Bakalaura darbi
Kolekcijas nemainīgs URIhttp://hdl.handle.net/123456789/899
Pārlūkot
Nesenie iesniegumi
Item type: Item , Kofeīna saturošu produktu patēriņa saistība ar trauksmes un depresijas līmeni studentu vidū(Rīgas Stradiņa universitāte, 2026) Viktorija Morgunova; Eva Šmite; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesDarba mērķis bija izvērtēt saistību starp kofeīna saturošu produktu patēriņu un trauksmes un depresijas simptomu smagumu studentu populācijā. Pētījums balstīts uz literatūrā aprakstīto adenozīna receptoru bloķēšanas teorētisko modeli, kas skaidro kofeīna ietekmi uz centrālo nervu sistēmu, kā arī uz iepriekšējo pētījumu atziņām par devas atkarīgu kofeīna ietekmi uz garastāvokli un trauksmes simptomiem. Balstoties uz šīm atziņām, tika izvirzīts pētījuma jautājums par kofeīna patēriņa saistību ar depresijas un trauksmes līmeni studentu vidū. Pētījums tika veikts kā kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums. Tajā piedalījās 371 students no Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes (78,4 % sievietes un 21,6 % vīrieši), vecumā no 18 gadiem. Kofeīna patēriņš tika novērtēts, izmantojot Caffeine Consumption Questionnaire–Revised (CCQ-R), kas tika pielāgota Latvijā pieejamajiem produktiem. Depresijas simptomu smagums tika novērtēts ar Patient Health Questionnaire-9 (PHQ-9), savukārt trauksmes simptomi ar Generalized Anxiety Disorder-7 (GAD-7) skalu. Datu analīze veikta, izmantojot IBM SPSS Statistics 29.0, pielietojot neparametriskās statistiskās metodes. Rezultāti liecina, ka depresijas simptomi (PHQ-9 ≥ 5) tika konstatēti 65,5% studentu, bet klīniski nozīmīgi depresijas simptomi (PHQ-9 ≥ 10) - 37% respondentu. Klīniski nozīmīgi trauksmes simptomi (GAD-7 ≥ 10) tika konstatēti 37% studentu. Starp depresijas un trauksmes simptomu smagumu tika konstatēta statistiski nozīmīga pozitīva korelācija. Kopējais kofeīna patēriņš studentu vidū pārsvarā bija zems līdz vidējs, tomēr atsevišķi respondenti pārsniedza 400 mg dienā. Starp kofeīna patēriņu un depresijas simptomu smagumu tika konstatēta vāja, bet statistiski nozīmīga pozitīva korelācija, savukārt saistība ar trauksmes simptomiem netika konstatēta. Secināts, ka kofeīna patēriņš studentu populācijā kopumā nepārsniedz drošās devas, tomēr pastāv riska grupa ar augstu patēriņu, kas var būt saistīta ar izteiktākiem depresijas simptomiem. Iegūtie rezultāti uzsver nepieciešamību pievērst uzmanību kofeīna lietošanas paradumiem studentu psihiskās veselības kontekstā un var tikt izmantoti preventīvu un izglītojošu pasākumu izstrādē augstākās izglītības vidē.Item type: Item , Tukuma sporta skolas vieglatlētikas audzēkņu uzturpratības novērtējums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2026) Inita Ozola; Jānis Leitis; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesBakalaura darbā tiek pētīta Tukuma sporta skolas vieglatlētikas nodaļas audzēkņu uzturpratība, ņemot vērā jauniešu regulāro fizisko slodzi un ar to saistīto nepieciešamību pēc sporta slodzei atbilstoša un sabalansēta uztura. Pētījuma aktualitāti nosaka ierobežota informācija par jauno sportistu uzturpratības līmeni sporta skolu vidē un nepilnīga izpratne par to, kā uztura zināšanas atspoguļojas ikdienas uztura paradumos. Pētījuma mērķis bija novērtēt Tukuma sporta skolas vieglatlētikas audzēkņu uzturpratības līmeni un analizēt viņu ikdienas uztura paradumus, vispārējās un sporta uztura zināšanas. Pētījums tika veikts kā kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums, izmantojot strukturētu pašnovērtējuma anketu. Pētījumā piedalījās 80 Tukuma sporta skolas vieglatlētikas nodaļas audzēkņi vecumā no 8 līdz 18 gadiem. Datu analīzē tika izmantotas aprakstošās un salīdzinošās statistikas metodes. Pētījuma rezultāti liecina, ka lielākajai daļai audzēkņu vispārējo uztura zināšanu līmenis ir vidējs vai augsts, savukārt sporta uztura zināšanas biežāk ir vidējā līmenī. Konstatēts, ka uztura zināšanas ne vienmēr atspoguļojas veselīgos ikdienas uztura paradumos, īpaši attiecībā uz brokastu lietošanu, augļu un dārzeņu patēriņu, šķidruma uzņemšanu un saldināto dzērienu lietošanu. Statistiski nozīmīga saistība starp uzturpratību un dzimumu netika konstatēta, savukārt attiecībā uz vecumu tika novērota tendence, ka vecākiem audzēkņiem uztura zināšanu līmenis ir augstāks. Būtiska loma uztura informācijas iegūšanā tika konstatēta ģimenei un treneriem. Pētījuma rezultāti uzsver nepieciešamību attīstīt jauniešu uzturpratību sporta skolās, īpašu uzmanību pievēršot sporta uztura jautājumiem un praktisku, ikdienā pielietojamu uztura paradumu veidošanai, integrējot uztura izglītību sporta treniņu procesā. Atslēgvārdi: uzturpratība, sporta uzturs, jaunie sportisti, uztura paradumi, uztura zināšanas.Item type: Item , Policijas darbinieka personas datu apstrādes un izplatīšanas robežas(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Aleksandrs Fomins; Ēriks Treļs; Juridiskā fakultāte; Faculty of LawPētnieciskā darba nosaukums: Policijas darbinieka personas datu apstrādes un izplatīšanas robežas. Pētījuma aktualitāte: likuma “Par policiju” 22. panta pirmās daļas 3. un 4. teikums paredz to, ka valsts policijas darbinieku aizsargā valsts, taču policijas darbiniekam jāvelta brīvais laiks, lai aizsargātu savas tiesības uz personas datu aizsardzību. Pētījuma problēma: pastāv tiesiskais regulējums personu datu aizsardzības jomā, taču valsts nepilda savu pienākumu aizsargāt policijas darbinieku personas datus. Tiesiskais regulējums ir, taču tas ir nepilnīgs, nepieciešami grozījumi, lai nodrošinātu policijas darbinieka personas datu aizsardzību. Pētījuma mērķis: izanalizējot tiesisko regulējumu datu aizsardzības jomā, kas skar policijas darbiniekus, identificēt problemātiku un ieteikt iespējamus risinājumus. Pētījuma rezultāti: izanalizējot tiesisko regulējumu personu datu aizsardzības jomā, tika ieteikti grozījumi likumā “Par policiju”, norādot, ka policijas darbiniekam ir tiesības uz datu aizsardzību un iestādei, kurā policijas darbinieks pilda dienesta pienākumus, ir jāpalīdz tās realizēt, kā arī atsevišķā likumā piedāvāts ieviest administratīvo atbildību par nelikumīgu policijas darbinieka personas datu apstrādi. Piedāvāts saskaņot pašvaldības policijas un Valsts policijas normatīvos aktus formas tērpa nēsāšanas jomā, paredzot vārdu un uzvārdu aizstāt ar identifikācijas numuru.Item type: Item , Vardarbība ģimenē un tās ierobežošana: kriminoloģiskās problēmas(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Liene Miruškina; Jānis Baumanis; Juridiskā fakultāte; Faculty of LawBakalaura darbā „Vardarbība ģimenē un tās ierobežošana: kriminoloģiskās problēmas” autore Liene Miruškina analizē juridiskās atziņas par vardarbīgiem un noziedzīgiem nodarījumiem vardarbības ģimenē kontekstā. Ievadā aprakstīta tēmas aktualitāte, noteikts pētījuma mērķis, priekšmets, objekts, jautājums un veicamie uzdevumi. Darbā apkopotas un analizētas juridiskās atziņas par jēdzieniem „vardarbība”, „vardarbība ģimenē”; četriem vardarbības veidiem- fiziskā, emocionālā, seksuālā un ekonomiskā vardarbība, kā arī par personas vajāšanu. Bakalaura darbā analizēts vardarbības ģimenē viktimoloģiskais aspekts, izzinot vardarbībai pakļauto upuru raksturojumu un vardarbības determinantu kriminoloģisko raksturojumu. Darbā apskatīta un analizēta Latvijas tiesībsargājošo iestāžu un sabiedriskā sektora prakse saskaroties ar problemātiku, nodrošinot upuru aizsardzību pret vardarbību. Autore darba izstrādes gaitā izteikusi piemērus no savas darba pieredzes Valsts policijā. Autore guvusi atziņas, ka vardarbība ģimenē Latvijā ir nopietna problēma, kas prasa efektīvus risinājumus un regulāri tiek veikti pasākumi tās mazināšanai. Sekmīgai vardarbības ģimenē mazināšanai valstī steidzami nepieciešams aktualizēt starpinstitucionālo sadarbību šajā jomā, tiesību aktos precizēt terminus „vardarbība” un „vardarbība ģimenē”, kā arī paredzēt nepieciešamību vardarbīgai personai obligāti saņemt profesionālu palīdzību vardarbīgas uzvedības mazināšanai.Item type: Item , Covid-19 un malnutrīcija: sistemātisks pārskats(Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Evita Kapuste; Eva Kataja; Rehabilitācijas fakultāte; Faculty of RehabilitationBakalaura darba nosaukums: Covid-19 un malnutrīcija: sistemātisks pārskats. Problēma: 2019.gada koronavīrusa slimība (Covid-19), ko izraisa SARS-CoV-2, ir kļuvusi par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu pasaulē. Malnutrīcija izraisa dažādas izmaiņas imūnsistēmā, nomācot imūnās atbildes reakcijas un palielinot vīrusu uzņēmību. Darba mērķis: Apkopot un analizēt pieejamos pētījumus par Covid-19 slimības saistību pieaugušajiem pacietiem ar malnutrīciju. Pētījuma metodes: Pētījuma dizains ir sistemātisks literatūras pārskats. Datu meklēšanai tika izmantotas ProQuest, ScienceDirect, British medicine journals, PubMed un citas zinātniskās datu bāzes. Meklēšana apvienota un attēlota PRISMA shēmā. Rezultāti: Literatūras pārskatā tika iekļauti 3 pētījumi, kas atbilda visiem iekļaušanas kritērijiem. Analizētie pētījumi Covid-19 slimības ietekmi pacientiem ar malnutrīciju vai malnutrīcijas risku.Item type: Item , Vieglatlētikas vingrinājumu komplekss fizisko spēju attīstīšanai sporta stundās (12. klasei)(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Kārlis Vilhelms Kariņš; Inta Immere; Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija; Latvian Academy of Sport EducationŠajā bakalaura darbā tiek pētītas vieglatlētikas vingrinājumu kompleksa iedarbība uz fiziskajām īpašībām – ātrums, spēks un izturība 12.klases skolēniem sporta stundās Privātajā vidusskolā “Patnis”. Darba mērķis ir vieglatlētikas vingrinājumu atlase un aprobācija fizisko spēju attīstīšanai sporta stundās 12 klasei. Ņemot vērā kompetencēs balstītā mācību satura pieeju “Skola2030”, vieglatlētikai ir būtiska loma vispārējās izglītības sistēmā, īpaši 12. klasē, kad skolēniem tiek sniegta iespēja pilnveidot gan savu fizisko, gan emocionālo noturību. Atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajām prasībām skolotājam jāveicina iekļaujoša un emocionāli droša vide, kurā skolēns jūtas motivēts un spēj izrādīt iniciatīvu. Tādējādi vieglatlētikas vingrinājumu komplekss kalpo ne tikai kā fiziskās attīstības instruments, bet arī kā līdzeklis psiholoģiskās noturības un emocionālās pašregulācijas attīstībai. Regulāri un mērķtiecīgi veidoti vispārējās un speciālās fiziskās sagatavotības vingrinājumi ir būtiski, lai uzlabotu sportisko sniegumu un veicinātu izpratni par pareizu kustību tehniku arī pēc skolas pabeigšanas. Pētījumā piedalījās visi 10 skolēni no 12. klases. Dalībnieki tika informēti par pētījuma mērķiem, struktūru un dalības nosacījumiem. Pētīšanas metodes – Literatūras analīze un izpēte. aptauja, kontrolvingrinājumi konstatējošais eksperiments, materiālu statistiskā apstrāde. Pētījuma ilgums bija četras nedēļas, no 1. februāra līdz 22. aprīlim 2025. gadā. Katrā no četrām nedēļām, kas norisinājās no 25.03.2025.-15.04.2025.) tika organizētas trīs vingrinājumu testi, kuru laikā skolēni veica vieglatlētikas vingrinājumus, kas bija vērsti uz spēka, izturības un ātruma attīstīšanu. Visi mērījumi tika veikti mācību priekšmeta “Sports” ietvaros, sporta zālē vai skolas stadionā. Skolēniem 12. klasē sporta stundu skaits nedēļā – 3 kontakstundas, kuru laikā tika veikti vingrinājumu testi. Hipotēze - Ja sporta stundās tiks sistemātiski pielietoti daudzveidīgi un vecumam atbilstoši vieglatlētikas vingrinājumi, tad tiks sekmēta skolēnu vispārējā fiziskā sagatavotība, īpaši spēka, ātruma un izturības attīstībā. Atslēgasvārdi: Vieglatlētika, sporta stunda, skolēns, fiziskās īpašības, fiziskā sagatavotība, ātrums, spēks, izturība, 12.klase.Item type: Item , Aizsarga darbība hokejā uzbrukuma sākumā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Edgars Kamoliņš; Rodrigo Laviņš; Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija; Latvian Academy of Sport EducationAutors: Edgars Kamoliņš Darba vadītājs: Mg.paed., lektors Rodrigo Laviņš Pētījuma hipotēze: “Flip pass” efektivitāte ir augsta, uzsākot uzbrukumu no savas aizsardzības zonas, kas ir visbiežāk pielietojamais taktiski-tehniskais paņēmiens. Pētījuma mērķis: Nacionālās hokeja līgas (turpmāk NHL) un Latvijas izlases aizsargu tehniski-taktisko paņēmienu “flip pass” efektivitātes un pielietošanas biežuma, uzsākot uzbrukumu no savas aizsardzības zonas, novērtēšana Darba uzdevumi: 1. Izpētīt un izanalizēt literatūras avotus par aizsardzības taktikas veidiem hokejā. 2. Izanalizēt NHL komandas Floridas Panthers aizsargu individuāli tehniski-taktiskās darbības, uzsākot uzbrukumu. 3. Izanalizēt Latvijas izlases aizsargu individuāli tehniski-taktiskās darbības, uzsākot uzbrukumu. 4. Salīdzināt NHL komandas Floridas Panthers un Latvijas izlases tehniski-taktiskā paņēmiena “flip pass” izmantošanas biežumu un to pielietošanas efektivitāti. 5. Novērtēt uzbrukuma uzsākšanas tehniski-taktiskā “flip pass” paņēmiena izmantošanas biežumu un efektivitāti. Pētījuma objekts: Aizsargu spēle hokejā, uzsākot uzbrukumu. Pētījuma priekšmets: Aizsargu individuāli tehniski-taktiskais “flip pass” paņēmiens, uzsākot uzbrukumu no savas aizsardzības zonas. Pētījuma subjekts: 2023./2024.g. NHL komandas – Floridas Panthers, un Latvijas izlases spēles. Metodes: - Literatūras avotu izpēte un analīze; - Dokumentālo jeb videoierakstu analīze; - Pedagoģiskais novērojums; - Matemātiskās darbības. Aizstāvēšanai tiek izvirzīts: Tehniski-taktiskā paņēmiena “flip pass” pielietošanas biežums un efektivitāte aizsargu uzbrukuma uzsākšanai hokejā. Pētījuma rezultāti: Pētījuma laikā tika izpētīti vairāki literatūras avoti par hokeja taktikām, īpašu uzmanību pievēršot individuālajai aizsarga taktikai, avoti par hokeja spēlētāja nepieciešamajām iemaņām un prasmēm, sīkāk tika apskatīta aizsarga pozīcija: viņa loma un uzdevumi uz laukuma, viņa īpatnības un nepieciešamas iemaņas. Pētījuma ietvaros tika analizētas NHL komandas Floridas Panthers un Latvijas izlases spēles, kur uzmanība tika pievērsta aizsarga tehniski-taktiskajiem paņēmieniem, uzsākot uzbrukumu no savas aizsardzības zonas. Ir noskaidroti divi visplašāk un visbiežāk pielietojamie tehniski-taktiskie paņēmieni, ko aizsargi izmanto veiksmīgai uzbrukuma uzsākšanai, šo paņēmienu efektivitāte. Konstatēts, ka “flip pass” kā paņēmiens ir efektīvs, bet tas nav visbiežāk pielietojamais, savukārt Latvijas hokejā “flip pass” ir paņēmiens, ko aizsargs reti izmanto, lai uzsāktu uzbrukumu no savas aizsardzības zonas.Item type: Item , Fiziskās veselības un gaitas ātruma sakarības cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Sibilla Dukāte; Jānis Lanka; Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija; Latvian Academy of Sport EducationViens no būtiskākajiem vecu cilvēku pilnvērtīgas dzīves nosacījumiem ir mobilitāte – personas spējas kustēties, izmainīt ķermeņa stāvokli, pārvietoties no vienas vietas uz citu. Viegla piecelšanās no sēdus stāvokļa, ātra gaita, stabila līdzsvara saglabāšana liecina ne tikai par cilvēka labu veselības stāvokli, bet ir arī izšķirošs faktors neatkarīgai no citiem cilvēkiem dzīvei un normālai novecošanai. Tomēr vairāk par 30% veco cilvēku izjūt mobilitātes ierobežojumus, kuri rodas dabiskās novecošanas ietekmē – muskuļu vājums, osteoartrīts, locītavu u.c. problēmas. Pētījumi rāda, ka nozīmīgs vecu cilvēku veselības stāvokļa indikators ir gaitas ātrums, kas saistīts ar dažādiem veselības izaicinājumiem, tostarp sirds un asinsvadu slimībām, kognitīvo veselību un vispārējo mirstību. Tādējādi gaitas ātruma saglabāšana vai uzlabošana var būt kritiska vecāka gadagājuma cilvēku veselības stratēģija. Tomēr vēl ir daudz neatbildētu jautājumu par spēka, ātruma, lokanības kā fiziskās veselības rādītāju lomu un nozīmīgumu īpaši attiecībā uz vecāka gadagājuma pieaugušo populāciju un to, kā fiziskās veselības rādītāji ietekmē gaitas ātrumu šajā vecuma grupā. Bakalaura darbā apkopotas: 1) literatūras avotos atrodamās atziņas par cilvēku novecošanas izraisītām izmaiņām cilvēku balsta kustības sistēmā, fiziskās veselības, gaitas, mobilitātes un citos rādītājos; 2) analizēti pētījuma rezultāti, kas veikti Sociālās aprūpes centrā ar cilvēkiem, kuru vecums ir lielāks par 65 gadiem; 3) novērtēta novecošanas ietekme uz fiziskās veselības un gaitas ātruma rādītājiem. Kvantitatīvā šķērsgriezuma pētījumā es izmantošu mūsdienu pētniecības un datu apstrādes metodes, lai novērtētu šīs sakarības un noteiktu potenciālos fiziskās veselības un gaitas ātruma veicināšanas nosacījumus.Item type: Item , Terapeitiskās vingrošanas un kinezioloģiskās teipošanas ietekme uz muguras lejasdaļas sāpju mazināšanu(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Sannija Kalneniece; Mareks Osovskis; Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija; Latvian Academy of Sport EducationMuguras lejasdaļas sāpes ir viena no biežāk izplatītākajām veselības problēmām pasaulē. Muguras sāpes skar 70%-80% pieaugušo, kas ietekmē iedzīvotāju ikdienas dzīves kvalitāti (Hayden u.c.,2019), padarot tās par vienu no biežākajiem iemesliem darbnespējai un veselības aprūpes izmaksām. Latvijā līdzīgas tendences novērojamas, īpaši cilvēkiem ar mazkustīgu dzīvesveidu un smaga fiziska darba veicējiem. Līdz ar to pieaug arī pieprasījums pēc kvalitatīvas veselības aprūpes. Sāpju dēļ cilvēki saskaras ar dažādiem ierobežojumiem, kas ietekmē - darba spējas, ikdienas aktivitātes, pašaprūpi, socializācijas iespējas un personīgās attiecības (Fullen u.c.,2022). Muguras sāpes rada lielu slogu arī valsts ekonomikā (Gangi u.c.,2022). Ikdienā saskaroties ar muguras lejasdaļas sāpēm, samazinās arī iespējas būt aktīvam sociāli ekonomiskajā vidē. To ietekmē dažādi profesijas pārstāvji, kuriem, lai kvalitatīvi veiktu darba pienākumus ir nepieciešams pielietot fizisku spēku. Kā arī darbiniekiem, kuriem ikdiena ir sēdošs darbs. Pētnieciskā darba ietvaros tiek pētīta terapeitiskās vingrošanas un kinezioloģiskās teipošanas ietekme uz muguras lejasdaļas sāpju mazināšanu. Terapeitiskā vingrošana tiek pielietota, lai mazinātu un likvidētu sāpes, funkcionālos traucējumus un veselības problēmas. Mērķis ir atjaunot funkciju, lokanību, uzlabot spēku, līdzsvaru un koordināciju, lai pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties ierastajā vidē (Terapeitiskā vingrošana,b.g.). Teipošana ir metode, kas efektīvi palīdz ārstēt dažādas izcelsmes sāpes un ķermeņa diskomfortu (Kinezioloģiskā teipošana,2023). Kinezioloģiskais teips tiek pielietots, lai atvieglotu kāda ķermeņa daļas atveseļošanās procesu, vienlaikus nodrošinot atbalstu un stabilitāti muskuļiem un locītavām, neierobežojot ķermeņa kustības amplitūdu (What is the kinesio taping method,2025).Item type: Item , Iegurņa pamatnes muskulatūras disfunkcijas un dzīves kvalitātes izvērtējums pēcdzemdību periodā no 9 līdz 12 mēnešiem(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Beāte Ūzule; Zinta Galeja; Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija; Latvian Academy of Sport EducationPētījuma jautājums: Kā vingrinājumu kopums ietekmē iegurņa pamatnes muskulatūras un dzīves kvalitātes parametrus sievietēm pēcdzemdību periodā no 9 līdz 12 mēnešiem? Pētījuma mērķis: Izpētīt vingrinājumu kopuma ietekmi uz iegurņa pamatnes muskulatūras disfunkciju un dzīves kvalitāti, sievietēm pēcdzemdību periodā no 9 līdz 12 mēnešiem. Pētījuma objekts: iegurņa pamatnes muskulatūras un dzīves kvalitātes saistītie parametri. Pētījuma priekšmets: vingrinājumu kopuma ietekme uz iegurņa pamatnes muskulatūras un dzīves kvalitātes parametriem sievietēm pēcdzemdību periodā no 9 līdz 12 mēnešiem. Pētījuma subjekts: Sievietes pēcdzemdību periodā no 9 līdz 12 mēnešiem. Pētījuma uzdevumi: 1. Novērtēt un analizēt iegurņa pamatnes muskulatūras disfunkciju un dzīves kvalitāti pirms vingrinājumu kopuma pielietošanas. 2. Izstrādāt un praksē pielietot izveidoto vingrinājumu kopumu. 3. Novērtēt un analizēt iegurņa pamatnes muskulatūras disfukciju un dzīves kvalitātes izmaiņas pēc vingrinājumu kopuma pielietošanas. Pētījuma metodes: 1. Zinātniskās literatūras avotu analīze 2. Anketēšana 3. Konstatējošais eksperiments 4. Matemātiskā statistika Aizstāvēšanai tiek izvirzīts: izstrādāts iegurņa pamatnes muskulatūras vingrinājumu kopums. Secinājumi: 1. Visaugstākie dzīves kvalitātes rādījumi pirms vingrinājumu kopuma pielietošanas no visām 8 kategorijām bija fizskajā lomā, taču viszemākie ķermeņa sāpēm. Urīna nesaturēšanas vidējie rādījumi pirms vinginājumu kopuma pielietošanas bija 6.13 ±3.24 punkti, kas norāda, ka vidēji dalībnieces pirms iejaukšanās piedzīvoja mērenu urīna nesaturēšanas līmeni. 2. Pētījuma ietvaros tika sastādīts un izmantots, uz zinātnisko literatūru balstīts vingrinājumu plāns 8 nedēļām iegurņa pamatnes muskulatūras korekcijai, kurā vingrinājumi balstīti uz Core muskulatūras stiprināšanu. (Navarro-Brazález, Prieto-Gómez, Prieto-Merino, Sánchez-Sánchez, McLean, Torres-Lacomba, 2020; Liu, Wu, Hsiao, Ting, Hsu, Huang, 2018; Mørkved, Bø, 1998; Bø, 1995). Vingrinājumu kopums sastāvēja no 34 vinginājumiem. Vienas vingrinājumu sesijas ilgums bija 40 līdz 60 minūtes. Katrā no tiem iekļaujot 8-10 dažādus vingrinājumus. Vingrinājumu sarežģītības un slodzes pakāpe tika palielināta ar katru otro nedēļu. Lai vingrinājumus dažādotu un palielinātu slodzi, tika izmantota vingrošanas bumba, pretestības gumija un krēsls. 3. Urīna nesaturēšanas anketā vidējais punktu skaits sasniedza 2 punktus, kas liecina par pilnībā novērstu urīna nesaturēšanu vai izmaiņām noplūžu epizožu skaitā, daudzumā vai veidā. Pēc vingrinājumu kopuma pielietošana rezultāts samazinājies par 4.13 punktiem un ir statistiski ticams. Dzīves kvalitātes anketas rezultāti, pēc intervences, pozitīvi mainījušies piecās no astoņām dzīves sfērām, bet izmaiņas nav statistiski ticamas.Item type: Item , Kustīgu rotaļu un vingrinājumu pielietošanas loma džudo tehnikas apguvē (7 – 10 gadus veciem bērniem)(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Dionisii Myagkov; Einars Pimenovs; Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija; Latvian Academy of Sport EducationKOPSAVILKUMS KUSTĪGU ROTAĻU UN VINGRINĀJUMU PIELIETOŠANAS LOMA DŽUDO TEHNIKAS APGUVĒ (7 – 10 GADUS VECIEM BĒRNIEM) Autors: Dionisii Myagkov Vadītājs: Dr.paed.,docents Einārs Pimenovs Pētījuma objekts: džudo nodarbību process 7–10 gadus veciem bērniem. Pētījuma priekšmets: kustīgas rotaļas un vingrinājumi rotaļu veidā kā sagatavošanas līdzekļi džudo tehnikas apguvei. Pētījuma subjekts: 7–10 gadus veci bērni. Darba mērķis: 7–10 gadīgu džudistu sagatavošana ar modificēto cīņas rotaļu un sacensību vingrinājumiem rotaļu veidā. Aizstāvēšanai izvirzām: kustīgas rotaļas un vingrinājumi džudo tehnikas elementu un paņēmienu apguvei. Hipotēze: ja 7–10 gadus vecu džudistu tehnikas elementu un paņēmienu apguvē pielietosim cīņas rotaļas un sacensību elementus rotaļu formā, tad sekmīgi tiks apgūti cīņas elementi un paņēmieni. Uzdevumi: 1. Noteikt 7–10 gadus vecu bērnu džudo tehnikas elementu un paņēmienu apguves apjomu un izpildījuma kvalitāti eksperimenta sākumā. 2. Apkopot un aprobēt džudo tehnikas apguvē pielietotu rotaļu un vingrinājumu kopumu 7–10 gadus veciem bērniem. 3. Novērtēt 7–10 gadus vecu bērnu džudo tehnikas elementu un paņēmienu apguves apjomu un izpildījuma kvalitāti eksperimenta beigās. Metodes: 1) literatūras avotu izpēte un analīze; 2) pedagoģiskais novērojums; 3) pedagoģiskais eksperiments; 4) matemātiski statistiskā metode. Atslēgas vārdi: tehnika, tehnikas elementi, kustīga rotaļa, vingrinājums, paņēmiens. Bakalaura darbā “Kustīgu rotaļu un vingrinājumu pielietošanas loma džudo tehnikas apguvē (7–10 gadus veciem bērniem)” pētīta kustīgu rotaļu metodes efektivitāte džudo tehnikas apguvē jaunākā skolas vecuma bērniem. Pētījumā analizēti literatūras avoti un iepriekšējie pētījumi par džudistu attīstību dažādos vecumposmos, īpašu uzmanību pievēršot 7–10 gadus vecu bērnu fizioloģiskajām, pedagoģiskajām un psiholoģiskajām īpatnībām. Darba praktiskajā daļā piedāvāta rotaļu klasifikācija un teorētisks pamatojums to izmantošanai treniņprocesā. Tika organizēts eksperiments, kurā rotaļu metode tika pielietota mācību procesā ar vienu no divām bērnu grupām. Abu grupu rezultāti tika salīdzināti, lai novērtētu attīstības dinamiku. Pētījuma rezultāti parāda, ka eksperimentālajā grupā, kur tika izmantota rotaļu metode, vērojams pozitīvs progress — piemēram, tehniskajā elementā O–soto–gari vidējais vērtējums pieauga no 6,08 līdz 7,08, bet O–goshi — no 6,00 līdz 7,17. Lai arī starpība ar kontrolgrupu nav statistiski būtiska, eksperimentālās grupas bērniem kopumā bija augstāki rezultāti. Šie dati apliecina, ka rotaļu metode var sekmēt efektīvāku džudo tehnikas apguvi bērniem. Darba praktiskā nozīme izpaužas iespējamā metodes pielietošanā sporta treniņu praksē, veicinot bērnu fizisko attīstību un motivāciju apgūt džudo tehniku.Item type: Item , Serves uzņemšanas pilnveidošana volejbolistiem vecumposmā no 15-16 gadiem(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Rihards Lazdiņš; Dāvids Dāvis Gailītis; Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija; Latvian Academy of Sport EducationPētījumā analizēta speciāli izstrādāta vingrinājumu kopuma efektivitāte 15–16 gadus vecu volejbolistu serves uzņemšanas tehnikas uzlabošanai. Hipotēze paredzēja, ka, trīs reizes nedēļā katrā treniņā 20% no laika veltot mērķtiecīgai šo vingrinājumu pielietošanai, iespējams uzlabot sportistu tehniskos rādītājus, nepalielinot kopējo treniņu ilgumu. Pētījumā tika izmantotas vairākas metodes: literatūras analīze, konstatējošais eksperiments, kontrolvingrinājumi, psiholoģiskais tests un matemātiskā statistika. Eksperimentā piedalījās Rīgas volejbola skolas audzēkņi. Rezultāti parādīja statistiski nozīmīgu kļūdu samazinājumu gan planējošās serves (par 5,5%), gan gremdserves (par 6,5%) uzņemšanā. Pozicionālie un ideālie rādītāji uzlabojās mēreni, bet nebija statistiski nozīmīgi, kas varētu būt saistīts ar pārāk īsu treniņu periodu. Secināts, ka vingrinājumu kopuma iekļaušana treniņos pozitīvi ietekmē jauniešu serves uzņemšanas prasmes, jo īpaši kļūdu mazināšanas aspektā. Apstiprināta izvirzītā hipotēze, ka šāds mērķtiecīgs treniņu modelis veicina tehniskās sagatavotības uzlabošanu bez nepieciešamības palielināt treniņu apjomu.Item type: Item , Piespēles pilnveidošana ar pēdas ārpusi 10 - 12 gadu veciem bērniem(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Timurs Mamedovs; Kristaps Slaidiņš; Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija; Latvian Academy of Sport EducationDarba nosaukums. Piespēles pilnveidošana ar pēdas ārpusi 10 – 12 gadus veciem futbolistiem. Aktualitāte. Futbols ir ļoti populāra spēle visā pasaulē un tas tika izgudrots Anglijā 19. gadsimtā, un tagad to regulāri spēlē vairāk nekā 240 miljoni cilvēku pēc Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (F´ed´eration Internationale de Football Association, FIFA) datiem. Piespēles, kas tiek izpildītas ar pēdas ārējo malu, ir vieglāk maskējamas salīdzinājumā ar tradicionālajām piespēlēm ar pēdas iekšējo daļu, jo piespēlētāja ķermeņa stāvoklis šīs kustības laikā ir slēgtāks un mazāk prognozējams. (Anon., 2012). Pētījuma mērķis Piespēles ar pēdas ārpusi uzlabošana 10-12 gadus veciem futbolistiem. Nozīmīgākie rezultāti un secinājumi. 1.Futbols ir kļuvis par globālu fenomenu, kas apvieno kultūras, attīsta fizisko sagatavotību un iedvesmo komandas garu. Lai gūtu panākumus futbolā, jau bērnībā ir jāapgūst pamata futbola tehnika skolās, kas uzlabo pamata tehnikas prasmes (veikt labas un pareizas piespēles). Autori pētījumos uzsver treniņu nozīmi- īpaši sākumskolas bērnu līmenim jeb vecumā no 6 līdz 13 gadiem. Pētījumi norāda, kā futbola tehnikas apguvei nepieciešama ilgstoša prakse un disciplīna. 2.Sākotnējā piespēļu ar pēdas ārpusi tehniskā sagatavotība 10-12 gadus veciem futbolistiem eksperimentālajai grupai vidējais aritmētiskais rezultāts bija 1.6 precīzas piespēles un kontrolgrupas vidējais aritmētiskais rezultāts kontrolvingirnājumā bija 1.5 precīzas piespēles. Salīdzinot abu grupu rezultātus redzams, ka pirms eksperimenta uzsākšanas rezultāti ir līdzvērtīgi un nav lielas atšķirības starp grupām un tas nozīmē, ka labāk varēs noteikt pielietotās metodikas efektivitāti. 3.Izstrādājot un aprobējot vingrinājumu kopumu 10-12 gadus veciem futbolistiem, vingri-nājumi tika izstrādāti, ņemot vērā bērnu motoriskās prasmes, kā arī nepieciešamību koncen-trēties uz bumbas kontroli, spēka pielāgošanu un precizitāti. Vingrinājumu kopumā tika ie-kļauti 6 vingrinājumi. 4.Izvērtējot izstrādātā vingrinājuma kopuma ietekmi 10-12 gadus veciem futbolistiem pie-spēļu ar pēdas ārpusi skaita paaugstināšanai, eksperimentālajā grupā novērots ievērojams pieaugums — vidējie rezultāti pēc pētījuma palielinājās par 46.67%, savukārt kontrolgrupā pieaugums bija mazāks — tikai 25%. Precīzo piespēļu skaits grupās bija relatīvi zems, ar izņēmumiem, piemēram, spēlētājiem 1 un 3, kuri izpildīja 2 precīzas piespēles. Spēlētājs 5 nemaz nebija precīzs, bet spēlētāji 6 un 10 izcēlās ar 3 precīzām piespēlēm. Kontrolgrupā precizitāte bija nevienmērīga — vidēji 1.5 precīzas piespēles, ar lielām atšķirībām starp spē-lētājiem. Divi spēlētāji sasniedza 3 precīzas piespēles, taču vairākiem bija ļoti zemi rezultā-ti, īpaši spēlētājiem 14 un 15. Secināms, ka nepieciešams uzlabot piespēļu tehniku kontrol-grupas ietvaros. Bakalaura darbs sastāv no 66 lappusēm, no kurām 3 lapas veido 4 pielikumus. Darbā iekļauti 13 attēli, 7 tabulas un izmantoti 49 literatūras avoti.Item type: Item , Metiena lēcienā ”ar pauzi” pilnveidošana 12.-13. gadus veciem handbolistiem(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Iļja Skopincevs; Jānis Žīdens; Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija; Latvian Academy of Sport EducationBakalaura darbā “Metiena lēcienā ar pauzi pilnveidošana 12–13 gadus veciem handbolistiem” pētīta specifiska metiena tehnika – metiens lēcienā ar pauzi un atkārtotu rokas atvilkšanu. Darba mērķis bija izstrādāt un pārbaudīt vingrinājumu kopumu, kas balstīts uz atkārtotas muskuļu iestiepšanas principiem, ar mērķi uzlabot metiena efektivitāti šajā vecuma grupā. Pētījumā tika izmantotas pedagoģiskās novērošanas, video analīzes, eksperimentālā metode un kvantitatīva datu analīze. Konstatējošajā eksperimentā tika analizēta spēlētāju metiena tehnika Latvijas Handbola federācijas jaunatnes čempionāta spēlēs. Turpinājumā tika izstrādāta mērķtiecīga vingrinājumu kopa, ko pielietojot, tika salīdzināti bumbas lidojuma ātruma rādītāji trīs dažādos metiena veidos – bez pauzes, ar pauzi un ar pauzi un papildus rokas atvilkšanu. Rezultāti parādīja, ka lielākie uzlabojumi vērojami tieši sarežģītākajā – MPA metienā, kur tika fiksēts būtisks bumbas ātruma pieaugums. Tas apstiprina hipotēzi, ka pareizi strukturēti vingrinājumi, kas ņem vērā biomehānikas un fizioloģijas principus, veicina metiena tehnikas uzlabošanos. Darba praktiskā nozīme izpaužas iespējamā metodiskā pielietojumā handbola treniņu procesā, īpaši bērnu un jauniešu sagatavošanā.Item type: Item , Ķermeņa masas izmaiņas sievietēm perimenopauzē un to saistībā ar uztura paradumiem(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Baiba Lasmane-Marahovska; Lolita Vija Neimane; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesŠī bakalaura darba mērķis ir izpētīt ķermeņa masas izmaiņas sievietēm perimenopauzes periodā un to saistību ar uztura paradumiem. Perimenopauze, kas aptver dzīves posmu pirms menopauzes, ir hormonālo pārmaiņu laiks, kas var ietekmēt gan sievietes fizisko, gan emocionālo veselību. Šajā periodā bieži tiek novērotas izmaiņas ķermeņa masā, ko ietekmē ne tikai hormonālie faktori, bet arī uztura paradumi, dzīvesveids un fiziskās aktivitātes. Pētījumā izmantota anketēšana, kurā piedalījās sievietes vecumā no 40 līdz 55 gadiem, lai noskaidrotu uztura paradumu saistību ar ķermeņa masas izmaiņām un perimenopauzes simptomiem. Tika apkopoti dati par dalībnieču uztura ieradumiem, fizisko aktivitāšu intensitāti un miega higiēnu, analizējot to saistību ar ķermeņa masas svārstībām un perimenopauzes simptomiem. Pētījuma rezultāti liecina, ka uztura kvalitātei un paradumiem ir būtiska nozīme ķermeņa masas izmaiņu kontrolē perimenopauzes periodā. Sabalansēts uzturs un regulāras fiziskās aktivitātes var mazināt svara pieaugumu un uzlabot dzīves kvalitāti, savukārt neveselīgi ēšanas ieradumi un zema fiziskā aktivitāte bieži veicina ķermeņa masas palielināšanos un ietekmē arī simptomu perimenopauzes smagumu. Bakalaura darbs piedāvā ieteikumus uztura un dzīvesveida uzlabošanai perimenopauzes periodā, lai palīdzētu sievietēm saglabāt veselīgu ķermeņa masu un mazinātu simptomus. Pētījuma secinājumi un rekomendācijas var būt noderīgi gan veselības aprūpes speciālistiem, gan sievietēm pašām, plānojot veselību uzlabošanas stratēģijas. Atslēgas vārdi: perimenopauze, ķermeņa masas izmaiņas, uztura paradumi, dzīvesveids, sieviešu veselība.Item type: Item , Izdegšana un darba apmierinātība vecmātem(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Pāvels Terentjevs; Valentīna Beļavska; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesBakalaura darba tēma “Izdegšanas sindroms un darba apmierinātība vecmātēm” tika izvēlēta, jo šī problēma ir aktuāla un svarīga gan medicīnas, gan sociālās jomas kontekstā. Izdegšanas sindroms ir strauji pieaugoša parādība dažādās profesijās, taču veselības aprūpes darbiniekiem, tostarp vecmātēm, ir īpaši augsts risks, ņemot vērā viņu darba raksturu – intensīvu darba slodzi, emocionālo stresu un pastāvīgās fiziskās prasības. Pētījuma mērķis: Noskaidrot saistību starp vecmātes izdegšanas sindromu un apmierinātību ar darbu. Hipotēze: Jo mazāka apmierinātība ar darbu starp vecmātēm, jo vairāk pastāv izdegšanas sindroma radītāji. Tika pielietota kvantitatīvā pētniecības metode. Pētījuma instruments – anketa. Pētījumā iegūtie dati norāda, ka pastāv saistība starp vecmātes izdegšanas sindromu un apmierinātību ar darbu, kas norāda uz to, ka, pieaugot izdegšanas sindroma pazīmēm, samazinās vecmāšu apmierinātība ar darbu.Item type: Item , Reakcijas ātruma attīstīšana 9-10 gadus veciem futbolistiem(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Elvis Staņevičs; Kristaps Slaidiņš; Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija; Latvian Academy of Sport EducationHipotēze vai Pētījuma jautājums: Izstrādātais vingrinājumu kopums un tā regulāra pielieto-šana treniņu procesā paaugstinās 9–10 gadus vecu futbolistu reakcijas ātrumu. Darba mērķis: Reakcijas ātruma paaugstināšanās “Futbola Parks Academy” 9–10 gadus ve-ciem futbolistiem, izmantojot speciāli izstrādātu vingrinājumu kopumu. Pētījuma objekts: Fiziskās sagatavošanas process 9–10 gadus veciem futbolistiem. Pētījuma priekšmets: Reakcijas ātruma attīstīšana futbola treniņu procesā. Pētījuma subjekts vai pētījuma bāze: Futbola skolas 9–10 gadus veci futbolisti. Pētījuma uzdevumi: 1. Teorētiski izpētīt ātruma nozīmi futbolā un tā izpausmes formas, kā arī 9–10 gadu vecuma īpatnības. 2. Noteikt sākotnējo reakcijas ātruma līmeni 9–10 gadus veciem futbolistiem. 3. Izstrādāt un aprobēt vingrinājumu kopumu reakcijas ātruma attīstībai. 4. Izvērtēt izstrādātā vingrinājumu kopuma ietekmi uz reakcijas ātruma uzlabošanos. Pētījumā izmantotās metodes: 1. Literatūras avotu analīze 2. Psihofizioloģisko spēju tests – Vīnes testu sistēmas Noteikšanas tests (DT) 3. Pedagoģiskais eksperiments 4. Matemātiskā statistika Rezultāti: Pētījumā tika organizēts četras nedēļas ilgs eksperiments ar 9–10 gadus veciem fut-bolistiem. Eksperimentālā grupa treniņos veica sešus speciāli izstrādātus vingrinājumus ar un bez bumbas, savukārt kontrolgrupa šos vingrinājumus neveica. Reakcijas ātruma uzlabojums tika vērtēts ar Vīnes testu sistēmas DT testu. Lai gan starp grupām netika konstatētas statistis-ki nozīmīgas atšķirības, eksperimentālās grupas rezultāti liecina par reakcijas ātruma uzlaboša-nos. Secinājumi: Izstrādātais reakcijas ātruma vingrinājumu kopums ir piemērots 9–10 gadus vecu futbolistu vecumposmam un ar savu dinamisko, rotaļīgo raksturu veicināja bērnu iesaisti un motivāciju treniņu procesā. Lai gan eksperimentālās grupas vidējie rādītāji pēc četru nedēļu programmas uzlabojās, rezultāti nebija statistiski nozīmīgi, tāpēc pētījuma hipotēze netika ap-stiprināta. Tomēr iegūtās tendences norāda uz vingrinājumu potenciālu turpmākā pilnveidē un pielietošanā praksē.Item type: Item , Veselās un dalītās metodes gremdes lēcienā mācīšanas efektivitāte badmintonā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Amanda Azarova; Kalvis Ciekurs; Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija; Latvian Academy of Sport EducationVESELĀS UN DALĪTĀS METODES GREMDES LĒCIENĀ MĀCĪŠANAS EFEKTIVITĀTE BADMINTONĀ Autore: Amanda Azarova Darba vadītājs: Asoc. Prof. Kalvis Ciekurs Pētījums objekts: Mācīšanas metodika badmintonā. Pētījuma priekšmets: Mācīšanas metodikas ietekme uz gremdes lēcienā mācīšanu. Pētījuma bāze un subjekts: “BJC Daugmale” interešu izglītības badmintona grupas audzēkņi vecumā no 16 – 23 gadiem. Darba mērķis: Badmintona gremdes lēcienā dalītās un veselās metodes vingrinājumu kopumi un to efektivitātes izvērtējums. Hipotēze: Gremdes lēcienā apguve badmintonā ar dalīto mācīšanas metodi būs efektīvāka, kā veselā metode. Bakalaura darba veicamie uzdevumi: • Izpētīt veselās un dalītās mācīšanas metodes badmintona gremdes lēcienā apguvi; • Izstrādāt un praksē aprobēt gremdes lēcienā mācīšanas vingrinājumu kopumus dalītai un veselai metodei; • Gremdes lēcienā ar dalīto un veselo mācīšanas metodi analīze pēc pielietoto vingrinājumu kopumiem. Bakalaura darbā pielietotās metodes: • Literatūras un zinātnisko publikāciju izpēte un analīze; • Konstatējošais eksperiments; • Video analīze; • Matemātiskās statistikas metodes. Aizstāvēšanai tiek izvirzīts: Vingrinājumu kopums gremdei lēcienā apguve badmintonā ar dalīto metodi. Pētījuma rezultāti: Pētījuma laikā tika izveidots un praksē pielietots gremdes lēcienā mācīšanas vingrinājumu kopums dalītai un veselai metodei. Analizējot iegūtos rezultātus gremdes lēciena apguve ar veselo mācīšanas metodi par ~20% izrādījās efektīvāka, nekā dalītā mācīšanas metode. Pētījuma laikā tika noliegta izvirzītā pētījuma hipotēze.Item type: Item , Metiena trāpīguma paaugstināšana 12-14 gadus veciem florbolistiem(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Aivars Kristiāns Rullis; Linda Līce; Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija; Latvian Academy of Sport EducationŠajā bakalaura darbā aplūkota metiena precizitātes attīstīšanas problemātika florbolā, īpaši pievēršoties 12–14 gadu vecuma jauniešu grupai. Florbols kā dinamisks komandu sporta veids prasa augsti attīstītas tehniskās un koordinācijas spējas, kur metiena precizitāte ir viens no izšķirošajiem faktoriem spēles iznākumā. Darbs vērsts uz praktiskas nozīmes risinājuma izstrādi — vingrinājumu kopumu, kas palīdzētu uzlabot metiena precizitāti, ņemot vērā bērnu fizioloģiskās un psiholoģiskās īpatnības šajā vecumposmā. Hipotēze – izmantojot izstrādāto vingrinājumu kopumu, tiks paaugstināta metiena precizitāte 12–14 gadus veciem florbolistiem. Pētījuma mērķis – izstrādāt vingrinājumu kopumu, kas uzlabo metiena precizitāti un 12–14 gadus veciem florbolistiem. Pētījuma objekts – florbola treniņu process. Pētījuma priekšmets – metiena precizitātes uzlabošana. Pētījuma subjekts: 12–14 gadus veci florbolisti. Aizstāvēšanai izvirzīts – vingrinājumu kopums, kas paaugstina metiena precizitāti. Darba uzdevumi: 1. Veikt literatūras izpēti par florbola metiena tehniku, metiena precizitāti, trāpīgumu un florbola mācību metodēm. 2. Noteikt florbolistu metienu precizitāti 3. Izstrādāt vingrinājumu kopumu metienu precizitātes paaugstināšanai 4. Noteikt šī vingrinājuma kopuma efektivitāti Pētījumā izmantotās metodes: 1. Zinātniskās literatūras analīze; 2. Eksperimentālais pētījums (testēšana pirms un pēc treniņu cikla); 3. Matemātiski statistiskā datu analīze (vidējie rādītāji, dalībnieka rādītāji). Secinājumi: 1. Veicot literatūras izpēti par florbola metiena tehniku un precizitāti, secināts, ka precīzs metiens ir būtisks spēles iznākuma un spēlētāja snieguma noteicējs. Efektivitāte ir cieši saistīta ar tehniski pareizu izpildi, ko nosaka ķermeņa koordinācija, līdzsvara kontrole un lēmumu pieņemšana. Velkošais metiens, pateicoties augstai precizitātei un kontrolētai trajektorijai, ir īpaši piemērots jauniešu treniņos. 2. Sākotnējie metienu precizitātes mērījumi 12–14 gadus veciem florbolistiem atklāja ievērojamas prasmju un koordinācijas atšķirības, identificējot kļūdas kā nepietiekamu stabilitāti un nepareizu lāpstiņas trajektoriju. Šie trūkumi apliecina nepieciešamību pēc mērķtiecīgas treniņu metodikas. 3. Izstrādātais vingrinājumu kopums ietvēra metienus skrējienā, paātrinājuma metienus un metienus pēc piespēlēm, attīstot tehniku, koordināciju un reakcijas spējas, vienlaikus atspoguļojot spēles situācijas. Šāda pieeja ļāva efektīvi uzlabot metiena precizitāti un vispārējo fizisko sagatavotību. 4. Gala testu rezultātu analīze parādīja, ka eksperimentālā grupa, kas pielietoja izstrādāto kopumu, ievērojami uzlaboja metiena precizitāti, salīdzinot ar kontroles grupu. Statistiski nozīmīgie rezultāti apstiprina, ka sistemātiska, konkrētām prasībām pielāgota treniņu pieeja būtiski uzlabo jauno florbolistu tehnisko meistarību, apstiprinot sākotnējo hipotēzi.Item type: Item , Fizioterapijas metožu kopuma pielietošana iegurņa joslas funkcionālā stāvokļa un dzīves kvalitātes parametru korekcijai sievietēm 6 līdz 9 mēnešus pēc dzemdībām(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Elīna Ungailo-Siliņa; Zinta Galeja; Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija; Latvian Academy of Sport EducationPētījuma mērķis: Izpētīt fizioterapijas metožu kopuma ietekmi uz iegurņa joslas funkcionālā stāvokļa un dzīves kvalitātes parametriem sievietēm 6 līdz 9 mēnešus pēc dzemdībām. Metodes: Zinātniskās literatūras avotu analīze; anketēšana (SF-36v2 dzīves kvalitātes novērtēšanai; ICIQ-UI SF iegurņa pamatnes funkcionālā stāvokļa novērtēšanai); goniometrija; dinamometrija; iegurņa aktīvās stabilitātes mērīšana ar pressure biofeedback ierīci. Iegūtie dati tika apkopoti un analizēti izmantojot matemātiskās statistikas metodes. Tika secināts, ka pirms intervences pētījuma dalībniecēm pēc dzemdībām bija raksturīgs izteikts iegurņa tilt anterior un asimetrisks iegurņa novietojums, samazināts gūžu locītavu aktīvais kustību apjoms ekstenzijā, abdukcijā un iekšējā rotācijā, un samazināts IPM un gūžu muskuļu spēks. Urīna nesaturēšanas aptaujas rezultāti norādīja uz tendenci - jo biežāk un intensīvāk notiek urīna noplūde, jo lielāka ir tās negatīvā ietekme uz sievietes dzīves kvalitāti. Pēc fizioterapijas korekcijas statiski ticams uzlabojums ir: iegurņa tilt anterior un rotācijai labajā pusē (tas skaidrojams ar to, ka lielākajai daļai dalībnieču tieši labā puse sākotnēji bija vairāk noslīdējusi un ar lielāku labās puses tilt anterior). Statistiski ticamas izmaiņas tika novērotas arī gūžu aktīvā kustību apjomā abās kājās - fleksijā, ekstenzijā, abdukcijā, kā arī iekšējā un ārējā rotācijā. Tāpat visos gūžu muskuļu spēka mērījumos un iegurņa joslas aktīvās stabilitātes testos tika sasniegti nozīmīgi uzlabojumi. Statistiski ticami rezultāti iegūti arī urīna nesaturēšanas mazināšanā (pēc ICIQ-UI SF datiem), kā arī dzīves kvalitātes sfērās, kas novērtētas ar SF-36v2: fiziskajā funkcionalitātē, fiziskajā un emocionālajā lomā, ķermeņa sāpju intensitātē un mentālajā veselībā. Savukārt statistiski nozīmīgi uzlabojumi netika konstatēti sociālajā funkcionalitātē, vitalitātē un vispārējā veselības pašvērtējumā. Pamatojoties uz rezultātu analīzi un secinājumiem, tika iegūta atbilde uz pētījuma jautājumu, - fizioterapijas kopums ievērojami ietekmē iegurņa joslas funkcionālos rādītājus - iegurņa novietojumu, aktīvo kustību apjomu, muskuļu spēku, nesaturēšanu un dzīves kvalitātes rādītājus.