Studējošo kvalifikācijas darbi
Permanent URI for this collection
Browse
Recent Submissions
Item Depresijas, trauksmes un stresa simptomātikas novērtējums treneriem pirms un pēc klasiskās muguras masāžas kursa(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Nikolajs Siļčonoks; Evita Jaure; Liepājas filiāle; Liepāja branchKvalifikācijas darba tēma: Depresijas, trauksmes un stresa simptomātikas novērtējums treneriem pirms un pēc klasiskās muguras masāžas kursa, darba autors – Nikolajs Siļčonoks. Treneru profesija ir viena no potenciāli neaizsargātākajām pret vairākiem psihoemocionālajiem traucējumiem. Pašreizējie pētījumi liecina, ka elites līmeņa treneri saskaras ar dažādiem sasniegumu, organizatoriskiem un personiskiem stresa faktoriem, kas var ietekmēt vai apdraudēt viņu garīgo veselību (Frost et al., 2023), ārpus elites konteksta treneri ir zem tāda paša spiediena (Santos, Costa, 2018). Stresu var definēt kā uztraukuma vai garīgās spriedzes stāvokli, ko izraisa sarežģīta situācija. Stress ir dabiska reakcija, kas mudina cilvēku risināt problēmas un draudus viņa dzīvē. Stresa situācijas var izraisīt vai saasināt garīgās veselības problēmas, visbiežāk trauksmi un depresiju (PVO, 2023). Ir dažādas prevencijas un pārvarēšanas metodes, kuras palīdz cilvēkam samazināt depresijas, trauksmes un stresa līmeni. Pētījumā autors vēlas noskaidrot, kā klasiskas muguras masāžas kurss var ietekmēt depresijas, trauksmes un stresa simptomātiku, un vai klasiskas muguras masāžu var izmantot kā alternatīvo pārvarēšanas metodi iepriekš minēto psihoemocionālo stāvokļu mazināšanai. Pētījuma mērķis: novērtēt depresijas, trauksmes un stresa simptomātikas izmaiņas treneriem pirms un pēc klasiskās muguras masāžas kursa. Pētījuma hipotēze: klasiskās muguras masāžas kurss mazina depresijas, trauksmes un stresa simptomātiku treneriem. Secinājums: kvalifikācijas darba hipotēze šajā pētījumā nav apstipinājusies, jo gan intervences, gan kontroles grupas uzrādīja ievērojamu simptomātikas samazinājumu, kā arī depresijas, trauksmes un stresa līmeņos nav statistiski nozīmīgu atšķirību starp intervences un kontroles grupu gan pirms, gan pēc intervences. Pētījuma dalībnieki ir 20 Liepājas sporta skolas treneri – 10 intervences un 10 kontroles grupā. Datu ieguvei izmantota autora veidota anketa un atjaunota aptauja DASS (Lovibond & Lovibond, 1995, adaptāciju latviešu valodā veica Ozoliņa, Mārtinsone, Perepjolkina, b.g.). Atslēgas vārdi: psihoemocionālie traucējumi, trauksme, depresija, stress, masāžas ietekme, stress darba vietā, ārstnieciskā masāža, stresa pārvarēšanas metodes.Item Masāžas iedarbība ceļa locītavas osteoartrīta sāpju mazināšanā un funkcionalitātes veicināšanā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Jolanta Gagaine; Dina Berloviene; Liepājas filiāle; Liepāja branchKvalifikācijas darba tēma: Masāžas iedarbība ceļa locītavas osteoartrīta sāpju mazināšanā un funkcionalitātes veicināšanā. Darbu izstrādāja RSU Liepājas filiāles veselības un sporta zinaātņu fakultātes studiju programmas “Ārstnieciskā masāža” 2. kursa studente Jolanta Gagaine. Osteoartrīts ir visizplatītākā artrīta forma. Artrīts ir vispārējs termins, kas apzīmē locītavu iekaisumu. Osteoartrīts var skart jebkuru locītavu, taču visbiežāk, tās ir ceļa un gūžas locītavas, tas skaidrojams ar pārmērīgu locītavas slodzi un dažādām traumām (Abramoff, 2020). Kvalifikācijas darbs sastāv no teorētiskās un pētnieciskās daļas. Teorētiskā daļa ietver zinātniskās literatūras izpēti par osteoartrītu, tā attīstības aspektiem un ārstnieciskās masāžas iedarbību uz osteoartrīta izraisītajiem simptomiem. Pētnieciskā daļa ietver anketēšanu pirms un pēc masāžas kursa, rezultātu novērtēšanu, interpretāciju un secinājumus. Pētījuma mērķis: Noskaidrot masāžas iedarbību sāpju mazināšanā un funkcionalitātes veicināšanā pacientēm ar ceļa locītavas osteoartrītu. Pētnieciskie uzdevumi: 1. Noskaidrot ceļa locītavas osteoartrīta radīto sāpju raksturu un ietekmi uz pētījuma dalībnieku funkcionalitāti. 2. Izvērtēt ceļa locītavas osteoartrīta radīto sāpju raksturu pēc masāžas kursa. 3. Novērtēt pētījuma dalībnieku funkcionalitātes izmaiņas pēc masāžas kursa. Hipotēze: Ārstnieciskā masāža mazina sāpes un uzlabo funkcionalitāti sievietēm ar ceļa locītavas osteoartrītu. Pētījuma instruments: KOOS aptauja par ceļa locītavu problēmām Dalībnieki: 10 sievietes, kurām diagnosticēts ceļa locītavas osteoartrīts Secinājumi: Ārstnieciskā masāža ir efektīva nefarmakoloģiska metode sāpju mazināšanai un funkcionalitātes veicināšanai sievietēm ar ceļa locītavas osteoartrītu. Masāža ir ieteicama kā papildinājums tradicionālajām ārstēšanas metodēm, jo tā uzlabo pacientu subjektīvās sajūtas un var veicināt dzīves kvalitātes uzlabošanos Atslēgas vārdi: ārstnieciskā masāža, ceļa locītavas osteoartrīts, apakšējās ekstremitātes masāža, sievietes. Pētnieciskais darbs sastāv no 1 tabulas, 8 attēliem un 11 pielikumiem. Lappušu skaits bez pielikumiem ir 34 lpp.Item Vidusskolēnu izpratne par pareizu stāju, pieredze un rīcība tās veidošanā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Zane Zveja; Gunta Bēta; Liepājas filiāle; Liepāja branchIzstrādātā kvalifikācijas darba tēma – ”Vidusskolēnu izpratne par pareizu stāju, pieredze un rīcība tās veidošanā”. Pasaulē arvien vairāk uzmanība tiek pievērsta tendencei, ka dzīvesveids paliek arvien mazkustīgāks, bērni kopš mazotnes sēžot un staigājot ieņem nepareizas pozas, kas negatīvi ietekmē mugurkaula un pareizas stājas veidošanos. Šādus pētījumus veikuši vairāki zinātnieki dažādās pasaules valstīs- Yang, et al.2020, Ļebeka E. Et al,2021 Li,et al.2022. Iepriekšminētie nosacījumi savukārt veicina muguras sāpju rašanos gan kakla, gan jostas daļās (Nejs M.F et al.,2014, Takahira et al.,2023). Kvalifikācijas darba mērķis ir noskaidrot vidusskolēnu izpratni par pareizas stājas nozīmi un rīcību tās veidošanā. Mērķa sasniegšanā izmantota kvantitatīvā pētīšanas metode, kā pētījuma instrumentu lietojot anketu. Pētījuma respondenti ir vidusskolas klašu skolēni. Kvalifikācijas darbs sastāv no divām daļām - literatūras apskata un pētnieciskās daļas. Literatūras apskata daļā apskatīti nepareizu stāju ietekmējoši faktori, stājas profilakse. Pētnieciskajā daļā atspoguļota pētījuma metode, pētījuma rezultāti, veikta to analīze, izstrādāti secinājumi. Pētījuma uzdevumos ietilpa noskaidrot vidusskolēnu izpratni par pareizu stāju, izvērtēt skolēnu rīcību pareizas stājas veidošanā, analizēt skolēnu pieredzi šajā jautājumā, kā arī salīdzināt iegūtos datus, ņemot vērā vidusskolēnu vecumu. Kvalifikācijas darbam izvirzītas divas hipotēzes, kuras, apkopojot un izanalizējot datus autores pieņemtajā punktu sistēmā, tiek apstiprinātas. Kvalifikācijas darba kopējais apjoms ir 41 lappuses, 33 attēli, 6 tabulas, 31 izmantoto informatīvo avotu saraksts, 4 pielikumi. Pēc autores domām, pētījumu savā darbā var izmantot skolu pedagogi, sporta treneri, fizioterapeiti, masieri u.c., pastiprināti pievēršot uzmanību jauniešu attieksmei pret stāju veidojošiem faktoriem.Item Studentu informētība par muguras lejas daļas sāpēm un rīcības pasākumi to mazināšanai(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Beate Mame; Gunta Bēta; Liepājas filiāle; Liepāja branchKvalifikācijas darbs ir izstrādāts par tēmu ‘’Studentu informētība par muguras lejas daļas sāpēm un rīcības pasākumi to mazināšanai’’. Kvalifikācijas darba mērķis ir noskaidrot studentu, vecumā no 18-35 gadiem informētību par muguras lejasdaļas sāpēm un rīcību to mazināšanai. Pētījuma mērķis ir noskaidrot studentu, vecumā no 18 – 35 gadiem, informētību par muguras lejasdaļas sāpēm un rīcību to mazināšanā. Lai apstiprinātu pētījuma hipotēzi izvirzīti uzdevumi : 1. Noskaidrot studentu informētību par muguras lejasdaļas sāpēm. 2. Noskaidrot studentu rīcību muguras lejasdaļas sāpju mazināšanā, ietverot ārstniecisko masāžu. 3. Salīdzināt studentu informētību un rīcību, ņemot vērā muguras lejasdaļas sāpju ilgumu (1. grupa līdz 6 nedēļām, 2. grupa No 6 līdz 12 nedēļām, 3. grupa ilgāk par 12 nedēļām ). Kvalifikācijas darbs sastāv no ievada, divām teorijas daļām, kuras pamatotas uz zinātnisko literatūru. Darba kopējais apjoms ir 37 lappuses, attēlu skaits ir 33 attēli. Izmantotās literatūras avotu skaits ir 31. Datu iegūšanai izmantota autores veidota anketa, analizētas 140 respondentu anketas un secināts, ka izvirzītās hipotēzes apstiprinās. 1. Hipotēze - Studenti vecumā no 18-35 gadiem ir informēti par muguras lejasdaļas sāpju veidojošiem faktoriem ir pierādīta, jo 73 % respondenti ir informēti par muguras lejas daļas sāpju veidojošiem faktoriem, kas atbilst labai informētības pakāpei. 2. Hipotēze - Rīcības pasākumi studentiem muguras lejas daļas sāpju mazināšanā ir atšķirīgi - pierādīta, jo respondenti ar ilgākām muguras lejas daļas sāpēm ergonomikas pasākumus ievēro mazāk, kā arī atšķirīgas ir ārstēšanās pieejas.Item Miega kvalitātes izmaiņas pēc aromterapijas masāžas kursa(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Paula Lūcija Agloniete; Dita Role; Liepājas filiāle; Liepāja branchSlikta miega kvalitāte var kavēt spēju mācīties kā arī atmiņu, un tām abām ir būtiska nozīme cilvēka kognitīvajās spējās. Miegs veicina kognitīvo elastību problēmu risināšanā, palīdz integrēt jaunu informāciju un stimulē asociācijas, kuras veidojam balstoties uz atmiņu. Miega traucējumi mazina spēju loģiski spriest un noturēt uzmanību. Kvalitatīvs miegs pirms mācīšanās atvieglo jaunu zināšanu apguvi, savukārt slikts miegs pirms jaunu iemaņu apgūšanas var mazināt kvalitatīvu zināšanu pilnveidi. Proti, miega zudums mazina spēju saglabāt atmiņā jaunu pieredzi, un miega trūkums kavē emocionāla satura atmiņu veidošanos. Turklāt miegs pēc mācīšanās veicina galvenos nervu procesus, kas nepieciešami atmiņas nostiprināšanai. (Dutcher et.al., 2021) Aromterapija ir papildinošās un alternatīvās medicīnas terapija, ko labi pieņem ne tikai pacienti ar progresējošām slimībām, bet arī viņu aprūpētāji. Aromterapija tiek praktizēta daudzās kultūrās un sabiedrībās, bieži vien kopā ar tradicionālo medicīnu. (Khamis, 2023) Kvalifikācijas darba mērķis ir salīdzināt miega kvalitātes izmaiņas pirms un pēc aromterapijas masāžas kursa. Kvalifikācijas darba uzdevumi ir atrast un apkopot pētījumus par miega traucējumiem un to sekām, masāžas ietekmi uz cilvēka veselību un aromterapijas ietekmi uz cilvēka veselību, kā arī veikt pētījuma praktisko daļu, kurā salīdzināt miega kvalitātes izmaiņas pirms un pēc aromterapijas masāžas kursa. Kvalifikācijas darba jautājums ir vai aromterapijas masāža var palīdzēt uzlabot miega kvalitāti. Pamatojoties uz valifikācijas darba rezultātiem, tiek secināts, ka pateicoties aromterapijas masāžai ir ievērojami uzlabojusies miega kvalitāte, kā arī pateicoties labākam nakts miegam, pētījuma dalībnieki ievērojami veiksmīgāk spēj koncentrēties ikdienas pienākumiem. Atbildot uz pētījuma jautājumu, var secināt, ka aromterapijas masāža uzlabo miega kvalitāti. Kvalifikācijas darbs sastāv no 29 lappusēm, iekļauti 12 attēli, 1 tabula un pievienoti 5 pielikumi.Item Laikmetīgās dejas dejotāju fiziskās pašsajūtas izmaiņas pirms un pēc apakšējo ekstremitāšu masāžas(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Dana Dombrovska; Dita Role; Liepājas filiāle; Liepāja branchKvalifikācijas darba nosaukums: Laikmetīgās dejas dejotāju fiziskās pašsajūtas izmaiņas pirms un pēc apakšējo ekstremitāšu masāžas. Laikmetīgās dejas ir deju stils, kas raksturo vairāku deju žanru elementus, piemēram, moderno, džezs, lirisko un klasisko baletu ( Cunningham, 1950). 20-80% profesionāli dejotāji savas karjeras laikā gūst vismaz vienu muskuļu un skeleta sistēmas bojājumu. Vismaz vienreiz gadā laikmetīgās dejas dejotāji savainojas ar muskuļu traumām, ko izraisa pārslodze, samazināta atpūta, kā arī muskuļu neiesildīšana. Šie visi faktori var izraisīt hroniskas sāpes un pārmērīgas traumas ( Winder, 2020). Vairāk, kā 77% traumas dejotājiem rodas apakšējo ekstremitāšu, kas izraisa nepatīkamas blakusparādības ( Hentis, 2020). Piemēram, kā slikta fiziskā pašsajūta, sāpes neciešamas, slikta emocionālā pašsajūta. Jānorāda, ka arī Latvijā laikmetīgās dejas dejotājas saskaras ar apakšējo ekstremitāšu traumām. Ar masāžas palīdzību var efektīvi un droši samazināt muskuļu saspringumu, audu tūsku un uzlabot fizisko pašsajūtu ( Galloway, 2004). Izejot no informācijas, kas ir pieejama, kvalifikācijas darba autoram, radās interese pētīt vairāk par dejotājas fizisko pašsajūtas ietekmi uz apakšējās ekstremitāšu masāžas. Pētījuma mērķis ir noskaidrot laikmetīgās dejas dejotāju fizisko pašsajūtu pirms un pēc apakšējo ekstremitāšu masāžas. Pētījuma hipotēze ir laikmetīgās dejas dejotāju fiziskā pašsajūta uzlabojas pēc apakšējo ekstremitāšu masāžas. Pētījuma dalībnieki ir 10 sievietes no laikmetīgās deju studijas X, vecumā no 19 gadiem līdz 27 gadiem. Pētījuma instrumenti ir darba autora izstrādāta 1 anketa, kuru izmanto pirms masāžas kursa un pēc masāžas kursa un apakšējās ekstremitāšu masāžas plāns- protokols. Pētnieciskie uzdevumi ir noskaidrot dejotāju fizisko pašsajūtu pirms apakšējo ekstremitāšu masāžas. Noskaidrot dejotāju fizisko pašsajūtu pēc apakšējo ekstremitāšu masāžas. Un salīdzināt dejotāju fizisko pašsajūtu pirms un pēc apakšējo ekstremitāšu masāžas. Pētījuma secinājumi: Laikmetīgās dejas dejotāju fiziskā pašsajūta pēc apakšējo ekstremitāšu masāžas uzlabojās. 80% no dalībniekiem atzīst, kad masāža būtu jāieskaita dejotāju rutīnā. Kvalifikācijas darbs sastāv no 45 lapaspusēm un 18 attēliem.Item Ģimenes ārstu viedokli veidojošie faktori par ārstniecisko masāžu pacientu veselības uzlabošanā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Agnese Tubīna; Inga Petermane; Liepājas filiāle; Liepāja branchDarba autore: Agnese Tubīna Kvalifikācijas darbs: “Ģimenes ārstu viedokli veidojošie faktori par ārstniecisko masāžu pacientu veselības uzlabošanā” Pētījuma mērķis: Noskaidrot ģimenes ārstu viedokli veidojošos faktorus par ārstniecisko masāžu pacientu veselības uzlabošanā. Sabiedrībā cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā ārstnieciskās masāžas izmantošana ir augsta (Ostermaier, Barth un Linde, 2020). Ņemot vērā, ka ģimenes ārsts, visbiežāk, ir pirmais speciālists, ar kuru sabiedrība konsultējas dažādos veselības jautājumos, ģimenes ārsta profesionālais viedoklis ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē pacientu turpmāko atveseļošanās procesu (Voelter-Mahlknecht, et al., 2017). Pētījuma metode: Kvalitatīvs fenomenoloģisks pētījums. Pētījuma respondenti: 10 praktizējoši ģimenes ārsti. Galvenie secinājumi: Galvenie ģimenes ārstu viedokļa veidojošie faktori par ārstniecisko masāžu pacientu veselības uzlabošanā ir pacientu ieinteresētība par ārstniecisko masāžu, pacientu atsauksmes par iegūtajiem rezultātiem pēc tās apmeklējuma, kā arī ģimenes ārstu personīgā pārliecība savās zināšanās par ārstniecisko masāžu, kuras balstās uz iegūtās pieredzes pamata. Pētījuma darba struktūra: 1. Primārās veselības aprūpes sistēma; 2. Ārstnieciskā masāža veselības uzlabošanai; 3. Pētījuma metode; 4. Pētījuma rezultāti; 5. Rezultātu interpretācija. Atslēgas vārdi: Ārstnieciskā masāža, ģimenes ārsts, viedoklis, faktori.Item Sieviešu viedoklis par dzemdes kakla vēža skrīningu un atsaucību ietekmējoši faktori(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Rūta Steķe; Evita Jaure; Liepājas filiāle; Liepāja branchPētījuma ,,Sieviešu viedoklis par dzemdes kakla vēža skrīningu un atsaucību ietekmējoši faktori” mērķis bija noskaidrot sieviešu viedokli par dzemdes kakla vēža skrīningu un atsaucību ietekmējošos faktorus. Latvijā dzemdes kakla vēzis ir otrs biežāk sastopamais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam un trešais izplatītākais vēža izraisītas nāves cēlonis sievietēm pēc krūts un plaušu vēža. Dzemdes kakla vēzis tiek uzskatīts par gandrīz pilnībā novēršamu, ja tiek veikti efektīvi primārie un sekundārie profilakses pasākumi - vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) un skrīnings Literatūras apskatā iztirzāta dzemdes kakla vēža epidemioloģija, saslimšanas norise, apskatīti būtiskākie aspekti skrīninga programmas īstenošanā. Pētījums veikts izmantojot anonīmu aptauju un kvantitatīvu pieeju. Noskaidrots valsts apmaksātā vēža skrīninga programmā iekļauto Latvijas sieviešu vecumā no 25 – 67 gadiem viedoklis par dzemdes kakla vēža skrīningu un atsaucību ietekmējoši faktori. Tika iegūtas 270 respondentu anketas. Kopumā sieviešu attieksme pret dzemdes kakla vēža skrīningu ir pozitīva. Visām sieviešu atsaucību ietekmējošām faktoru grupām ir vienāda vidēja negatīva ietekme. Prevalējošie sieviešu atsaucību pozitīvi ietekmējošie faktori dzemdes kakla vēža skrīningam ir regulāra sadarbība ar ģimenes ārstu, kompetentas informācijas saņemšana no veselības aprūpes speciālistiem, ginekologa pieejamība, skaidrojošais un izglītojošais darbs par skrīninga nepieciešamību un procedūras norisi. Kvalifikācijas darbs sastāv no teorētiskās un pētnieciskās daļas. Teorētiskās daļas pirmā punktā tiek apskatīts dzemdes kakla vēža raksturojums, sīkāk pievēršoties epidemioloģijai un saslimšanas norisei. Otrā punktā apskatīti dzemdes kakla vēža skrīninga programmas īstenošanas aspekti – organizācija un pilnveidošana, sieviešu attieksme. Pētnieciskā daļa ietver pētījuma metodes aprakstu, pētījuma rezultātus, rezultātu interpretāciju un secinājumus. Pētījumā rezultāti apspoguļoti 13 attēlos. Kopējais darba apjoms ir 37 lpp. Kvalifikācijas darbā izmantoti 42 literatūras avoti, pievienoti 5 pielikumi. Atslēgas vārdi: dzemdes kakla vēzis; agrīna vēža atklāšana; dzemdes kakla skrīnings, sabiedrības veselība.Item Liepājas iedzīvotāju attieksme un zināšanas par automatizētā ārējā defibrilatora pielietošanu pirmās palīdzības sniegšanā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Toms Jūrmalis; Evita Jaure; Liepājas filiāle; Liepāja branchPētījuma ,,Liepājas iedzīvotāju attieksme un zināšanas par automatizētā ārējā defibrilatora pielietošanu pirmās palīdzības sniegšanā” mērķis bija noskaidrot Liepājas iedzīvotāju attieksmi un zināšanas par automatizētā ārējā defibrilatora (AĀD) pielietošanu pirmās palīdzības sniegšanā. Pēkšņa sirdsdarbības apstāšanās ir nozīmīga globāla sabiedrības veselības problēma ar sliktiem izdzīvošanas rezultātiem. Jebkurā valstī veiksmīgu šādu pacienta glābšanu nodrošina ārkārtas reaģēšanas sistēmu aktivizēšana un blakus esošo cilvēku spēja uzsākt atdzīvināšanas pasākumus. Ātra defibrilācija, kas veikta 3–5 minūšu laikā pēc sirds apstāšanās, var nodrošināt 50–70% izdzīvošanu. Literatūras apskatā iztirzāta pēkšņas sirdsdarbības apstāšanās sastopamība, cēloņi, riska faktori, AĀD lietošanas indikācijas un nozīme pirmās palīdzības sniegšanā, kā arī publiskās pieejas AĀD programmas īstenošanu ietekmējošie stratēģiskie, materiāli tehniskie, cilvēciskie un ar apmācību saistītie faktori. Pētījums veikts izmantojot anonīmu aptauju un kvantitatīvu pieeju. Tika noskaidrota un salīdzināta Liepājas iedzīvotāju darbspējas virs darbspējas vecumā attieksme un zināšanas par automatizētā ārējā defibrilatora pielietošanu pirmās palīdzības sniegšanā. Tika iegūtas un analizētas 268 respondentu anketas, rezultātā konstatēts, ka Liepājas iedzīvotāju attieksme ir pārliecinoši pozitīva, taču nav pietiekamu zināšanu par AAD lietošanu pirmās palīdzības sniegšanā. To ietekmē par pieciem gadiem un vēl agrāk apmeklētie pirmās palīdzības kursi, jaunas informācijas un praktiskās pieredzes trūkums, šaubas un bailes. Liepājas iedzīvotājiem ir zems zināšanu un gatavības pielietot AĀD pašnovērtējums, tāpēc nepieciešams sniegt informāciju par AĀD, motivēt apmeklēt pirmās palīdzības kursus, lai apgūtu jaunas zināšanas un iegūtu pārliecību lietot AĀD atdzīvināšanas pasākumos. Kvalifikācijas darbs sastāv no teorētiskās un pētnieciskās daļas. Teorētiskās daļas trīs punktos apskatīta pēkšņas sirdsdarbības apstāšanās epidemioloģija, AĀD pielietošana pirmās palīdzības sniegšanā un publiskās pieejas AĀD programmas īstenošanu ietekmējošie faktori. Pētnieciskā daļa ietver pētījuma metodes aprakstu, pētījuma rezultātus, rezultātu interpretāciju un secinājumus. Pētījumā rezultāti apspoguļoti 12 attēlos un 3 tabulās. Kopējais darba apjoms ir 35 lpp. Kvalifikācijas darbā izmantoti 39 literatūras avoti, pievienoti 3 pielikumi. Atslēgvārdi - sirds apstāšanās ārpus slimnīcas, automātiskais ārējais defibrilators; AED lietošana, reanimācija, atdzīvināšanas algoritmi, veselības aprūpes kvalitāteItem Liepājas pilsētas iedzīvotāju līdzdalība primārajā un sekundārajā onkoloģisko slimību profilaksē(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Tatjana Vasiļjeva; Rigonda Kalna; Liepājas filiāle; Liepāja branchOnkoloģisko slimību agrīna atklāšana ir svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgu ārstēšanu. Kopš 2017. gada agrīni atklāto onkoloģisko slimību īpatsvars nepieaug. Slimību agrīni var diagnosticēt, regulāri veicot ikgadējās profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta un veicot skrīningu (Veselības minisrtija, 2023).No 2017. līdz 2021. gadam profilaktisko pārbaudi pie ģimenes ārsta veica vidēji 14 % . Kritiski nepietiekamu sabiedrības dalību skrīningā apliecina tas, ka tikai neliela daļa pacientu, kuriem atklāta onkoloģiska slimība, iepriekš ir veikuši skrīningu, īpatsvaram mainoties robežās no 2 % prostatas, 20% zarnu vēža, 32% krūts vēža līdz 40 % dzemdes kakla vēža gadījumā(LRVK, 2023).Item Veselības aprūpes problēmas pacientiem ar adipozitāti Latvijas slimnīcu intensīvās terapijas nodaļās(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Deivids Riekstiņš; Dita Role; Liepājas filiāle; Liepāja branchAnotācija RSU studiju programmas “Ārsta palīgs” studenta Deivida Riekstiņa kvalifikācijas darbs “Veselības aprūpes problēmas pacientiem ar adipozitāti Latvijas slimnīcu intensīvās terapijas nodaļās”. Pētījuma mērķis: Noskaidrot biežākās aprūpes problēmas ar kādiem saskarās intensīvās terapijas personāls Latvijas slimnīcās. Pētījuma uzdevumi: Noskaidrot pētījuma dalībnieku viedokli par adipozu pacientu aprūpi, pētījuma dalībnieku ieteikumus adipozu pacientu aprūpē, adipozu pacientu aprūpes problēmas dažādās intensīvās terapijas nodaļās Latvijā un salīdzināt adipozu pacientu aprūpes problēmas dažādās intensīvās terapijas nodaļās Latvijā. Pētījuma metode: Kvalitatīvs, fenomenoloģiskā dizaina pētījums ar interviju. Pētījumā brīvprātīgi piedalījās 17 respondenti, kas strādā intensīvās terapijas nodaļās Latvijā. Pētījuma dalībnieki tika intervēti slimnīcu telpās. Intervijas tika ierakstītas ar diktofonu. Kvalifikācijas darbs sastāv no teorētiskās daļas un praktiskās daļas. Kvalifikācijas darba teorētiskajā daļa ir aprakstīta adipozitāte kā slimība un intensīvās terapijas nodaļas izaicinājumi un risinājumi, aprūpējot adipozus. Veicot pētījumu tika secināts, ka visbiežākās problēmas adipozu pacientu aprūpē ir izsutumi ādas krokās, starpenes higiēna un pacienta transportēšana no vienas gultas uz otru. Adipozu pacientu stacionēšanas biežums intensīvās terapijas nodaļa ir liels. Nepieciešami vairāki uzlabojumi, lai nodrošinātu optimāli aprūpi adipoziem pacientiem. Kvalifikācijas darbu veido 6 daļas, 6 secinājumi. Darba apjoms ir 78 lapaspuses. Iekļauta 1 tabula, 1 attēls un 17 tanskribētās intervijās. Izmantotas literatūras un avotu sarakstā ietverti 34 avoti angļu valodā. Atslēgas vārdi – adipozitāte, intensīvās terapijas nodaļa, aprūpes problēmas.Item Vecāku zināšanas un prakse drudža pārvaldībā zīdaiņa vecuma posma bērniem(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Alise Zaremba; Gunta Bēta; Liepājas filiāle; Liepāja branchKvalifikācijas darba tēma “Vecāku zināšanas un prakse drudža pārvaldībā zīdaiņa vecuma posma bērniem” izvēlēta, jo neskatoties uz to, ka ir pieejama informācija par pareizu temperatūras mērīšanu, drudža noteikšanu, bērna novērtēšanu un pretdrudža medikamentu lietošanu, pētījumi liecina, ka bērnu vecāku zināšanas un prakse par drudža ārstēšanu bērniem, bieži ievērojami atšķiras no vadlīnijām. Bērnu vecākiem ir vajadzīga uzticama un uz pierādījumiem balstīta informācija par bērnu aprūpi, kuriem ir drudzis. Pētījuma mērķis ir izanalizēt, kādas ir vecāku zināšanas un prakse drudža pārvaldībā zīdaiņu vecuma posma bērniem. Lai daudzpusīgi analizētu pētījuma mērķi, izvirzītas trīs hipotēzes: 1. Vecāku zināšanas drudža pārvaldībā zīdaiņu vecuma posma bērniem ir pietiekamas. 2. Vecāku prakse drudža pārvaldībā zīdaiņu vecuma posma bērniem ir atšķirīga. 3. Zināšanas un prakse drudža pārvaldībā zīdaiņu vecuma posma bērniem ir augstākas vecākiem ar augstāku izglītības līmeni un vecākiem, kuru ģimenē ir vairāk kā viens bērns. Pētījuma dalībnieki. Kopumā pētījumā piedalās 1433 respondenti, kas atbilst visiem iekļaušanas kritērijiem. Datu iegūšanas metode. Datu iegūšanas metode ir autores veidota anketa vecākiem, kuriem ir zīdaiņu vecuma posma bērni, kura sastāv no 25 jautājumiem. Pētījumā noskaidrots, ka vecāku zināšanas drudža pārvaldībā zīdaiņu vecuma posma bērniem ir labas, kā arī no iegūtajiem rezultātiem secināts, ka pastāv gan līdzīgas tendences drudža pārvaldībā, gan atšķirīgas rīcības tendences, īpaši medikamentu lietošanā. Rezultāti parāda, ka vairums vecāku pēc medicīniskās palīdzības griežas, ja zīdainim parādās drudža blaknes, bet daļa vecāku pēc medicīniskās palīdzības griežas arī tad, ja zīdainim ir drudzis neatkarīgi no tā, cik augsta ir temperatūra. Autores pētījums pierāda, ka nepastāv statistiski nozīmīgas atšķirības vecāku zināšanās starp vecāku izglītību vai bērnu skaitu ģimenē. Darbs novērtējams, kā ieguldījums vecāku zināšanu un prakses uzlabošanā drudža pārvaldībā zīdaiņu vecuma posma bērniem. Kvalifikācijas darba apjoms: 38 lappuses, 8 attēli, 10 tabulas, 31 literatūras avots, 3 pielikumi; Valoda: Latviešu; Atslēgvārdi: Drudzis, zīdainis, zināšanas, prakse, drudža pārvaldība.Item Elektronisko cigarešu lietošanas paradumi sievietēm(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Santa Liepniece-Liepiņa; Evita Jaure; Liepājas filiāle; Liepāja branchPētījuma autores Santa Liepnieces-Liepiņas kvalifikācijas darbam „Elektronisko cigarešu lietošanas paradumi sievietēm” mērķis ir noskaidrot elektronisko cigarešu lietošanas paradumus sievietēm. Reproduktīvā vecuma sieviešu vidū pieaug elektronisko cigarešu (e-cigarešu) un citu nikotīnu saturošu produktu lietošana. Šo produktu īstermiņa un ilgtermiņa ietekme gan uz māti, gan augli nav zināma.(Grīnberga, 2022) Kvalifikācijas darbam „Elektronisko cigarešu lietošanas paradumi sievietēm” pētījums veikts izmantojot Latvijas sociālos tīklus - Facebook, Twiter, Instagram. Anketa izveidota elektroniski, platformā visidati.lv Pētījuma jautājums: Kādi ir elektronisko cigarešu lietošanas paradumi sievietēm? Kā pētniecības instruments ir izmantota autores izstrādāta – anketa. Pētījuma veikšanai pielietota kvantitatīvā metode. Galvenie pētījuma rezultāti: Ir noteikti Latvijas sieviešu elektronisko cigarešu lietošanas paradumi. Būtiskākie secinājumi: Balstoties uz aptaujā iegūtajiem datiem var secināt, ka aizvien agrākā vecumā jaunietes sāk lietot elektroniskās cigaretes, līdz 18 gadu vecumam jau sešpadsmit respondentes bija sākušas lietot elektroniskās cigaretes. Pētījuma rezultāti praktiski pielietojami, pacientu un sabiedrības informētībai par potenciālajiem nevēlamajiem elektronisko cigarešu efektiem un lietošanas paradumiem.Item Uztura bagātinātāju lietošanas paradumi Liepājas pilsētas iedzīvotājiem(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Irina Koroļonoka; Dita Role; Liepājas filiāle; Liepāja branchKvalifikācijas darba tēma ir „Uztura bagātinātāju lietošanas paradumi Liepājas pilsētas iedzīvotāju vidu”. Izvēlētā tēma ir aktuāla, jo pēdējā desmitgadē ir ievērojami palielinājusies uztura bagātinātāju ražošana, kā arī patēriņš. Lai gan tiek uzskatīts, ka palielināta uztura bagātinātāju uzņemšana sniedz labumu veselībai, pārmērīgs patēriņš var radīt lielāku vitamīnu un minerālvielu daudzumu, ko organisms var nepanest. Rezultātā to lietotāji tiek pakļauti veselības apdraudējumiem pārmērīga uztura bagātinātāju patēriņa dēļ. Problēma kļūst nopietnāka, ja cilvēki lieto šos uztura bagātinātājus paši pēc saviem ieskatiem, bez ieteikumiem no medicīnas personāla, kas savukārt balstīti uz analīžu rezultātiem (Dickinson, MacKay, 2014). Pētāmā problēma saistīta ar to, ka kopumā uztura bagātinātāju lietotāji tiecas pēc labsajūtas un apzināti pieņem dažādus dzīvesveida ieradumus, kas, viņuprāt, veicina veselīgu dzīvesveidu. Cilvēku nezināšana par uztura pamatprincipiem lielu daļu iedzīvotāju ir novedusi pie nesabalansēta uztura, kurā ir daudz kaloriju un tauku, bet maz olbaltumvielu, vitamīnu un minerālvielu (Kourkouta et al., 2016). Pētījumā tiks noskaidroti uztura bagātinātāju lietošanas paradumi Liepājas iedzīvotāju vidū, kā arī kurš dzimums uztura bagātinātājus lieto biežāk – vīrieši vai sievietes. Pētījuma mērķis ir noskaidrot uztura bagātinātāju lietošanas paradumus Liepājas iedzīvotāju vidū. Pētījuma uzdevumi - noskaidrot uztura bagātinātāju lietošanas paradumus sieviešu vidū, noskaidrot uztura bagātinātājus lietošanas paradumus vīriešu vidū, salīdzināt uztura bagātinātāju lietošanas paradumus starp sievietēm un vīriešiem. Kvalifikācijas darba hipotēze ir pierādīta - uztura bagātinātājus biežāk lieto sievietes nevis vīrieši (regulāri uztura bagātinātājus lieto 37% sievietes un 18% vīrieši). Galvenie secinājumi: vairākums vīriešu (43%) uztura bagātinātājus lieto pēc konsultēšanās ar ģimenes ārstu (sievietēm šis rādītājs bija zemāks – 33%), bet vairums sieviešu (40%) uztura bagātinātājus lieto pēc saviem ieskatiem. Gan vīrieši, gan sievietes visbiežāk uztura bagātinātājus lieto, lai uzlabotu vispārējo veselību, labsajūtu. Aptaujā noskaidrojās, ka Liepājā sievietes regulāri no uztura bagātinātājiem lieto melatonīnu, glikozamīnu, kompleksos vitamīnus, krila eļļu, savukārt vīrieši regulāri lieto proteīnu un kompleksos vitamīnus. Kvalifikācijas darbs uzrakstīts uz 31 lpp, tas ietver 11 attēlus, 1 tabulu, izmantoti 33 literatūras avoti un pievienoti 2 pielikumi.Item Grūtnieču zināšanas par fizisko aktivitāti un veselības ieguvumiem grūtniecības laikā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Linda Karolīna Bunka; Rigonda Kalna; Liepājas filiāle; Liepāja branchKvalifikācijas darba tēma: “Grūtnieču zināšanas par fizisko aktivitāti un veselības ieguvumiem grūtniecības laikā.” Pētījuma aktualitāte: Šī tēma ir aktuāla, jo tā atbilst globālajām veselības tendencēm un ieteikumiem. Pasaules Veselības organizācija (PVO) un citas veselības organizācijas iesaka vismaz 150 minūtes vidējas intensitātes fizisko aktivitāšu nedēļā, lai uzlabotu veselību un samazinātu riskus. Grūtniecēm šīs vadlīnijas ir īpaši būtiskas, jo tās palīdz nodrošināt veselīgu grūtniecības gaitu un pozitīvu dzemdību iznākumu. Mūsdienās, kad dzīvesveids bieži ir mazkustīgs, un sabiedrībā dominē nepareizi priekšstati par grūtnieču fizisko aktivitāti, ir svarīgi saprast, kā fiziskā aktivitāte var pozitīvi ietekmēt grūtniecības gaitu, dzemdības un pēcdzemdību periodu. (Grīnberga, 2021) Pētījuma mērķis: Noskaidrot grūtnieču zināšanas par fizisko aktivitāti un veselības ieguvumiem grūtniecības laikā. Pētījuma hipotēze: Viszemākās zināšanas ir grūtniecēm vecuma grupā no 18-25 gadiem un tām kurām ir pirmā grūtniecība. Pētījuma metode: Kvantitatīva. Šī metode atļauj iegūt rezultātus īsākā laika periodā, kā arī ir iespējams tos apkopot gan skaitliski, gan tabulās, gan diagrammās. Pētījuma dalībnieki: Grūtnieces, kuras dzīvo Liepājā. Secinājumi: Ir svarīgi nodrošināt organizētas nodarbības grūtniecēm, kas ir viegli pieejamas un piemērotas dažādiem fiziskās sagatavotības līmeņiem. Nodarbības palīdz veicināt aktīvu dzīvesveidu. Arī atbalsta grupas jaunajām māmiņām ir noderīgas, lai dalītos pieredzē un uzzinātu par drošām un ieteicamām fiziskajām aktivitātēm grūtniecības laikā. Ir jānodrošina viegli pieejama un saprotama informācija par fizisko aktivitāšu ieguvumiem un drošību grūtniecības laikā, piemēram, jauno māmiņu grupās, interneta resursos kā arī medicīnas personu kabinetos. Literatūras avotu izvēles metode un kritēriji: Laika periodā no 2023. gada 22.oktobra līdz 2024. gada 5. maijam tika atlasīti 26 literatūras avoti. Izmantotās literatūras avoti atlasīti ņemot vērā to aktualitāti un atbilstību izvēlētajam kvalifikācijas darba tēmai. Pētījumā izmantotas interneta datubāzes kā Pubmed, SPKC, BMJ, MDPI, u.c.Item Liepājas iedzīvotāju pieredze elektroskūteru lietošanā un traumu analīze(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Megija Freimane; Alda Dzērve; Liepājas filiāle; Liepāja branchDarba autors: Megija Freimane Tēma: Liepājas iedzīvotāju pieredze elektroskūteru lietošanā un traumu analīze. Mērķis: Noskaidrot Liepājas iedzīvotāju pieredzi elektroskūtera lietošanā un veikt traumu analīzi. Pētījuma jautājums: Kāda ir Liepājas iedzīvotāju pieredze elektroskūteru lietošanā ? Kādas ir raksturīgākās traumas saistībā ar elektroskūteriem? Pētījuma metode: Kvantitatīvs neeksperimentāls salīdzinošs šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma rezultāti un secinājumi: Pētījuma rezultāti par elektroskūteru lietotājiem un tiem, kuri nelieto šos transportlīdzekļus, atklāj atšķirības gan traumu klātbūtnē, gan to veidos. Analizējot datus, redzams, ka respondenti, kuri izmanto elektroskūteri, parasti ir jaunāki (vidējais vecums ap 29,23 gadiem), nekā tie, kuri tos neizmanto (vidējais vecums ap 34,10 gadiem). Šī atšķirība liecina, ka elektroskūteru lietošana var būt populāra starp jaunākiem respondentiem, bet vecāka gadagājuma respondentu vidū tā nav tik izplatīta. Turklāt salīdzinot abu respondentu grupu rezultātus, redzams, ka lielākā daļa respondentu abās grupās uzskata, ka ir nepieciešams ieviest vecuma ierobežojumu elektroskūteru lietošanai. Gan tie respondenti, kuri lieto, gan tie, kuri nelieto elektroskūteri, vairāk nekā pusei sieviešu un vairāk nekā trešdaļai vīriešu šī ideja šķiet atbilstoša. Tas norāda uz kopēju viedokli par drošības jautājumiem un nepieciešamību aizsargāt gan elektroskūteru lietotājus, gan citus iedzīvotājus. Salīdzinot sievietes, kuras lieto elektroskūterus, ar sievietēm, kuras neizmanto šo transportlīdzekli, redzama tendence, ka elektroskūteru lietotājas ir piesardzīgākas attiecībā uz telefona izmantošanu brauciena laikā. Savukārt vīrieši, kuri neizmanto elektroskūterus, izrāda lielāku uzmanību citiem transporta līdzekļiem, salīdzinot ar vīriešiem, kuri lieto elektroskūterus, kas var liecināt par to, ka šīs grupas varētu būt pakļautas dažādiem riskiem attiecībā uz braukšanas drošību. Visbeidzot, salīdzinot abas respondentu grupas, ir redzama atšķirība attiecībā uz traumu iegūšanu un ārstēšanu. Lietotājiem, kuri izmanto elektroskūterus, vairumam nav ziņu par traumām, bet ir arī gadījumi, kad pēc traumām nav saņemta ilgstoša slimnīcas ārstēšana. No otras puses, tie, kuri nelieto elektroskūterus, galvenokārt nav ziņojuši par traumām, bet ir neliels skaits, kas pēc traumām ir saņēmuši slimnīcas ārstēšanu.Item Izglītības iestāžu darbinieku zināšanas par aizrīšanos, pirmo palīdzību un preventīviem pasākumiem pirmsskolas vecuma bērniem(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Monika Čelsija Rozentāle; Rigonda Kalna; Liepājas filiāle; Liepāja branchPētījuma mērķis: Noskaidrot Liepājas pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku zināšanas par aizrīšanos, pirmo palīdzību un preventīviem pasākumiem pirmsskolas vecuma bērniem pēc darbinieku darba stāža. Pētījuma hipotēze: Pirmsskolas izglītības iestādes darbiniekiem ar lielāku darba stāžu ir augstāks zināšanu līmenis par aizrīšanos, pirmo palīdzību un preventīviem pasākumiem. Tēmas aktualitāte: Pirmsskolas vecuma bērni ir īpaši pakļauti aizrīšanās riskam, jo viņu dabiskā izpētes tieksme bieži noved pie nelielu priekšmetu ievietošanas mutē. Ņemot vērā šo faktu pirmsskolas izglītības darbinieku laba sagatavotība un zināšanas par pareizu rīcību aizrīšanās gadījumā ir izšķiroša, lai novērstu potenciāli bīstamas situācijas. Tādēļ šis pētījums ir aktuāls, jo tas palīdz identificēt zināšanu trūkumus un veicināt to uzlabošanu. (Gemechu Ganfure,2018) Pētījuma uzdevumi: 1. Noskaidrot izglītības iestāžu darbinieku zināšanas par aizrīšanos pirmsskolas vecuma bērniem. 2. Noskaidrot darbinieku zināšanas par pirmo palīdzību, aizrīšanos un preventīviem pasākumiem. 3. Salīdzināt pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku zināšanas par aizrīšanos, pirmo palīdzību un preventīviem pasākumiem pēc darbinieka stāža izglītības iestādē. Pētījuma metode: Kvantitatīvs neeksperimentāls salīdzinošs šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma ietvaros respondenti tiks anketēti vienu reizi un no iegūtajiem datiem tika izdarīti secinājumi. Pētījumā tika iekļauti jautājumi, kas ļāva novērtēt darbinieku zināšanas par aizrīšanos, pirmo palīdzību un preventīviem pasākumiem. Tāpat tika analizēta pirmās palīdzības sniegšana, īpaši bērna aizrīšanās gadījumā, un preventīvo pasākumu izpratne. Informāciju avotu izvēles metode un kritēriji: Pētījuma autore izvēlējās zinātniski pamatotus un uzticamus avotus. Informācijas avoti tika izvēlēti, balstoties uz to atbilstību pētījuma tēmai. Pētījuma galvenais secinājums: Pētījuma dati liecina, ka pētījuma ietvertās pirmsskolas izglītības iestādes darbiniekiem nav pietiekamas zināšanas par aizrīšanos, preventīviem pasākumiem un pirmās palīdzības sniegšanu bērniem pirmsskolas vecuma bērniem. Darbiniekiem ar lielāku darba stāžu pirmsskolas izglītības iestādē ir augstāks zināšanu līmenis nekā tiem, kam mazāks darba stāžs attiecīgajā izglītības iestādē.Item Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu un pedagogu palīgu pašsajūtas izvērtējums pirms un pēc muguras masāžas kursa(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Ieva Balode Ziemele; Evita Jaure; Liepājas filiāle; Liepāja branchKvalifikācijas darba autore: Ieva Balode Ziemele Kvalifikācijas darba tēma: Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu un pedagogu palīgu pašsajūtas izvērtējums pirms un pēc muguras masāžas kursa. Pētījuma mērķis - noskaidrot, Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu un pedagogu palīgu pašsajūtas izmaiņas, novērtējot pašsajūtu pirms un pēc muguras masāžas kursa. Teorētiskais modelis: Mūsdienās, līdz ar sociālo attīstību un izglītības metožu sistēmas evolūciju, mācīšanas process, no vienkāršas izglītošanas funkcijas, ir kļuvis par daudzfunkcionālu profesiju. Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu un pedagogu palīgu darba pienākumu ietvaros, ir jāveic dažādi uzdevumi, kas sevī ietver ne tikai mācīšanu un uzraudzību, bet arī bērna pašapkalpošanās iemaņu veicināšanu, un, mazāko bērnu apkalpošanu, ēdināšanas un higiēnas aprūpes procesos. PII pedagogu un pedagogu palīgu darbs ir specifisks, un bieži vien, ergonomikas ievērošana darba vidē ir apgrūtinoša vai pat neiespējama. Darba dienas ietvaros, pedagogiem nākas atrasties dažādās neergonomiskās darba pozās(piemēram, sēdēšana uz grīdas vai mazām, bērniem paredzētām mēbelēm; noliekšanās ilgstošā, statiskā pozā pārliecoties pār bērniem, lai paskaidrotu veicamo darbu; neērta smaguma pārvietošana jeb bērnu celšana un pārvietošana saliecoties vai/un pagriežoties). (Burford at el., 2017). Pētījuma hipotēze: Muguras masāžas kurss, uzlabo, pirmsskolas izglītības pedagogu un pedagogu palīgu, pašsajūtu. Darba raksturojums: Kvalifikācijas darbs sastāv no zinātniski teorētiskās, un, no pētnieciskās daļas. Kvalifikācijas darba teorētiskajā daļā tika apkopoti dati par PII pedagogu un pedagogu palīgu darba specifiku, ergonomiku darba vidē un veicamajos uzdevumos/pienākumos, ergonomiskas vides ietekmi un fizisko un emocionālo pašsajūVeitu. Pētnieciskā daļa sastāv no trīs nodaļām – pētījuma metode, pētījuma rezultāti un iegūto rezultātu interpretācija. Kā pētījuma instrumenti tika izmantoti darba autores izstrādātas aptaujas anketas un masāžas protokols. Kvalifikācijas darbs sastāv no: 54 lapaspusēm, 35.attēliem, 42 izmantotās literatūras avotiem. Secinājumi: Veicot datu analīzi, var secināt, ka masāža (kurss desmit reizes), ir jūtami uzlabojusi respondentu fiziskās veselības stāvokli, būtiski mazinot saspringuma sajūtu muskuļos un muskuloskeletālās sāpes, arī emocionālajai pašsajūtai vērojami uzlabojumi.Item Muguras lejas daļas sāpes izraisošie faktori un iedzīvotāju līdzdalība to mazināšanā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Maria Kamenyaka; Gunta Bēta; Liepājas filiāle; Liepāja branchKvalifikācijas darba tēma ir “Muguras lejas daļas sāpes izraisošie faktori un iedzīvotāju līdzdalība to mazināšanā”. Pēc PVO datiem pasaulē no muguras lejas daļas sāpēm cieš 619 miljonu cilvēki un vairāk tiek ietekmēti cilvēki sākot no 65 gadiem, bet ir vērojama tendence muguras lejasdaļas izplatība arī jauniešiem, tāpēc ir svarīgi noskaidrot izraisošus faktorus. Pētījuma mērķis - Noskaidrot dominējošos muguras lejas daļas sāpes izraisošos faktorus Liepājas iedzīvotājiem vecumā no 18–40 gadiem un viņu līdzdalības veidus sāpju mazināšanā. Pētījuma metode - Kvantitatīvs neeksperimentāls šķērsgriezuma salīdzinošs pētījums. Pētījuma datu iegūšanai izmantota kvalifikācijas darba autores veidota anketa – muguras lejasdaļas sāpes ietekmējošie faktori un līdzdalības veidi, kā arī respondentu sociāldemogrāfiskie dati. Pētījuma rezultāti norādīja, ka Liepājas iedzīvotājiem ir mazkustīgs dzīves veids un kopumā viņiem ir zema līdzestība muguras lejasdaļas sāpju mazināšanā, sekojoši, abas izvirzītās hipotēzes – muguras lejas daļas sāpes izraisošie faktori Liepājas iedzīvotājiem vecumā no 18–40 gadiem ir vienveidīgi (p<0.001) un iedzīvotāju līdzdalības veidi sāpju mazināšanā ir atšķirīgi, ņemot vērā sāpju ilgumu un sociāli demogrāfiskos datus (p=0.005) – apstiprinājas.Item Neatliekamajā medicīnā strādājošo māsu un ārsta palīgu motivācija kardiopulmonālās reanimācijas situācijās(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Marija Šalma; Evita Jaure; Liepājas filiāle; Liepāja branchKardiopulmonālā reanimācija (KPR) ir svarīgākais ārstēšanas pasākums cirkulācijas apstāšanās gadījumā. No šīs procedūras kvalitātes ir tieši atkarīga pacienta izdzīvošanas prognoze un turpmākā dzīves kvalitāte. Neskatoties uz KPR tehnisko vadlīniju pastāvīgu pilnveidošanu, izdzīvošanas rādītāji pēc tās joprojām nepārsniedz 15%. Šie dati liek pievērst uzmanību ne tikai KPR tehniskajai pusei, bet arī citiem saistītajiem faktoriem, tostarp nemedicīniskajiem, tādiem kā palīdzības sniedzēju psihoemocionālais stāvoklis, komunikācijas prasmes, motivācija un citi. Kvalifikācijas darbs “Neatliekamajā medicīnā strādājošo māsu un ārsta palīgu motivācija kardiopulmonālās reanimācijas situācijās” salīdzina motivācijas līmeni dažādās darbavietās – reanimācijas/intensīvās terapijas un uzņemšanas nodaļās – strādājošajām māsām un ārsta palīgiem. Pētījuma mērķis: noskaidrot neatliekamajā medicīnā strādājošo māsu un ārsta palīgu motivāciju kardiopulmonālās reanimācijas situācijās. Pētījuma hipotēze: reanimācijas/intensīvās terapijas un uzņemšanas nodaļās strādājošo māsu un ārsta palīgu motivācija kardiopulmonālās reanimācijas situācijās atšķiras. Pētījuma dalībnieki tika sadalīti divās grupās atkarībā no darbavietas. Motivācijas novērtējums tika veikts gan pēc motivācijas veida (altruistiskā, atlīdzības vai soda izvairīšanās motivācija), gan arī dažādos ar darba vidi un apstākļiem saistītajās situācijās. Pētījumā tika atklāts, ka kopumā motivācija reanimācijas/intensīvās terapijas un uzņemšanas nodaļās strādājošajām māsām un ārsta palīgiem praktiski neatšķiras. Tomēr bija konstatētas statistiski nozīmīgas motivācijas līmeņa atšķirības altruistiskajā motivācijā, kā arī dažos ar pacientu saistītajos gadījumos.