām attiecībā uz telemedicīnas spēju samazināt izmaksas (p-vērtība 0.018). Spearmana korelācija bija negatīva (-0.150), norādot, ka vecāki cilvēki mazāk piekrīt, ka telemedicīna samazina izmaksas, lai gan korelācija nebija statistiski nozīmīga (p-vērtība 0.066). Secinājumi: Kopumā Latvijas iedzīvotāju skatījums uz telemedicīnu visās vecuma grupās ir pozitīvs, tomēr respondentiem bažas rada datu privātums un medicīnisko kļūdu iespējamība. Lielākā daļa uzskata, ka Latvijā ir iespējams ieviest telemedicīnas pakalpojumus un integrēt tos veselības aprūpes sistēmā, kas liecina par sabiedrības gatavību pieņemt digitālos medicīnas risinājumus. Paraugs ar 150 respondentiem sniedz sākotnēju priekšstatu par tendencēm, bet nav pietiekami plašs, lai pārstāvētu visas valsts iedzīvotājus.
Description
Physical and Rehabilitation Medicine Doctor
Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts
Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts
Keywords
telemedicīna, aptauja, veselības aprūpe, medicīnas digitalizēšana, pandēmija, telemedicine, survey, healthcare, medical digitalization, pandemic