Pacientu raksturojums un veselības iznākumi Insulta vienībā 6 mēnešu periodā 2009., 2019. un 2023. gadā
No Thumbnail Available
Date
2024
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Rīga Stradiņš University
Rīgas Stradiņa universitāte
Rīgas Stradiņa universitāte
Abstract
Relevance: In Latvia, approximately 26 new stroke cases are registered every day, and stroke is one of the leading causes of death. According to the Center for Disease Prevention and Control, 1806 people died from stroke in 2019, and 1688 in 2022 in Latvia, with around 14-16% of them being younger than 64 years old. Mortality from stroke in Latvia is higher than the average in the European Union (Center for Disease Prevention and Control, 2024). The objective of this study was to evaluate the risk factors for mortality and disability in stroke patients at the Riga Eastern Clinical University Hospital "Gaiļezers" Stroke Unit over a 6-month period in the years 2009, 2019, and 2023. Methods: The study analyzed data from 1911 patients who were hospitalized and treated at the Riga Eastern Clinical University Hospital (RAKUS) Stroke Unit from February 1 to June 30 in the years 2009, 2019, and 2023. The analyzed data included patient age, length of hospitalization, gender, stroke risk factors, and outcomes using the Modified Rankin Scale and the National Institutes of Health Stroke Scale (NIHSS). The main statistical methods used were cross-tabulations, Chi-square tests, independent samples Kruskal-Wallis test, pairwise comparisons, and Wilcoxon Signed Ranks test. Results: Stroke patients with atrial fibrillation had a 1.5 times higher risk of mortality compared to those without atrial fibrillation. Primary arterial hypertension was associated with a 1.3 times higher risk of mortality after stroke. From 2009 to 2023, mortality rates after stroke in the hospital decreased by approximately 20%, indicating a significant improvement in patient outcomes. The incidence of stroke was higher in men than in women, while women had worse outcomes. Conclusions: Atrial fibrillation and primary arterial hypertension were significant predictors of mortality after stroke. Demographic and lifestyle factors (gender, alcohol consumption, smoking) did not significantly affect mortality after stroke. Overall, the study results indicate a positive trend in reducing mortality among stroke patients, which may be associated with improved treatment protocols and the certification of the RAKUS Stroke Unit in 2021.
Aktualitāte: Latvijā katru dienu tiek reģistrēti aptuveni 26 jauni insulta gadījumi un insults ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 2019. un 2022.gadā Latvijā no insulta nomiruši attiecīgi 1806 un 1688 cilvēki, un aptuveni 14-16 % no tiem bijuši jaunāki par 64 gadiem. Mirstība no insulta Latvijā ir augstāka nekā Eiropas Savienības vidējie rādītāji. (Slimību profilakses un kontroles centrs, 2024) Mērķis: Izpētīt mirstības un nespējas riska faktorus insulta pacientiem Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas “Gaiļezers” Insulta vienībā 6 mēnešu periodā 2009., 2019.un 2023.gadā. Metodes: Pētījumā tika analizēti 1911 pacientu dati, kuri stacionēti un ārstējušies Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienībā laika posmā no 1. februāra līdz 30. jūnijam 2009., 2019. un 2023. gadā. Analizētie dati ietvēra pacientu vecumu, hospitalizācijas ilgumu, dzimumu, insulta risku faktorus un iznākumus, izmantojot modificēto Rankina skalu un Nacionālā veselības institūta insulta skalu (NIHSS). Galvenās izmantotās statistikas metodes bija kross-tabulācijas, Chi-kvadrāta tests, neatkarīgo izlašu Kruskala-Vallisa tests, pāru salīdzinājumi un Wilcoxon Signed Ranks tests. Rezultāti: Insulta pacientiem ar priekškambaru fibrilāciju bija 1,5 reizes augstāks mirstības risks salīdzinājumā ar tiem, kuriem priekškambaru fibrilācija nebija. Primāra arteriāla hipertensija bija saistīta ar 1,3 reizes augstāku mirstības risku pēc insulta. No 2009. līdz 2023. gadam mirstības rādītāji stacionārā pēc insulta samazinājās par aptuveni 20%, norādot uz ievērojamu pacienta iznākumu uzlabošanos. Vīriešiem insulta sastopamība bija augstāka nekā sievietēm, savukārt sievietēm bija novērojami sliktāki iznākumi. Secinājumi: Priekškambaru fibrilācija un primārā arteriālā hipertensija bija nozīmīgi mirstības prognozētāji pēc insulta. Demogrāfiskie un dzīvesveida faktori (dzimums, alkohola lietošana, smēķēšana) būtiski neietekmēja mirstību pēc insulta. Kopumā pētījuma rezultāti norāda uz pozitīvu tendenci mirstības mazināšanā insulta pacientu vidū, kas, iespējams, saistīts ar uzlabotajiem ārstēšanas protokoliem un RAKUS Insulta vienības sertifikāciju 2021. gadā.
Aktualitāte: Latvijā katru dienu tiek reģistrēti aptuveni 26 jauni insulta gadījumi un insults ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 2019. un 2022.gadā Latvijā no insulta nomiruši attiecīgi 1806 un 1688 cilvēki, un aptuveni 14-16 % no tiem bijuši jaunāki par 64 gadiem. Mirstība no insulta Latvijā ir augstāka nekā Eiropas Savienības vidējie rādītāji. (Slimību profilakses un kontroles centrs, 2024) Mērķis: Izpētīt mirstības un nespējas riska faktorus insulta pacientiem Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas “Gaiļezers” Insulta vienībā 6 mēnešu periodā 2009., 2019.un 2023.gadā. Metodes: Pētījumā tika analizēti 1911 pacientu dati, kuri stacionēti un ārstējušies Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienībā laika posmā no 1. februāra līdz 30. jūnijam 2009., 2019. un 2023. gadā. Analizētie dati ietvēra pacientu vecumu, hospitalizācijas ilgumu, dzimumu, insulta risku faktorus un iznākumus, izmantojot modificēto Rankina skalu un Nacionālā veselības institūta insulta skalu (NIHSS). Galvenās izmantotās statistikas metodes bija kross-tabulācijas, Chi-kvadrāta tests, neatkarīgo izlašu Kruskala-Vallisa tests, pāru salīdzinājumi un Wilcoxon Signed Ranks tests. Rezultāti: Insulta pacientiem ar priekškambaru fibrilāciju bija 1,5 reizes augstāks mirstības risks salīdzinājumā ar tiem, kuriem priekškambaru fibrilācija nebija. Primāra arteriāla hipertensija bija saistīta ar 1,3 reizes augstāku mirstības risku pēc insulta. No 2009. līdz 2023. gadam mirstības rādītāji stacionārā pēc insulta samazinājās par aptuveni 20%, norādot uz ievērojamu pacienta iznākumu uzlabošanos. Vīriešiem insulta sastopamība bija augstāka nekā sievietēm, savukārt sievietēm bija novērojami sliktāki iznākumi. Secinājumi: Priekškambaru fibrilācija un primārā arteriālā hipertensija bija nozīmīgi mirstības prognozētāji pēc insulta. Demogrāfiskie un dzīvesveida faktori (dzimums, alkohola lietošana, smēķēšana) būtiski neietekmēja mirstību pēc insulta. Kopumā pētījuma rezultāti norāda uz pozitīvu tendenci mirstības mazināšanā insulta pacientu vidū, kas, iespējams, saistīts ar uzlabotajiem ārstēšanas protokoliem un RAKUS Insulta vienības sertifikāciju 2021. gadā.
Description
Physical and Rehabilitation Medicine Doctor
Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts
Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts
Keywords
insults, mirstība, nespēja, insulta vienība, stroke, mortality, disability, stroke unit