Dažādu metožu pielietojums nepieciešamās enerģijas izvērtēšanai enterālās barošanas pacientiem
No Thumbnail Available
Date
2024
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Rīga Stradiņš University
Rīgas Stradiņa universitāte
Rīgas Stradiņa universitāte
Abstract
Enteral nutrition (EN) is an important part of the patient's nutrition and complex treatment. EB allows nutrients to be delivered in the gastrointestinal tract to patients who cannot take in sufficient amounts orally at all. There are many and often complex diseases that necessitate the provision of EN. More common include swallowing disorders due to neurological diseases and malignant tumors, diseases of the gastrointestinal tract. An integral part of successful EN provision is prevention of the risk of malnutrition or overfeeding the patient, a personalized approach and achieving the goal of energy and protein intake by evaluating the individually required amount of energy for each patient. This study was created to evaluate the required amount of energy for EN patients, to find out the compliance of energy requirements with the recommended amount of energy according to the guidelines, as well as to draw conclusions that will help doctors to better understand the real energy consumption of EN patients. In my work, I put emphasis on oncology patients who receive EN, because data from the world literature show that the number of new oncology patients who need EN is increasing significantly, as well as the duration of EN is increasing, which indicates the need to monitor patients and adjust the EN plan. My study included 24 patients who had their resting state energy consumption measured using indirect calorimetry (IC) and bioelectrical impedance analysis (BIA) methods. The obtained data were compared with each other and with the amounts recommended in the ESPEN guidelines. Results: A statistically reliable difference was observed between the two methods when comparing both the results of basal metabolism (BM) and the results of the amount of required energy (RE). Comparison of RE volume obtained by indirect calorimetry and bioelectrical impedance analysis showed a difference of up to 2 kcal/kg/day in some cases. Comparing the obtained results with those recommended in the guidelines, only 10(41.7%) of the participants in IC and respectively 9(37.5% )of the patients in BIA showed the RE volume indicated according to the guidelines. For all other study participants, the amount of RE was less than recommended in the guidelines or exceeded the recommended energy consumption.
Enterālā barošana(EB) ir svarīga pacienta uztura un kompleksas ārstēšanas sastāvdaļa. EB ļauj pievadīt uzturvielas kuņģa zarnu traktā tiem pacientiem, kuri nevar nemaz uzņemt uzturu orālā ceļā vai nevar uzņemt pietiekamā daudzumā. Ir daudzas un bieži vien sarežģītas slimības, kas izraisa nepieciešamību nodrošināt EB. Biežāk sastopamas ietver rīšanas traucējumus neiroloģisku slimību un ļaundabīgo audzēju dēļ, kuņģa zarnu trakta saslimšanas. Veiksmīgas EB nodrošināšanas neatņemama daļa ir malnutrīcijas vai pacienta pārbarošanas riska novēršana, personalizēta pieeja un enerģijas un olbaltumvielu uzņemšanas mērķa sasniegšana, izvērtējot individuāli nepieciešamo enerģijas daudzumu katram pacientam. Šīs pētījums ir izveidots, lai izvērtētu nepieciešamās enerģijas daudzumu EB pacientiem, noskaidrotu enerģijas prasību atbilstību rekomendētajam enerģijas daudzumam pēc vadlīnijām, kā arī izdarītu secinājumus, kuri palīdzēs ārstiem labāk izprast EB pacientu reālo enerģijas patēriņu. Savā darbā es liku uzsvaru uz onkoloģiskiem pacientiem, kuri saņem EB, jo pasaules literatūras dati liecina, ka ievērojami pieaug jaunu onkoloģisko pacientu skaits, kuriem nepieciešama EB, kā arī pieaug EB ilgums, kas norāda uz nepieciešamību monitorēt pacientus un pielāgot EB plānu. Manā pētījumā tika iekļauti 24 pacienti, kuriem tika veikti miera stāvokļa enerģijas patēriņa mērījumi izmantojot netiešās kalorimetrijas (NK) un bioelektriskās pretestības analīzes (BPA) metodes. Iegūtie dati tika salīdzināti savā starpā un ar ESPEN vadlīnijās rekomendētiem daudzumiem. Rezultāti: Statistiski ticama atšķirība tika novērota starp abām metodēm salīdzinot gan pamatvielmaiņas (PV)iegūtos rezultātus, gan nepieciešamās enerģijas (NE) apjoma rezultātus. Ar netiešo kalorimetriju un bioelektriskās pretestības analīzi iegūtā NE apjoma salīdzinājums parādīja atsevišķos gadījumos atšķirību līdz 2 kcal/kg/dienā. Salīdzinot iegūtos rezultātus ar vadlīnijās rekomendētiem daudzumiem tikai 10 (41,7%) dalībniekiem NK un attiecīgi 9 (37,5%) pacientiem BPA iegūtais NE apjoma rādītājs atbilst vadlīnijām. Visiem pārējiem pētījuma dalībniekiem NE apjoms bija mazāk par vadlīnijās rekomendēto vai pārsniedza rekomendēto enerģijas patēriņu.
Enterālā barošana(EB) ir svarīga pacienta uztura un kompleksas ārstēšanas sastāvdaļa. EB ļauj pievadīt uzturvielas kuņģa zarnu traktā tiem pacientiem, kuri nevar nemaz uzņemt uzturu orālā ceļā vai nevar uzņemt pietiekamā daudzumā. Ir daudzas un bieži vien sarežģītas slimības, kas izraisa nepieciešamību nodrošināt EB. Biežāk sastopamas ietver rīšanas traucējumus neiroloģisku slimību un ļaundabīgo audzēju dēļ, kuņģa zarnu trakta saslimšanas. Veiksmīgas EB nodrošināšanas neatņemama daļa ir malnutrīcijas vai pacienta pārbarošanas riska novēršana, personalizēta pieeja un enerģijas un olbaltumvielu uzņemšanas mērķa sasniegšana, izvērtējot individuāli nepieciešamo enerģijas daudzumu katram pacientam. Šīs pētījums ir izveidots, lai izvērtētu nepieciešamās enerģijas daudzumu EB pacientiem, noskaidrotu enerģijas prasību atbilstību rekomendētajam enerģijas daudzumam pēc vadlīnijām, kā arī izdarītu secinājumus, kuri palīdzēs ārstiem labāk izprast EB pacientu reālo enerģijas patēriņu. Savā darbā es liku uzsvaru uz onkoloģiskiem pacientiem, kuri saņem EB, jo pasaules literatūras dati liecina, ka ievērojami pieaug jaunu onkoloģisko pacientu skaits, kuriem nepieciešama EB, kā arī pieaug EB ilgums, kas norāda uz nepieciešamību monitorēt pacientus un pielāgot EB plānu. Manā pētījumā tika iekļauti 24 pacienti, kuriem tika veikti miera stāvokļa enerģijas patēriņa mērījumi izmantojot netiešās kalorimetrijas (NK) un bioelektriskās pretestības analīzes (BPA) metodes. Iegūtie dati tika salīdzināti savā starpā un ar ESPEN vadlīnijās rekomendētiem daudzumiem. Rezultāti: Statistiski ticama atšķirība tika novērota starp abām metodēm salīdzinot gan pamatvielmaiņas (PV)iegūtos rezultātus, gan nepieciešamās enerģijas (NE) apjoma rezultātus. Ar netiešo kalorimetriju un bioelektriskās pretestības analīzi iegūtā NE apjoma salīdzinājums parādīja atsevišķos gadījumos atšķirību līdz 2 kcal/kg/dienā. Salīdzinot iegūtos rezultātus ar vadlīnijās rekomendētiem daudzumiem tikai 10 (41,7%) dalībniekiem NK un attiecīgi 9 (37,5%) pacientiem BPA iegūtais NE apjoma rādītājs atbilst vadlīnijām. Visiem pārējiem pētījuma dalībniekiem NE apjoms bija mazāk par vadlīnijās rekomendēto vai pārsniedza rekomendēto enerģijas patēriņu.
Description
Dietician
Dietologs
Dietologs
Keywords
enterālā barošana, PEG, pamatvielmaiņa, nepieciešamas enerģijas apjoms, netiešā kalorimetrija, bioelektriskās pretestības analīze, enteral nutrition, PEG, basal metabolism, amount of energy required, indirect calorimetry, bioelectrical impedance analysis