LTV1 raidījuma “Kultūrdeva” audiovizuālās valodas semiotiskā analīze
No Thumbnail Available
Date
2020
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Rīga Stradiņš University
Abstract
Vārdam “kultūra” ir ļoti daudz definīciju. Parasti tās tiek saistītas ar dažādām tautas tradīcijām, kuras piekopj konkrētas tautas pārstāvji. Bakalaura darbā “LTV1 raidījuma “Kultūrdeva” audiovizuālās valodas semiotiskā analīze” vārds “kultūra” tiek definēts kā būtiska žurnālistikas satura daļa, kuru ir grūti komerciālajā pasaulē uzturēt. Šāda veida saturs interesē tikai noteiktu sabiedrības daļu, kura ir ļoti prasīga, jo pieradusi pie kvalitatīviem vizuālajiem materiāliem. Lai to panāktu svarīgi ir piedomāt pie tehniskajiem aspektiem.
Mērķis ir noskatīties 6 LTV1 raidījumus “Kultūrdeva” un noskaidrot tā audiovizuālo vēstījumu un izmantotos semiotikas kodus, lai izprastu ar kādu tehnisko un sociālo kodu palīdzību tiek panākts interesants raidījuma saturs. Kā pētniecības metode šajā darbā tiks izmantota kvalitatīvā pētniecības metode – semiotiskā analīze. Darbā tiks analizēti 6 LTV1 “Kultūrdeva” raidījumi. Tie tiks analizēti gan ar tehnisko, gan sociālo kodu palīdzību. Analīzes rezultātā būs iespējams spriest par audiovizuālo vēstījumu šajā raidījumā.
(1)Teorētiski analizēt TV raidījumu un semiotikas kodus. (2) Rast izpratni par raidījuma veidošanas pamatelementiem un žanriem. (3) Izstrādāt pētījuma konceptu. (4) Veikt pētījuma analīzi un apkopot datus par tehnisko un sociālo kodu izmantojumu raidījumā “Kultūrdeva”. (5)Veidot diskusiju, kurā pētījuma rezultāti korelē ar pētījuma teorijas datiem. (6) Izdarīt secinājumus par to, kāds ir raidījuma audiovizuālais vēstījums un kādi kodi tiek izmantoti.
Izanalizējot raidījumā iekļauto audiovizuālās valodas semiotiku, bija iespējams secināt ar kādas struktūras palīdzību mediji piepilda raidījuma “Kultūrdeva” mērķus. Tika noskaidrots kādas zīmes un kodi tiek izmantoti. Pēc tā varēja secināt, vai vārdiski pateiktais atbilst viņu patiesajām sajūtām, balstoties uz izmantotajiem ķermeniskajiem žestiem.
Raidījuma viesu un vadītāju izmantotie žesti visbiežāk atbilst vārdiski pateiktajam. Tie kalpo kā patieso sajūtu atspoguļojums un paspilgtinājums. Mainoties vadītājam ir novērojamas dažas vadīšanas stila atšķirības. Piemēram, ierunājot sižeta tekstu, tagadējā raidījuma vadītāja vairāk izmanto “es” formu, bet Mārtiņš Ķibilds runāja vispārīgāk. Mārtiņš arī izmantoja daudz vairāk žestu, lai uzsvērtu teikto. Raidījuma audiovizuālais vēstījums ir par un ap kultūru. Tam ir trīs daļas, un katrai ir savs vēstījums. Tiek runāts par jau ierastajām kultūras nozarēm. Bet netiek aizmirsts arī tas, ka kultūra var attīstīties. Iepazīstot jaunus talantus tiek paplašināta mūsu kultūra. Kultūra esam mēs paši, izsakot savu viedokli un atziņas. Cilvēki ir tie, kuri veido kultūras mantojumu.
The word “culture” has a lot of definitions. They are usually associated with a variety of popular traditions pursued by representatives of a particular nation. In the bachelor's work Semiotical analysis of audiovisual language of the “Kultūrdeva” pragramme “LTV1” word “culture” is defined as essential part of the content of journalism, which is hard to maintain in a comercial world. This kind of content interests only a certain part of society, which is very demanding, as it has gotten accustomed to high quality visual material. To achieve this, it is important to mind the technical details. The aim is to watch 6 LTV1 broadcast episodes of “Kultūrdeva” and find the audiovisual message and used semiotic codes, to understand what kind of technical and social code has been used to create interesting broadcast content. The reasearch method in this paper will be used is the qualitative research method – semiotic analysis. They will be analysed with the help of technical and social codes. As the result of this analysis it will be possible to judge on the audiovisual message in this broadcast. To analyze the semiotics of the audio-visual language included in the broadcast of public media. To conclude what kind of structure helps the media fulfill the goals of the broadcast. What signs and codes are used. It was then concluded whether the words were correct to their true feelings on the basis of the physical gestures used. The gestures used by the broadcast's guests and host more closely match the words. Gestures serve as a reflection of the true feelings. When the host changes, there are some differences in the broadcast running style. For example, when speaking the text of the story, the current host uses the form of “I” more generally, while Martiņš Ķibilds spoke more generally. Broadcast's audiovisual message is about culture. They are talking about the cultural industries that are already known. But they also have not forgotten that culture can evolve. Introducing new talents extends our culture. Culture is our own way of expressing our views and insights.
The word “culture” has a lot of definitions. They are usually associated with a variety of popular traditions pursued by representatives of a particular nation. In the bachelor's work Semiotical analysis of audiovisual language of the “Kultūrdeva” pragramme “LTV1” word “culture” is defined as essential part of the content of journalism, which is hard to maintain in a comercial world. This kind of content interests only a certain part of society, which is very demanding, as it has gotten accustomed to high quality visual material. To achieve this, it is important to mind the technical details. The aim is to watch 6 LTV1 broadcast episodes of “Kultūrdeva” and find the audiovisual message and used semiotic codes, to understand what kind of technical and social code has been used to create interesting broadcast content. The reasearch method in this paper will be used is the qualitative research method – semiotic analysis. They will be analysed with the help of technical and social codes. As the result of this analysis it will be possible to judge on the audiovisual message in this broadcast. To analyze the semiotics of the audio-visual language included in the broadcast of public media. To conclude what kind of structure helps the media fulfill the goals of the broadcast. What signs and codes are used. It was then concluded whether the words were correct to their true feelings on the basis of the physical gestures used. The gestures used by the broadcast's guests and host more closely match the words. Gestures serve as a reflection of the true feelings. When the host changes, there are some differences in the broadcast running style. For example, when speaking the text of the story, the current host uses the form of “I” more generally, while Martiņš Ķibilds spoke more generally. Broadcast's audiovisual message is about culture. They are talking about the cultural industries that are already known. But they also have not forgotten that culture can evolve. Introducing new talents extends our culture. Culture is our own way of expressing our views and insights.
Description
Žurnālistika
Journalism
Informācijas un komunikācijas zinātnes
Information and Communication Sciences
Journalism
Informācijas un komunikācijas zinātnes
Information and Communication Sciences
Keywords
Semiotika, audiovizuālā valoda, tehniskie un sociālie kodi, kultūras žurnālists, Semiotics, audiovisual language, technical and social codes, cultural journalism