Radiofrekvences un krioablācijas metožu salīdzinošais novērtējums paroksismālās priekškambaru fibrilācijas arstēšanā
No Thumbnail Available
Date
2024
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Rīga Stradiņš University
Rīgas Stradiņa universitāte
Rīgas Stradiņa universitāte
Abstract
Introduction. Atrial fibrillation (AF) is the most common type of arrhythmia, affecting approximately 50 million people in 2020. AF is associated with an increased risk of hospitalization, heart failure (HF), stroke, dementia, sudden cardiac death, chronic kidney disease (CKD), and peripheral artery disease (PAD). Due to numerous randomized controlled trials and evidence from large registries, catheter ablation has become a recognized method for AF therapy, and it continues to evolve. Recent studies suggest that controlling AF is much more effective with pulmonary vein isolation (PVI) compared to antiarrhythmic drugs. Cryoablation is increasingly being used as the primary PVI method, replacing the previously used radiofrequency catheter ablation (RFCA) method. Objective. The aim of this study is to evaluate whether there are statistically significant differences between the radiofrequency and cryoablation methods. Materials and Methods. This study conducted a retrospective case-control study with a quantitative approach. Two treatment methods, cryoablation and radiofrequency ablation, were compared. Information was obtained from the following sources: medical offices, Sektra, DiaLab, patient medical histories, and AngioPAC-EIRKAU. The collected data were compiled using IBM SPSS and Excel software. The following statistical methods were used for data analysis: Shapiro-Wilk test, Mann-Whitney test, descriptive statistics, Pearson's chi-square test, and Fisher's exact test. Patients with both initial and repeat PVI were analysed separately. Results. Initial Procedure: 73% underwent PVI with the cryoablation method, and 27% with the radiofrequency method. Of 511 patients, 308 were men and 203 were women. The median age in the cryoablation group was 62.5 years (IQR: 52.8 – 69.0), and the same in the radiofrequency PVI group (IQR: 52.8 – 69.0). The median duration for cryoablation was 90 minutes (IQR: 80.0 – 110.0), with a minimum of 50 minutes and a maximum of 210 minutes. For radiofrequency ablation, the median procedure duration was 150 minutes (IQR 120.0 -180.0), with a minimum of 70 minutes and a maximum of 285 minutes. During cryoablation, the median radiation duration was 8.44 minutes (IQR 6.32 – 12.13), with a minimum of 2.33 minutes and a maximum of 92.0 minutes. For radiofrequency ablation, the median radiation duration was 6.59 minutes (IQR 5.198 -10.51), with a minimum of 2.29 minutes and a maximum of 62.25 minutes. The minimum radiation dose was 38 mGy, and the maximum was 15764 mGy. During radiofrequency ablation, the median radiation dose was 588.5 mGy (IQR 295.0 -1320.3), with a minimum of 45.0 mGy and a maximum of 8794.0 mGy. In 21.7% of RFCA PVI cases, rhythm disturbances occurred during the operation, with AF being the most common type (9.4%). In cryoablation cases, rhythm disturbances occurred in 6.4% of cases, with AF observed in 4.0%. Sinus rhythm was observed at the end of 99.6% of the procedures. The most common types of rhythm disturbances at the end of the procedure were AF and atrial flutter (AFL). Repeat Procedure: 82 patients underwent a repeat procedure. Of these, 7.3% underwent pulmonary vein re-isolation (PVR) with the cryoablation method, and 92.7% with RFCA. 41.4% of the patients were women, and 58.6% were men. The median age in the cryoablation group was 60.0 years (IQR: 53.0 – 70.0), and in the radiofrequency PVI group, it was 62.0 years (IQR: 52.25 – 69.0). The median duration for cryoablation was 160 minutes (IQR: 147.50 – 170.0), with a minimum of 140 minutes and a maximum of 170 minutes. For radiofrequency ablation, the median duration was 127.50 minutes (IQR 112.5 -150.0), with a minimum of 80 minutes and a maximum of 365 minutes. During cryoablation, the median radiation duration was 14.45 minutes (IQR 9.49 – 15.46), with a minimum of 9.32 minutes and a maximum of 18.33 minutes. For radiofrequency ablation, the median radiation duration was 8.36 minutes (IQR 6.02 -11.26), with a minimum of 2.22 minutes and a maximum of 26.11 minutes. The median radiation dose during cryoablation was 824.50 mGy (IQR 293.0 – 3437.0), with a minimum dose of 140 mGy and a maximum of 3437 mGy. During radiofrequency ablation, the median radiation dose was 460.5 mGy (IQR 227.0 – 969.3), with a minimum dose of 59 mGy and a maximum of 15708 mGy. Conclusions. 1. Based on Pearson's chi-square test results, there are no statistically significant differences between the presence of sinus rhythm at the end of the procedure and the type of procedure. 2. Statistically significant differences in procedure duration were found between the two isolation methods for both initial and repeat PVI. Overall, the cryoablation method was shorter in initial procedures and longer in repeat procedures compared to the radiofrequency method. 3. In initial procedures, there were statistically significant differences in radiation duration between the PVI methods. The cryoablation method had a longer median radiation duration compared to the radiofrequency method. In repeat procedures, there were no statistically significant differences, but the cryoablation method had a significantly longer median radiation duration compared to the radiofrequency method. 4. In initial procedures, the cryoablation method had a lower median radiation dose (530 mGy) compared to the radiofrequency method (588.5 mGy). In repeat procedures, the cryoablation method had a higher median radiation dose (824.50 mGy) compared to the radiofrequency method (460.5 mGy). 5. There is a statistically significant but weak association between isolated vein reconnection and the type of initial procedure, particularly in RFCA cases with left atrial posterior wall isolation (LAPV), left atrial posterior and pulmonary vein isolation (LAPPV), and cryoablation cases with left atrial scar isolation. 6. In initial PVI, there is a statistically significant association between LAPV and LAPPV isolation with the cryoablation method and transient n. phrenicus palsy. This complication is rare, occurring in about 2.41% of cases. This study was unable to detect complications of reoperation. 7. There are statistically significant differences between new rhythm disturbances during the procedure and the PVI method. Rhythm disturbances developed more frequently in RFCA isolation cases, with AFL being observed. In cryoablation cases, AFL was also the most common type of arrhythmia, but it occurred less frequently. These differences are statistically significant but with a weak association.
Ievads. Ātriju fibrilācija (ĀF) ir visbiežāk sastopamais aritmijas veids, kurš 2020.gadā skara aptuveni 50 miljonus cilvēkus. ĀF ir saistīta ar palielinātu hospitalizācijas, sirds mazspējas (SM), insulta, demences, pēkšņās sirds nāves, hroniskās nieru slimības (HNS) un perifēro artēriju slimības (PAS) risku. Pateicoties daudziem randomizētiem kontrolētiem pētījumiem un pierādījumiem no lieliem reģistriem katetra ablācija kļuvusi par atzītu ĀF terapijas veidu, un tā turpina attīstīties. Jaunāki pētījumi liecina, ka ĀF kontrole ir daudz efektīvākā izmantojot plaušu vēnu izolāciju nekā antiaritmiskus līdzekļus. Kā primāro PVI metodi arvien biežāk izmanto krioablācijas metodi, aizvietojot iepriekš lietoto RFKA metodi. Mērķis. Darba mērķis ir izvērtēt, vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp radiofrekvences un krioablācijas metodēm. Materiāli un metodes. Dotajā darbā tika veikts retrospektīvs gadījumu kontroles pētījums ar kvantitatīvo pieeju. Tika salīdzinātas 2 ārstēšanas metodes krioablācija un radiofrekvences ablācija. Informācija tika iegūta no sekojošiem avotiem: Ārstu birojs, Sektra, DiaLab, pacientu slimības vēstures, AngioPAC-EIRKAU. Iegūtie dati tika apkopoti, izmantojot IBM SPSS un Excel programmatūru. Datu statistiskai analīzei tika izmantotas sekojošās metodes: Šapiro-Vilka tests, Manna-Vitnija tests, apsarkstoša statistika, Pīrsona hī kvadrāta tests un Fišera eksaktais tests. Atsevišķi tika analizēti pacienti ar pirmreizējo PVI un ar atkārtoto PVI. Rezultāti. Pirmreizējā operācija: 73% dalībniekiu tika veikta PVI ar krdioablācijas metodi, 27% dalībnieku tika veikta PVI ar radiofrekvences metodi. No 511 pacientiem pētījumā piedalījās 308 vīrieši un 203 sievietes. Krioablācijas grupas vecuma mediāna bija 62.5 gadi (IQR: 52.8 – 69.0), radiofrekvences PVI grupas vecuma mediāna bija 62.5 gadi (IQR: 52.8 – 69.0). Krioablācijas mediānas ilgums 90min (IQR: 80.0 – 110.0), minimālais procedūras ilgums 50 min, maksimālais procedūras ilgums 210 min. Radiofrekvences ablācijas mediānas procedūras ilgums 150 min (IQR 120.0 -180.0),minimālais procedūras ilgums 70 min, maksimālais procedūras ilgums 285 min. Krioablācijas laikā pielietojamais starojuma mediānas ilgums 8.44 min( IQR 6.32 – 12.13). Minimālais starojuma ilgums 2.33 min, maksimālais 92.0 min. Radiofrekvences ablācijas laikā mediānas starojuma ilgums 6.59 min (IQR 5.198 -10.51), minimālais starojuma ilgums 2.29 min, maksimālais starojuma ilgums 62.25 min. Minimālais starojuma dozējums bija 38 mGy, bet maksimālais – 15764 mGy. Radiofrekvences ablācijas laikā mediānas starojuma dozējums 588.5 mGy (IQR 295.0 -1320.3 ), Minimālais starojuma dozējums bija 45.0 mGy, bet maksimālais – 8794.0 mGy. Pie RFKA PVI izolācijas 21.7% gadījumu attīstījās ritma traucējumi operācijas laikā, visbiežākais aritmijas veids bija ĀF 9.4% gadījumu. Krioablācijas gadījuma ritma traucējumi attīstījās 6.4% gadījumu, ĀF bija novērota 4.0% gadījumu. Kopumā 99.6% procedūras beigās bija novērots sīnusa ritms. Biežākie ritma traucējuma veidi procedūras beigās bija ĀF un ĀU. Atkārtotā operācija: Atkārtotā operācija bija veikta 82 pacientiem. No tiem 7,3% bija veikta plaušu vēnu reizolācija (PVR) ar krioablācijas metodi un 92,7% PVR ar RFKA metodi. 41,4% pacientu bija sievietes, savukārt 58,6% - vīrieši. Krioablācijas grupas vecuma mediāna bija 60.0 gadi (IQR: 53.0 – 70.0), radiofrekvences PVI grupas vecuma mediāna bija 62.0 gadi (IQR: 52.25 – 69.0). Krioablācijas mediānas ilgums 160min (IQR: 147.50 – 170.0), minimālais procedūras ilgums 140 min, maksimālais procedūras ilgums 170 min. Radiofrekvences ablācijas mediānas ilgums 127.50 min (IQR 112.5 -150.0), minimālais procedūras ilgums 80 min, maksimālais procedūras ilgums 365 min. Krioablācijas laikā starojuma mediānas ilgums 14.45 min ( IQR 9.49 – 15.46). Minimālais ilgums 9.32 min, maksimālais 18.33 min. Radiofrekvences ablācijas starojuma mediānas ilgums 8.36 min (IQR 6.02 -11.26), minimālais starojuma ilgums 2.22 min, maksimālais starojuma ilgums 26.11 min. Krioablācijas laikā starojuma mediānas lielums 824.50 mGy ( IQR 293.0 – 3437.0 ). Minimālais starojuma devas lielums bija 140 mGy, bet maksimālais – 3437 mGy. Radiofrekvences ablācijas laikā starojuma mediānas deva 460.5 mGy (IQR 227.0 – 969.3 ). Minimāla starojuma deva bija 59 mGy, bet maksimāla – 15708 mGy. Secinājumi. 1. Pamatojoties uz Pīrsona hī kvadrāta testa rezultātiem, nav statistiski nozīmīgu atšķirību starp sinusa ritma esamību procedūras beigās un procedūras veidu. 2. Gan pirmreizējā PVI, gan atkārtotā PVI starp abām izolācijas metodēm tika konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības procedūras ilgumā. Kopumā krioablācijas metode bija īsāka pirmreizējās operācijās un garāka atkārtotās operācijās laikā, salīdzinot ar radiofrekvences metodi. 3. Pirmreizējās operācijās starp PVI metodēm bija statistiski nozīmīgas atšķirības starojuma pielietojuma ilgumā. Krioablācijas metodei bija lielāks mediānas starojuma ilgums salīdzinājumā ar radiofrekvences metodi. Atkārtotajās operācijās statistiski nozīmīgu atšķirību nebija, bet atkārtotās operācijās krioablācijas metodei bija ievērojami garāks mediānas starojuma ilgums salīdzinājumā ar radiofrekvences metodi. 4. Pirmreizējās krioablācijas metodei bija mazāka mediānas starojuma deva (530 mGy) salīdzinājumā ar radiofrekvences metodi (588.5 mGy). Atkārtotās krioablācijas metodei bija lielāka mediānas starojuma deva (824.50 mGy) salīdzinājumā ar radiofrekvences metodi (460.5 mGy). 5. Pastāv statistiski nozīmīga, bet vāja saistība starp izolēto vēnu rekonekciju un pirmreizējās operācijas veidu, īpaši RFKA gadījumā ar LAPV, LAPPV un KAPV, kā arī krioablācijas gadījumā ar kreisā ātrija rētas izolāciju. 6. Pirmreizējas PVI ietvaros pastāv statistiski nozīmīgas saistība starp LAPV un LAPPV izolāciju ar krioablācijas metodi un tranzitoro n. phrenicus parēzi. Šīs komplikācijas ir retas - ap 2.41% no gadījumiem. Dotā pētījuma ietvaros nebija iespējams konstatēt reoperācijas komplikācijas. 7. Pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp jauniem ritma traucējumiem operācijas laikā un PVI metodi. RFKA izolācijas gadījumā ritma traucējumi attīstījās biežāk, tika novērota ĀU. Krioablācijas gadijumā ĀU arī bija visbiežāk sastopamais aritmijas veid, tomēr tā notika retāk. Šīs atšķirības ir statistiski nozīmīgas, bet ar vāju saistību.
Ievads. Ātriju fibrilācija (ĀF) ir visbiežāk sastopamais aritmijas veids, kurš 2020.gadā skara aptuveni 50 miljonus cilvēkus. ĀF ir saistīta ar palielinātu hospitalizācijas, sirds mazspējas (SM), insulta, demences, pēkšņās sirds nāves, hroniskās nieru slimības (HNS) un perifēro artēriju slimības (PAS) risku. Pateicoties daudziem randomizētiem kontrolētiem pētījumiem un pierādījumiem no lieliem reģistriem katetra ablācija kļuvusi par atzītu ĀF terapijas veidu, un tā turpina attīstīties. Jaunāki pētījumi liecina, ka ĀF kontrole ir daudz efektīvākā izmantojot plaušu vēnu izolāciju nekā antiaritmiskus līdzekļus. Kā primāro PVI metodi arvien biežāk izmanto krioablācijas metodi, aizvietojot iepriekš lietoto RFKA metodi. Mērķis. Darba mērķis ir izvērtēt, vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp radiofrekvences un krioablācijas metodēm. Materiāli un metodes. Dotajā darbā tika veikts retrospektīvs gadījumu kontroles pētījums ar kvantitatīvo pieeju. Tika salīdzinātas 2 ārstēšanas metodes krioablācija un radiofrekvences ablācija. Informācija tika iegūta no sekojošiem avotiem: Ārstu birojs, Sektra, DiaLab, pacientu slimības vēstures, AngioPAC-EIRKAU. Iegūtie dati tika apkopoti, izmantojot IBM SPSS un Excel programmatūru. Datu statistiskai analīzei tika izmantotas sekojošās metodes: Šapiro-Vilka tests, Manna-Vitnija tests, apsarkstoša statistika, Pīrsona hī kvadrāta tests un Fišera eksaktais tests. Atsevišķi tika analizēti pacienti ar pirmreizējo PVI un ar atkārtoto PVI. Rezultāti. Pirmreizējā operācija: 73% dalībniekiu tika veikta PVI ar krdioablācijas metodi, 27% dalībnieku tika veikta PVI ar radiofrekvences metodi. No 511 pacientiem pētījumā piedalījās 308 vīrieši un 203 sievietes. Krioablācijas grupas vecuma mediāna bija 62.5 gadi (IQR: 52.8 – 69.0), radiofrekvences PVI grupas vecuma mediāna bija 62.5 gadi (IQR: 52.8 – 69.0). Krioablācijas mediānas ilgums 90min (IQR: 80.0 – 110.0), minimālais procedūras ilgums 50 min, maksimālais procedūras ilgums 210 min. Radiofrekvences ablācijas mediānas procedūras ilgums 150 min (IQR 120.0 -180.0),minimālais procedūras ilgums 70 min, maksimālais procedūras ilgums 285 min. Krioablācijas laikā pielietojamais starojuma mediānas ilgums 8.44 min( IQR 6.32 – 12.13). Minimālais starojuma ilgums 2.33 min, maksimālais 92.0 min. Radiofrekvences ablācijas laikā mediānas starojuma ilgums 6.59 min (IQR 5.198 -10.51), minimālais starojuma ilgums 2.29 min, maksimālais starojuma ilgums 62.25 min. Minimālais starojuma dozējums bija 38 mGy, bet maksimālais – 15764 mGy. Radiofrekvences ablācijas laikā mediānas starojuma dozējums 588.5 mGy (IQR 295.0 -1320.3 ), Minimālais starojuma dozējums bija 45.0 mGy, bet maksimālais – 8794.0 mGy. Pie RFKA PVI izolācijas 21.7% gadījumu attīstījās ritma traucējumi operācijas laikā, visbiežākais aritmijas veids bija ĀF 9.4% gadījumu. Krioablācijas gadījuma ritma traucējumi attīstījās 6.4% gadījumu, ĀF bija novērota 4.0% gadījumu. Kopumā 99.6% procedūras beigās bija novērots sīnusa ritms. Biežākie ritma traucējuma veidi procedūras beigās bija ĀF un ĀU. Atkārtotā operācija: Atkārtotā operācija bija veikta 82 pacientiem. No tiem 7,3% bija veikta plaušu vēnu reizolācija (PVR) ar krioablācijas metodi un 92,7% PVR ar RFKA metodi. 41,4% pacientu bija sievietes, savukārt 58,6% - vīrieši. Krioablācijas grupas vecuma mediāna bija 60.0 gadi (IQR: 53.0 – 70.0), radiofrekvences PVI grupas vecuma mediāna bija 62.0 gadi (IQR: 52.25 – 69.0). Krioablācijas mediānas ilgums 160min (IQR: 147.50 – 170.0), minimālais procedūras ilgums 140 min, maksimālais procedūras ilgums 170 min. Radiofrekvences ablācijas mediānas ilgums 127.50 min (IQR 112.5 -150.0), minimālais procedūras ilgums 80 min, maksimālais procedūras ilgums 365 min. Krioablācijas laikā starojuma mediānas ilgums 14.45 min ( IQR 9.49 – 15.46). Minimālais ilgums 9.32 min, maksimālais 18.33 min. Radiofrekvences ablācijas starojuma mediānas ilgums 8.36 min (IQR 6.02 -11.26), minimālais starojuma ilgums 2.22 min, maksimālais starojuma ilgums 26.11 min. Krioablācijas laikā starojuma mediānas lielums 824.50 mGy ( IQR 293.0 – 3437.0 ). Minimālais starojuma devas lielums bija 140 mGy, bet maksimālais – 3437 mGy. Radiofrekvences ablācijas laikā starojuma mediānas deva 460.5 mGy (IQR 227.0 – 969.3 ). Minimāla starojuma deva bija 59 mGy, bet maksimāla – 15708 mGy. Secinājumi. 1. Pamatojoties uz Pīrsona hī kvadrāta testa rezultātiem, nav statistiski nozīmīgu atšķirību starp sinusa ritma esamību procedūras beigās un procedūras veidu. 2. Gan pirmreizējā PVI, gan atkārtotā PVI starp abām izolācijas metodēm tika konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības procedūras ilgumā. Kopumā krioablācijas metode bija īsāka pirmreizējās operācijās un garāka atkārtotās operācijās laikā, salīdzinot ar radiofrekvences metodi. 3. Pirmreizējās operācijās starp PVI metodēm bija statistiski nozīmīgas atšķirības starojuma pielietojuma ilgumā. Krioablācijas metodei bija lielāks mediānas starojuma ilgums salīdzinājumā ar radiofrekvences metodi. Atkārtotajās operācijās statistiski nozīmīgu atšķirību nebija, bet atkārtotās operācijās krioablācijas metodei bija ievērojami garāks mediānas starojuma ilgums salīdzinājumā ar radiofrekvences metodi. 4. Pirmreizējās krioablācijas metodei bija mazāka mediānas starojuma deva (530 mGy) salīdzinājumā ar radiofrekvences metodi (588.5 mGy). Atkārtotās krioablācijas metodei bija lielāka mediānas starojuma deva (824.50 mGy) salīdzinājumā ar radiofrekvences metodi (460.5 mGy). 5. Pastāv statistiski nozīmīga, bet vāja saistība starp izolēto vēnu rekonekciju un pirmreizējās operācijas veidu, īpaši RFKA gadījumā ar LAPV, LAPPV un KAPV, kā arī krioablācijas gadījumā ar kreisā ātrija rētas izolāciju. 6. Pirmreizējas PVI ietvaros pastāv statistiski nozīmīgas saistība starp LAPV un LAPPV izolāciju ar krioablācijas metodi un tranzitoro n. phrenicus parēzi. Šīs komplikācijas ir retas - ap 2.41% no gadījumiem. Dotā pētījuma ietvaros nebija iespējams konstatēt reoperācijas komplikācijas. 7. Pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp jauniem ritma traucējumiem operācijas laikā un PVI metodi. RFKA izolācijas gadījumā ritma traucējumi attīstījās biežāk, tika novērota ĀU. Krioablācijas gadijumā ĀU arī bija visbiežāk sastopamais aritmijas veid, tomēr tā notika retāk. Šīs atšķirības ir statistiski nozīmīgas, bet ar vāju saistību.
Description
Cardiologist
Kardiologs
Kardiologs
Keywords
Ātriju fibrilācija, plaušu vēnu izolācija, radiofrekvences ablācija, krioablācija, reizolācija, komplkācijas, Atrial fibrillation, pulmonary vein isolation, radiofrequency ablation, cryoablation, re-isolation, complication