Holistiskā pieeja ģimenes sportā pirmsskolas izglītībā. Promocijas darbs
No Thumbnail Available
Date
2011
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Abstract
Cilvēki ir sociālas būtnes un izjūt lielāku vai mazāku piederību kādai sociālai grupai – ģimenei, skolai, formālai vai neformālai organizācijai – un cenšas tajā iekļauties. Sociālā vide cilvēkam ir uzvedības izpratnes un darbības pārbaudes lauks, jo tajā gūtā pieredze ietekmē viņa darbību un personības veidošanos. Spēcīga sociālās vides dimensija ir ģimene, kuras funkcionēšana notiek ciešā saistībā ar izmaiņām sabiedrībā. Galvenie faktori, kas rada bērniem grūtības mācībās un uzvedībā, vēlāk arī atrast savu vietu dzīvē, ir nespēja pielāgoties, iekšēja nedrošība un bailes no atstumtības (Dreikur, 1964; Boulbijs, 1998; Brown, 2007). Ģimenē un skolā arvien biežāk parādās bērni ar apātisku vai hiperaktīvu uzvedību, nemotivēti mācīties un nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm. Profesionāli pedagogi cīnās ar šā procesa sekām – mēģinot uzlabot skolas mācību programmas, ieviešot interaktīvas mācīšanas metodes, optimizējot mācību plānus. Lai piesaistītu jauniešus aktīvam dzīvesveidam, tiek organizētas sporta dienas un citi fizisko aktivitāšu pasākumi, kuru gala rezultāts ne vienmēr ir pietiekams veselības un personības veidošanās aspektā (Jansone, Fernāte, 2008). Samazinās to ģimeņu skaits, kurās vecāki darbojas kopā ar bērniem. 2008. gadā organizētajos Latvijas ģimeņu sportošanas svētkos Rīgā piedalījās vidēji 300 ģimeņu no visas Latvijas, Kuldīgā vidēji 40 ģimeņu no Kurzemes reģiona, Rēzeknē vidēji 80 ģimeņu, Lielvārdē tikai 17 ģimeņu. Ģimenēs, dzirdot vārdu „sports”, sabiedrībā izveidojošo stereotipu rezultātā uzskata, ka tās ir sacensības citam ar citu, nevis sacensības pašam ar sevi savas veselības sekmēšanai. Eiropas Sporta Harta definē: „Sports apzīmē visu veidu fizisko aktivitāti, kura ar neorganizētu vai organizētu piedalīšanos sekmē fiziskās un garīgās veselības, labsajūtas saglabāšanu vai uzlabošanu, sociālo attiecību veidošanu vai rezultātu sasniegšanu visu līmeņu sacensībās.” Tomēr kā liecina pētījuma dati Latvijā no tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra „SKDS” (2007. gada decembris) par „Latvijas iedzīvotāju sportošanas paradumiem”, secinām, ka 49% no aptaujātajiem iedzīvotājiem nenodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, jo „nepietiek laika” un „nav nepieciešams nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm”. Demokrātiskā sabiedrībā arvien biežāk tiek pausts viedoklis, ka galvenais vecāku uzdevums ir palīdzēt saviem bērniem veidoties par cilvēkiem, kuri spēs piemēroties strauji mainīgajai videi, varēs radoši un patstāvīgi meklēt risinājumus. Lai bērns varētu veiksmīgi mācīties un sasniegt dzīvē panākumus, ir jāsāk ar ģimeni, un viens no līdzekļiem, kas palīdzēs risināt šo uzdevumu, ir ģimenes sports. Galvenais sporta uzdevums ir saglabāt un nostiprināt veselību, veicināt fizisko attīstību, norūdīt organismu, attīstīt fiziskās īpašības. Jebkura sporta nodarbība paver iespējas ieaudzināt bērnos radošu iniciatīvu, darba mīlestību, atbildību par darba rezultātiem, attīstīt sociālās prasmes un iemaņas (Grants, 1997, 2003, 2007; Špona, 2006; Jansone, Krauksts, 2005). Uz tik daudzšķautnainu problēmu nepieciešamas vienots, vesels jeb holistisks skatījums. Holistiskās pieejas pētījumi rāda, ka iespējams daudzslāņainas problēmas risināt vienotā skatījumā, papildinot citai citu. Holistiskā izglītība ir saistīta ar sociālo atbildību. Mēs vēlamies, lai mūsu bērni kritiski domātu par sociālajām, politiskajām un ekonomiskajām problēmām. No holistiskā viedokļa dzīvotspējīgai demokrātiskai sabiedrībai ir nepieciešama brīva un sociāli atbildīga persona. Demokrātiskajā sabiedrībā izglītība nozīmē ļaut bērnam brīvi attīstīties saskaņā ar viņa unikālo būtību, atbilstoši savam vecumposmam un interesēm. Holistiskās izglītības pedagogi uzskata, ka viss ir savstarpēji saistīts, vienotība caur daudzveidību, kā visu dzīvo būtņu garīgums. Galvenās pretrunas: - Sabiedrība tiek informēta par fizisko aktivitāšu nepieciešamību un nozīmi veselības veicināšanā, bet aptaujas norāda, ka fizisko aktivitāšu apmeklējums ir neliels, cilvēki aizbildinās ar aizņemtību. - Fiziskās aktivitātes lielākoties tiek saistītas ar fizisko attīstību, mazāk pievēršot uzmanību psihiskai un sociālai attīstībai. - Bērnam piemērotākā audzināšanas vide ir ģimene. Vecākiem rādot piemēru un iesaistoties kopīgās fiziskās aktivitātēs, notiek sekmīgāka bērna attīstība, tomēr biežāk šo funkciju vecāki uztic pirmsskolas izglītības iestādēm, bet pirmsskolas izglītības pedagogu uzdevums ir pilnveidot ģimenē apgūtās pamatprasmes un sagatavot bērnu pamatizglītības ieguvei, ko ne vienmēr var realizēt, jo ir jāpilda ģimenes funkcijas.
Description
Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā no 2003. gada līdz 2010. gadam. Aizstāvēšana: Sporta zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2011. gada 12. maijā plkst. 13.00 Rīgā, Brīvības gatvē 333, 205. auditorijā.
Keywords
promocijas darbs, holistiskā pieeja, ģimenes sports, fizisko aktivitāšu saturs ģimenē, bērna audzināšana, pirmsskolas sporta didaktika
Citation
Bula-Biteniece, I. 2011. Holistiskā pieeja ģimenes sportā pirmsskolas izglītībā: promocijas darbs: apakšnozare – sporta pedagoģija. Rīga: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. https://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2011-01_pd