Pleca locītavas dinamiskā stabilitāte sportā. Promocijas darba kopsavilkums / The Dynamic Stability of the Shoulder Joint in Sport. Summary of the Doctoral Thesis
No Thumbnail Available
Date
2009
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Latvian Academy of Sport Education
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Abstract
Shoulder joint with its specific structure has attracted sports scientists’ attention for decades. The cases of diferent injuries in this joint are found more frequently than in other joints. To avoid possible injuries, the activity of shoulder joint is investigated and its function corrected in many different ways. Regardless the fact that injury prevention has been drawn attention since 30-ies of the previous century, up to now it has not become less topical. Already in the book “Kinesiology and applied anatomy”, written by P.J. Rash and first published in 1959, is summarized the information gathered in the first half of the previous century both about the influence of anatomic structure of the shoulder on the stability of glenohumeral joint and indicated the importance of joint action of shoulder rotator cuff muscles in providing of the dynamic stability of the joint (Rasch P.J. 1989.). From further investigations connected with the prevention of the injury of glenohumeral joint and improving its dynamic stability, should be mentioned the investigations of the synchronization of neuromuscular activity and concepts about balanced force realization of muscles agonists and antagonists (????? ?.?. 1998.). At the end of the twentieth century and the beginning of this century, regarding rapid development of computerized measurement technique, the analysis of the biomechanical conditions of the dynamic stability of the shoulder joint became topical. For these needs are made computerized dynamometers, which allow measuring the trajectories of movement of varied trajectories, as well as the mutual parameters of motion time and force. Also are made ergometers for dosing physical loads of different character. There should be mentioned investigations about the analysis of isokinetic loads and their influence on the dynamic stability of the joints (Brown L.E. 2000). Regardless the practical use of the recommendations of these investigations, in most recent literature in sports medicine the problem of the increased traumatism of the shoulder joint is still topical. Evidently this problem in the course of the century on principle has not been solved. It should be pointed out that research in this question basically has been about sufficiently deep and detailed investigation of separate problems in physiology, biomechanics, anatomy and other partial fields, but practically in scientific literature are no investigations about function regulation and adaptation of the body as united system in order to solve some problem of partial subsystem. Lack of complex approach in synergic analysis of many structures of human body determined the choice of the theme “The dynamic stability of the shoulder joint in sport”.
Pleca locītava ar savu savdabīgo struktūru daudzus gadu desmitus ir saistījusi sporta zinātnieku uzmanību. Traumu gadījumi šajā locītavā tiek konstatēti biežāk nekā citās locītavās. Lai izvairītos no iespējamām traumām, pleca locītavas darbība ir pētīta un tās funkcija koriģēta daudzkārt dažādos veidos. Lai gan traumu profilaksei pievērsta uzmanība jau no pagājušā gadsimta 30. gadiem, tā nav kļuvusi mazāk aktuāla līdz pat šodienai. Jau P.J. Raša grāmatā „Kinezioloģija un lietišķā anatomija”, kas pirmoreiz izdota 1959. gadā, ir apkopota pagājušā gadsimta pirmās puses informācija gan par pleca anatomiskās uzbūves ietekmi uz glenohumerālās locītavas stabilitāti, gan norādīta pleca rotācijas manšeti veidojošo muskuļu sabalansētas darbības nozīme locītavas dinamiskās stabilitātes nodrošināšanā (Rasch P.J. 1989.). No tālākajiem pētījumiem, kas saistīti ar glenohumerālās locītavas traumu profilaksi un dinamiskās stabilitātes uzlabošanu, jāmin neiromuskulārās darbības sinhronizācijas pētījumi un priekšstati par muskuļu agonistu un antagonistu sabalansētu spēka realizāciju (Enoka R.M. 1998.). Divdesmitā gadsimta beigās un šā gadsimta sākumā, strauji attīstoties datorizētai mērīšanas tehnikai, aktualizējas pleca locītavas dinamiskās stabilitātes biomehānisko nosacījumu analīze. Šīm vajadzībām ir izveidoti datorizēti dinamometri, kuri ļauj mērīt visdažādāko kustību trajektorijas, kā arī kustības laika un spēka savstarpējos parametrus. Ir izveidoti ergometri dažāda rakstura fizisku slodžu dozēšanai. Šai sakarībā jāmin pētījumi par izokinētisko slodžu analīzi un to ietekmi uz locītavu dinamisko stabilitāti (Brown L.E. 2000.). Kaut arī šos pētījumus rekomendē izmantot praksē, pēdējo gadu sporta medicīnas literatūrā problēma par pleca locītavas paaugstināto traumatismu vēl joprojām ir aktuāla (Frontera W.R. 2003.). Acīmredzot praktiski gadsimta laikā šī problēma principiāli nav atrisināta. Jāatzīmē, ka pētniecība šajā jautājumā pamatā ir bijusi tikai par atsevišķu fizioloģisku, biomehānisku, anatomisku vai citu parciālu problēmu pietiekami dziļu un detalizētu izpēti, bet praktiski zinātniskajā literatūrā nav pētījumu par organisma kā vienotas sistēmas funkciju regulāciju un adaptāciju attiecībā uz kādu parciālas apakšsistēmas problēmu. Kompleksas pieejas trūkums organisma daudzo struktūru sinerģiskai analīzei - noteica darba tēmas izvēli: „Pleca locītavas dinamiskā stabilitāte sportā”.
Pleca locītava ar savu savdabīgo struktūru daudzus gadu desmitus ir saistījusi sporta zinātnieku uzmanību. Traumu gadījumi šajā locītavā tiek konstatēti biežāk nekā citās locītavās. Lai izvairītos no iespējamām traumām, pleca locītavas darbība ir pētīta un tās funkcija koriģēta daudzkārt dažādos veidos. Lai gan traumu profilaksei pievērsta uzmanība jau no pagājušā gadsimta 30. gadiem, tā nav kļuvusi mazāk aktuāla līdz pat šodienai. Jau P.J. Raša grāmatā „Kinezioloģija un lietišķā anatomija”, kas pirmoreiz izdota 1959. gadā, ir apkopota pagājušā gadsimta pirmās puses informācija gan par pleca anatomiskās uzbūves ietekmi uz glenohumerālās locītavas stabilitāti, gan norādīta pleca rotācijas manšeti veidojošo muskuļu sabalansētas darbības nozīme locītavas dinamiskās stabilitātes nodrošināšanā (Rasch P.J. 1989.). No tālākajiem pētījumiem, kas saistīti ar glenohumerālās locītavas traumu profilaksi un dinamiskās stabilitātes uzlabošanu, jāmin neiromuskulārās darbības sinhronizācijas pētījumi un priekšstati par muskuļu agonistu un antagonistu sabalansētu spēka realizāciju (Enoka R.M. 1998.). Divdesmitā gadsimta beigās un šā gadsimta sākumā, strauji attīstoties datorizētai mērīšanas tehnikai, aktualizējas pleca locītavas dinamiskās stabilitātes biomehānisko nosacījumu analīze. Šīm vajadzībām ir izveidoti datorizēti dinamometri, kuri ļauj mērīt visdažādāko kustību trajektorijas, kā arī kustības laika un spēka savstarpējos parametrus. Ir izveidoti ergometri dažāda rakstura fizisku slodžu dozēšanai. Šai sakarībā jāmin pētījumi par izokinētisko slodžu analīzi un to ietekmi uz locītavu dinamisko stabilitāti (Brown L.E. 2000.). Kaut arī šos pētījumus rekomendē izmantot praksē, pēdējo gadu sporta medicīnas literatūrā problēma par pleca locītavas paaugstināto traumatismu vēl joprojām ir aktuāla (Frontera W.R. 2003.). Acīmredzot praktiski gadsimta laikā šī problēma principiāli nav atrisināta. Jāatzīmē, ka pētniecība šajā jautājumā pamatā ir bijusi tikai par atsevišķu fizioloģisku, biomehānisku, anatomisku vai citu parciālu problēmu pietiekami dziļu un detalizētu izpēti, bet praktiski zinātniskajā literatūrā nav pētījumu par organisma kā vienotas sistēmas funkciju regulāciju un adaptāciju attiecībā uz kādu parciālas apakšsistēmas problēmu. Kompleksas pieejas trūkums organisma daudzo struktūru sinerģiskai analīzei - noteica darba tēmas izvēli: „Pleca locītavas dinamiskā stabilitāte sportā”.
Description
The Doctoral Thesis was developed at Latvian Academy of Sport Education during the years 1999-2009. Defence: at the public session of the Promotion Council of Sports Sciences on 3 July 2009 at 13.00 in the room 205., LASE (Brivibas gatve 333, Riga).
Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā no 1999. līdz 2009. gadam. Aizstāvēšana: Sporta zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2009. gada 3. jūlijā plkst. 13.00 Rīgā, Brīvības gatvē 333, 205. auditorijā.
Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā no 1999. līdz 2009. gadam. Aizstāvēšana: Sporta zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2009. gada 3. jūlijā plkst. 13.00 Rīgā, Brīvības gatvē 333, 205. auditorijā.
Keywords
Summary of the Doctoral Thesis, static and dynamic stability, torques, movement stereotype, functionally weak muscle, promocijas darba kopsavilkums, statiskā un dinamiskā stabilitāte, griezes momenti, kustību stereotips, funkcionāli vājš muskulis
Citation
Veseta, U. 2009. The Dynamic Stability of the Shoulder Joint in Sport: Summary of the Doctoral Thesis: Sub-Sector – Sports theory and history. Rīga: Latvian Academy of Sport Education. https://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2009-03_pdk-dts
Veseta, U. 2009. Pleca locītavas dinamiskā stabilitāte sportā: promocijas darba kopsavilkums: apakšnozare – sporta teorija un vēsture. Rīga: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. https://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2009-03_pdk-dts
Veseta, U. 2009. Pleca locītavas dinamiskā stabilitāte sportā: promocijas darba kopsavilkums: apakšnozare – sporta teorija un vēsture. Rīga: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. https://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2009-03_pdk-dts