Vaskulārās pieejas disfunkcijas, to ārstēšanas iespējas un iznākumi hemodialīzes pacientiem Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā no 2018. gada līdz 2022. gadam
No Thumbnail Available
Date
2024
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Rīga Stradiņš University
Rīgas Stradiņa universitāte
Rīgas Stradiņa universitāte
Abstract
Introduction Hemodialysis requires a permanent vascular access, typically achieved through an arteriovenous fistula (AVF) or an arteriovenous prosthesis (AVP). However, these access methods often encounter complications, such as stenosis, thrombosis, and aneurysms, which require medical intervention. Aim of the study To study the incidence of vascular access dysfunction in haemodialysis patients, to analyse the associated risk factors, and to evaluate the treatment methods used and their effectiveness at Pauls Stradins Clinical University Hospital from January 2018 to December 2022. Material and Methods This study analysed data on vascular access dysfunctions at Pauls Stradins University Hospital between 2018 and 2022, summarising 621 manipulations, 155 of which were related to vascular access dysfunctions. SPSS 26-2018, Microsoft Excel software was used for calculations. Results The study found that AVF dysfunctions were more common than AVP dysfunctions. Key risk factors for recurrent thrombosis were identified, including longer time on renal replacement therapy and elevated phosphorus levels in the blood. The analysis of treatment outcomes revealed that slightly more than half of the patients experienced successful treatment, with the restoration of vascular access function. Evaluating the survival of vascular access at three, six, and twelve months post-treatment revealed a high risk of recurrent dysfunction, with less than half of the cases avoiding repeated invasive interventions within a year. Surgical therapy was performed for all patients with AVF aneurysms, while stenosis and thrombosis were treated with both surgical and endovascular methods, often combining the two approaches. Conclusions The study highlights the need for regular monitoring of vascular access and the education of medical staff to reduce the risk of complications. To improve diagnosis and treatment, close collaboration among nephrologists, surgeons, and interventional radiologists is essential.
Ievads Hemodialīze (HD) ir viena no nieru aizstājterapijas metodēm, kuras nodrošināšanai parasti tiek izmantota arteriovenozā fistula (AVF) vai arteriovenozā protēze (AVP). Tomēr šīm pieejām bieži novēro komplikācijas, piemēram, stenozes, trombozes un aneirismas, kas prasa medicīnisku iejaukšanos. Pētījuma mērķis Izpētīt vaskulāro pieeju disfunkciju biežumu hemodialīzes pacientiem, analizēt saistītos riska faktorus, kā arī izvērtēt izmantotās ārstēšanas metodes un to efektivitāti Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā no 2018. gada janvārim līdz 2022. gada decembrim. Materiāli un metodes Šajā pētījumā tika analizēti dati par vaskulāro pieeju disfunkcijām Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā laikā posmā no 2018.gada līdz 2022. gadam, apkopojot 621 manipulāciju , no kurām bija 155 bija saistītas ar vaskulāro pieeju disfunkcijām. Aprēķiniem tika izmantota SPSS 26-2018, Microsoft Excel programmas. Rezultāti Piecu gadu laikā PSKUS tika atlasītas 155 hospitalizācijas epizodes, kas bija saistītas ar vaskulāro pieeju disfunkcijām, 21 no tām ar arteriovenozo fistulu aneirismām un 134 stacionēšanas epizodes ar stenozēm un trombozēm. Pētījumā tika konstatēts, ka arteriovenozo pieeju disfunkcijas biežāk sastopamas arteriovenozām fistulām nekā arteriovenozām protēzēm. Tika identificēti galvenie riska faktori atkārotām trombozēm, tostarp ilgāks laiks nieru aizstājterapijā un paaugstināts fosfora līmenis asinīs. Ārstēšanas rezultātu analīze parādīja, ka tikai nedaudz vairāk nekā pusei pacientu ārstēšana tika veikta. No ārstētiem pacientiem, tikai nedaudz vairāk nekā pusei ārstēšana bija veiksmīga un vaskulārās pieejas funkcija tika atjaunota. Novērtējot vaskulārās pieejas dzīvildzi trīs, sešus un divpadsmit mēnešu laikā pēc terapijas, tika atklāts, ka pastāv augsts atkārtotu disfunkciju risks, jo mazāk nekā pusei gadījumu gada laikā nebija nepieciešama atkārtota invazīva iejaukšanās. Arteriovenozo fistulu aneirismu gadījumos tika veikta ķirurģiska terapija visiem pacientiem, savukārt stenozes un trombozes tika ārstētas gan ķirurģiski, gan endovaskulāri ,bieži kombinējot abas metodes. Secinājumi Pētījuma rezultāti uzsver nepieciešamību pēc regulāras vaskulārās pieejas uzraudzības un medicīnas personāla izglītošana, lai samazinātu komplikāciju risku. Lai uzlabotu diagnostiku un ārstēšanu nepieciešama cieša sadarbība starp nefrologiem, ķirurgiem un invazīvajiem radiologiem.
Ievads Hemodialīze (HD) ir viena no nieru aizstājterapijas metodēm, kuras nodrošināšanai parasti tiek izmantota arteriovenozā fistula (AVF) vai arteriovenozā protēze (AVP). Tomēr šīm pieejām bieži novēro komplikācijas, piemēram, stenozes, trombozes un aneirismas, kas prasa medicīnisku iejaukšanos. Pētījuma mērķis Izpētīt vaskulāro pieeju disfunkciju biežumu hemodialīzes pacientiem, analizēt saistītos riska faktorus, kā arī izvērtēt izmantotās ārstēšanas metodes un to efektivitāti Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā no 2018. gada janvārim līdz 2022. gada decembrim. Materiāli un metodes Šajā pētījumā tika analizēti dati par vaskulāro pieeju disfunkcijām Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā laikā posmā no 2018.gada līdz 2022. gadam, apkopojot 621 manipulāciju , no kurām bija 155 bija saistītas ar vaskulāro pieeju disfunkcijām. Aprēķiniem tika izmantota SPSS 26-2018, Microsoft Excel programmas. Rezultāti Piecu gadu laikā PSKUS tika atlasītas 155 hospitalizācijas epizodes, kas bija saistītas ar vaskulāro pieeju disfunkcijām, 21 no tām ar arteriovenozo fistulu aneirismām un 134 stacionēšanas epizodes ar stenozēm un trombozēm. Pētījumā tika konstatēts, ka arteriovenozo pieeju disfunkcijas biežāk sastopamas arteriovenozām fistulām nekā arteriovenozām protēzēm. Tika identificēti galvenie riska faktori atkārotām trombozēm, tostarp ilgāks laiks nieru aizstājterapijā un paaugstināts fosfora līmenis asinīs. Ārstēšanas rezultātu analīze parādīja, ka tikai nedaudz vairāk nekā pusei pacientu ārstēšana tika veikta. No ārstētiem pacientiem, tikai nedaudz vairāk nekā pusei ārstēšana bija veiksmīga un vaskulārās pieejas funkcija tika atjaunota. Novērtējot vaskulārās pieejas dzīvildzi trīs, sešus un divpadsmit mēnešu laikā pēc terapijas, tika atklāts, ka pastāv augsts atkārtotu disfunkciju risks, jo mazāk nekā pusei gadījumu gada laikā nebija nepieciešama atkārtota invazīva iejaukšanās. Arteriovenozo fistulu aneirismu gadījumos tika veikta ķirurģiska terapija visiem pacientiem, savukārt stenozes un trombozes tika ārstētas gan ķirurģiski, gan endovaskulāri ,bieži kombinējot abas metodes. Secinājumi Pētījuma rezultāti uzsver nepieciešamību pēc regulāras vaskulārās pieejas uzraudzības un medicīnas personāla izglītošana, lai samazinātu komplikāciju risku. Lai uzlabotu diagnostiku un ārstēšanu nepieciešama cieša sadarbība starp nefrologiem, ķirurgiem un invazīvajiem radiologiem.
Description
Nephrologist
Nefrologs
Nefrologs
Keywords
hemodialīze, vaskulārā pieeja, tromboze, hemodialysis, vascular access, thrombosis