Bakalaura darbi

Permanent URI for this collection

http://hdl.handle.net/123456789/899

Browse

Now showing 1 - 20 of 2817

AS “Latvijas Balzams” zīmolu mārketinga komunikācijas ētikas novērtējums sociālajos tīklos Latvijā
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Rainers Eglītis; Renāte Cāne; Eiropas studiju fakultāte; Faculty of European Studies
Bakalaura darba nosaukums ir “AS “Latvijas Balzams” zīmolu mārketinga komunikācijas ētikas novērtējums sociālajos tīklos Latvijā”. Darba mērķis ir novērtēt uzņēmuma AS “Latvijas Balzams” zīmolu “Hektors” un “Rīgas Melnais Balzams” sociālo tīklu mārketinga komunikācijas atbilstību uzņēmuma Ētiskas mārketinga komunikācijas kodeksam. Šim nolūkam darba autors analizēja AS “Latvijas Balzams” zīmolu “Hektors” un “Rīgas Melnais Balzams” sociālo tīklu “Facebook” un “Instagram” mārketinga komunikāciju. Pētījuma analīze tika veidota tā, lai varētu novērtēt sociālo tīklu satura atbilstību uzņēmuma Ētiskas mārketinga komunikācijas kodeksam. Lai noskaidrotu, vai zīmolu “Hektors” un “Rīgas Melnais Balzams” sociālo tīklu “Facebook” un “Instagram” mārketinga komunikācijas saturā ir vērojams vismaz viens no uzņēmuma Ētiskas mārketinga komunikācijas kodeksa neiekļaujamiem elementiem, autors veica kontentanalīzi. Balstoties uz pētījumā iegūtajiem rezultātiem un salīdzinot tos ar ekspertu viedokļiem par ētisku alkohola zīmolu mārketinga komunikāciju, darba noslēgumā autors sniedz priekšlikumus zīmolu mārketinga komunikācijas ētiskuma pilnveidošanai sociālajos tīklos. Šajā darbā ir iekļauta literatūras analīze, AS “Latvijas Balzams” uzņēmējdarbības, zīmolu un Ētiskas mārketinga komunikācijas kodeksa raksturojums, kā arī tiek raksturota alkohola nozares specifika un likumdošanas ierobežojumi Latvijā. Tika veikta arī AS “Latvijas Balzams” zīmolu “Hektors” un “Rīgas Melnais Balzams” mārketinga komunikācijas kontentanalīze sociālajos tīklos “Facebook” un “Instagram” un piecu ekspertu intervijas. Pētījuma rezultātā tika apstiprināta darba hipotēze – abu zīmolu sociālo tīklu mārketinga komunikācijas saturs tikai daļēji atbilst uzņēmuma AS “Latvijas Balzams” Ētiskas mārketinga komunikācijas kodeksam. Darba kopējais apjoms, neskaitot pielikumus, ir 61 lapaspuses. Darbs sastāv no ievada, 3 nodaļām, 12 apakšnodaļām, secinājumiem un priekšlikumiem, izmantoto informācijas avotu saraksta un 11 pielikumiem. Izmantotās literatūras avotu sarakstu veido 50 izmantotās literatūras avoti. Darbā ir iekļauts viens attēls un piecas tabulas. Atslēgvārdi: ētika, mārketinga komunikācija, sociālie tīkli, AS “Latvijas Balzams”, zīmols “Hektors”, zīmols “Rīgas Melnais Balzams”
Pilotpētījums: “Latviešu valodas fonēmu pārbaudes materiāla” psihometrisko īpašību pārbaude 4.1 līdz 4.11 gadus veciem bērniem
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Laura Naumova; Ilze Blūmentāle; Rehabilitācijas fakultāte; Faculty of Rehabilitation
Darba nosaukums ir “Pilotpētījums: „Latviešu valodas fonēmu pārbaudes materiāla” psihometrisko īpašību pārbaude 4.1 līdz 4.11 gadus veciem bērniem”. Pilotpētījuma realizēšanai tika izmantota “Latviešu valodas fonēmu pārbaudes materiāla” pilnveidotā versija, kura sastāv no 97 melnbaltiem attēliem. Pilotpētījuma mērķis bija pārbaudīt šī materiāla iekšējo saskaņotību, materiāla ticamību un spēju identificēt skaņu izrunas traucējumus bērniem vecumā no 4.1 līdz 4.11 gadiem. Mērķa sasniegšanai pilotpētījumā piedalījās 25 bērni, 20 no tiem bija ar tipisku valodas attīstību, bet pieci ar skaņu izrunas traucējumiem. Pārbaudes materiāla iekšējās saskaņotības pārbaudei tika izmantots Kronbaha alfas koeficients. Materiāla pārbaude uzrādīja augstus rādītājus (α≥0.9). Ticamības koeficienta rezultāts bija 0,962, kas liecina par izcilu pārbaudes materiāla iekšējo saskaņotību. Materiāla ticamība tika pārbaudīta ar atkārtotu testēšanu bērniem ar tipisku valodas attīstību. Retests notika divas nedēļas pēc pirmās pārbaudes un sniedza identiskus rezultātus kā pirmajā pārbaudē (k=1). No tā var secināt, ka materiāls uzrāda ticamus rezultātus. Bērni ar skaņu izrunas traucējumiem tika izvēlēti šim pilotpētījumam, lai varētu pārbaudīt “Latviešu valodas fonēmu pārbaudes materiāla” spēju identificēt skaņu izrunas traucējumus. Tika iegūti rezultāti, ka bērni ar tipisku valodas attīstību no 97 piedāvātajām fonēmām un to savienojumiem precīzi izrunā 83,05, bet bērni ar skaņu izrunas traucējumiem tikai 51,20. Lai novērtētu materiāla spēju identificēt skaņu izrunas traucējumus, tika izmantota binārā loģistiskā regresijas analīze, kurā izmantoja summāro punktu skaitu. Tika iegūts skaitliski nozīmīgs regresijas vienādojums (p<0.001). Pēc klasifikācijas tabulas iegūtajiem datiem materiāls spēj identificēt skaņu izrunas traucējumus četrus gadus veciem bērniem 100% gadījumu. Mazā dalībnieku skaita dēļ ir jāturpina pētnieciskā darbība.
Pašvaldības amatpersonu amatu savienošanas ierobežojumi un problemātika praksē
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Juta Bērziņa; Ginta Krikščūne; Juridiskā fakultāte; Faculty of Law
Pētnieciskais darbs “Pašvaldības amatpersonu amatu savienošanas ierobežojumi un problemātika praksē” saturs veltīts atsevišķu pašvaldības amatpersonu amatu savienošanas ierobežojumu tiesiskā regulējuma analīzei un tā piemērošanai praksē, īsi raksturojot arī pašvaldības un pašvaldības amatpersonu vietu valsts pārvaldē. Pašvaldības amatpersonas atrodas interešu konflikta situācijā, savienojot amatus, kuru savienošana tiesiski atļauta, kā arī dome kā atļaujas izsniedzējs ir neobjektīva un nepietiekami vērtē, vai amatu savienošana nepasliktinās amata izpildes kvalitāti. Pētnieciskais darbs aktuāls ne tikai minēto problēmu dēļ, bet arī gaidāmās novada reformas ietvaros, kuras viens no mērķiem ir novērst interešu konflikta rašanos. Pētnieciskā darba mērķis ir noskaidrot, vai amatu savienošanas ierobežojumi pašvaldību praksē sasniedz savus mērķus, un sniegt priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai. Pētnieciskais darbs sastāv no trīs nodaļām ar apakšnodaļām. Pētnieciskā darba apjoms ir 60 lapas.
Konkurences ierobežojums pēc darba tiesisko attiecību beigām
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Undīne Upeniece; Kitija Bite; Juridiskā fakultāte; Faculty of Law
Latvijas normatīvais regulējums paredz iespēju noslēgt vienošanos starp darba devēju un darbinieku par konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, paredzot darbinieka profesionālās darbības ierobežojumus, ar mērķi aizsargāt darba devēju no tādas darbinieka profesionālās darbības, kas var radīt konkurenci komercdarbībai, ņemot vērā darbinieka rīcībā esošo informāciju. Jautājums par konkurences ierobežojumu ir būtisks ne tikai individuāla uzņēmēja līmenī, bet arī nacionālā mērogā, jo konkurences ierobežojumu noteikšana darbiniekam ir viens no mehānismiem kā aizsargāt un atbalstīt Latvijas uzņēmējus, lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un stiprinātu valsts ekonomiku, taču šajā tiesību institūtā joprojām pastāv daudz neskaidrību un normatīvo regulējumu nepieciešams pilnveidot.
Portretfilma par jauno latviešu režisoru Matīsu Kažu
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Ance Vaivode; Dita Rietuma; Komunikācijas fakultāte; Faculty of Communications
Bakalaura darba tēma ir portretfilma par jauno latviešu režisoru Matīsu Kažu. Bakalaura darba mērķis ir izveidot 10 minūšu garu portretfilmu par režisora ikdienu. Režisors gatavojas savas filmas un pirmā latviešu vesterna pirmizrādei “Kur vedīs ceļš”. Tiks veikta viena vai vairākas intervijas ar režisoru, kuru mērķis būs noskaidrot kā režisora bērnības gaitas ietekmējušas viņa profesijas izvēli, par studiju gaitām Ņujorkas universitātes Tiša mākslas skolā un par nākotnes plāniem, kas saistīti ar Latvijas kino industriju. Bakalaura darba struktūra atbilsts Rīgas Stradiņa universitātes prasībām. Bakalaura darbs sastāv no teorētiskās daļas un radošā darba koncepta izklāsta.
Attālinātais darbs darba tiesiskajās attiecībās
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Brigita Lazdāne; Kitija Bite; Juridiskā fakultāte; Faculty of Law
Attālinātais darbs mūsdienās ir kļuvis par izplatītu darba pienākumu izpildes vietas formu. Tomēr Latvijā šobrīd nav skaidra nacionālā tiesiskā regulējuma, kas definētu un nepārprotami regulētu attālinātā darba īstenošanu darba tiesiskajās attiecībās. Darba mērķis ir piedāvāt Darba likuma un Darba aizsardzības likuma grozījumus, kas ļautu attālināto darbu kā darba izpildes vietas formu piemērot korekti un nepārprotami. Lai darba mērķis tiktu izpildīts, darba gaitā tiek noskaidrots attālinātā darba jēdziens un būtība, attālinātā darba tiesiskais regulējums ārvalstīs, Eiropā un Latvijā, kā arī noskaidrots, kā attālinātais darbs tiek piemērots Latvijā. Kopējais darba apjoms ir 63 lappuses.
Latvijas un Nīderlandes jaunuzņēmumu vides analīze pēc Triple Helix modeļa
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Danete Roze; Kristaps Zaļais; Eiropas studiju fakultāte; Faculty of European Studies
Bakalaura darba tēma ir ‘’Latvijas un Nīderlandes jaunuzņēmumu vides analīze pēc Triple Helix modeļa’’ Kopš 2017. gadā, kad Latvijā tika izveidots ‘’ Jaunuzņēmumu darbības atbalsts likums’’, lai uzlabotu juridiskos un ekonomiskos nosacījumus, ir novērojama tendence, ka jaunuzņēmumu ekosistēma aug un pieaug pašas nozares pienesums valsts ekonomikai. Katru gadu ir novērojama Latvijas jaunuzņēmu skaita un vietējo investīciju palielināšanās. Savukārt jaunuzņēmumu vide tik salīdzināta ar Nīderlandi, jo Nīderlande pēc 2019. gada ‘’Startup Blink’’ pētījuma tika atzīta par valsti ar vissavienotāko ekonomiku un Eiropas mērogā Nīderlande ir ar visstraujāk augošo jaunuzņēmumu vides ekosistēmu. Darba mērķis ir Izveidot Latvijas un Nīderlandes Triple Helix modeli, lai izdarītu secinājumus, kuras valsts modelis ir savstarpēji ciešāk integrēts nekā otras valsts modelis un izvirzīt priekšlikumus, lai pilnveidotu Latvijas Triple Helix modeli. Bakalaura darbs sastāv no trīs daļām – pirmajā nodaļā tiek izmantota monogrāfiskā metode, lai noteiktu, kas ir jaunuzņēmums un kādi ir tā vides teorētiskie aspekti, otrajā daļā tiek izmantota statistikas un sekundāro datu analīzes metode, lai analizētu Latvijas un Nīderlandes jaunuzņēmumu vidi, savukārt empīriskajā daļā tika izmantota kvalitatīvā un grafiskā pētījuma metode, lai balstoties uz ekspertu viedokļiem izveidotu Latvijas Triple Helix modeli un salīdzinātu to ar Nīderlandes Triple Helix modeli. Darba pētījumu rezultātā tik konstatēts, ka Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas Triple Helix modelis nav tik savstarpēji cieši integrēts, kā Nīderlandē, jo Latvijā hibrīd veidojumi ir tikai starp valsts sektoru un industriju, kamēr Nīderlandē hibrīd veidojumi ir starp katru modeļa komponenti. Lai veicinātu jaunuzņēmumu vides ekosistēmu Latvijā Tieslietu ministrijai ir jāsakārto intelektuālā īpašuma tiesības starp universitāti un zinātniekiem un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai sadarbībā ar Startin.lv jāizveido jaunuzņēmumu ekosistēmas datu bāze, kas balstās uz visu Triple Helix modeļa pušu iesaisti. Bakalaura darba apjoms: 64 lapa, tas sastāv no 11 attēliem, no 4 tabulām, 75 literatūras un informāciju avotiem, 4 pielikumiem.
Līdzestības līmenis ārstēšanas procesā pacientiem ar gastroezofaģeālo refluksa slimību
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Margarita Stepanova; Svetlana Barune; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Darba mērķis ir noteikt gastroezofaģeālās refluksa slimības pacientu līdzestības līmeni ārstēšanas procesā. Tēmas aktualitāti nosaka tas, ka GERS ir daudzfaktoru hroniska slimība, kas mūsdienu straujā ritmā ir viegli iegūstama. Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka 50% hronisko slimību pacienti ir nelīdzestīgi zāļu lietošanā. Pētījuma jautājums: Kāds līdzestības līmenis ārstēšanas procesā ir pacientiem ar gastroezofaģeālo refluksa slimību? Pētījuma metode: kvantitatīvā pētniecības metode, izmantojot krievu autora R.Kadirova izstrādātu aptaujas anketa “Līdzestības līmenis” ar hroniskām slimībām sirgstošiem pacientiem, kuru veido 66 jautājumi. Pētījumā piedalījās 102 respondenti, 51 ambulatorās daļas pacients un 51 stacionārā daļas pacients. Ambulatoriem respondentiem ar GERS konstatēts zems vispārīgās līdzestības līmenis, tiem ir nosliece neizvērtēt savas slimības smagumu, tādēļ palaižot garām iespējamās sekas un komplikācijas, tie neņem vērā dažus ārstēšanas aspektus, kurus rekomendē ārsts, savukārt stacionāriem respondentiem konstatēts augsts vispārīgās līdzestības līmenis, kas ir orientēts uz mērķa sasniegšanu – izveseļošanos, viņi apzinīgi izpilda ārsta rekomendācijas un ievēro režīmu. Kopumā salīdzinot ar Amerikas pētījumiem, varētu izvirzīt priekšlikumus, medicīnas personālam vairāk uzmanības pievērst tieši ambulatoriem pacientiem ar gastroezofaģeālo refluksa slimību, izglītojot tos par pareizo ārstēšanu. Izglītojot pacientus ar GERS, jāpievērš lielāka uzmanība tieši vīriešiem, izskaidrojot medikamentu uzņemšanas režīmu un diētas ievērošanas būtību slimības ārstēšanas procesā. Nedrīkst aizmirst par pacientiem, kam GERS ir jau 5 un vairākus gadus, tiem ir jāatgadina, ka līdzestības trūkuma dēļ, var palaist garām slimības iespējamās sekas un komplikācijas.
Fizisko aktivitāšu nozīme sieviešu reproduktīvās sistēmas traucējuma - neauglības mazināšanā: sistemātisks literatūras pārskats
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Evita Dubure; Anita Vētra; Rehabilitācijas fakultāte; Faculty of Rehabilitation
Aktualitāte: Neauglība ir slimība, ko raksturo nespēja noteikt grūtniecību pēc 12 mēnešu ilga regulāra un neizsargāta dzimumakta. Tiek lēsts, ka tas skar 8% līdz 12% reproduktīvā vecuma pārus visā pasaulē. 50% gadījumu atbildīgi ir vīrieši, 50% sievietes. Neauglības izplatība ir palielinājusies daļēji vispārējo veselības stāvokļu dēļ, piemēram, aptaukošanās, kā arī tāpēc, ka sievietes atliek sava pirmā bērna piedzimšanu. Reproduktīvās sistēmas veselību ietekmē arī endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošas vielas, piemēram, pesticīdi. Policistiskais olnīcu sindroms ir bieži sastopams endokrīns stāvoklis ar reproduktīvām, metaboliskām sekām, tai skaitā anovulāciju, neauglību. Īslaicīgs svara zudums ir veiksmīgs pasākums ovulācijas un fertilitātes atjaunošanā. Konservatīvajā ārstēšanā izmantojams noturīgs svara zudums ar uztura izmaiņām un vingrinājumiem. Mērķis: Apkopot un analizēt pieejamo literatūru par fizisko aktivitāšu nozīmi reproduktīvā vecuma sieviešu reproduktīvās sistēmas traucējumu – neauglības mazināšanā. Metodes: Datu meklēšana tika veikta datubāzēs PubMed, ClinicalKey, Physiotherapy Evidence Database (PEDro) pēc atslēgas vārdiem infertility AND physical activities, infertility AND exercise, infertility AND lifestyle modifications, infertility AND physical activities AND live birth rate. Iekļauti randomizēti kontrolēti pētījumi par fizisko aktivitāšu ietekmi uz neauglīgu sieviešu reproduktīvo sistēmu. Atlasītie pētījumi publicēti no 2009. gada līdz 2019. gadam. Rezultāti: Atlasītajos četros pētījumos piedalījās 1316 pacientes, kurām tika diagnosticēta saslimšana (piemēram, policistisko olnīcu sindroms), kas saistīta ar neauglību/reproduktīvās sistēmas traucējumiem. Pētījumos piedalījās tikai sievietes, vecumā no 18 līdz 42 gadiem. Atlasītajos pētījumos tika novērota dzīvesveida modifikāciju (tai skaitā fizisko aktvitāšu) ietekme uz neauglīgu sieviešu reproduktīvo sistēmu. Visos pētījumos tika izmantota kontrolgrupa, kas saņēma medikamentozu ārstēšanu, un dzīvesveida modifikācijas grupa. Nevienā no pētījumiem netika precīzi sniegta informācija par fizisko aktivitāšu programmas norisi, tie tika aprakstīti virspusēji. Kopumā novērojami augstāki rezultāti spontānai ovulācijai, klīniskai grūtniecībai dzīvesveida izmaiņu grupā, bet rezultāti nav statistiski nozīmīgi Secinājumi: Dzīvesveida modifikāciju grupās (tai skaitā fizisko aktivitāšu) novērojami augstāki rezultāti spontānai ovulācijai, klīniskai grūtniecībai, bet šie rezultāti neapstiprina statistiski nozīmīgu efektivitāti reproduktīvās sistēmas traucējumu uzlabošanā.
Gribas aptauja pediatrijā (PVQ v2.1.) latviešu valodas versijas ticamības pārbaude ergoterapeitu praksē
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Sabīne Zizlāne; Ieva Rugina; Rehabilitācijas fakultāte; Faculty of Rehabilitation
2018. gadā, Latvijā, invaliditātes statuss piešķirts kopumā 866 bērniem, kas iekļauj psihiska rakstura traucējumus, fiziska rakstura traucējumus un arī invaliditāti, kas iegūta dēļ smagu infekcijas slimību pārslimošanas (Centrālās Statistikas pārvalde, 2019). Lai bērns apgūtu prasmi un iesaistītos aktivitātē ir nepieciešama interese un griba. Ja bērns ir neverbāls vai kāda iemesla dēļ nespēj izteikt savas vēlmes vai tieši otrādi bailes un nepatiku, tad terapeitam ir grūti sasniegt izvirzītos terapijas mērķus. Latviešu valodā ir tulkota Gribas aptauja pieaugušajiem, bet pediatrijas jomā šāds instruments vēl nav aprobēts. Pētījuma mērķis: Aprobēt “Gribas aptauja bērniem’’ PVQ v2.1. instrumentu latviešu valodā. Pētījuma metodes: kvantitatīvs, neeksperimentāla tipa pētījums. Lai noteiktu PVQ v2.1 starpvērtētāja ticamību, tika izmantots Starpklašu Korelācijas koeficients (ICC). Pētījuma rezultāti: Apkopojot visus iegūtos rezultātus tiek noskaidrots, ka izcila starpvērtētāja ticamība ir šādās sadaļās: “Izrāda interesi’’, “Uzsāk darbību”, “Izdara izvēli” (gribas attīstības izpētes stadija), “Orientēts uz uzdevumu”, “Izrāda gandarījumu”, “Attīsta prasmes”, “Mēģina risināt problēmas” (gribas attīstības kompetences stadija). Laba starpvērtētāja ticamība ir sadaļās “Cenšas aktivitāti pabeigt” un “Pielieto iztēli” (gribas attīstības sasnieguma sadaļa).Vidēja starpvērtētāja ticamība ir sadaļai “Cenšas radīt efektu’’ (gribas attīstības izpētes stadija). Zema starpvērtētāja ticamība sadaļās: “Mēģina jaunas lietas” (gribas attīstības izpētes stadija), “Notur uzmanību” (gribas attīstības kompetences stadija) un “Veido un modificē vidi” (gribas attīstības sasnieguma stadija). Secinājumi: 1. Pētījuma mērķis ir sasniegts – novērtēšanas instruments “Gribas aptauja pediatrijā” (PVQ v2.1) – ir aprobēts latviešu valodā un ir pārbaudīta starpvērtētāja ticamība, kas norāda, ka ir izcila ticamība septiņās no četrpadsmit sadaļām, laba ticamība ir divās sadaļās un vidēja ticamība tikai vienā. Bet trīs instrumenta sadaļas norāda uz zemu ticamību. 2. Novērtēšanas instruments ir viegli aizpildāms. 3. Pētījumā piedalījās pārāk mazs dalībnieku skaits, tāpēc iegūtie dati ir statistiski nenozīmīgi. Atslēgas vārdi: griba, bērni ar invaliditāti, ergoterapija pediatrijā, interese, vērtības.
Autorfotogrāfijas projekts par ekoloģijas problēmām
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Lelde Kurka; Alnis Stakle; Komunikācijas fakultāte; Faculty of Communications
Bakalaura darbs(radošais darbs) “Autorfotogrāfijas projekts par ekoloģijas problēmām”, veidots, lai ar fotogrāfijas palīdzību kritizētu neilgtspējīgu resursu izmantošanu un dabas piesārņošanu. Bakalaura darbs sastāv no teorētiskās daļas un radošās(koncepcijas) daļas. Teorētiskajā daļā literatūras izpētē iegūtas teorētiskas atziņas par autorfotogrāfiju un tās lomu mākslā, kā arī autorfotogrāfijas projekta veidošanas aspektiem. Darbā apskatīta fotomākslas un ekoloģijas tematu mijiedarbība un fotogrāfijas ietekme uz ekoloģiju vizuālās kultūras kontekstā. Tāpat sniegts vairāku ekoloģijā pastāvošu problēmu raksturojums, kuras pēc tam attēlotas fotoprojektā. Bakalaura radošajā daļā izstrādāta fotoprojekta koncepcija, kas ietver mērķa, mērķauditorijas, vēstījuma un fotoprojekta realizācijas detalizētu aprakstu un fotogrāfiju sērijā iekļauto fotogrāfiju aprakstus. Radošais darbs – fotogrāfiju sērija sastāv no fotogrāfijām, kas veido kritisku atsauci uz dažādiem piesārņojuma veidiem, fotosērija apskatāma Bakalaura darba pielikumu daļā. Bakalaura darba mērķis: Izstrādāt projektu autorfotogrāfijā par ekoloģijas problēmām, atsaucoties uz fotogrāfijas teorētiskajām nostādnēm un labas prakses piemēriem. Bakalaura darbu noslēdz secinājumi.
LTV1 raidījuma “Kultūrdeva” audiovizuālās valodas semiotiskā analīze
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Estere Dravniece; Ilva Skulte; Komunikācijas fakultāte; Faculty of Communications
Vārdam “kultūra” ir ļoti daudz definīciju. Parasti tās tiek saistītas ar dažādām tautas tradīcijām, kuras piekopj konkrētas tautas pārstāvji. Bakalaura darbā “LTV1 raidījuma “Kultūrdeva” audiovizuālās valodas semiotiskā analīze” vārds “kultūra” tiek definēts kā būtiska žurnālistikas satura daļa, kuru ir grūti komerciālajā pasaulē uzturēt. Šāda veida saturs interesē tikai noteiktu sabiedrības daļu, kura ir ļoti prasīga, jo pieradusi pie kvalitatīviem vizuālajiem materiāliem. Lai to panāktu svarīgi ir piedomāt pie tehniskajiem aspektiem. Mērķis ir noskatīties 6 LTV1 raidījumus “Kultūrdeva” un noskaidrot tā audiovizuālo vēstījumu un izmantotos semiotikas kodus, lai izprastu ar kādu tehnisko un sociālo kodu palīdzību tiek panākts interesants raidījuma saturs. Kā pētniecības metode šajā darbā tiks izmantota kvalitatīvā pētniecības metode – semiotiskā analīze. Darbā tiks analizēti 6 LTV1 “Kultūrdeva” raidījumi. Tie tiks analizēti gan ar tehnisko, gan sociālo kodu palīdzību. Analīzes rezultātā būs iespējams spriest par audiovizuālo vēstījumu šajā raidījumā. (1)Teorētiski analizēt TV raidījumu un semiotikas kodus. (2) Rast izpratni par raidījuma veidošanas pamatelementiem un žanriem. (3) Izstrādāt pētījuma konceptu. (4) Veikt pētījuma analīzi un apkopot datus par tehnisko un sociālo kodu izmantojumu raidījumā “Kultūrdeva”. (5)Veidot diskusiju, kurā pētījuma rezultāti korelē ar pētījuma teorijas datiem. (6) Izdarīt secinājumus par to, kāds ir raidījuma audiovizuālais vēstījums un kādi kodi tiek izmantoti. Izanalizējot raidījumā iekļauto audiovizuālās valodas semiotiku, bija iespējams secināt ar kādas struktūras palīdzību mediji piepilda raidījuma “Kultūrdeva” mērķus. Tika noskaidrots kādas zīmes un kodi tiek izmantoti. Pēc tā varēja secināt, vai vārdiski pateiktais atbilst viņu patiesajām sajūtām, balstoties uz izmantotajiem ķermeniskajiem žestiem. Raidījuma viesu un vadītāju izmantotie žesti visbiežāk atbilst vārdiski pateiktajam. Tie kalpo kā patieso sajūtu atspoguļojums un paspilgtinājums. Mainoties vadītājam ir novērojamas dažas vadīšanas stila atšķirības. Piemēram, ierunājot sižeta tekstu, tagadējā raidījuma vadītāja vairāk izmanto “es” formu, bet Mārtiņš Ķibilds runāja vispārīgāk. Mārtiņš arī izmantoja daudz vairāk žestu, lai uzsvērtu teikto. Raidījuma audiovizuālais vēstījums ir par un ap kultūru. Tam ir trīs daļas, un katrai ir savs vēstījums. Tiek runāts par jau ierastajām kultūras nozarēm. Bet netiek aizmirsts arī tas, ka kultūra var attīstīties. Iepazīstot jaunus talantus tiek paplašināta mūsu kultūra. Kultūra esam mēs paši, izsakot savu viedokli un atziņas. Cilvēki ir tie, kuri veido kultūras mantojumu.
Pieredze hronisku nespecifisku muguras jostas daļas sāpju mazināšanā ar pilates vingrinājumiem dienas centra apmeklētājiem vecumā no 40 līdz 80 gadiem
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Baiba Priedīte-Strode; Marita Spuntele-Kondrjakova; Rehabilitācijas fakultāte; Faculty of Rehabilitation
Pētījuma nosaukums: Pieredze hronisku nespecifisku muguras jostas daļas sāpju mazināšanā ar pilates vingrinājumiem dienas centra apmeklētājiem vecumā no 40 līdz 80 gadiem. Pētījuma mērķis: Noskaidrot 40-80 gadus vecu personu pieredzi hronisku nespecifisku muguras jostas daļas sāpju mazināšanā ar pilates vingrinājumiem. Metodes: Kvalitatīvajā pētījumā septiņi Rīgas pašvaldības dienas centra apmeklētāji, kuri divas reizes nedēļā iesaistās pilates nodarbībās pie pilates speciālistes, dalās pieredzē hronisku nespecifisku muguras jostas daļas sāpju mazināšanā ar šo metodi. Pētījuma veikšanai izmantota daļēji strukturēta intervija ar atvērta tipa jautājumiem par veselības problēmām saistībā ar muguras sāpēm, novērtēšanu, izpratni un līdzdalību sāpju mazināšanā un ārstēšanā, īstenotajām aktivitātēm, pilates metodes pielietošanu un tās ieguvumiem. Datu analīze veikta ar selektīvās kodēšanas metodes jaukto pieeju. Rezultāti: Muguras sāpju novēršanā ir būtiska atbilstoša veselības aprūpes pakalpojuma saņemšana, medicīnas speciālistu ieteikumi par aktīvo intervenču izmantošanu. Lai gan Rīgas pašvaldība sniedz bezmaksas iespēju apmeklēt regulāri pilates speciālista nodarbības, pētījuma dati apliecina, ka informācija par bezmaksas pasākumiem neaizsniedz daļu indivīdu, kuriem tā būtu nepieciešama, saistībā ar veselības veicināšanu un uzlabošanu. Pakalpojums ir nozīmīgs atbilstošajā vecuma grupā gan finansiālajā, gan veselības jomās. Secinājumi: Pētījuma dalībnieki virspusēji izprot muguras sāpju iemeslus un hroniskas nespecifiskas muguras lejas daļas sāpes norāda kā nevēlamu veselības un dzīves kvalitātes ietekmējošu problēmu. Informanti norāda pozitīvu pieredzi, pielietojot pilates vingrinājumus hronisku nespecifisku muguras sāpju mazināšanā un novēršanā, būtiski uzlabojot fiziskos, psihoemocionālos faktorus un dzīves kvalitāti. Respondenti atzīst, ka pastāvīgs profesionāla speciālista atbalsts un klātbūtne kvalitatīvu vingrinājumu un kustību izpildē ir ļoti būtisks muguras sāpju mazinošu pasākumu īstenošanā. Motivējošs ir ģimenes un apkārtējo atbalsts aktivitāšu iesaistē un dalībā.
Plecu distocija dzemdniecībā, vecmāšu pieredze
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Ilona Pavlova; Ilze Ansule; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Pētījuma mērķis ir pētīt vecmāšu pieredzi saistībā ar plecu distociju dzemdniecībā. Pētīt kāda ir vecmāšu pieredze plecu distocijas gadījumā un pielietotā taktika. Noskaidrot vai vecmātes ir informētas un viņuprāt prot pielietot nepieciešamo taktiku plecu distocijas gadījumā. Plecu distocija rada raizes visu dzemdību speciālistu vidū. Tai nav viena konkrēta riska faktora, bet ir biežāk novērotie. (Hill, 2016.) Distocija var radīt komplikācijas gan mātei, gan jaundzimušajam. Kā viens no lielākajiem riska faktoriem plecu distocijai ir augļa makrosomija. (Schmitz, 2015.) Tiek izvēlēts kvalitatīvs fenomenoloģisks pētījums. Strukturēta intervija – kas tika izveidota balstoties uz zinātnisko literatūru un publikācijām. Intervija sastāv no 18 jautājumiem par plecu distociju. Šāds petījums atspoguļo reālo vecmāšu pieredzi ar ko viņas dalās intervijas laikā. Pētījumā piedalījās septiņas vecmātes. Vecumā no 27-63 gadiem. Darba stāžš 5-42 gadiem strādājot stacionāra dzemdību nodaļā. Pētījuma rezultāti parādīja, ka intervētās vecmātes, kurām ir profesionālā izglītība nejūtas pietiekami zinošas, lietojot plecu distocijas terminus, salīdzinot ar vecmātēm, kurām ir augstākā izglītība. Savukārt izvēlēties nepieciešamo taktiku un to pielietot, pēc pašu vecmāšu domām, prot visas vecmātes. Par riska faktoriem un komplikācijām zinošas jūtas visas vecmātes.
Nelikumīgu tabakas izstrādājumu aprites apkarošana
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Alina Goldberga; Juris Matisāns; Juridiskā fakultāte; Faculty of Law
Autore izstrādāja bakalauru darbu ar nosaukumu „Nelikumīgu tabakas izstrādājumu aprites apkarošana”. Autore darbā pētīs tabakas izstrādājumu aprites tiesisko regulējumu un noskaidros nelikumīgu tabakas izstrādājumu jēdzienu un būtību, noskaidros tiesībaizsardzības iestāžu kompetenci nelikumīgu tabakas izstrādājumu aprites apkarošanā un izanalizēs tiesībaizsardzības iestāžu darba rezultātus, ka arī izpētīs nelikumīgu tabakas izstrādājumu aprites apkarošanas administratīvi tiesisko un krimināltiesisko regulējumu. Autores izvirzītais bakalaura darba mērķis – izpētīt nelikumīgu tabakas izstrādājumu aprites apkarošanas tiesisko regulējumu, konstatēt tiesiskā regulējuma nepilnības un ieteikt to pilnveidošanas virzienus. Pētījuma hipotēze - nelikumīgu tabakas izstrādājumu aprites apkarošanas tiesiskais regulējums ir pilnveidojams, lai personas par izdarītiem tiesībpārkāpumiem nevarētu izvairīties no normatīvajos aktos paredzētās atbildības, tiesībaizsardzības iestāžu nepareizas tiesību normu piemērošanas un normatīvo aktu nepilnību dēļ. 2020.gadā attiecībā uz nelikumīgu tabakas izstrādājumu aprites apkarošanu normatīvajos aktos tika veikti virkne grozījumu, savukārt, tiesiskā regulējuma normu nepilnības, kā arī nepareiza tiesību normu piemērošana vai tiesību normu pārklāšanas, var radīt problēmas nelikumīgu tabakas izstrādājumu aprites apkarošanas procesā. Papildu tam, ik gadu nelikumīgu tabakas izstrādājumi aprite rada vairākus miljonus euro zaudējumus valsts budžetā nenomaksātu nodokļu dēļ. Bakalaura darbā tika izmantoti Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvie akti, tiesas spriedumi, interneta resursu publiskotie materiāli un juridiskā literatūra Bakalaura darbs sastāv no ievada, trim nodaļām, nobeigumā izteiktiem secinājumiem un priekšlikumiem un izmantotās literatūras sarakstā ir iekļauti 59 avoti. Bakalaura darba kopējais apjoms 52 lapas.
Flautistu asimetriskas spēlēšanas pozas un spēlēšanas ilguma saistība ar muskuloskeletālās sistēmas sāpēm
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Linda Alīna Grahoļska; Marita Spuntele-Kondrjakova; Rehabilitācijas fakultāte; Faculty of Rehabilitation
Bakalaura darba tēma bija “Flautistu asimetriskas spēlēšanas pozas un spēlēšanas ilguma saistība ar muskuloskeletālās sistēmas sāpēm”. Pētījuma mērķis bija noskaidrot kāda ir saistība starp flautas spēles asimetrisko pozu un spēlēšanas ilgumu ar muskuloskeletālās sistēmas sāpēm. Darbs izstrādāts uz 40 lpp., satur 25 attēlus un 6 pielikumus. Pētījumā piedalījās 43 dalībnieki, kuri sasnieguši pilngadību un aktīvi spēlē flautu vismaz 1x nedēļā apmeklējot mūzikas studijas, spēlējot orķestrī, spēlējot profesionāli vai apmācot citus, kā arī atzīmē sāpes pēdējo 12 mēnešu laikā saistītas ar flautas spēlēšanai nepieciešamo asimetrisko pozu. Pētnieciskā darba veikšanai izvēlēta kvantitatīva neeksperimentāla pētījuma metode, tulkojot 2 atlasītas anketas, kuras tulkoja latviešu valodā un apvienoja vienotā versijā “Google veidlapās”. Pētījuma rezultāti liecina, ka nogurums flautas spēlēšanas laikā visbiežāk attīstās ķermeņa plecu joslas, muguras un roku segmentos. Šajos segmentos novērojama arī sāpju lokalizācija, precīzāk identificējot tās krūškurvja mugurējā daļā , kakla mugurējā daļā, pleca mugurējā un priekšējā daļā ar nelielu sāpju prevalenci labajā ķermeņa pusē, kā arī mugurkaula krūšu un jostas daļā. Pētījumā secināts, ka flautas spēlei nepieciešamās asimetriskās spēlēšanas pozas ierosinātās muskuloskeletālās sistēmas sāpes ietekmē ne tikai flautas spēlētāju profesionālo karjeru, iespaidojot spēlēšanas kvalitāti un subjektīvo spēju izbaudīt mūzikas veidošanas procesu, bet arī ikdienas aspektus, iespaidojot emocionālo noskaņojumu un dzīves kvalitāti.
Kriminālatbildība par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Emīls Treļs; Andrejs Vilks; Juridiskā fakultāte; Faculty of Law
Bakalaura darba tēma ir „Kriminālatbildība par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā”. Jautājums par Latvijas iedzīvotāju prettiesisku piedalīšanos bruņotos konfliktos aktualizējās 2014.gadā pēc karadarbības uzsākšanas Ukrainas austrumos un notikumiem Irākā un Sīrijā, kur džihādistu grupa, kuru Apvienoto Nāciju Organizācija atzina par teroristisko, mēģināja izveidot tā saucamo Islāma valsti. Latvijas likumdevējs bija spiests reaģēt uz šīm aktualitātēm un 2015.gadā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kas paredzēja kriminālatbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā. Bakalaura darba aktualitāti pierāda statistiskie dati. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem pēdējo piecu gadu laikā, tas ir laika posmā no 2015.gada 19.februāra, kad stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas papildināja šo normatīvo aktu ar 77.1 pantu, līdz 2020.gada 1.janvārim, šis pants praksē tika piemērots 12 reizes (2015.gadā tika uzsākti 3 kriminālprocesi, 2016.gadā – 4, 2017.gadā – 4, 2018.gadā – 0, 2019.gadā – 1). Bakalaura darba mērķis ir analizējot normatīvo regulējumu, kas paredz kriminālatbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā, un tā piemērošanas kārtību, konstatēt iespējamas problēmas un piedāvāt tām risinājumus. Darbs sastāv no trīs nodaļām. Pirmajā nodaļā “Bruņotā konflikta un citu ar pētījumu saistīto jēdzienu izpratne” tiek skaidrots saturs jēdzieniem “bruņotais konflikts”, “militārais konflikts”, “karš”, “agresīvais karš”, “karadarbība”, “nacionālā drošība” un citiem pētījumā lietotiem jēdzieniem. Otrajā nodaļā “Noziedzīgā nodarījuma sastāva analīze” tiek analizēts tiesiskais regulējums, kas paredz atbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā. Trešajā nodaļā “Normatīvā regulējuma piemērošanas prakse un ar to saistīta problemātika” tiek analizēta tiesiskā regulējuma piemērošanas prakse, izceļot tos problēmjautājumus ar kādiem saskarās tiesību piemērotājs. Bakalaura darbā secināts, ka normatīvais regulējums nav pietiekošs, un tiesībsargājošo iestāžu darbību ir iespējams uzlabot, veicot autora piedāvātos grozījumus Krimināllikumā un citos normatīvajos aktos. Bakalaura darba kopējais apjoms 64 lappuses.
Covid-19 atspoguļojums ziņu portālos Delfi.lv un LSM.lv periodā no 2020.gada janvārim līdz 2020.gada aprīlim
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Daniela Anna Zeitmane; Sergejs Kruks; Komunikācijas fakultāte; Faculty of Communications
Bakalaura darba “Covid-19 atspoguļojums ziņu portālos LSM.lv un Delfi.lv periodā no 2020. gada janvāra, līdz 2020. gada aprīlim” darba mērķis ir analizēt abu ziņu portālu mediju dienaskārtību saistībā ar Covid-19 atspoguļošanu, pievēršot uzmanību ziņu kvalitātei. Pētījuma veikšanai tikta izmantota kvantitatīvā kontentanalīze, lai spētu efektīgāk apkopot datus par pētāmo saturu. Publikāciju analīzi autore veikusi balstoties uz dienaskārtības noteikšanas teoriju, kā arī teorētiskajā daļā aplūkotajiem ziņu kvalitātes kritērijiem.
Žurnālistikas žanri reģionālajos laikrakstos “Ludzas Zeme”, “Alūksnes un Malienas ziņas” , “Bauskas Dzīve”, “Kurzemnieks” un “Rīgas Apriņķa Avīze”
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Tālivaldis Kronbergs; Sergejs Kruks; Komunikācijas fakultāte; Faculty of Communications
Bakalaura darbā “Žurnālistikas žanri reģionālajos laikrakstos “Ludzas Zeme”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Kurzemnieks” un “Rīgas Apriņķa Avīze”” pētīti žurnālistikas žanri piecos reģionālos laikrakstos, kas tika izvēlēti no katra Latvijas kultūrvēsturiskā novada (mūsdienās plānošanas reģiona) kā tā reprezentanti. Tādējādi laikraksts “Ludzas Zeme” pārstāv Latgali un Latgales Plānošanas reģionu, laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” pārstāv Vidzemi un Vidzemes Plānošanas reģionu, laikraksts “Bauskas Dzīve” pārstāv Zemgali un Zemgales Plānošanas reģionu, laikraksts “Kurzemnieks” pārstāv Kurzemi un Kurzemes Plānošanas reģionu, savukārt laikraksts “Rīgas Apriņķa Avīze” pārstāv valsts centrālo daļu un Rīgas Plānošanas reģionu. Bakalaura darbā “Žurnālistikas žanri reģionālajos laikrakstos “Ludzas Zeme”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Kurzemnieks” un “Rīgas Apriņķa Avīze”” tika izvirzīti un sniegtas atbildes uz diviem pētāmajiem jautājumiem: • kādi žurnālistikas žanri tiek izmantoti izvēlētajos reģionālajos laikrakstos? • kādi temati tiek atspoguļoti publikācijās (par ko raksta) izvēlētajos reģionālajos laikrakstos? Lai identificētu izmantotos žurnālistikas žanrus, tika analizēti ar nejaušinātu izlasi noteiktie reģionālo laikrakstu 125 numuri, kas iznākuši no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam. No reģionālajiem laikrakstiem tika atlasītas 2647 teksta vienības. Pateicoties iegūtajiem datiem, konstatēti ne tikai izmantotie žurnālistikas žanri, bet arī publikāciju temati un citi parametri par pieciem reģionālajiem laikrakstiem. Bakalaura darbā “Žurnālistikas žanri reģionālajos laikrakstos “Ludzas Zeme”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Kurzemnieks” un “Rīgas Apriņķa Avīze”” aplūkotas atziņas par masu medijiem, vārdu “vietējais”, “rajona” un “reģionālais” lietojums un pamatojums kontekstā ar reģionālajiem laikrakstiem, reģionālo laikrakstu situācija, kā arī izaicinājumi, kurus rada pašvaldību bezmaksas izdevumi, skaidrots arī žurnālistikas žanra jēdziens, kā arī svarīgākie žurnālistikas žanri. Izmantoti Aināra Dimanta, Andas Rožukalnes, Denisa Makveila, Sandras Veinbergas, Sergeja Kruka, Vitas Zelčes u.c. autoru darbi. Tā kā reģionālo laikrakstu pētījumi, t.sk. bakalaura darbos, nav bieži, tad iegūtie rezultāti sniedz aktuālu informāciju vismaz par pieciem reģionālajiem laikrakstiem.
Personas piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamos darbos kā kriminālsods un tā piemērošanas problemātika
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Ruslans Karpovecs; Jānis Baumanis; Juridiskā fakultāte; Faculty of Law
Bakalaura darba tēma ir personas piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamos darbos kā kriminālsods un tā piemērošanas problemātika. Personas piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos kā kriminālsods ir aktuāls, jo tas ir lietderīgs un efektīvs soda veids nekā brīvības atņemšana. Kā arī šobrīd Saeimā ir iesniegts likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.357/Lp13), kurš šobrīd tiek virzīts uz trešo lasījumu. Minētajā likumprojektā viens no pamata grozījumiem ir attiecināma tieši uz personas piespiedu iesaistīšanu sabiedrībai nepieciešamajos darbos kā kriminālsoda piemērošanas uzlabošanu. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt personas piespiedu iesaistīšanu sabiedrībai nepieciešamos darbos kā kriminālsodu, tā piemērošanas tiesisko regulējumu un tā piemērošanas problemātiku Latvijā, un salīdzināt ar citu valstu praksi, kā arī piedāvāt iespējamus risinājumus konstatētām problēmām. Bakalaura darba apjoms ir 58 lapas.

Browse

Browsing Bakalaura darbi by Issue Date

Results Per Page

Sort Options