Biroja darbinieku mazkustīguma paradumu izmaiņas faktori atkarībā no darba dienas ilguma
No Thumbnail Available
Date
2024
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Rīga Stradiņš University
Rīgas Stradiņa universitāte
Rīgas Stradiņa universitāte
Abstract
Background: Prolonged sedentary work is a contributor to sedentary behaviour in office workers who are constantly working with a computer. Working hours spent sitting and reduced movement throughout the working day can have adverse effects and consequences on employees' health. Prolonged sitting and sedentary time are occupational hazards for office workers and can lead to occupational musculoskeletal disorders, the most prevalent in Europe [25]. Workers' health conditions can have a negative impact on individuals, families, communities and a fulfilling long term health. Aim of the paper: To investigate the relationship between office worker sedentariness in relation to the length of the working day, the age of the employee, and employer factors motivating physical activity, and factors hindering the employee's ability to move. Materials and methods. This is a cross-sectional study. Data were collected in 2022 and 2023 from an anonymous online questionnaire distributed on social networks using a "snowball" method. The participants were 552 office workers aged 19-69 years, whose daily work involves a computer and prolonged sitting. Pearson Chi-square test and standardised residuals method were used to analyse the responses. Results. Office workers who work more than 9 hours find both meetings (AR=3.5; p=0.000) and intensive work (AR=4.4; p=0.000) disturb their mobility at work. In the 19-29 age group, those who work more than 9 hours consider that the nature of their work prevents them from moving (AR=2.2; p=0.027) and they do not see any reason to do so (AR=2.3; p=0.019). Office workers in the 40-49 age group who work up to 8 hours, the desire to look better is a motivation to engage in physical activity in their free time (AR=2.1; p=0.040). Employees are well aware of the need to exercise, would support motivational benefits, including space to exercise. A dynamic workplace is favoured by respondents aged 30-39 with a working day over 9 hours. Conclusions. Office workers who work more than 9 hours (61.0%) are reluctant to move unnecessarily during the working day because of too much work and intense work, work meetings, they try to save on working hours, less energy is left for other physical activities. 19-39 year olds are willing to accept change and reduce sedentariness, while over 50s are less responsive, especially if their working day is more than 9 hours.
Tēmas aktualitāte. Ilgstoši sēdošs darbs ir mazkustīguma veicinātājs birojos strādājošajiem, kuriem ir pastāvīgs darbs ar datoru. Sēdēšanas laiks darbā un samazinātās kustības visas darba dienas garumā uz darbinieku veselības stāvokli var atstāt nelabvēlīgu ietekmi un sekas. Ilgstoša sēdēšana un mazkustīgums ir biroja darbinieku profesionālais kaitīgais faktors un tas var izraisīt muskuloskeletārās sistēmas arodslimības - visplašāk izplatītās Eiropā [25]. Strādājošo veselības stāvoklis var negatīvi ietekmēt indivīdus, ģimenes, kopienas un pilnvērtīgu ilgdzīvi. Darba mērķis. Izpētīt saistību starp biroja darbinieku mazkustīgumu atkarībā no darba dienas ilguma, darbinieku vecuma un darba devēja fizisko aktivitāšu motivējošiem faktoriem, un darbiniekam kustēties traucējošiem faktoriem. Materiāli un metodes. Šis ir šķērsgriezuma pētījums. Dati tika ievākti 2022. un 2023. gadā no anonīmas tiešsaistes anketas, kas tika izplatīta sociālajos tīklos ar “sniega bumbas” metodi. Tie bija 552 biroja darbinieki vecumā no 19 - 69 gadiem, kuriem ikdienas darbs saistīts ar datoru un ilgstošu sēdēšanu. Atbilžu analīzei tika izmantots Pīrsona Hī kvadrāta tests un standartizēto atlikumu metode. Rezultāti. Biroja darbinieki, kuri strādā virs 9 stundām, uzskata, ka gan sapulces (AR=3,5; p=0,000), gan intensīvais darbs (AR=4,4; p=0,000) traucē kustēties darbā. Vecuma grupā 19-29 gadi, kuri strādā virs 9 stundām, uzskata, ka kustēties viņiem traucē darba specifika (AR=2,2; p=0,027), kā arī viņi nesaskata iemeslu to darīt (AR=2,3; p=0,019). Biroja darbinieki vecuma grupā 40-49 gadi, kuri strādā līdz 8 stundām, vēlme izskatīties labāk ir motivācija nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm brīvajā laikā (AR=2,1; p=0,040). Darbinieki labi apzinās nepieciešamību kustēties, atbalstītu motivējošus labumus, arī telpu, kur vingrot. Dinamisko darba vietu atbalsta 30-39 gadu vecie respondenti ar darba dienu virs 9 stundām. Secinājumi. Biroja darbinieki, kuri strādā vairāk par 9 stundām (61,0%), nevēlas lieki izkustēties darba laikā, jo ir pārāk liels darba apjoms un intensīvs darbs, darba sapulces, viņi cenšas ietaupīt uz darba stundām, mazāk enerģijas paliek citām fiziskām aktivitātēm. 19-39 gadus veci darbinieki ir gatavi pieņemt pārmaiņas un mazināt mazkustīgumu, bet virs 50 gadiem – mazāk atsaucīgi, it sevišķi, ja viņu darba diena ir virs 9 stundām.
Tēmas aktualitāte. Ilgstoši sēdošs darbs ir mazkustīguma veicinātājs birojos strādājošajiem, kuriem ir pastāvīgs darbs ar datoru. Sēdēšanas laiks darbā un samazinātās kustības visas darba dienas garumā uz darbinieku veselības stāvokli var atstāt nelabvēlīgu ietekmi un sekas. Ilgstoša sēdēšana un mazkustīgums ir biroja darbinieku profesionālais kaitīgais faktors un tas var izraisīt muskuloskeletārās sistēmas arodslimības - visplašāk izplatītās Eiropā [25]. Strādājošo veselības stāvoklis var negatīvi ietekmēt indivīdus, ģimenes, kopienas un pilnvērtīgu ilgdzīvi. Darba mērķis. Izpētīt saistību starp biroja darbinieku mazkustīgumu atkarībā no darba dienas ilguma, darbinieku vecuma un darba devēja fizisko aktivitāšu motivējošiem faktoriem, un darbiniekam kustēties traucējošiem faktoriem. Materiāli un metodes. Šis ir šķērsgriezuma pētījums. Dati tika ievākti 2022. un 2023. gadā no anonīmas tiešsaistes anketas, kas tika izplatīta sociālajos tīklos ar “sniega bumbas” metodi. Tie bija 552 biroja darbinieki vecumā no 19 - 69 gadiem, kuriem ikdienas darbs saistīts ar datoru un ilgstošu sēdēšanu. Atbilžu analīzei tika izmantots Pīrsona Hī kvadrāta tests un standartizēto atlikumu metode. Rezultāti. Biroja darbinieki, kuri strādā virs 9 stundām, uzskata, ka gan sapulces (AR=3,5; p=0,000), gan intensīvais darbs (AR=4,4; p=0,000) traucē kustēties darbā. Vecuma grupā 19-29 gadi, kuri strādā virs 9 stundām, uzskata, ka kustēties viņiem traucē darba specifika (AR=2,2; p=0,027), kā arī viņi nesaskata iemeslu to darīt (AR=2,3; p=0,019). Biroja darbinieki vecuma grupā 40-49 gadi, kuri strādā līdz 8 stundām, vēlme izskatīties labāk ir motivācija nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm brīvajā laikā (AR=2,1; p=0,040). Darbinieki labi apzinās nepieciešamību kustēties, atbalstītu motivējošus labumus, arī telpu, kur vingrot. Dinamisko darba vietu atbalsta 30-39 gadu vecie respondenti ar darba dienu virs 9 stundām. Secinājumi. Biroja darbinieki, kuri strādā vairāk par 9 stundām (61,0%), nevēlas lieki izkustēties darba laikā, jo ir pārāk liels darba apjoms un intensīvs darbs, darba sapulces, viņi cenšas ietaupīt uz darba stundām, mazāk enerģijas paliek citām fiziskām aktivitātēm. 19-39 gadus veci darbinieki ir gatavi pieņemt pārmaiņas un mazināt mazkustīgumu, bet virs 50 gadiem – mazāk atsaucīgi, it sevišķi, ja viņu darba diena ir virs 9 stundām.
Description
Doctor of Occupational Diseases
Arodveselības un arodslimību ārsts
Arodveselības un arodslimību ārsts
Keywords
Biroja darbinieki, sēdošs darbs, darba vides riska faktori, darbs ar datoru, ergonomika, Office workers, sedentary work, work environment risk factors, computer work, ergonomics