Holistiskā pieeja ģimenes sportā pirmsskolas izglītībā. Promocijas darba kopsavilkums / Holistic Approach in Family Sport in Pre-School Education. Summary of the Doctoral Thesis

Abstract

People are social beings and feel greater or smaller belonging to some social group: family, school, formal or informal organization, and try to become their integral part. Social environment for human beings is an arena, in which is examined their understanding of behavior and their activity, because the experience, obtained in social environment, influences their activity and the formation of personality. Strong dimension of social environment is family; the functioning of it takes place in close connection with changes in society. Main factors, creating for children difficulties in learning and behavior, and later in finding their place in life, is inability to adapt, insecure inner feeling and being afraid from not being accepted (Dreikur, 1964; Boulbijs, 1998; Brown, 2007). In family and at school more and more often appear children with apathetic or hyperactive behavior, who lack motivation to learn or pursue physical activities. Professional pedagogues struggle with the consequences of this process, trying to improve school Curricula, introducing interactive learning methods, optimizing study plans. To attract youngsters to active lifestyle are organized Sport Days and other events, including physical activities, the final result of which not always is sufficient in at aspect of health promotion and personality development (Jansone, Fernāte, 2008). The number of families, in which parents go in for sports together with children, diminishes. In 2008 were organized Latvian family sporting festival in Riga, in which participated about 300 families from the whole Latvia; about 40 families from Kurzeme district participated in Kuldiga, in Rezekne participated about 80 families, in Lielvarde: only 17 families. In families word "sport" due to stereotypes, formed in society, is associated with competition one against another, not with competition, in which people compete with them, and their aim is to promote their health. European Sport Charter defines: "Sport denotes all kinds of physical activity, which with unorganized or organized participation promotes the maintenance or improvement of physical and mental health, well-being, the formation of social relations and reaching results in all kinds of competitions." But from the data, obtained in the investigation in Latvia, carried out in market and public opinion investigation centre "SKDS” (December, 2007) about "Sporting habits of Latvian inhabitants", can be concluded that 49% from respondents do not pursue physical activities, because of "the lack of time" and due to the opinion that "it is not necessary to pursue physical activities". In democratic society more and more is expressed an opinion that parent task is to help their children to become such human beings, who are able to adapt to fast changing environment, work creatively and independently seek for solutions. To enable child to learn independently and be successful in life, one should start with family, and one of the means, which will help to carry out this task, is family sport. Main task of sport is to maintain and improve health, promote physical development, toughen one's body, develop physical abilities. Every Sport class opens possibilities to instill in children creative initiative, devotion to work, responsibility about the results of the work, develop social skills and acquirements (Grants, 1997, 2003, 2007; Špona, 2006; Jansone, Krauksts, 2005). Such a many-sided problem needs united, wholesome or holistic approach. The investigations with the help of holistic approach show that many-sided problems can be solved in one perspective, supplementing each other. Holistic education is connected with social responsibility. We want our children to think critically about social, political and economical problems. From holistic view sustainable democratic society needs free and socially responsible person. Education in democratic society means allowing child to develop freely in accordance with his or her uniqueness, age group and interests. Pedagogues supporting holistic education believe that everything is mutually connected, unity through diversity as spirituality of all live bodies. - Main contradictions: - Society is being informed about the necessity of physical activities and their importance in health promotion, but surveys indicate that the attendance of physical activities is little, people excuse themselves with busyness. - Physical activities mostly are connected with physical development, paying less attention to psychical and social development. - Upbringing environment, which suits children the best, is family. Successful child development takes place, when parents show an example and involve together in physical activities, however more often parents delegate this function to pre-school education establishments, but the task of pre-school pedagogues is to perfect basic skills, acquired in family, and prepare child for learning in primary school, which cannot always be carried out, because preschool has to perform functions of the family. Main contradiction prompted the theme of PhD thesis: "Holistic approach in family sport in pre-school education".Cilvēki ir sociālas būtnes un izjūt lielāku vai mazāku piederību kādai sociālai grupai – ģimenei, skolai, formālai vai neformālai organizācijai – un cenšas tajā iekļauties. Sociālā vide cilvēkam ir uzvedības izpratnes un darbības pārbaudes lauks, jo tajā gūtā pieredze ietekmē viņa darbību un personības veidošanos. Spēcīga sociālās vides dimensija ir ģimene, kuras funkcionēšana notiek ciešā saistībā ar izmaiņām sabiedrībā. Galvenie faktori, kas rada bērniem grūtības mācībās un uzvedībā, vēlāk arī atrast savu vietu dzīvē, ir nespēja pielāgoties, iekšēja nedrošība un bailes no atstumtības (Dreikur, 1964; Boulbijs, 1998; Brown, 2007). Ģimenē un skolā arvien biežāk parādās bērni ar apātisku vai hiperaktīvu uzvedību, nemotivēti mācīties un nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm. Profesionāli pedagogi cīnās ar šā procesa sekām – mēģinot uzlabot skolas mācību programmas, ieviešot interaktīvas mācīšanas metodes, optimizējot mācību plānus. Lai piesaistītu jauniešus aktīvam dzīvesveidam, tiek organizētas sporta dienas un citi fizisko aktivitāšu pasākumi, kuru gala rezultāts ne vienmēr ir pietiekams veselības un personības veidošanās aspektā (Jansone, Fernāte, 2008). Samazinās to ģimeņu skaits, kurās vecāki darbojas kopā ar bērniem. 2008. gadā organizētajos Latvijas ģimeņu sportošanas svētkos Rīgā piedalījās vidēji 300 ģimeņu no visas Latvijas, Kuldīgā vidēji 40 ģimeņu no Kurzemes reģiona, Rēzeknē vidēji 80 ģimeņu, Lielvārdē tikai 17 ģimeņu. Ģimenēs, dzirdot vārdu „sports”, sabiedrībā izveidojošo stereotipu rezultātā uzskata, ka tās ir sacensības citam ar citu, nevis sacensības pašam ar sevi savas veselības sekmēšanai. Eiropas Sporta Harta definē: „Sports apzīmē visu veidu fizisko aktivitāti, kura ar neorganizētu vai organizētu piedalīšanos sekmē fiziskās un garīgās veselības, labsajūtas saglabāšanu vai uzlabošanu, sociālo attiecību veidošanu vai rezultātu sasniegšanu visu līmeņu sacensībās.” Tomēr kā liecina pētījuma dati Latvijā no tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra „SKDS” (2007. gada decembris) par „Latvijas iedzīvotāju sportošanas paradumiem”, secinām, ka 49% no aptaujātajiem iedzīvotājiem nenodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, jo „nepietiek laika” un „nav nepieciešams nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm”. Demokrātiskā sabiedrībā arvien biežāk tiek pausts viedoklis, ka galvenais vecāku uzdevums ir palīdzēt saviem bērniem veidoties par cilvēkiem, kuri spēs piemēroties strauji mainīgajai videi, varēs radoši un patstāvīgi meklēt risinājumus. Lai bērns varētu veiksmīgi mācīties un sasniegt dzīvē panākumus, ir jāsāk ar ģimeni, un viens no līdzekļiem, kas palīdzēs risināt šo uzdevumu, ir ģimenes sports. Galvenais sporta uzdevums ir saglabāt un nostiprināt veselību, veicināt fizisko attīstību, norūdīt organismu, attīstīt fiziskās īpašības. Jebkura sporta nodarbība paver iespējas ieaudzināt bērnos radošu iniciatīvu, darba mīlestību, atbildību par darba rezultātiem, attīstīt sociālās prasmes un iemaņas (Grants, 1997, 2003, 2007; Špona, 2006; Jansone, Krauksts, 2005). Uz tik daudzšķautnainu problēmu nepieciešamas vienots, vesels jeb holistisks skatījums. Holistiskās pieejas pētījumi rāda, ka iespējams daudzslāņainas problēmas risināt vienotā skatījumā, papildinot citai citu. Holistiskā izglītība ir saistīta ar sociālo atbildību. Mēs vēlamies, lai mūsu bērni kritiski domātu par sociālajām, politiskajām un ekonomiskajām problēmām. No holistiskā viedokļa dzīvotspējīgai demokrātiskai sabiedrībai ir nepieciešama brīva un sociāli atbildīga persona. Demokrātiskajā sabiedrībā izglītība nozīmē ļaut bērnam brīvi attīstīties saskaņā ar viņa unikālo būtību, atbilstoši savam vecumposmam un interesēm. Holistiskās izglītības pedagogi uzskata, ka viss ir savstarpēji saistīts, vienotība caur daudzveidību, kā visu dzīvo būtņu garīgums. Galvenās pretrunas: - Sabiedrība tiek informēta par fizisko aktivitāšu nepieciešamību un nozīmi veselības veicināšanā, bet aptaujas norāda, ka fizisko aktivitāšu apmeklējums ir neliels, cilvēki aizbildinās ar aizņemtību. - Fiziskās aktivitātes lielākoties tiek saistītas ar fizisko attīstību, mazāk pievēršot uzmanību psihiskai un sociālai attīstībai. - Bērnam piemērotākā audzināšanas vide ir ģimene. Vecākiem rādot piemēru un iesaistoties kopīgās fiziskās aktivitātēs, notiek sekmīgāka bērna attīstība, tomēr biežāk šo funkciju vecāki uztic pirmsskolas izglītības iestādēm, bet pirmsskolas izglītības pedagogu uzdevums ir pilnveidot ģimenē apgūtās pamatprasmes un sagatavot bērnu pamatizglītības ieguvei, ko ne vienmēr var realizēt, jo ir jāpilda ģimenes funkcijas.