Gaitas subjektīvs un objektīvs novērtējums pacientiem ar diagnosticētu cerebrovaskulāru notikumu pirmreizējas stacionāras rehabilitācijas laikā

No Thumbnail Available

Date

2024

Journal Title

Journal ISSN

Volume Title

Publisher

Rīga Stradiņš University
Rīgas Stradiņa universitāte

Abstract

In Latvia, as the frequency of cerebrovascular events increases and at the same time treatment improves, the number of patients who will have permanent functional impairment in mobility is increasing. Objective: To determine the relationship between changes in the objective parameters of gait and the patient's self-assessment of mobility. Methods and tasks: To assess patients in the first rehabilitation course of NRC "Vaivari" after a cerebrovascular event with the following instruments: Hausser Ambulation and Rivermead Mobility Index; The Walking Impact Scale; Time up and Go; 10 Meter Comfortable and Fast Gait Speed Test; Berg Balance Scale; G-walk sensor and program for gait analysis; MoCA. To find out if there is a relationship between the patient's subjectively assessed movement abilities after a cerebrovascular event with the objectively performed measurements; whether there is a relationship between the The Walking Impact Scale rating and the results of the G-walk gait analysis of 10 meters of comfortable and fast walking, which is within the patient's normal values. To assess whether it would be useful to use the 10-meter walk test in conjunction with G-walk gait analysis to set a measurable task of improving gait pattern function. Results: A total of 29 patients were evaluated, 14 women and 15 men, mean age 63.72 years (+/- 12.6 years). 11 had left-sided paresis, 10 right-sided paresis. 15 participants did not use a technical aid to improve mobility, 14 did, 5 of them a rollator, 8 a cane and 1 a tripod. On The Walking Impact Scale, the average self-assessment was 50.24% (+/- 18%) on a scale of 0 - 100%. A negative correlation was obtained between 10-meter comfortable walking speed (ρ = -0.47, P<0.05) and The Walking Impact Scale and 10-meter fast walking speed (ρ = -0.60, P<0.01) and The Walking Impact Scale. There is also a negative correlation between the results of the 10-meter comfortable G-walk gait analysis, which is within the patient's normal values, and The Walking Impact Scale (ρ = -0.50, P<0.01). Conclusions: Patients assessed themselves adequately on the Walking Impact Scale, according to the obtained objective measurements, which overturned the proposed working hypothesis that patients overestimate or underestimate their mobility abilities. A patient who rates himself worse has fewer normal values in the gait analysis data. G-walk gait analysis data, performing a 10-meter comfortable and fast walking test, could be used to objectively evaluate and reflect the obtained data in the patient's medical documentation and set a measurable task about the functions of the gait pattern during the rehabilitation course.
Latvijā, palielinoties cerebrovaskulāru notikumu biežumam un tai pašā laikā uzlabojoties ārstēšanai, pieaug pacientu skaits, kuriem būs paliekoši funkcionēšanas traucējumi mobilitātē. Mērķis: Noteikt gaitas objektīvo parametru izmaiņu saistību ar pacienta mobilitātes pašnovērtējumu. Metodes un uzdevumi: Novērtēt pacientus pirmreizējas rehabilitācijas kursā NRC “Vaivari” pēc cerebrovaskulāra notikuma ar šādiem instrumentiem: Hausera pārvietošanās indekss; pārvietošanās spēju skala; piecelšanās un iešanas tests; 10 metru ērtas un ātras iešanas tests; Berga līdzsvara skala; Rivermedas mobilitātes indekss; G-walk sensors un programma gaitas analīzei; Monreālas kognitīvās izvērtēšanas tests. Veikt iegūto datu analīzi ar SPSS programmu. Noskaidrot vai ir saistība starp pacienta subjektīvi novērtētām pārvietošanās spējām pēc cerebrovaskulāra notikuma ar objektīvi veiktajiem mērījumiem; vai pastāv saistība starp Pārvietošanās spēju skalas vērtējumu un 10 metru ērtas un ātras iešanas G-walk gaitas analīzes rezultātiem, kas iekļaujas pacienta normālajās vērtībās. Vērtēt vai būtu lietderīgi izmantot 10 metru iešanas testu kopā ar G-walk gaitas analīzi, lai izvirzītu izmērāmu uzdevumu par gaitas modeļa funkciju uzlabošanu. Rezultāti: Kopumā tika novērtēti 29 pacienti, 14 sievietes un 15 vīrieši, vidējais vecums 63,72 gadi (+/- 12,6 gadi). 11 pacientiem bija kreisās puses parēze, 10 labās puses parēze. 15 dalībnieki neizmantoja tehnisko palīglīdzekli, lai uzlabotu mobilitāti, 14 izmantoja, no tiem 5 rollatoru, 8 spieķi un 1 tripodu. Pārvietošanās spēju skalā, vidējais pašnovērtējums bija 50,24 % (+/- 18 %) vērtējot 0 – 100%. Iegūta negatīvā korelācija starp 10 metru ērtas iešanas ātrums (ρ = -0,47, P<0,05) un Pārvietošanās spēju skalu un 10 metru ātras iešanas ātrumu (ρ = -0,60, P<0,01) un Pārvietošanās spēju skalu. Ir arī negatīva korelācija starp 10 metru ērtas iešanas G-walk gaitas analīzes rezultātiem, kas iekļaujas pacienta normālajās vērtībās, un Pārvietošanās spēju skalu (ρ = -0,50, P<0,01). Secinājumi: Pacienti Pārvietošanās spēju skalā sevi novērtēja adekvāti, atbilstoši iegūtajiem objektīvajiem mērījumiem, kas apgāza izvirzīto darba hipotēzi, ka pacienti pārvērtē vai nenovērtē savas spējas pārvietoties. Pacientam, kas sevi sliktāk novērtē ir mazāk skaits normālo vērtību gaitas analīzes datos. G-walk gaitas analīzes datus, veicot 10 metru iešanas testu, varētu izmantot, lai objektīvi novērtētu iegūtos datus pacienta medicīniskajā dokumentācijā un izvirzītu izmērāmu uzdevumu par gaitas modeļa funkcijām rehabilitācijas kursa laikā.

Description

Physical and Rehabilitation Medicine Doctor
Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts

Keywords

Cerebrovaskulārs notikums, rehabilitācija, pārvietošanās spēju skala, 10 metru ērtas un ātras iešanas tests, G-walk sensors, Cerebrovascular incident, rehabilitation, The Walking Impact Scale, 10 Meter Comfortable and Fast Gait Speed ​​Test, G-walk sensor

Citation