Transperineāla priekšdziedzera biopsija: Glīsona pakāpju summu salīdzinājums klīniski nozīmīga priekšdziedzera vēža noteikšanā
No Thumbnail Available
Date
2024
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Rīga Stradiņš University
Rīgas Stradiņa universitāte
Rīgas Stradiņa universitāte
Abstract
Introduction: Prostate cancer (PCa) is the most diagnosed cancer in men. To ensure effective treatment, early and accurate diagnosis is crucial. Multiparametric magnetic resonance imaging (mpMRI) followed by transperineal (TP) prostate biopsy is currently recognized as an early diagnostic method for PCa, significantly improving the detection of clinically significant PCa. Morphological changes in cell architecture in biopsy samples are characterized by the Gleason Score (GS). The GS determined from biopsies can be compared with the GS obtained from full prostate histological examination after radical prostatectomy (RP). It has been shown that GS is a prognostic factor for disease outcomes and recurrence risk, making the GS analysis between biopsy and surgical tissue samples valuable for assessing biopsy quality. Methodology: In a retrospective study, 148 patients underwent both targeted and systematic transperineal biopsies and radical prostatectomy. All patients underwent mpMRI before biopsy, and changes observed during the examination were classified using the PI-RADS system. GS values were compared between biopsy and prostatectomy tissue samples. Data analysis was performed using SPSS software (IBM SPSS v23.0, Armonk, NY: IBM Corp.). A significance level of p<0.05 was used for statistical tests. Results: The combined biopsy approach (targeted + systematic) detected PCa in 56.08% of cases, compared to 40.54% with targeted biopsies alone and 3.38% with systematic biopsies alone. Targeted biopsies were most effective in identifying clinically significant cancer. Analysis and comparison of RP data with biopsy results revealed that GS matched in 52.03% of cases, while 28.38% showed clinically significant increases. Conclusions: The results indicate that GS concordance between biopsy and surgical samples was observed in more than half of the patients in the study population. Clinically significant GS increases were found in one-third of patients. The study results suggest that TP biopsy quality in the study group is adequate for patient selection for surgical treatment based on biopsy results. Further data analysis is needed to evaluate the early diagnostic process for prostate cancer and the impact of individual stages on GS differences between biopsy and surgical tissue samples.
Ievads: Priekšdziedzera vēzis (PV) ir visbiežāk diagnosticētais vēzis vīriešiem. Lai nodrošinātu efektīvu ārstēšanu, ir nepieciešama agrīna un precīza diagnostika Multiparametrisks magnētiskās rezonanses izmeklējums (mpMRI) ar sekojošu transperineālu (TP) priekšdziedzera biopsiju šobrīd ir atzītas PV agrīnas diagnostikas metodes, kas ievērojami palielina klīniski nozīmīga PV noteikšanu. Biopsijas paraugos morfoloģiski noteiktās šūnu arhitektūras mikroskopiskās izmaiņas raksturo ar Glīsona pakāpju summu (GS). Biopsijā noteiktā GS ir salīdzināma ar GS, kas noteikta pilnā priekšdziedzera histoloģiskā izmeklēšanā pēc radikālas prostatektomijas (RP). Tā ir pierādīts slimības prognozes un recidīva riska faktors, tamdēļ GS analīze starp biopsijas un operācijas audu paraugiem, ļauj izvērtēt biopsiju kvalitāti. Metodoloģija: Retrospektīvā pētījumā iekļāvām 148 pacientus, kuriem veica gan tēmētu, gan sistemātisku transperineālu biopsiju un radikālu prostatektomiju. Visiem pacientiem pirms biopsijas veica mpMRI, izmeklējumā konstatētās izmaiņas klasificēja pēc PI – RADS sistēmas. Glīsona pakāpju summas salīdzināja starp biopsijas un prostatektomijas audu paraugiem. Datu analīzi veica ar SPSS programmatūru (IBM SPSS v23.0, Armonk, NY: IBM Corp.). Par statistiski nozīmīgu testa rezultātu pieņēma vērtību p<0,05. Rezultāti: Kombinētā biopsiju pieeja (tēmēta + sistemātiska) atklāja PV 56,08% gadījumu, salīdzinot ar 40,54% tikai tēmētās un 3,38% tikai sistemātiskās biopsijās. Vislielāko īpatsvaru ar klīniski nozīmīgu vēzi konstatēja tēmētā biopsijā. RP datu analīze un salīdzināšana ar biopsijas rezultātiem atklāja, ka 52,03% gadījumu GS sakrita ar biopsijas rezultātiem, bet 28,38% gadījumu konstatēja klīniski būtisks pieaugumu. Secinājumi: Rezultāti liecina, ka GS sakritību starp biopsiju un operāciju pētījuma populācijā novēroja nedaudz vairāk kā pusei no pacientiem. Klīniski būtisku GS pieaugumu konstatēja trešajai daļai pacientu. Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka TP biopsiju kvalitāte pētāmajā grupā ir atbilstoša, lai, balstoties uz biopsijas rezultātu, veiktu pacientu atlasi ķirurģiskai ārstēšanai. Nepieciešama turpmāka datu analīze, lai izvērtētu priekšdziedzera agrīnas diagnostikas procesu un atsevišķu tā etapu ietekmi uz GS atšķirībām biopsijas un operācijas audu paraugos.
Ievads: Priekšdziedzera vēzis (PV) ir visbiežāk diagnosticētais vēzis vīriešiem. Lai nodrošinātu efektīvu ārstēšanu, ir nepieciešama agrīna un precīza diagnostika Multiparametrisks magnētiskās rezonanses izmeklējums (mpMRI) ar sekojošu transperineālu (TP) priekšdziedzera biopsiju šobrīd ir atzītas PV agrīnas diagnostikas metodes, kas ievērojami palielina klīniski nozīmīga PV noteikšanu. Biopsijas paraugos morfoloģiski noteiktās šūnu arhitektūras mikroskopiskās izmaiņas raksturo ar Glīsona pakāpju summu (GS). Biopsijā noteiktā GS ir salīdzināma ar GS, kas noteikta pilnā priekšdziedzera histoloģiskā izmeklēšanā pēc radikālas prostatektomijas (RP). Tā ir pierādīts slimības prognozes un recidīva riska faktors, tamdēļ GS analīze starp biopsijas un operācijas audu paraugiem, ļauj izvērtēt biopsiju kvalitāti. Metodoloģija: Retrospektīvā pētījumā iekļāvām 148 pacientus, kuriem veica gan tēmētu, gan sistemātisku transperineālu biopsiju un radikālu prostatektomiju. Visiem pacientiem pirms biopsijas veica mpMRI, izmeklējumā konstatētās izmaiņas klasificēja pēc PI – RADS sistēmas. Glīsona pakāpju summas salīdzināja starp biopsijas un prostatektomijas audu paraugiem. Datu analīzi veica ar SPSS programmatūru (IBM SPSS v23.0, Armonk, NY: IBM Corp.). Par statistiski nozīmīgu testa rezultātu pieņēma vērtību p<0,05. Rezultāti: Kombinētā biopsiju pieeja (tēmēta + sistemātiska) atklāja PV 56,08% gadījumu, salīdzinot ar 40,54% tikai tēmētās un 3,38% tikai sistemātiskās biopsijās. Vislielāko īpatsvaru ar klīniski nozīmīgu vēzi konstatēja tēmētā biopsijā. RP datu analīze un salīdzināšana ar biopsijas rezultātiem atklāja, ka 52,03% gadījumu GS sakrita ar biopsijas rezultātiem, bet 28,38% gadījumu konstatēja klīniski būtisks pieaugumu. Secinājumi: Rezultāti liecina, ka GS sakritību starp biopsiju un operāciju pētījuma populācijā novēroja nedaudz vairāk kā pusei no pacientiem. Klīniski būtisku GS pieaugumu konstatēja trešajai daļai pacientu. Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka TP biopsiju kvalitāte pētāmajā grupā ir atbilstoša, lai, balstoties uz biopsijas rezultātu, veiktu pacientu atlasi ķirurģiskai ārstēšanai. Nepieciešama turpmāka datu analīze, lai izvērtētu priekšdziedzera agrīnas diagnostikas procesu un atsevišķu tā etapu ietekmi uz GS atšķirībām biopsijas un operācijas audu paraugos.
Description
Urologist
Urologs
Urologs
Keywords
transperineāla priekšdziedzera biopsija, priekšdziedzera vēzis, Glīsona pakāpju summa, klīniski nozīmīgs priekšdziedzera vēzis, MRI – tēmēta biopsija, transperineal prostate biopsy, prostate cancer, Gleason score, clinically significant prostate cancer, MRI-targeted biopsy