Nealkohola taukainās aknu slimības klīniskie aspekti un novitātes internista skatījumā
No Thumbnail Available
Date
2024
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Rīga Stradiņš University
Rīgas Stradiņa universitāte
Rīgas Stradiņa universitāte
Abstract
Non-alcoholic fatty liver disease (NAFLD) is the most common chronic liver disease worldwide. It affects ~ 1/3 of the entire population and the incidence of the disease only increases every year. As the disease progresses, serious complications develop, i.e. liver fibrosis, cirrhosis, hepatocellular carcinoma, death due to liver failure. The aim of the work was to investigate the risks of NAFLD, identify the situation and analyze the therapeutic strategy, based on the analysis of scientific evidence literature. The tasks of the work were to find out the actuality of NAFLD in the world, analyze the correlation of the new nomenclature of NAFLD with the earlier classification, identify high-risk patients, study literature data on the mechanisms of NAFLD pathogenesis, clinical features and extrahepatic manifestations, diagnosis, prevention and treatment options. The work explored the USA and Europe, incl. Latvian, hepatologist guidelines, which were developed together with endocrinologists and other specialists, and also used information from medical Internet resources and databases. Several images and diagrams were translated and adapted from cited international medical sources. During the writing of the residency work, changes occurred in the field of medicine - the NAFLD nomenclature was changed. Since 2023, the new definition has been used, i.e. metabolic associated steatotic liver disease (MASLD). Keeping the previous name (NAFLD), the work was supplemented with new facts and information. NAFLD is a multifactorial disease whose pathogenesis is based on insulin resistance and hyperinsulinemia. Due to this, people with adiposity, metabolic syndrome and diabetes are at risk, and according to statistics, the number of people at risk is increasing. NAFLD is being diagnosed at an increasingly earlier age, as the prevalence of obesity is increasing among young people and children. But as research data shows, liver steatosis is also verified in people with normal body mass and the level of laboratory indicators characterizing normal liver function. NAFLD diagnosis is a complex process. It is based on the patient's anamnesis, recognition of metabolic risk factors, clinical examination with blood biochemical indicators and imaging, non-invasive liver tests, as well as invasive tests - liver puncture with 4 subsequent histological examination of the liver is still the gold standard in determining the diagnosis. Due to the lack of specific medications, the main treatment for NAFLD is lifestyle changes. These include dietary changes and restrictions, gradual increases in aerobic exercise and strength training, and gradual weight loss. Lifestyle changes are mandatory for all patients, with individual adjustments for each. Considering that the prevalence of NAFLD is increasing worldwide in parallel with obesity and cardiometabolic diseases (insulin resistance, dyslipidemia, central obesity and hypertension), it can be concluded that it is the work of a multispecialty medical team. Initially, these are family doctors, internists and endocrinologists, who must identify at-risk persons in time. Further work to prevent the occurrence of complications should be carried out by such doctors as hepatologists, gastroenterologists, surgeons, nutritionists.
Nealkohola taukainā aknu slimība (NATAS) ir izplatītāka hroniskā aknu slimība visā pasaulē. Tā skar ¬~ 1/3 no visas populācijas un slimības incidence ar katru gadu tikai palielinās. Slimībai progresējot, attīstītas nopietnās komplikācijas, t.i., aknu fibroze, ciroze, hepatocelulāra karcinoma, ar aknu nepietiekamību saistīta nāve. Darba mērķis ir NATAS risku izpēte, situācijas apzināšana un terapeitiskās stratēģijas analīze, balstoties uz zinātniskās pierādījumu literatūras analīzi. Darba uzdevumi ir izzinātNATAS aktualitāti pasaulē, analizēt NATAS jaunas nomenklatūraskorelāciju ar agrāko klasifikāciju, identificēt augsta riska pacientus, literatūras datu izpēte par NATAS patoģenēzes mehānismiem, klīnisko ainu un ekstrahepatiskām izpausmēm, diagnostiku, profilakses un ārstēšanas iespējām. Darbā tika izpētītas ASVun Eiropas, t.sk. Latvijas,hepatologu vadlīnijas, kas tika izstrādātas kopā ar endokrinologiem un citiem speciālistiem, kā arī izmantota informācija no medicīnas interneta resursiem un datubāzēm. Vairāki attēli un shēmas tika pārtulkotas un adaptētas no citējamiem starptautiskiem medicīnas avotiem. Rezidentūras darba rakstīšanas laikā medicīnas jomā notikušas izmaiņas - tika mainīta NATAS nomenklatūra.Kopš 2023.gada izmanto jauno definīciju t.i. metaboli asociētā steatotiskā aknu slimība (MASAS). Saglabājot iepriekšējo nosaukumu (NATAS), darbs tika papildināts ar jauniem faktiem un informāciju. NATAS ir multifaktoriāla slimība, kuras patoģenēzes pamatā ir insulīna rezistence un hiperinsulinēmija. Sakarā ar to riska grupā atrodas personas ar adipozitāti, metabolu sindromu un cukura diabētu,un riska grupā esošu cilvēku pēc statistikas datiem kļūst arvien vairāk NATAS diagnosticē aizvien agrākā vecumā, jo aptaukošanas izplatība pieaug starp jaunajiem cilvēkiem un bērniem. Bet, kā rāda pētījumu dati,aknu steatozi verificē arī cilvēkiem ar normāluķermeņa masu un normāluaknufunkciju raksturojošo laboratorisko rādītāju līmeni. NATAS diagnostika ir komplekss process. Tābalstās uz pacienta anamnēzi, metabolu riska faktoru atpazīšanu, klīnisko izmeklēšanu ar asins bioķīmiskiem rādītājiem un attēldiagnostiku, neinvazīviem aknu testiem, kā arī invazīviem testiem – aknu punkcija ar sekojošu aknu histoloģisko izmeklēšanu diagnozes noteikšanā vēl arvien ir zelta standarts. 2 Specifisku medikamentu trūkuma dēļ, NATAS galvenā ārstēšanas metode ir dzīvesveida maiņa. Šeit tiek iekļautas - uztura maiņa un ierobežošana, pakāpeniskaaerobās slodzes un spēka treniņu palielināšana, pakāpeniska svara samazināšana. Dzīvesveida maiņa ir obligāta visiem pacientiem, katramto pielāgojot individuāli. Ņemot vērā, ka NATAS prevalence pieaug visā pasaulē paralēli aptaukošanai un kardiometabolām slimībām (insulīna rezistences, dislipidēmijas, centrālās aptaukošanās un hipertensijas), var secināt, ka tas ir vairāku specialitāšuārstu komandas darbs. Sākotnēji tie ir ģimenes ārsti, internisti un endokrinologi, kuriem laicīgi jāidentificē riskam pakļautās personas. Turpmākais darbs, lai novērstu komplikāciju rašanos, jāveic tādiem ārstiem kā hepatologiem, gastroenterologiem, ķirurgiem, uztura speciālistiem.
Nealkohola taukainā aknu slimība (NATAS) ir izplatītāka hroniskā aknu slimība visā pasaulē. Tā skar ¬~ 1/3 no visas populācijas un slimības incidence ar katru gadu tikai palielinās. Slimībai progresējot, attīstītas nopietnās komplikācijas, t.i., aknu fibroze, ciroze, hepatocelulāra karcinoma, ar aknu nepietiekamību saistīta nāve. Darba mērķis ir NATAS risku izpēte, situācijas apzināšana un terapeitiskās stratēģijas analīze, balstoties uz zinātniskās pierādījumu literatūras analīzi. Darba uzdevumi ir izzinātNATAS aktualitāti pasaulē, analizēt NATAS jaunas nomenklatūraskorelāciju ar agrāko klasifikāciju, identificēt augsta riska pacientus, literatūras datu izpēte par NATAS patoģenēzes mehānismiem, klīnisko ainu un ekstrahepatiskām izpausmēm, diagnostiku, profilakses un ārstēšanas iespējām. Darbā tika izpētītas ASVun Eiropas, t.sk. Latvijas,hepatologu vadlīnijas, kas tika izstrādātas kopā ar endokrinologiem un citiem speciālistiem, kā arī izmantota informācija no medicīnas interneta resursiem un datubāzēm. Vairāki attēli un shēmas tika pārtulkotas un adaptētas no citējamiem starptautiskiem medicīnas avotiem. Rezidentūras darba rakstīšanas laikā medicīnas jomā notikušas izmaiņas - tika mainīta NATAS nomenklatūra.Kopš 2023.gada izmanto jauno definīciju t.i. metaboli asociētā steatotiskā aknu slimība (MASAS). Saglabājot iepriekšējo nosaukumu (NATAS), darbs tika papildināts ar jauniem faktiem un informāciju. NATAS ir multifaktoriāla slimība, kuras patoģenēzes pamatā ir insulīna rezistence un hiperinsulinēmija. Sakarā ar to riska grupā atrodas personas ar adipozitāti, metabolu sindromu un cukura diabētu,un riska grupā esošu cilvēku pēc statistikas datiem kļūst arvien vairāk NATAS diagnosticē aizvien agrākā vecumā, jo aptaukošanas izplatība pieaug starp jaunajiem cilvēkiem un bērniem. Bet, kā rāda pētījumu dati,aknu steatozi verificē arī cilvēkiem ar normāluķermeņa masu un normāluaknufunkciju raksturojošo laboratorisko rādītāju līmeni. NATAS diagnostika ir komplekss process. Tābalstās uz pacienta anamnēzi, metabolu riska faktoru atpazīšanu, klīnisko izmeklēšanu ar asins bioķīmiskiem rādītājiem un attēldiagnostiku, neinvazīviem aknu testiem, kā arī invazīviem testiem – aknu punkcija ar sekojošu aknu histoloģisko izmeklēšanu diagnozes noteikšanā vēl arvien ir zelta standarts. 2 Specifisku medikamentu trūkuma dēļ, NATAS galvenā ārstēšanas metode ir dzīvesveida maiņa. Šeit tiek iekļautas - uztura maiņa un ierobežošana, pakāpeniskaaerobās slodzes un spēka treniņu palielināšana, pakāpeniska svara samazināšana. Dzīvesveida maiņa ir obligāta visiem pacientiem, katramto pielāgojot individuāli. Ņemot vērā, ka NATAS prevalence pieaug visā pasaulē paralēli aptaukošanai un kardiometabolām slimībām (insulīna rezistences, dislipidēmijas, centrālās aptaukošanās un hipertensijas), var secināt, ka tas ir vairāku specialitāšuārstu komandas darbs. Sākotnēji tie ir ģimenes ārsti, internisti un endokrinologi, kuriem laicīgi jāidentificē riskam pakļautās personas. Turpmākais darbs, lai novērstu komplikāciju rašanos, jāveic tādiem ārstiem kā hepatologiem, gastroenterologiem, ķirurgiem, uztura speciālistiem.
Description
Internist
Internists
Internists
Keywords
Nealkohola taukainā aknu slimība, NATAS, metabolais sindroms, Non-alcoholic fatty liver disease, NAFLD, metabolic syndrome