PARP inhibitoru terapijas efektivitātes izvērtēšana pacientēm ar BRCA1/2 pozitīvo olnīcu vēzi
No Thumbnail Available
Date
2024
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Rīga Stradiņš University
Rīgas Stradiņa universitāte
Rīgas Stradiņa universitāte
Abstract
Ovarian cancer is one of the leading causes of death from cancer among women worldwide. Surgical cytoreduction followed by platinum-based chemotherapy have been established as a standard of care for the past 20 years. However, majority of patients relapse within the first three years of therapy. The development of poly (ADP-ribose) polymerase (PARP) inhibitors have transformed the treatment landscape and significantly improved survival in patients with advanced ovarian cancer. Maintenance therapy with PARP inhibitors is approved both in the first line and relapsed platinum-sensitive ovarian cancer setting. Although distinct differences in tolerability profile were observed between PARP inhibitors, they were generally well tolerated and majority of adverse effects can be managed by dose modification. The aim of the study was to explore clinical factors which have an impact on prolonged therapeutic efficacy of PARP inhibitors in patients with newly diagnosed and relapsed BRCA mutated ovarian cancer who were treated in Latvian Oncology Centre. Methods. Forty-one ovarian cancer patients with BRCA1/2 mutation who received maintenance therapy with PARP inhibitor after platinum-based chemotherapy between October 2018 and February 2024 in Riga East Clinical University Hospital Latvian Oncology Centre were included in retrospective study. Clinical factors (patient age, FIGO stage, line of treatment, serum CA-125 level before the start of therapy with PARP inhibitor, radiological treatment response) and their impact on progression-free survival were analysed. The results of the study confirmed the efficacy and clinical benefit of PARP inhibitors both in first line and subsequent line therapy settings. Complete response to platinum-based chemotherapy and serum CA-125 <10 U/ml were independent clinical factors which prolonged progression-free survival (p=0,001 and p=0,011). Other factors did not influence survival (p>0,153). Conclusion. Clinical factors such as complete response to platinum-based chemotherapy and low (<10 U/ml) serum CA-125 level may be used to predict the treatment efficacy of PARP inhibitors.
Olnīcu vēzis ir viens no vadošajiem vēža izraisītas nāves cēloņiem sievietēm. Ķirurģiska citoredukcija ar sekojošu platīnu saturošu ķīmijterapiju tiek uzskatīta par standarta terapiju jau 20 gadus, taču lielākai daļai pacientu slimība atgriežas pirmajos trīs gados pēc terapijas pabeigšanas. Ar Poli (ADP-ribozes) polimerāzes (PARP) inhibitoru parādīšanos klīniskajā praksē, tika ievērojami uzlabojusies izplatīta olnīcu vēža ārstēšana un nozīmīgi pagarināti izdzīvošanas rādītāji. PARP inhibitori ir pieejami uzturošā terapijā gan 1.līnijā, gan platīna jutīga olnīcu vēža recidīva gadījumā. Lai arī pastāv izteiktas panesamības atšķirības starp PARP inhibitoriem, kopumā tie ir labi tolerējami un lielāka daļa blakusefektu tiek vadīta ar devas modificēšanu. Darba mērķis. Pētījuma mērķis bija izpētīt klīniskos faktorus, kuri ietekmē PARP inhibitoru uzturošas terapijas efektivitāti Latvijas Onkoloģijas Centrā ārstētām pacientēm ar pirmreizēji diagnosticētu un platīna jutīgu recidivējošu BRCA1/2 pozitīvu olnīcu vēzi. Darba metodes. Pētījumā tika iekļauta 41 olnīcu vēža paciente ar BRCA1/2 mutāciju, kuras ārstējās Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes Slimnīcas stacionārā “Latvijas Onkoloģijas Centrs” un uzturošā terapijā saņēma PARP inhibitoru pēc platīnu saturošas ķīmijterapijas pabeigšanas laika posmā no 2018.gada oktobra līdz 2024.gada februārim. Pētījumā tika analizēti pacienšu klīniskie un demogrāfiskie dati (vecums, slimības stadija, ķīmijterapijas līnija, seruma CA-125 līmenis pirms PARP inhibitora uzsākšanas, radioloģiska atbildes reakcija uz platīnu saturošu ķīmijterapiju) un to ietekme uz bezprogresijas izdzīvotību. Rezultāti. Pētījuma rezultāti apstiprināja PARP inhibitoru efektivitāti un klīnisko ieguvumu olnīcu vēža pacientēm gan pirmajā līnijā, gan vēlīnajās terapijas līnijās. Pilna atbildes reakcija uz platīnu saturošu ķīmijterapiju un seruma CA-125 <10 U/ml bija neatkarīgi klīniskie faktori, kas pagarināja bezprogresijas izdzīvotību (p=0,001 un 0,011). Citi faktori neietekmēja izdzīvotības rādītājus (p>0,153). Secinājumi. Pētījuma rezultāti demonstrēja, ka minētie klīniskie faktori var būt izmantoti PARP inhibitoru terapijas efektivitātes prognozēšanai.
Olnīcu vēzis ir viens no vadošajiem vēža izraisītas nāves cēloņiem sievietēm. Ķirurģiska citoredukcija ar sekojošu platīnu saturošu ķīmijterapiju tiek uzskatīta par standarta terapiju jau 20 gadus, taču lielākai daļai pacientu slimība atgriežas pirmajos trīs gados pēc terapijas pabeigšanas. Ar Poli (ADP-ribozes) polimerāzes (PARP) inhibitoru parādīšanos klīniskajā praksē, tika ievērojami uzlabojusies izplatīta olnīcu vēža ārstēšana un nozīmīgi pagarināti izdzīvošanas rādītāji. PARP inhibitori ir pieejami uzturošā terapijā gan 1.līnijā, gan platīna jutīga olnīcu vēža recidīva gadījumā. Lai arī pastāv izteiktas panesamības atšķirības starp PARP inhibitoriem, kopumā tie ir labi tolerējami un lielāka daļa blakusefektu tiek vadīta ar devas modificēšanu. Darba mērķis. Pētījuma mērķis bija izpētīt klīniskos faktorus, kuri ietekmē PARP inhibitoru uzturošas terapijas efektivitāti Latvijas Onkoloģijas Centrā ārstētām pacientēm ar pirmreizēji diagnosticētu un platīna jutīgu recidivējošu BRCA1/2 pozitīvu olnīcu vēzi. Darba metodes. Pētījumā tika iekļauta 41 olnīcu vēža paciente ar BRCA1/2 mutāciju, kuras ārstējās Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes Slimnīcas stacionārā “Latvijas Onkoloģijas Centrs” un uzturošā terapijā saņēma PARP inhibitoru pēc platīnu saturošas ķīmijterapijas pabeigšanas laika posmā no 2018.gada oktobra līdz 2024.gada februārim. Pētījumā tika analizēti pacienšu klīniskie un demogrāfiskie dati (vecums, slimības stadija, ķīmijterapijas līnija, seruma CA-125 līmenis pirms PARP inhibitora uzsākšanas, radioloģiska atbildes reakcija uz platīnu saturošu ķīmijterapiju) un to ietekme uz bezprogresijas izdzīvotību. Rezultāti. Pētījuma rezultāti apstiprināja PARP inhibitoru efektivitāti un klīnisko ieguvumu olnīcu vēža pacientēm gan pirmajā līnijā, gan vēlīnajās terapijas līnijās. Pilna atbildes reakcija uz platīnu saturošu ķīmijterapiju un seruma CA-125 <10 U/ml bija neatkarīgi klīniskie faktori, kas pagarināja bezprogresijas izdzīvotību (p=0,001 un 0,011). Citi faktori neietekmēja izdzīvotības rādītājus (p>0,153). Secinājumi. Pētījuma rezultāti demonstrēja, ka minētie klīniskie faktori var būt izmantoti PARP inhibitoru terapijas efektivitātes prognozēšanai.
Description
Oncologist Chemotherapist
Onkologs ķīmījterapeits
Onkologs ķīmījterapeits
Keywords
Olnīcu vēzis, BRCA mutācija, PARP inhibitors, platīnu saturoša ķīmijterapija, bezprogresijas izdzīvotība, Ovarian cancer, BRCA mutation, PARP inhibitor, platinum-based chemotherapy, progression-free survival