LSPA 2009. - 2023. gadā aizstāvētie promocijas darbi

Permanent URI for this collection

https://dspace.rsu.lv/handle/123456789/21775

Browse

Now showing 1 - 20 of 81

Studentu vispusīgās fiziskās sagatavošanas pilnveide dienestam policijā. Promocijas darbs
(Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, 2009) Kravalis, Ivars; Grants, Juris
Jauno tehnoloģiju attīstība visā pasaulē, arī Latvijā, līdz minimumam samazina fizisko piepūli, bet psiholoģiskā slodze palielinās. Tāpēc rodas pretruna starp jauniešu garīgo un fizisko attīstību, jo vecumā no 7 līdz 23 vai mazliet vairāk gadiem jaunais cilvēks daudz laika pavada mācību iestādēs, kur pārsvarā veic garīgo darbu. Kopš valstiskās neatkarības atgūšanas un pārejas uz tirgus ekonomiku, kad sākās pārmaiņas daudzās cilvēku darbības jomās, pārmaiņas sākās un aizvien vēl turpinās arī izglītībā. Valstiskās neatkarības atgūšana, sociālekonomiskās formācijas nomaiņa radīja priekšnoteikumus sociālo, izglītības un tātad arī pedagoģisko paradigmu nomaiņai. Mainījās vērtību dominantes. Latvijas izglītības vide kļuva par Eiropas Savienības izglītības vides integrālu sastāvdaļu, kas ietekmē arī pārmaiņas augstskolu izglītības vidē. Latvijā darbu ir uzsākušas daudzas jaundibinātas valsts un privātās augstskolas. Jaunizveidoto augstskolu studiju plānos sporta nodarbības nav ietvertas. Tāpēc ir svarīgi, lai, studējot un bieži vien arī vienlaicīgi strādājot, jaunais cilvēks nezaudētu interesi par fiziski aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, kā arī nostiprinātu un papildinātu skolas gados iegūtās zināšanas sportā. Tas nozīmē ne tikai dažādu motoro darbību pilnveidošanu un attīstīšanu, t.i., trenēšanu, bet arī izglītošanu un ar personīgo ieinteresētību saistītu izglītošanos par fiziskajām aktivitātēm un to daudzveidību, par fizisko sagatavotību kā profesionālās sagatavotības sastāvdaļu un patstāvīgu trenēšanos. Eiropas un pasaules valstīs par iedzīvotāju fizisko veselību un iespējām veicināt veselīgu un fiziski aktīvu dzīvesveidu rūpējas valdību un starpvaldību līmenī. Eiropas Padomes darbība šajā jomā balstās uz Eiropas Kultūras konvenciju. Lai uzturētu sporta ideālus, Eiropas Padome darbojas vairākos virzienos, kas tika apstiprināti Strasbūras galotņu tikšanās laikā 1997. gadā: • attīstīt masu sporta pasākumus kā līdzekli dzīves kvalitātes uzlabošanai, atvieglot sociālo integrēšanos un nostiprināt sociālo vienotību, tostarp jauniešu vidū; • attīstīt iecietību ar sporta palīdzību un aizsargāt sportu no nopietniem tā apdraudējumiem. Sporta attīstības komiteja koordinē šīs konvencijas īstenošanu, vada Eiropas darbības programmu un sagatavo Eiropas sporta ministru konferences. Rūpīgas izpētes rezultāti parādījuši ciešu saikni starp fiziskiem vingrojumiem un veselību. Sporta attīstības komiteja ir ierosinājusi vairākus pasākumus, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu un aktīvu piedalīšanos sportā, piemēram, izstrādājot Eurofit kompleksu. Tas ir fizisku vingrojumu komplekss, kas paredzēts ātruma, spēka, lokanības, izturības un koordinācijas spēju iemantošanai. Šis komplekss tika izstrādāts skolas vecuma bērniem un tiek izmantots Eiropas skolās kopš 1988. gada. 1995. gadā tika izstrādāts līdzīgs Eurofit tests pieaugušajiem. Lai visā Eiropā izplatītu Sporta hartā paustos principus, Sporta attīstības komiteja organizē dažādus pasākumus (apmācību un izglītojoša rakstura seminārus), lai veicinātu hartas pantu praktisku izmantošanu konkrētās jomās, piemēram: • sporta aizsargāšana no negatīvām ietekmēm (cīņa pret neiecietību, sportiskā biedriskuma un godīgas cīņas atbalstīšana); • diskriminācijas novēršana sportā (informācijas izplatīšana par hartu “Sports visiem” un tās principu lietošanu attiecībā uz cilvēkiem ar ierobežotu rīcības brīvību un sievietēm); • sporta un veselības saistības popularizēšana; • sporta nozīmes aizsargāšana jauniešu izglītībā, pamatojoties uz 1995. gada Lisabonas manifestu; • pētījumi par sporta ekonomisko ietekmi.
Improvement of Student's General Physical Preparation for Service in Police. Summary of the Doctoral Thesis
(Latvian Academy of Sport Education, 2009) Kravalis, Ivars; Grants, Juris
Evolution of new Technologies in the world, also in Latvia, reduces to minimum physical activities, but the psychological load increases. Accordingly a contradiction arises between mental and physical development of young people, because at the age from 7 to 23 years or more, youngster spends a lot of time in the educational institutions doing intellectual and mental work. Since the retrieval of independence of Latvia and transition to market economy, when changes came into different spheres of activities, changes started in the sphere of education and they are still in progress. Retrieval of independence and change of socio-economic formation created preconditions for the modifications in social, educational and pedagogical paradigm. The dominant values changed. The educational environment in Latvia now had become an integral part of educational environment of European Union and that influenced changes in educational environment of higher educational establishments. Lot of new public and private higher educational establishments have been established in Latvia. Sports activities are not included in curriculum of newly-established higher education institutions. Therefore it is important that the young person didn't loose his interest of physically active and healthy lifestyle during his studies, which are often accompanied by work, and improved the knowledge of sport, obtained in school. It means not only improvement and development of different motive and motor activities, i.e., training, but also teaching and improving interest about physical activities and their diversity, about physical preparedness as an integral part of professional qualification and about individual training. In other countries of Europe and world, physical health and possibilities of physically active and healthy lifestyle are in governmental and intergovernmental charge. For example, Council of Europe acts within the framework of European Cultural Convention. To support the idea of sport, Council of Europe acts in several directions that are approved in the Council of Europe Summit in 1997 in Strasbourg [42]: • recognise the role of sport in promoting social integration, particularly among young people, • develop tolerance through sport and protect the sport from serious threats. Committee for the Development of Sport (CDDS) co-ordinates the execution of this Convention, leads programs of work and organizes the conferences of European Ministers responsible for Sport. Results of rigorous studies have shown a linkage between physical exercises and health. Committee for the Development of Sport (CDDS) has initiated several measures to encourage healthy lifestyle and active participation in sports activities, for example, it has developed Eurofit complex [46, 50]. It is a complex of physical exercises, provided to acquire the ability of strength, speed, flexibility, tenacity and coordination. This complex is developed for the school age children and has been used in European schools since 1988 [49]. Eurofit test for adults was developed in 1995 [46]. Committee for the Development of Sport (CDDS) organizes different activities (training and educational seminars) to propagate principles, expressed in Sport Charter, and to stimulate practical application of Charter’s Articles in specific matters, for example: • protecting sport from bad influences (fight against intolerance, support to sportsmanship and fair play); • anti - discrimination in sport (spreading information about Sports for all Charter and use of it’s principles regarding persons with reduced mobility and women); • popularizing the idea of interconnectedness between sport and health; • protecting the role of sport in youth education, on a basis of Lisbon manifest in 1995; • researches of economic impact of sport.
Studentu vispusīgās fiziskās sagatavošanas pilnveide dienestam policijā. Promocijas darba kopsavilkums
(Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, 2009) Kravalis, Ivars; Grants, Juris
Jauno tehnoloģiju attīstība visā pasaulē, arī Latvijā, līdz minimumam samazina fizisko piepūli, bet psiholoģiskā slodze palielinās. Tāpēc rodas pretruna starp jauniešu garīgo un fizisko attīstību, jo vecumā no 7 līdz 23 vai mazliet vairāk gadiem jaunais cilvēks daudz laika pavada mācību iestādēs, kur pārsvarā veic garīgo darbu. Kopš valstiskās neatkarības atgūšanas un pārejas uz tirgus ekonomiku, kad sākās pārmaiņas daudzās cilvēku darbības jomās, pārmaiņas sākās un aizvien vēl turpinās arī izglītībā. Valstiskās neatkarības atgūšana, sociālekonomiskās formācijas nomaiņa radīja priekšnoteikumus sociālo, izglītības un tātad arī pedagoģisko paradigmu nomaiņai. Mainījās vērtību dominantes. Latvijas izglītības vide kļuva par Eiropas Savienības izglītības vides integrālu sastāvdaļu, kas ietekmē arī pārmaiņas augstskolu izglītības vidē. Latvijā darbu ir uzsākušas daudzas jaundibinātas valsts un privātās augstskolas. Jaunizveidoto augstskolu studiju plānos sporta nodarbības nav ietvertas. Tāpēc ir svarīgi, lai, studējot un bieži vien arī vienlaicīgi strādājot, jaunais cilvēks nezaudētu interesi par fiziski aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, kā arī nostiprinātu un papildinātu skolas gados iegūtās zināšanas sportā. Tas nozīmē ne tikai dažādu motoro darbību pilnveidošanu un attīstīšanu, t.i., trenēšanu, bet arī izglītošanu un ar personīgo ieinteresētību saistītu izglītošanos par fiziskajām aktivitātēm un to daudzveidību, par fizisko sagatavotību kā profesionālās sagatavotības sastāvdaļu un patstāvīgu trenēšanos. Eiropas un pasaules valstīs par iedzīvotāju fizisko veselību un iespējām veicināt veselīgu un fiziski aktīvu dzīvesveidu rūpējas valdību un starpvaldību līmenī. Eiropas Padomes darbība šajā jomā balstās uz Eiropas Kultūras konvenciju. Lai uzturētu sporta ideālus, Eiropas Padome darbojas vairākos virzienos, kas tika apstiprināti Strasbūras galotņu tikšanās laikā 1997. gadā: • attīstīt masu sporta pasākumus kā līdzekli dzīves kvalitātes uzlabošanai, atvieglot sociālo integrēšanos un nostiprināt sociālo vienotību, tostarp jauniešu vidū; • attīstīt iecietību ar sporta palīdzību un aizsargāt sportu no nopietniem tā apdraudējumiem. Sporta attīstības komiteja koordinē šīs konvencijas īstenošanu, vada Eiropas darbības programmu un sagatavo Eiropas sporta ministru konferences. Rūpīgas izpētes rezultāti parādījuši ciešu saikni starp fiziskiem vingrojumiem un veselību. Sporta attīstības komiteja ir ierosinājusi vairākus pasākumus, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu un aktīvu piedalīšanos sportā, piemēram, izstrādājot Eurofit kompleksu. Tas ir fizisku vingrojumu komplekss, kas paredzēts ātruma, spēka, lokanības, izturības un koordinācijas spēju iemantošanai. Šis komplekss tika izstrādāts skolas vecuma bērniem un tiek izmantots Eiropas skolās kopš 1988. gada. 1995. gadā tika izstrādāts līdzīgs Eurofit tests pieaugušajiem. Lai visā Eiropā izplatītu Sporta hartā paustos principus, Sporta attīstības komiteja organizē dažādus pasākumus (apmācību un izglītojoša rakstura seminārus), lai veicinātu hartas pantu praktisku izmantošanu konkrētās jomās, piemēram: • sporta aizsargāšana no negatīvām ietekmēm (cīņa pret neiecietību, sportiskā biedriskuma un godīgas cīņas atbalstīšana); • diskriminācijas novēršana sportā (informācijas izplatīšana par hartu “Sports visiem” un tās principu lietošanu attiecībā uz cilvēkiem ar ierobežotu rīcības brīvību un sievietēm); • sporta un veselības saistības popularizēšana; • sporta nozīmes aizsargāšana jauniešu izglītībā, pamatojoties uz 1995. gada Lisabonas manifestu; • pētījumi par sporta ekonomisko ietekmi.
Spēlētāju psihiskā noturība un komandas saliedētība 16- 20 gadu veciem basketbolistiem. Promocijas darba kopsavilkums / Player's Psychical Stability and Team Cohesion of 16-20 Years Old Basketball Players. Summary of the Doctoral Thesis
(Latvian Academy of Sport Education, 2009) Vazne, Žermēna; Rudzītis, Andris
Basketball is one of the most popular sports not only in Latvia, but in the whole world. In high rank competitions psychical tension increases and players are not always capable of concentrating their attention during the whole time of championship, even during the game and to eliminate the stress caused by various elements during the most important moments of the game. Sports scientists mention players' ability to regulate one's own psychical condition as one of criterions of player's psychical stability (Μильман, 1990; Moran, 2004; Jowett, Lavallee, 2007; Malinauskas, 2008). Nowadays in Olympic Games, world championships and other big tournaments there are usually teams where players are equally trained both physically, technically and tactically. Last of the big tournaments Olympic games, world championship results are as follows: Argentina's male team wins in Olympic games in Athens, Spain's team against individually great USA basketball players from NBA (final of Beijing Olympic tournament), triumph of Spain's team in year 2006 in world championship - all this proves that there is a part of training which has not been yet researched and specified, and which allows basketball teams to overpower relatively stronger and higher ranking players. This unexplored part of training usually is linked to players' psychological training (Moran, 2004). There are scientists who have been interested in sportsmen, including basketball players, psychological training long ago and results of various researches show that what matters is common psychological training of the whole team, each team differs by players' psychical stability and team cohesion. .
Spēlētāju psihiskā noturība un komandas saliedētība 16- 20 gadu veciem basketbolistiem. Promocijas darbs
(Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, 2009) Vazne, Žermēna; Rudzītis, Andris
Basketbols ir viena no populārākajām sporta spēlēm ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Augsta ranga sacensībās, arvien paaugstinoties psihiskai spriedzei, paši spēlētāji ne vienmēr prot koncentrēt uzmanību visu turnīru, pat spēles laiku un pārvarēt stresoru izraisīto spriedzes līmeni izšķirošajos spēļu brīžos, ko nereti saista ar spēlētāju psihisko noturību sacensībās. Sporta zinātnieki kā vienu no sportista psihiskās noturības kritērijiem min sportista prasmi regulēt savu psihisko stāvokli (Mильман, 1990; Moran, 2004; Jowett, Lavallee, 2007; Malinauskas, 2008). Mūsdienās olimpiskajās spēlēs, pasaules čempionātos un citos lielos turnīros parasti tiekas komandas, kuru spēlētāji, atsevišķi ņemot, ir līdzvērtīgi sagatavoti gan fiziski, gan tehniski, gan taktiski. Pēdējo lielo sacensību - olimpisko spēļu, pasaules meistarsacīkšu (Argentīnas vīriešu komandas uzvara Atēnu olimpiskajās spēlēs, Spānijas vienības līdzvērtīgā cīņa ar individuāli spēcīgākajiem ASV basketbolistiem no NBA (Pekinas olimpiskā turnīra finālā), Spānijas izlases triumfs 2006.gada pasaules meistarsacīkstēs) - rezultāti apstiprina domu par kādu esošu, bet vēl neizpētītu un nekonkretizētu spēlētāju sagatavotības sastāvdaļu, kura ļauj basketbola komandai gūt uzvaras pār relatīvi spēcīgākiem un rangā augstāk "stāvošiem spēlētājiem". Šo neizpētīto sportistu sagatavotības sastāvdaļu visbiežāk saista ar sportistu psiholoģisko sagatavošanu. Par sportistu, to skaitā basketbolistu, psiholoģisko sagatavošanu speciālisti interesi izrādījuši jau sen, un pētījumu rezultāti norāda uz visas komandas kā spēlētāju grupas kopējās psiholoģiskās sagatavotības nozīmīgumu, kur vienu komandu no otras būtiski atšķir tieši spēlētāju psihiskā noturība un komandas saliedētība.
Konstruktīvisma pieeja profesionālās fiziskās sagatavotības kompetences pilnveidē Latvijas Policijas akadēmijas studentiem. Promocijas darbs
(Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, 2009) Homiča, Aldona; Jansone, Rasma
Nākotnē viena no galvenajām policistu nepieciešamajām darba prasībām būs prasme risināt problēmas, kā arī māka tikt galā ar sociāla rakstura jautājumiem, iegūt prasmes un iemaņas starpkultūru komunikācijā, atšķirīgas identitātes cilvēku respektēšanā. Policijas darbiniekam ir jābūt gan pedagogam, gan psihologam, apgūstot nepieciešamās psiholoģiskās zināšanas un paņēmienus. Aizvien aktuālāka policista profesijā kļūst iecietīga attieksme pret pārmaiņām, ētisko normu un kvalitātes prasību ievērošana. Nonākot jaunās, sarežģītās, ar dažādām problēmām saistītās situācijās, sociālo problēmu aktualizēšanās sabiedrībā prasa, lai policisti būtu zinoši, lietpratīgi, ar labām domāšanas spējām, kā arī prastu izmantot ne vien dažādus psiholoģiskās aizsardzības, bet arī aizsardzības, uzbrukuma u.c. paņēmienus, strādājot ar cilvēkiem, kam ir citas sociālās vērtības un uzvedība. Trūkst pētījumu, zinātniskās literatūras, kur būtu kompleksi analizēti policista profesionālās fiziskās sagatavotības kompetences aspekti, to veidošanās metodoloģija, didaktiskās pieejas, tādejādi ir apgrūtināta policista pilnvērtīgas profesionālās fiziskās sagatavotības kompetences veidošanās. Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā dod iespēju gan mūsu valstij, tās izglītības sistēmai un Latvijas Policijas akadēmijai lielas iespējas visās dzīves jomās, vienlaicīgi izvirzot noteiktus uzdevumus nākotnes izglītības nodrošināšanā un uzliek lielāku atbildību par paveikto nākamo policijas darbinieku izglītošanā. Šodien Latvijas Policijas akadēmijā studējošie ir Latvijas un Eiropas nākotnes policijas un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieki.
Konstruktīvisma pieeja profesionālās fiziskās sagatavotības kompetences pilnveidē Latvijas Policijas akadēmijas studentiem. Promocijas darba kopsavilkums / The Approach of Constructivism in the Improvement of the Competence of Professional Physical Preparedness of the Students of Police Academy of Latvia. Summary of the Doctoral Thesis
(Latvian Academy of Sport Education, 2009) Homiča, Aldona; Jansone, Rasma
One of the main work requirements in future will be the skill to solve problems, as well as the skill to cope with the questions of social character, acquire skills in intercultural communication, accept diversity and respect people of different identity. Policeman in acquiring the necessary psychological knowledge and methods must be both pedagogue and psychologist. More topical is becoming tolerant attitude to changes, complying with ethical norms and quality requirements. Entering new, complicated, different problems charged situations; the pressing of social problems in the society requires policemen to be knowledgeable, skilled and with good thinking abilities, as well as be able to use not only different methods of psychological defense, but also definite methods of defense, attack, etc., while working with people, who have different social values and behavior. There is lack of investigations, scientific literature, where from the wholesome point of view are analyzed aspects of policeman's professional physical preparedness, the methodology of its formation and didactic approaches used in its development, therefore the formation of policeman's wholesome professional physical preparedness is hindered. The fact that Latvia has entered the European Union gives our state, its system of education and Police Academy of Latvia great possibilities in all spheres of life, at but at the same time sets certain requirements for the provision of education in future and entrusts higher responsibility for the accomplished in educating new policemen. People studying now at Police Academy of Latvia are future employees of Latvian and European police and law establishments.
Pleca locītavas dinamiskā stabilitāte sportā. Promocijas darba kopsavilkums / The Dynamic Stability of the Shoulder Joint in Sport. Summary of the Doctoral Thesis
(Latvian Academy of Sport Education, 2009) Veseta, Una; Paeglītis, Alvis
Shoulder joint with its specific structure has attracted sports scientists’ attention for decades. The cases of diferent injuries in this joint are found more frequently than in other joints. To avoid possible injuries, the activity of shoulder joint is investigated and its function corrected in many different ways. Regardless the fact that injury prevention has been drawn attention since 30-ies of the previous century, up to now it has not become less topical. Already in the book “Kinesiology and applied anatomy”, written by P.J. Rash and first published in 1959, is summarized the information gathered in the first half of the previous century both about the influence of anatomic structure of the shoulder on the stability of glenohumeral joint and indicated the importance of joint action of shoulder rotator cuff muscles in providing of the dynamic stability of the joint (Rasch P.J. 1989.). From further investigations connected with the prevention of the injury of glenohumeral joint and improving its dynamic stability, should be mentioned the investigations of the synchronization of neuromuscular activity and concepts about balanced force realization of muscles agonists and antagonists (????? ?.?. 1998.). At the end of the twentieth century and the beginning of this century, regarding rapid development of computerized measurement technique, the analysis of the biomechanical conditions of the dynamic stability of the shoulder joint became topical. For these needs are made computerized dynamometers, which allow measuring the trajectories of movement of varied trajectories, as well as the mutual parameters of motion time and force. Also are made ergometers for dosing physical loads of different character. There should be mentioned investigations about the analysis of isokinetic loads and their influence on the dynamic stability of the joints (Brown L.E. 2000). Regardless the practical use of the recommendations of these investigations, in most recent literature in sports medicine the problem of the increased traumatism of the shoulder joint is still topical. Evidently this problem in the course of the century on principle has not been solved. It should be pointed out that research in this question basically has been about sufficiently deep and detailed investigation of separate problems in physiology, biomechanics, anatomy and other partial fields, but practically in scientific literature are no investigations about function regulation and adaptation of the body as united system in order to solve some problem of partial subsystem. Lack of complex approach in synergic analysis of many structures of human body determined the choice of the theme “The dynamic stability of the shoulder joint in sport”.
Pleca locītavas dinamiskā stabilitāte sportā. Promocijas darbs
(Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, 2009) Veseta, Una; Paeglītis, Alvis
Pleca locītava ar savu savdabīgo struktūru daudzus gadu desmitus ir saistījusi sporta zinātnieku uzmanību. Traumu gadījumi šajā locītavā tiek konstatēti biežāk nekā citās locītavās. Lai izvairītos no iespējamām traumām, pleca locītavas darbība ir pētīta un tās funkcija koriģēta daudzkārt dažādos veidos. Lai gan traumu profilaksei pievērsta uzmanība jau no pagājušā gadsimta 30. gadiem, tā nav kļuvusi mazāk aktuāla līdz pat šodienai. Jau P.J. Raša grāmatā „Kinezioloģija un lietišķā anatomija”, kas pirmoreiz izdota 1959. gadā, ir apkopota pagājušā gadsimta pirmās puses informācija gan par pleca anatomiskās uzbūves ietekmi uz glenohumerālās locītavas stabilitāti, gan norādīta pleca rotācijas manšeti veidojošo muskuļu sabalansētas darbības nozīme locītavas dinamiskās stabilitātes nodrošināšanā (Rasch P.J. 1989.). No tālākajiem pētījumiem, kas saistīti ar glenohumerālās locītavas traumu profilaksi un dinamiskās stabilitātes uzlabošanu, jāmin neiromuskulārās darbības sinhronizācijas pētījumi un priekšstati par muskuļu agonistu un antagonistu sabalansētu spēka realizāciju (Enoka R.M. 1998.). Divdesmitā gadsimta beigās un šā gadsimta sākumā, strauji attīstoties datorizētai mērīšanas tehnikai, aktualizējas pleca locītavas dinamiskās stabilitātes biomehānisko nosacījumu analīze. Šīm vajadzībām ir izveidoti datorizēti dinamometri, kuri ļauj mērīt visdažādāko kustību trajektorijas, kā arī kustības laika un spēka savstarpējos parametrus. Ir izveidoti ergometri dažāda rakstura fizisku slodžu dozēšanai. Šai sakarībā jāmin pētījumi par izokinētisko slodžu analīzi un to ietekmi uz locītavu dinamisko stabilitāti (Brown L.E. 2000.). Kaut arī šos pētījumus rekomendē izmantot praksē, pēdējo gadu sporta medicīnas literatūrā problēma par pleca locītavas paaugstināto traumatismu vēl joprojām ir aktuāla (Frontera W.R. 2003.). Acīmredzot praktiski gadsimta laikā šī problēma principiāli nav atrisināta. Jāatzīmē, ka pētniecība šajā jautājumā pamatā ir bijusi tikai par atsevišķu fizioloģisku, biomehānisku, anatomisku vai citu parciālu problēmu pietiekami dziļu un detalizētu izpēti, bet praktiski zinātniskajā literatūrā nav pētījumu par organisma kā vienotas sistēmas funkciju regulāciju un adaptāciju attiecībā uz kādu parciālas apakšsistēmas problēmu. Kompleksas pieejas trūkums organisma daudzo struktūru sinerģiskai analīzei - noteica darba tēmas izvēli: „Pleca locītavas dinamiskā stabilitāte sportā”.
Riska elementu mācīšanās optimizācija mākslas vingrotājām (7-10 g.v.). Promocijas darba kopsavilkums / Optimization of Risk Element Learning in Rhythmic Gymnastics (age group: 7-10 years). Summary of the Doctoral Thesis
(Latvian Academy of Sport Education, 2010) Mikitanova, Vita; Jaružnijs, Nikolajs
Rhythmic gymnastics is Olympic kind of sports, where gymnasts in music accompaniment compete in technical mastery and expressiveness in the performance of complicated movements, combining them with manipulations with apparatus. Rhythmic gymnastics is acyclic sport with complicated coordination. The aim of rhythmic gymnastics is gymnast harmonious development, all-sided movement skills improvement and health strengthening. Rhythmic gymnastics belongs to sports, in which the evaluation of the performance is determined by its quality. In rhythmic gymnastics competition is evaluated the techniques of the execution of exercise, but the criterion of evaluation is the quality of performance, which is evaluated in points. FIG Rhythmic gymnastics Code of points is varying endlessly. The specific of rhythmic gymnastics is its versatility, which is continuously changing. Routines are floor exercises, including dance, plastic, rhythmic, with music coordinated movements with or without apparatus, as well as different acrobatic elements. In the contemporary stage of the development of top rhythmic gymnastics alongside with the requirement to increase the quality of gymnasts conditioning, is observed the tendency of decreasing the age of gymnasts in top sport. Therefore, the coaches have to seek for such means and methods, which could enable young rhythmic gymnasts to learn more complicated movements in shorter period, and achieve higher level of physical preparedness. The routines of rhythmic gymnastics are performed on 12m x 12m carpet, which limits the range of the performance. Therefore, technical complicatedness of competition routines increases due to the increase of the number of body rotation movements. Risk elements are among most brilliant and simultaneously most complicated ways of movement in rhythmic gymnastics, demanding from gymnasts excellent technical and special physical preparedness. Up to now risk elements was not singled out in special group of rhythmic gymnastics elements and their inclusion in competition combinations was not compulsory. Rhythmic gymnastics risk elements are not described in literature sources, as well as there is no evidence about research in this sphere. At the beginning of the new Olympic cycle, in January of 2009, the new FIG Code of Points and new, definite demands for the contents of risk elements were adopted. As to their dynamic character risk elements are excellent expressive means, allowing them to occupy significant place in the formation of gymnastics routines. Risk elements make routines more effective; create astonishment, which allows gymnast to obtain more points due to the performance of risk elements. Main gymnast task, performing risk elements, is show the combination of physical abilities, coordination and apparatus handling techniques. Therefore it is necessary to improve the technique of learning risk elements in rhythmic gymnastics, as well as pay greater attention to young gymnast correct technique in work with apparatuss, and age anatomical and physiological peculiarities. Never-ending risk elements variety and the possibilities of performing them set forth a large number of unsolved tasks, the ultimate aim of which is the increase of the efficiency of training process, determining the choice of the Thesis „Optimization of risk element learning in rhythmic gymnastics (age group: 7 – 10 years)”.
Riska elementu mācīšanās optimizācija mākslas vingrotājām (7-10 g.v.). Promocijas darbs
(Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, 2010) Mikitanova, Vita; Jaružnijs, Nikolajs
Mākslas vingrošana ir olimpiskais sporta veids, kurā sportistes mūzikas pavadījumā sacenšas sarežģītu ķermeņa kustību darbību izpildījuma tehniskajā meistarībā un izteiksmīgumā, savienojot tās ar priekšmeta manipulācijām. Mākslas vingrošana ir aciklisks sporta veids ar sarežģītu koordināciju. Tās mērķis ir vingrotāju harmoniska attīstība, vispusīga kustību spēju pilnveidošana un veselības nostiprināšana. Mākslas vingrošana pieder pie tiem sporta veidiem, kuros uzstāšanos novērtē pēc izpildījuma kvalitātes. Mākslas vingrošanas sacensībās novērtē vingrojumu izpildījuma tehniku, bet par kritēriju kalpo izpildījuma kvalitāte, kuru novērtē punktos. Par mākslas vingrošanas specifiku varētu nosaukt tās daudzveidību, kas nemitīgi mainās. Kombinācijās ir brīva pārvietošanās pa laukumu, kas ietver sevī dejas, plastikas, ritmiskas ar mūziku saskaņotas kustības ar un bez priekšmetiem, kā arī dažādus akrobātiskos elementus. Mākslas vingrošanā, mūsdienu attīstības etapā, vienlaikus ar vingrotāju sagatavošanas kvalitātes prasību paaugstināšanos, ir manāma vingrotāju vecuma samazināšanās augstu sasniegumu sportā. Sakarā ar to treneriem nākas meklēt tādus līdzekļus un metodes, kas ļautu jaunajām vingrotājām apgūt īsākā termiņā arvien vairāk sarežģītu kustību darbības un panākt augstāku speciālās fiziskās sagatavotības līmeni. Mākslas vingrošanas sacensību kombinācijas tiek izpildītas uz 12m x 12m liela paklāja, kas ierobežo izpildījuma amplitūdu. Līdz ar to, sacensību kombināciju tehniskā sarežģītība pieaug uz veikto ķermeņa rotācijas kustību daudzuma rēķina. Riska elementi ir vieni no spožākajiem un vienlaikus vieni no sarežģītākajiem mākslas vingrošanas kustību veidiem, kas prasa no vingrotājām lielisku tehnisko un speciālo fizisko sagatavotību. Līdz dotajam laika posmam riska elementi netika izdalīti atsevišķā grupā un to iekļaušana sacensību kombinācijās netika uzskatīta par obligātu. Literatūrā mākslas vingrošanas riska elementi nav aprakstīti, kā arī nav sastopamas ziņas par pētījumiem dotajā jomā. Jaunā olimpiskā cikla sākumā, ar 2009.gada janvāri, tika pieņemti jaunie starptautiskie noteikumi mākslas vingrošanā un noteiktas konkrētas prasības riska elementu saturam. Pēc sava dinamiskuma riska elementi ir lielisks izteiksmīguma līdzeklis, kas ļauj tiem ieņemt svarīgu vietu vingrošanas kombināciju uzbūvē. Riska elementi padara kombināciju efektīgāku, rada pārsteigumu, kā arī ļauj sportistei gūt lielāku punktu skaitu uz riska elementu rēķina. Galvenais vingrotāju uzdevums, izpildot riska elementus, ir parādīt savu fizisko spēju, koordinācijas un priekšmetu pārvaldīšanas tehnikas apvienojumu. Tāpēc ir nepieciešams pilnveidot riska elementu apgūšanas metodiku mākslas vingrošanā, kā arī pievērst lielāku uzmanību jauno vingrotāju pareizai tehnikai darbā ar priekšmetiem un vecuma anatomiski fizioloģiskajām īpatnībām. Bezgalīgā riska elementu dažādība un to izpildīšanas iespējas izvirza lielu daudzumu neatrisinātu uzdevumu, kuru gala mērķis ir treniņa procesa efektivitātes palielināšana, kas arī noteica promocijas darba tēmas izvēli :„ Riska elementu mācīšanās optimizācija mākslas vingrotājām (7 – 10 g.v.)”.
Olimpiskās izglītības inovatīvs apguves modelis sporta pedagogu profesionālās kompetenes pilnveidei. Promocijas darba kopsavilkums / Innovative Model of Acquiring Olympic Education for the Improvement of Sport Pedagogue Professional Competence. Summary of the Doctoral Thesis
(Latvian Academy of Sport Education, 2010) Gulbe, Antra; Jansone, Rasma
The main aim of education is to form free and creative personality, achieve that the society and every member of it is responsible for himself/herself, his/her state and higher human and moral values. The realization of main task of education in study process should be organized in such a way that it connects studies with life, integrates study subjects to develop key competencies, necessary in life. In the conception of the Development of Education from 2006 to 2010 is defined the aim of education, at the basis of which is „(..)create for everyone possibilities to form as a mentally and physically developed, free and responsible creative personality”. From this statement can be drawn conclusion that creative personality is one of the fundamental aims of contemporary education, and, in its turn, one of the aims of basic education is to provide conditions and give opportunity for every student as a personality to store the experience of creative activity. Creativity is necessary in the selection of content and offer; in choosing, developing and approbating appropriate methodology, in securing beneficial pedagogic environment, in communication. Without creativity it is impossible to imagine also the education of the whole society, so that it is able to live in nowadays changing conditions. The changes of the system of education influence not only Latvia. In the states of the world education is considered to be main means in performing essentially important task: prepare youngsters for life, so that they can take responsibility, understand multicultural environment and life in it, purposefully predict their activity and career for economically independent life, be able to live in a society based on knowledge and creativity. Contemporary students should acquire thorough knowledge, attitudes and skills, be ready for real life activities of human being of the XXI century. The components of readiness are independence, responsibility, experience of activity and social experience. The aim of Olympic education is the development of harmonious personality, promote the formation of society, caring for, securing and defending honor of the personality. Olympic education is a set of educating events, introducing Olympic ideas and basic values, enabling people to develop themselves physically and mentally. Nowadays many organizations in the world are engaged in developing, disseminating and explaining Olympic ideas. In the schools of many states already for several years is being implemented a Program of Olympic education, which is improved from year to year. The Program of Olympic education, as pointed out by several authors (Buller J., Coffmann J., Hsu L., Pyun D. Y., Shakhverdieva S., Stauffer P, Georgiadis K.), has been carried out and has proved to be necessary in many states of the world: Canada, Russia, the USA, Greece, Australia, France, Spain, Norway. Involve society, especially youngsters, in Olympic movement is a problem, because there is a lack of information and motivation. These considerations indicate the necessity to educate youth, explaining and propagating the ideas of Olympism and Olympic movement. The behavior of children and youngsters depends not only on knowledge, but mainly on the organization of study process, therefore should be formed such system of incentives, which should induce youngster interest about ideas and values, which they would like to take after in their behavior. Olympic education promotes implementing the ideas of Olympism, honest and respectful behavior not only in sports, but also in everyday life. Popularization of Olympic principles, ideals and aims of the Olympic movement has been carried out in several directions: both regarding the professionals of this branch and sports journalists and fans, students, with an aim to involve more people in Olympic movement, because the society, especially youngsters, lack information, motivation, and resources for physical activities. In the world the target audience of Olympic education is children and youngsters. The experience shows that the realization of Olympic education usually gives positive result. Every child, irrespective of ethnical and gender issues, likes sport, games and competitions. Engaging into sports activities, the children can be taught such values as the concept of fair game, sportsmanlike behavior, respect and mutual understanding.
Olimpiskās izglītības inovatīvs apguves modelis sporta pedagogu profesionālās kompetenes pilnveidei. Promocijas darbs
(Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, 2010) Gulbe, Antra; Jansone, Rasma
Izglītības pamatuzdevums ir brīvas un drošas personības veidošanās, sabiedrības un katra atbildīga attieksme pret sevi, līdzcilvēkiem, valsti un augstākajām cilvēciskajām un morālajām vērtībām. Izglītības pamatuzdevuma realizēšanā mācību procesam visās izglītības pakāpēs jābūt tādam, lai saistītu mācības ar dzīvi, integrējot mācību priekšmetus dzīvei nepieciešamo prasmju pilnveidei. Izglītības attīstības koncepcijā 2006.-2010.gadam ir definēts izglītības mērķis, kura pamatā ir „(..)radīt ikvienam cilvēkam iespējas veidoties par garīgi un fiziski attīstītu, brīvu un atbildīgu radošu personību”. Radoša personība ir viens no mūsdienu izglītības pamatmērķiem, savukārt viens no pamatizglītības uzdevumiem ir nodrošināt apstākļus un dot iespēju katram izglītojamam uzkrāt radošas darbības pieredzi. Radošums ir nepieciešams gan satura atlasē un piedāvājumā, gan piemērotas metodoloģijas izveidē un tās aprobācijā praksē, labvēlīgas pedagoģiskās vides nodrošinājumā. Radošums ir visas sabiedrības izglītošanās pamatvērtība. Izglītības sistēmas pārmaiņas skar ne tikai Latviju. Pasaules valstīs izglītība tiek uzskatīta par galveno līdzekli jauniešu sagatavošanai dzīvei, lai prastu uzņemties atbildību, izprastu daudzkultūru vidi un dzīvi un komunikāciju tajā, mērķtiecīgi prognozētu savu darbību un karjeru ekonomiski neatkarīgai un kvalitatīvai dzīvei. Šodienas skolēniem jāapgūst zināšanas, attieksmes un prasmes, jāiegūst gatavība dzīves darbībai, kāda nepieciešama 21.gadsimta cilvēkam. Gatavības komponenti ir patstāvība, atbildība, darbības un sociālā pieredze. Olimpiskās izglītības mērķis ir veidot harmoniski attīstītu personību, sekmēt tādas sabiedrības veidošanos, kura rūpējās, nodrošina un aizsargā personības cieņu. Olimpiskā izglītība ir izglītojošu pasākumu kopums, kura iepazīstina cilvēkus ar olimpisma idejām un pamatvērtībām un dod iespēju personības garīgai un fiziskai pilnveidei. Šobrīd pasaulē daudzas organizācijas nodarbojas ar olimpisko ideju attīstīšanu, izplatīšanu un izskaidrošanu. Daudzu valstu skolās jau vairākus gadus tiek īstenota olimpiskās izglītības programma, kura tiek patstāvīgi pilnveidota. Olimpiskās izglītības programma, kā norāda vairāki autori (Buller J., Coffmann J., Hsu L., Pyun D. Y., Shakhverdieva S., Stauffer P, Georgiadis K.) tiek realizēta un pierādījusi savu nepieciešamību daudzās pasaules valstīs- Kanādā, Krievijā, ASV, Grieķijā, Austrālijā, Francijā, Spānijā, Norvēģijā. Problēma ir iesaistīt sabiedrību, it īpaši jaunatni olimpiskajā kustībā, jo tai trūkst pietiekošas informācijas un motivācijas. Tas rada nepieciešamību informēt un skaidrot izglītot jaunatnei olimpismu un olimpiskās kustības idejas. Bērnu un jauniešu izglītojošā un audzinošā jāveido tāda stimulu sistēma, kura radītu jauniešos interesi par ideāliem un vērtībām, kam viņi vēlētos līdzināties. Tādejādi olimpiskā izglītība sekmē olimpisma ideju izzināšanu, audzina godīgu un cienīgu uzvedību ikdienā visās dzīves jomās. Olimpisko principu, ideālu un olimpiskās kustības mērķu popularizēšana notiek vairākos virzienos -sportistu, žurnālistu, līdzjutēju, studentu, skolēnu vidū, ar mērķi, iesaistīt vairāk cilvēku olimpiskajā kustībā, jo sabiedrībai, it īpaši jaunatnei, ne vienmēr ir pietiekama informācija un resursi fiziskajām aktivitātēm. Pasaulē olimpiskās izglītības programmu mērķauditorija ir bērni un jaunieši. Pieredze rāda, ka, realizējot olimpisko izglītību, tiek sasniegts pozitīvs rezultāts. Katram bērnam, neatkarīgi no etniskās piederības un dzimuma, patīk sports, spēles un sacensības. Ar sporta aktivitātēm bērniem var iemācīt tādas vērtības kā godīgas spēles koncepciju, sportista cienīgu uzvedību, cieņu un savstarpēju sapratni.
Fiziskās aktivitātes veselības veicināšanai 60-75 gadus veciem cilvēkiem. Promocijas darba kopsavilkums / Health-Enhancing Physical Activities for 60-75 Years Old Seniors. Summary of the Doctoral Thesis
(Latvian Academy of Sport Education, 2011) Kaupužs, Aivars; Lāriņš, Viesturs
One of the most important achievements of modern society is the increase of prospective population lifespan. Hundred years ago the average lifespan of Europeans was under 50 years, but nowadays it already exceeds 70 years. The number of inhabitants, who are older than 65 years, increases very fast. According to the data of Central Statistical Bureau of Latvia, since the beginning of the 1990s in Latvia there has been negative increase in natural reproduction and migration balance. Along with the prospective increase of lifespan, it can cause noticeable recession in the population age structure in Latvia, which will have negative influence on socio-economic processes. The decrease of labour force will create a necessity to keep working abilities and health as long as it is possible in order to let continue valuable social life at the retirement age, too. The increase of population lifespan also includes a lot of challenge. Becoming older, physical, sensory and cognitive abilities of the body diminishes and it could be the reason for functional restrictions. Along with weakening abilities of an organism, the risk of health disturbance increases, and it affects human working abilities and social welfare essentially. In later years aging indications appear which influence the human’s physical and psycho-emotional state. The reduction in the functional state also produces certain restrictions of activities, which bother daily actions. In the recommendations of the World Health Organization (WHO) physical activities are specified as one of the most important factors for maintaining health. Benefits for older adults, which are achieved by regular physical training, are widely researched in different aspects. R.Pate (1995) has defined positive influence of physical activities on disease prevention. R.Shepard and C.Bouchard (1995), J.Chandler and E.Hadley (1996), B.Resnik (2000) in their studies have indicated possibilities to improve physical qualities essentially also in old age. Regular physical activities have positive influence on emotional, cognitive and social factors. Total decrease of physical activities for older adults is connected with both inner and social factors. Changing of the social status is a reason for decreasing physical activities at work, in transportation and housekeeping, and the lifestyle gets more sedentary (Brownson, Boehmer, Luke, 2005). A tremendous attention is devoted to the research of these problems in the USA and Europe. Several inquiries carried out by questionnaires of self-assessment have clarified that only about one third of inhabitants of these countries are active enough (Pleis, Lucas, 2009; Sjöström, Oja, Hangströmer, Smith, Bauman, 2006). Taking into consideration the theoretical statements about the necessity to keep up regular physical activities in old age and the analysis of the available information about the real situation, there are revealed the issues which research will enable to understand the factors influencing participation of seniors in physical activities. Basing on scientific cognitions the programmes for promoting physical activity are one of options how to involve seniors into regular physical activities (Hughes, Seymour, Campbell, Whitelaw, Bazzarre, 2009). According to the data of W.Ettinger and coauthors (1997), only about a half of people involved in the programme of physical activities continued it after 6 months. It shows that it is necessary to search for other solutions in the development of these programmes and their theoretical grounding. As S.Bair and co-authors (2004) have noted developing programmes promoting educational and physical activities it is important to emphasize opportunities to be active in daily life. The authors mention that it is difficult to include regular practicing in everyday life, therefore the increase of daily activities could give much more benefits. It is necessary to educate society about essential benefits to be achieved by moderate physical daily activities. Educational programmes have to be based on the individual needs of each person and age and gender peculiarities. Successful implementation of a programme depends on identification of factors disturbing physical activities, formation of confidence of one’s own abilities and conformity of the offered activities to person readiness to change habits (Brawley, Rejeski, King, 2003). It is very important to obtain information about psycho-emotional, social and environmental factors affecting behaviour at this specific age period. The effective planning and implementation of programmes promoting physical activity are directly connected with these factors. The ambit of the research within the doctoral thesis determines the open conflict between the scientifically sound cognitions of the positive effects of physical activities and lack of human activity. Total physical activity of Latvia's population in the age group from 60 to 75 years is studied within the thesis and there is established a correlation between the factors affecting health. The collected data provide initial information on physical activity and correlation of health influencing factors in this age group as well as reveals general trends. For more detailed research of the problem individuals’ opinions in interviews regarding their physical activity and main factors preventing or contributing to it were determined. In the course of the doctoral thesis development the obtained information was used for creation and approbation of a health-promoting physical activity programme for 60-75 years old seniors, providing practical contribution to solving the problem.
Fiziskās aktivitātes veselības veicināšanai 60-75 gadus veciem cilvēkiem. Promocijas darbs
(Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, 2011) Kaupužs, Aivars; Lāriņš, Viesturs
Viens no būtiskiem mūsdienu sabiedrības sasniegumiem ir iedzīvotāju paredzamā mūža ilguma palielināšanās. Ja vēl pirms 100 gadiem Eiropas iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums bija nepilni 50 gadi, tad šobrīd tas jau pārsniedz 70 gadus. Strauji palielinās kopējais iedzīvotāju skaits, kuru vecums pārsniedz 65 gadus. Pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kopš deviņdesmito gadu sākuma Latvijā ir negatīvs gan dabiskais pieaugums, gan migrācijas saldo. Līdz ar paredzamā mūža ilguma palielināšanos, tuvākajos gadu desmitos tas var izraisīt ievērojamu Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņas, kas negatīvi ietekmēs sociāli ekonomiskos procesus. Darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās radīs nepieciešamību cilvēkam pēc iespējas ilgāk saglabāt darba spējas un veselību, lai turpinātu pilnvērtīgu sociālo dzīvi sasniedzot arī pensionēšanās vecumu. Dzīves ilguma palielināšanās ietver sevī arī daudzus izaicinājumus. Cilvēkam novecojot, samazinās organisma fiziskās, sensorās un kognitīvās spējas, kas var izraisīt funkcionālos ierobežojumus. Pavājinoties organisma spējām, palielinās veselības traucējumu risks, kas būtiski ietekmē cilvēka darba spējas un sociālo labklājību. Vēlākos dzīves gados parādās arī novecošanās pazīmes, kas ietekmē gan cilvēka fizisko, gan psiho-emocionālo stāvokli. Izmaiņas funkcionālajā stāvoklī izraisa arī zināmus aktivitāšu ierobežojumus, kas traucē ikdienas darbību. Pasaules Veselības organizācijas rekomedācijās regulāras fiziskās aktivitātes tiek norādītas kā viens no svarīgākajiem faktoriem veselības saglabāšanā. Ieguvumi, ko sniedz regulāra fiziskā vingrināšanās gados veciem cilvēkiem, ir plaši pētīti dažādos aspektos. R.Pate (1995) noteica pozitīvo aktivitāšu ietekmi uz hronisko slimību novēršanā. R.Šepards un C.Boučards (1995), J.Čandlers un E.Hadlejs (1996), B.Resnik (2000) savos pētījumos konstatēja iespēju būtiski uzlabot fiziskās īpašības arī vecākajā dzīves posmā. Regulāras fiziskās aktivitātes pozitīvi ietekmē arī emocionālos, kognitīvos un sociālos faktorus. Kopējās fiziskās aktivitātes samazināšanās gados veciem cilvēkiem ir saistīta gan ar iekšējiem, gan ar sociālajiem faktoriem. Mainoties sociālajam statusam, samazinās fiziskā aktivitātē darbā, pārvietojoties un mājsaimniecības uzturēšanā un palielinās mazkustīgi pavadītais laiks (Brownson, Boehmer, Luke, 2005). Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs liela uzmanība tiek veltīta šo problēmu izpētei. Vairākos pētījumos, kas tika veikti izmantojot pašnovērtējuma aptaujas, ir noskaidrots, ka aptuveni tikai viena trešdaļa no šo valstu iedzīvotājiem ir pietiekami aktīvi (Pleis, Lucas, 2009; Sjöström, Oja, Hagströmer, Smith, Bauman, 2006). Ņemot vērā teorētiskos atzinumus par nepieciešamību saglabāt regulāras fiziskās aktivitātes arī vēlākajā dzīves posmā un pieejamās informācijas analīzi par reālo situāciju, tiek atklāti problēmjautājumi, kuru turpmākā izpēte ļaus labāk izprast faktorus, kas ietekmē gados vecu cilvēku iesaistīšanos fiziskajās aktivitātēs. Pamatojoties uz zinātniskās literatūras atziņām, fizisko aktivitāti veicinošās programmas, ir viena no iespējām, kā iesaistīt gados vecus cilvēkus regulārās aktivitātēs (Hughes, Seymour, Campbell, Whitelaw, Bazzarre, 2009). Pēc W.Etingera un līdzautoru (1997) datiem tikai aptuveni puse no vingrināšanās programmā iesaistītiem cilvēkiem to turpināja arī pēc 6 mēnešiem. Tas norāda uz nepieciešamību meklēt jaunus risinājumus programmu izstrādē un to teorētiskajā pamatojumā. Kā norāda S.Bleirs un līdzautori (2004), izstrādājot izglītojošās un fizisko aktivitāti veicinošās programmas, ir jāakcentē iespējas būt aktīvam ikdienas gaitās. Autori norāda, ka regulāras vingrināšanās nodarbības ir grūtāk iekļaujamas ikdienas ritmā, tādēļ ikdienas aktivitātes palielināšana var sniegt lielākus ieguvumus. Ir nepieciešama sabiedrības izglītošana par būtiskiem veselības ieguvumiem, ko var sniegt mērenās ikdienas aktivitātes. Izglītojošām programmām ir jābalstās uz personu individuālajām vajadzībām, vecuma un dzimuma īpatnībām. Veiksmīgas programmas pamatā ir aktivitātēm traucējošo faktoru izzināšana, pārliecības par savām spējām veidošana un piedāvāto aktivitāšu atbilstība cilvēka gatavībai mainīt savus ieradumus (Brawley, Rejeski, King, 2003). Efektīvas fiziskās aktivitātes veicināšanas pasākumu plānošanai un to realizēšanai ir būtiski apzināt attiecīgā vecuma posma psiho-emocionālos, sociālos un vides faktorus, kas ietekmē personas iesaistīšanos aktivitātēs. Promocijas darba pētījuma robežas nosaka atklātās pretrunas starp zinātniski pamatotām atziņām par fizisko aktivitāšu pozitīvo ietekmi un cilvēku nepietiekamo aktivitāti. Promocijas darbā ir pētīta Latvijas iedzīvotāju kopējā fiziskā aktivitāte vecuma grupā no 60 līdz 75 gadiem un noteiktas mijsakarības starp veselību ietekmējošiem faktoriem. Iegūtie dati sniedz pirmatnējo informāciju par fiziskās aktivitātes un veselību ietekmējošo faktoru mijsakarībām šajā vecumposmā un atklāj vispārīgās tendences. Problēmas detalizētākai izpētei intervijās tika noskaidroti cilvēku viedokļi par fizisko aktivitāti un galvenie to kavējošie un veicinoši faktori. Promocijas darba pētījuma gaitā iegūtā informācija tika izmantota, izveidojot un aprobējot veselību veicinošo fizisko aktivitāšu programmu 60-75 gadus veciem cilvēkiem, kas sniedz praktisko ieguldījumu problēmas risināšanā.
Līdzsvara spēju sekmēšana sporta kāpējiem. Promocijas darbs
(Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, 2011) Liepiņa, Inga; Krauksta, Daina
Kāpšanas sports ir jauns, patstāvīgs sporta veids, kurš atdalījies no tādiem jau izsenis populāriem sporta veidiem kā klinšu kāpšana un alpīnisms. Pēdējos 20 gados tā popularitāte ir ievērojami pieaugusi. Kāpšanas sporta strauja attīstība un izaugsme novērota daudzās valstīs, un tas pierāda šā sporta veida galveno priekšrocību, proti, ar to var nodarboties visur gan vīrieši, gan sievietes, turklāt bez vecuma ierobežojuma. Gan daudzās Eiropas valstīs, gan bijušās Padomju Savienības republikās kāpšanas sports ir iekļauts skolu ārpusstundu nodarbību programmās (Morrison, Schöffl, 2007), turklāt vairākās valstīs kāpšanas sports ir iekļauts bērnu un jauniešu skolu fiziskās audzināšanas programmās (Morrison, Schöffl, 2007; Stiehl, Chase, 2007). Pateicoties pēdējos gados aizvien pieaugošajai kāpšanas sporta popularitātei, čempionātiem Eiropas un pasaules līmenī, pieaugusi arī zinātnieku interese par šo sporta veidu. Pirmie pētījumi par klinšu kāpēju fizisko sagatavotību, treniņu procesu u. c. jautājumiem šajā jomā aizsākās jau 1970. gadā, bet 1978. gadā, ko var uzskatīt par kāpšanas sporta sacensību sākumu, parādījās pirmie pētījumi arī par kāpšanu mākslīgajās sienās, tātad – par kāpšanas sportu. Jau noskaidroti vairāki, pagaidām gan ne visi, kāpēja spējas raksturojoši faktori, kas kopumā noteiktu kāpēja sportiskos panākumus [Michailov, Mladenov, Schoffl, 2009]. Tikai dažos zinātniskos pētījumos aplūkota dažādu fiziskās sagatavotības līmeņu pieaugušu kāpēju, galvenokārt vīriešu, psiholoģiskā sagatavotība un atklāti vairāki psiholoģiskie aspekti dažādos kāpšanas veidos un disciplīnās, pētītas šā sporta veida specifiskās traumas, kāpēju ķermeņa konstitūcija (antropometrija) un izstrādāti sporta veidam specifiski pārbaudes testi elites kāpējiem. Maz ir pētījumu par jauniešiem, kas nodarbojas ar kāpšanu. Tādējādi var secināt, ka daudzu un dažādu faktoru ietekme uz kāpēja, sevišķi – vēl jaunieša, panākumiem nav pilnībā izpētīta. Vairākos literatūras avotos norādīts, ka koordinācija un līdzsvars ir ļoti būtiskas fiziskās īpašības kāpšanas sportā, taču līdzsvara nozīme kāpšanā nav eksperimentāli pierādīta, kā arī nav veikta šīs spējas salīdzināšana ar citām kāpējam nepieciešamām fiziskām prasmēm, piemēram, vispārējo koordināciju, spēku, izturību, ātrumu; maz ir informācijas arī par līdzsvara spēju sekmēšanas metodēm un līdzekļiem. Viss iepriekš minētais noteica promocijas darba tēmas «Līdzsvara spēju sekmēšana sporta kāpējiem» izvēli.
Līdzsvara spēju sekmēšana sporta kāpējiem. Promocijas darba kopsavilkums / Promotion of Balance Abilities for Sport Climbers. Summary of the Doctoral Thesis
(Latvian Academy of Sport Education, 2011) Liepiņa, Inga; Krauksta, Daina
Sport climbing is a new, independent form of sport which has split away from such long-time popular forms of sport as cliff climbing and mountain climbing. The popularity of it has increased significantly during the last 20 years. There is a rapid development and growth of sport climbing observed in many countries and it proves the core advantage of this form of sport: it can be practised everywhere by both women and men and there is no age limit for it. Sport climbing has been included in programs of extracurricular activities in both the many European countries and the former republics of the Soviet Union (Morrison, Schöffl, 2007), moreover, sport climbing is included in programs of children and youth physical education in several countries (Morrison, Schöffl, 2007; Stiehl, Chase, 2007). The interest of scientists about this form of sport has increased as well due to increasing popularity of sport climbing and championships at European and global level. The first studies on physical fitness, training process and other questions in this field have started already back in 1970, but the first studies on climbing on artificial walls began in1978, which may be considered as a beginning of competitions in climbing on artificial walls, that means the beginning of sport climbing. There are several factors established to characterize the abilities of climbers which can determine sporting achievements of a climber in general, though not all of them are defined for the present (Michailov, Mladenov, Schoffl, 2009). There are only several scientific researches where psychological preparedness of adult climbers of different levels of fitness, mainly males, is discussed and several psychological aspects in different forms of disciplines are revealed, specific injuries of this form of sport and physique of climbers (anthropometry) have been studied as well as tests for elite climbers specific for this form of sport have been developed. There are very few studies on youth doing the climbing. Thus it can be concluded that the impact of variety factors on climber?s achievements, especially on a young person has not been completely realised. Several literature sources have pointed out that coordination and balance are crucially essential physical characteristics in sport climbing, but the importance of balance in climbing has not been proved experimentally as well as there are no comparisons of this ability with other physical skills a climber needs, e.g., overall coordination, vigour, endurance and rapidity; there is a little information on methods and measures for promoting balance abilities. All mentioned above have determined the choice of the theme of the Doctoral Dissertation „Promotion of Balance Abilities for Sport Climbers”.
Holistiskā pieeja ģimenes sportā pirmsskolas izglītībā. Promocijas darbs
(Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, 2011) Bula-Biteniece, Inta; Grants, Juris
Cilvēki ir sociālas būtnes un izjūt lielāku vai mazāku piederību kādai sociālai grupai – ģimenei, skolai, formālai vai neformālai organizācijai – un cenšas tajā iekļauties. Sociālā vide cilvēkam ir uzvedības izpratnes un darbības pārbaudes lauks, jo tajā gūtā pieredze ietekmē viņa darbību un personības veidošanos. Spēcīga sociālās vides dimensija ir ģimene, kuras funkcionēšana notiek ciešā saistībā ar izmaiņām sabiedrībā. Galvenie faktori, kas rada bērniem grūtības mācībās un uzvedībā, vēlāk arī atrast savu vietu dzīvē, ir nespēja pielāgoties, iekšēja nedrošība un bailes no atstumtības (Dreikur, 1964; Boulbijs, 1998; Brown, 2007). Ģimenē un skolā arvien biežāk parādās bērni ar apātisku vai hiperaktīvu uzvedību, nemotivēti mācīties un nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm. Profesionāli pedagogi cīnās ar šā procesa sekām – mēģinot uzlabot skolas mācību programmas, ieviešot interaktīvas mācīšanas metodes, optimizējot mācību plānus. Lai piesaistītu jauniešus aktīvam dzīvesveidam, tiek organizētas sporta dienas un citi fizisko aktivitāšu pasākumi, kuru gala rezultāts ne vienmēr ir pietiekams veselības un personības veidošanās aspektā (Jansone, Fernāte, 2008). Samazinās to ģimeņu skaits, kurās vecāki darbojas kopā ar bērniem. 2008. gadā organizētajos Latvijas ģimeņu sportošanas svētkos Rīgā piedalījās vidēji 300 ģimeņu no visas Latvijas, Kuldīgā vidēji 40 ģimeņu no Kurzemes reģiona, Rēzeknē vidēji 80 ģimeņu, Lielvārdē tikai 17 ģimeņu. Ģimenēs, dzirdot vārdu „sports”, sabiedrībā izveidojošo stereotipu rezultātā uzskata, ka tās ir sacensības citam ar citu, nevis sacensības pašam ar sevi savas veselības sekmēšanai. Eiropas Sporta Harta definē: „Sports apzīmē visu veidu fizisko aktivitāti, kura ar neorganizētu vai organizētu piedalīšanos sekmē fiziskās un garīgās veselības, labsajūtas saglabāšanu vai uzlabošanu, sociālo attiecību veidošanu vai rezultātu sasniegšanu visu līmeņu sacensībās.” Tomēr kā liecina pētījuma dati Latvijā no tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra „SKDS” (2007. gada decembris) par „Latvijas iedzīvotāju sportošanas paradumiem”, secinām, ka 49% no aptaujātajiem iedzīvotājiem nenodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, jo „nepietiek laika” un „nav nepieciešams nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm”. Demokrātiskā sabiedrībā arvien biežāk tiek pausts viedoklis, ka galvenais vecāku uzdevums ir palīdzēt saviem bērniem veidoties par cilvēkiem, kuri spēs piemēroties strauji mainīgajai videi, varēs radoši un patstāvīgi meklēt risinājumus. Lai bērns varētu veiksmīgi mācīties un sasniegt dzīvē panākumus, ir jāsāk ar ģimeni, un viens no līdzekļiem, kas palīdzēs risināt šo uzdevumu, ir ģimenes sports. Galvenais sporta uzdevums ir saglabāt un nostiprināt veselību, veicināt fizisko attīstību, norūdīt organismu, attīstīt fiziskās īpašības. Jebkura sporta nodarbība paver iespējas ieaudzināt bērnos radošu iniciatīvu, darba mīlestību, atbildību par darba rezultātiem, attīstīt sociālās prasmes un iemaņas (Grants, 1997, 2003, 2007; Špona, 2006; Jansone, Krauksts, 2005). Uz tik daudzšķautnainu problēmu nepieciešamas vienots, vesels jeb holistisks skatījums. Holistiskās pieejas pētījumi rāda, ka iespējams daudzslāņainas problēmas risināt vienotā skatījumā, papildinot citai citu. Holistiskā izglītība ir saistīta ar sociālo atbildību. Mēs vēlamies, lai mūsu bērni kritiski domātu par sociālajām, politiskajām un ekonomiskajām problēmām. No holistiskā viedokļa dzīvotspējīgai demokrātiskai sabiedrībai ir nepieciešama brīva un sociāli atbildīga persona. Demokrātiskajā sabiedrībā izglītība nozīmē ļaut bērnam brīvi attīstīties saskaņā ar viņa unikālo būtību, atbilstoši savam vecumposmam un interesēm. Holistiskās izglītības pedagogi uzskata, ka viss ir savstarpēji saistīts, vienotība caur daudzveidību, kā visu dzīvo būtņu garīgums. Galvenās pretrunas: - Sabiedrība tiek informēta par fizisko aktivitāšu nepieciešamību un nozīmi veselības veicināšanā, bet aptaujas norāda, ka fizisko aktivitāšu apmeklējums ir neliels, cilvēki aizbildinās ar aizņemtību. - Fiziskās aktivitātes lielākoties tiek saistītas ar fizisko attīstību, mazāk pievēršot uzmanību psihiskai un sociālai attīstībai. - Bērnam piemērotākā audzināšanas vide ir ģimene. Vecākiem rādot piemēru un iesaistoties kopīgās fiziskās aktivitātēs, notiek sekmīgāka bērna attīstība, tomēr biežāk šo funkciju vecāki uztic pirmsskolas izglītības iestādēm, bet pirmsskolas izglītības pedagogu uzdevums ir pilnveidot ģimenē apgūtās pamatprasmes un sagatavot bērnu pamatizglītības ieguvei, ko ne vienmēr var realizēt, jo ir jāpilda ģimenes funkcijas.
Holistiskā pieeja ģimenes sportā pirmsskolas izglītībā. Promocijas darba kopsavilkums / Holistic Approach in Family Sport in Pre-School Education. Summary of the Doctoral Thesis
(Latvian Academy of Sport Education, 2011) Bula-Biteniece, Inta; Grants, Juris
People are social beings and feel greater or smaller belonging to some social group: family, school, formal or informal organization, and try to become their integral part. Social environment for human beings is an arena, in which is examined their understanding of behavior and their activity, because the experience, obtained in social environment, influences their activity and the formation of personality. Strong dimension of social environment is family; the functioning of it takes place in close connection with changes in society. Main factors, creating for children difficulties in learning and behavior, and later in finding their place in life, is inability to adapt, insecure inner feeling and being afraid from not being accepted (Dreikur, 1964; Boulbijs, 1998; Brown, 2007). In family and at school more and more often appear children with apathetic or hyperactive behavior, who lack motivation to learn or pursue physical activities. Professional pedagogues struggle with the consequences of this process, trying to improve school Curricula, introducing interactive learning methods, optimizing study plans. To attract youngsters to active lifestyle are organized Sport Days and other events, including physical activities, the final result of which not always is sufficient in at aspect of health promotion and personality development (Jansone, Fernāte, 2008). The number of families, in which parents go in for sports together with children, diminishes. In 2008 were organized Latvian family sporting festival in Riga, in which participated about 300 families from the whole Latvia; about 40 families from Kurzeme district participated in Kuldiga, in Rezekne participated about 80 families, in Lielvarde: only 17 families. In families word "sport" due to stereotypes, formed in society, is associated with competition one against another, not with competition, in which people compete with them, and their aim is to promote their health. European Sport Charter defines: "Sport denotes all kinds of physical activity, which with unorganized or organized participation promotes the maintenance or improvement of physical and mental health, well-being, the formation of social relations and reaching results in all kinds of competitions." But from the data, obtained in the investigation in Latvia, carried out in market and public opinion investigation centre "SKDS” (December, 2007) about "Sporting habits of Latvian inhabitants", can be concluded that 49% from respondents do not pursue physical activities, because of "the lack of time" and due to the opinion that "it is not necessary to pursue physical activities". In democratic society more and more is expressed an opinion that parent task is to help their children to become such human beings, who are able to adapt to fast changing environment, work creatively and independently seek for solutions. To enable child to learn independently and be successful in life, one should start with family, and one of the means, which will help to carry out this task, is family sport. Main task of sport is to maintain and improve health, promote physical development, toughen one's body, develop physical abilities. Every Sport class opens possibilities to instill in children creative initiative, devotion to work, responsibility about the results of the work, develop social skills and acquirements (Grants, 1997, 2003, 2007; Špona, 2006; Jansone, Krauksts, 2005). Such a many-sided problem needs united, wholesome or holistic approach. The investigations with the help of holistic approach show that many-sided problems can be solved in one perspective, supplementing each other. Holistic education is connected with social responsibility. We want our children to think critically about social, political and economical problems. From holistic view sustainable democratic society needs free and socially responsible person. Education in democratic society means allowing child to develop freely in accordance with his or her uniqueness, age group and interests. Pedagogues supporting holistic education believe that everything is mutually connected, unity through diversity as spirituality of all live bodies. - Main contradictions: - Society is being informed about the necessity of physical activities and their importance in health promotion, but surveys indicate that the attendance of physical activities is little, people excuse themselves with busyness. - Physical activities mostly are connected with physical development, paying less attention to psychical and social development. - Upbringing environment, which suits children the best, is family. Successful child development takes place, when parents show an example and involve together in physical activities, however more often parents delegate this function to pre-school education establishments, but the task of pre-school pedagogues is to perfect basic skills, acquired in family, and prepare child for learning in primary school, which cannot always be carried out, because preschool has to perform functions of the family. Main contradiction prompted the theme of PhD thesis: "Holistic approach in family sport in pre-school education".
Vispārējās, speciālās izturības un apakšdelma muskuļu attīstīšanas individuālizācija svarbumbu sportā. Promocijas darba kopsavilkums / Individualization of Overall, Special Endurance and Forearm Muscles Development in Kettlebell Sport. Summary of the Doctoral Thesis
(Latvian Academy of Sport Education, 2012) Lesčinskis, Māris; Čupriks, Leonīds
Cyclic movements are often found both in everyday life and in different sports. They can be characterized as actions, which are constantly repeated, and as to their phases of execution and structures are directly related to the previous activity. Cyclic movements are found in such sports as swimming, jogging, cycling, skiing and others. Also in competition exercises of kettlebell sport is performed one movement, which is all the time repeated. Only in 1994, on the basis of cyclography, was scientifically proven that kettlebell sport is a cyclic sport, this fact, in its turn, significantly changes the training methodology (Пальцев, 1994). Author (Пилипко, 2003) conducted research, which helped to clarify the factors, which determine reaching high results in kettlebell sport. The research showed that sportive achievement most of all is determined by the indicators of functional condition: steptest indicators, heart rate before workload, heart rate recovery after workload, lung capacity. Another research in its turn showed that high performance is simultaneously determined by several factors. Among four key factors were such physical characteristics as special endurance (72%) and overall endurance (64%). Also other authors (Shave, Franco, 2006; Krauksts, Konrads, 2003) indicate that in cyclic sports one of the main physical abilities is endurance and high indicators of endurance as prerequisite for achieving high results in all cyclic sports. In workloads, which are longer than 45 seconds, progressively increases the role of the system, producing aerobic energy (Ūdre, 1995; Krauksts, 2007). However, in order to achieve high level of endurance, some authors (Дягилев, Куликова, 2003) consider that coach should know and be able to dose workload properly and plan training process accordingly with the competition schedule. Other authors (Амосов, Бендет, 1989; Саносян, Кочикян, Аракелян, 1999; Konrads, Krauksts, 2003; Галашко, Подригало, Усенко, 2008) in their turn consider that the improvement of the workout process requires control of systematic physical preparedness, and, depending on preparedness, workload should be dosed precisely. Starting to do this sport, main physical ability is strength. By reaching a certain level of strength, which allows lifting kettlebell for about 15 repetitions, for further result improvement more important role has strength endurance (Ромашин, Хайруллин, Горшенин, 1998). Upon reaching high level of strength endurance, it is possible to attain higher results (30-40 reps), but it is insufficient, because nowadays in this sport (depending on the weight of kettlebell) average number of kettlebell lift is from 100 to 200 reps, and more. Therefore, for further improvement of the results at definite level of the development of strength abilities, most important is overall and special endurance, which allows muscles to perform continuous work (in accordance with kettlebell sport international rules time limit for performing exercises in competitions is 10 minutes) with a large workload intensity, and exert successful resistance to fatigue (Пилипко, 2003, 2004). Although high endurance indicators are pre-requisites for reaching high results in kettlebell sport, possibility to win is determined by another factor - movement economy, i.e., movement execution at higher speed with less oxygen consumption (Franch, 1998; Ingham, 2002). One of the key criteria affecting endurance abilities, are cardiovascular and respiratory systems (Konrads, 2003; Krauksts, 2007; Виноградов, 2009; Лысенко, 2010). Athlete body functional abilities are determined by aerobic and anaerobic work capacity indicators, oxygen consumption and aerobic and anaerobic work capacity at threshold workload, cardiac minute volume and heart rate under workload and other indicators. Good cardiovascular training level is characterized by many criteria, one of them being heart rate and cardiac minute volume. The greater the cardiac minute volume, the more the body will be supplied with blood. Also, the lower the heart rate (beats/min), the more economic is the heart. If the heart works in an uneconomic way, with a large number of beats per minute, but minute volume is small, then it is unable to supply the body with the necessary amount of blood, which supplies the muscles with oxygen, and hopes for high achievement in endurance sports cannot be realized. The effectiveness of cardiovascular and respiratory systems is manifested by delivering oxygen, needed for energy-making process (heart capacity, blood transport system capacity) (Вовк, 2001; Konrads, 2003). If the muscles are able to absorb more oxygen, they will be able to work with more power (Sjodin, Svendenhag, 1985; Shave, Franco, 2006). While endurance is very important in kettlebell lifting, this sport is characterized by work, during which one of the muscle groups is exposed to the greatest workloads. One of the most topical problems in contemporary kettlebell lifting training process is the forearm and hand muscle workout. Having analyzing muscle topography during performing kettlebell lifting exercises in competitions, several Russian and Ukrainian authors (Ромашин, Хайруллин, Горшенин, 1998; Кузьмин, 2003; Шикунов, 2003, 2005) as the most important muscle group consider the forearm muscles. Forearm muscles are smaller muscle group, participating in these movements, but they like leg and back muscles are maximally loaded, while performing the competition exercises. This muscle group is constantly involved in activity, because all kettlebell lifting sport disciplines (kettlebell clean and jerk, kettlebell snatch, kettlebell long cycle clean and jerk, kettlebell juggling) are more or less associated with keeping a kettlebell in your hand. Most vividly it expresses itself in kettlebell snatch and juggling (Кузьмин, 2003; Литвинович, Флерко, Телеш, 2004; Шикунов, 2003, 2005). Performing the movement continuously, forearm muscles are those, which first show signs of fatigue, and to a great extent influence ceasing of the exercise. Many authors believe that the development of muscle fibers (type I) and their abilities in endurance workloads are of great importance (Селуянов, 1992; Мякинченко Е.Б., 1997, 2005; Konrads, 2003; Krauksts, 2006). Aerobic capacity and the results in cyclic sports grow in parallel with the hypertrophy of muscle fibers (type I) (Шенкман, Ширковец, Кузнецов, 1990). Studies show that paying particular attention to the development of muscle fibers (type I), as early as in 2 months is observed power increase of up to 20% and the same muscle power increase is observed at the level of anaerobic threshold (Селуянов, 2001; Мякинченко, 2005). In addition to special endurance of the forearm muscles, should be mentioned also palm anthropometric parameters. Authors (Подригало, Галашко, Лозовой, 2007) believe that theoretically in kettlebell lifting sport palm longitudinal dimensions are important, because they contribute to a more rational kettlebell handle grip. Estonian author has found and proved that arm and palm anthropometric parameters significantly affect activities with the ball in handball. Therefore, considering that kettlebell is constantly grasped with the fingers, was derived an assumption that palm and finger sizes in kettlebell sport are important in achieving high results. However in contemporary system of preparing qualified athletes, based on general regularities of body adaptation to various types of workloads, the further progress of athletic results is possible only after the realization of purposeful individual approach, maximally taking into account the specifics of the kind of sport (Gomonov, 1998; Гомонов, 2000). Another most perspective direction of looking for reserves is the individualization of the training process, taking into account athlete natural abilities, actual and potential possibilities (Черкашин, 2000; Дмитриев, 2008), because traditional training methods, which are not based on the athlete's individual characteristics, secure preconditions for reaching only medium-level results (Войнар, Бойченко, Барташ, 2001). Individualization in preparing athletes is essential in countries with a relatively small contingent of people doing definite kind of sport. The competitiveness with the athletes from other countries can be secured only with the help of improvement quality of the training process, based on athletes' individuality (Матвеев, 1999; Дмитриев, 2008). To date, the literature on kettlebell sport, found in the form of books and articles in various journals and collections of articles, in comparison with others kinds of sport, is very scarce (Тихонов, Суховей, Леонов, 2009). All of these literature sources are in Russian and only a few are in English, because kettlebell sport has primarily devolved in Russia and the states of USSR (Разсказов, 2004). In European countries and the U.S. this sport just begins to develop, and literature sources on this sport are practically unavailable. Analyzing literature sources, has been found that in kettlebell sport scientifically based training methods and practical aspects of complex individualization for different level sportsmen are not worked out. Taking into account theoretical foundations, when developing endurance and forearm muscles, should be taken into account each athlete's individual test results, according to which in each period, depending on the tasks, in the individualization of training process, it is possible to dose workload precisely. Taking into account all the above mentioned facts, it is reasonable to assume that in kettlebell sport overall, special endurance, forearm muscles, arm and hand anthropometric dimensions are important for reaching high results. The abovementioned findings, based on the scientific literature, create objective practical necessity and scientific topicality for carrying out our research in kettlebell sport. .

Browse

Browsing LSPA 2009. - 2023. gadā aizstāvētie promocijas darbi by Issue Date

Results Per Page

Sort Options