Studējošo kvalifikācijas darbi

Permanent URI for this collection

http://hdl.handle.net/123456789/911

Browse

Now showing 1 - 20 of 387

100m un 2000m distances rezultātu uz airēšanas ergometra saistība ar dažādu fizisko darbspēju rādītājiem.
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Mārtiņš Markovs; Voldemārs Arnis; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Kvalifikācijas darba tēma: 100m un 2000m distances rezultātu uz airēšanas ergometra saistība ar dažādu fizisko darbspēju rādītājiem. Pētījuma mērķis: Izpētīt sprinta un garās distances, veiktas uz airēšanas ergometra, rezultātu saistību ar dažādu fizisko darbspēju rādītājiem. Pētījuma hipotēze: 1) Tiem dalībniekiem, kuriem ir labāki spēka rādītāji, tiem būs labāks rezultāts sprintā (100 m) un maksimālās jaudas testā. 2) Tiem, dalībniekiem, kuriem ir labāki spēka izturības rādītāji, tiem būs labāki rezultāti 2000 m distancē un maksimālās aerobās jaudas testā. 3) Ja attiecība starp maksimālās jaudas un aerobo darbspēju testu (maksimālās aerobās jauda) rezultātiem ir mazāka, tad personai ir dotības uz ātrāku garās distances veikšanu (2000 m), bet ja šī attiecība ir lielāka, tad dotības ir uz ātrāku īsās distances veikšanu (100 m). Pētījuma metodes: I daļa: maksimālā spēka tests spiešanā guļus (1RM) un spēka izturības tests ar 50% svara no 1RM; maksimālā spēka tests vilkmei (1RM) un spēka izturības tests ar 80% svara no 1RM; 100 m un 2000 m distanču testi uz Concept2 airēšanas egometra. II daļa: netiešais aerobo darbspēju tests (ar pieaugošu slodzi) un maksimālās jaudas tests uz Concept2 airēšanas ergometra. Dalībnieku raksturojumam un testu rezultātu atspoguļojumam tika izmantota aprakstošā statistika, sakarību noteikšanai tika izmantots Pīrsona korelācijas koeficients. Galvenie rezultāti un secinājumi: Dalībniekiem bija statistiski būtiskas atšķirības dažādu fizisko darbspēju rādītājos gan, ņemot vērā dzimumu, gan augumu un svaru. Pētījuma dalībniekiem, kuriem bija labāki rezultāti 1RM spiešanā guļus un 1RM vilkmē, bija īsāks 100 m distances laiks un augstāks maksimālās jaudas testa rezultāts. Netika noteiktas statistiski būtiskas spēka izturības rādītāju sakarības ar 2000 m distances laika un maksimālās aerobās jaudas rādītājiem. Hipotēze par attiecības vērtības pielietošanu dotību (uz īsāku vai garāku distanču veikšanu) prognozēšanā šajā pētījumā neapstiprinājās. Iegūto rezultātu praktiskā pielietojamība: Iegūtos rezultātus var izmantot, lai prognozētu personas rezultātu sprinta distancēs uz airēšanas ergometra Concept2, kā arī kā pamatu turpmākiem pētījumiem.
20 minūšu augstas intensitātes intervālu treniņu ietekme uz spēka, aerobo darbspēju un antropometriskajiem rādītājiem paaugstinātas olbaltumvielu diētas gadījumā.
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Linda Robalte; Voldemārs Arnis; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Kvalifikācijas darba tēma un mērķis: pētījums “20 minūšu augstas intensitātes intervālu treniņu ietekme uz spēka, aerobo darbspēju un antropometriskajiem rādītājiem paaugstinātas olbaltumvielu diētas gadījumā” tika realizēts, lai vairāk izprastu kā augstas intensitātes intervālu treniņi ietekmē aerobās darbspēju un spēka izturības rādītājus, kā arī ķermeņa antropometriskos rādītājus, jo pašreizējos pētījumos ir pierādīts, ka augstas intensitātes intervālu treniņi spēj paaugstinās aerobās darba spējas, uzlabojot sirds un asinsvadu sistēmas darbību, kas ir nozīmīgi populācijā, jo kā zināms, sirds un asinsvadu slimības ir galvenais mirstības cēlonis pasaulē. Tomēr pastāv vēl neskaidrības un pretrunas attiecībā uz šo treniņa veidu, īpaši spēka izturības un muskuļa masas attīstībā, tāpēc ir aktuāli izpētīt šī treniņa ietekmi uz iedzīvotājiem, īpaši iekļaujot treniņos visiem zināmus vingrinājumus, kurus sporta klubos bieži izmanto. Pētījums ilga kopā sešas nedēļas. Pētījumā bija divas grupas, kas veica vidēji garos intervālus: 90 sekundes darbs un 60 sekundes aktīvā atpūta, un 45 sekundes darbs un 30 sekundes aktīvā atpūta. Pirmās divas nedēļas treniņi bija jāveic divas reizes nedēļā, atlikušās četras, trīs reizes nedēļā. Katrā grupā bija septiņi dalībnieki vecumā no 18 – 50 gadiem, kas iepriekš nebija nodarbojušies ar fiziskām aktivitātēm un sūdzības par veselības stāvokli arī nebija. Visi dalībnieki pētījuma laikā lietoja noteiktu olbaltumvielu daudzumu, kas bija 1,6 g/kg. Pirms programmas uzsākšanas, katrs dalībnieks veica aerobo darba spēju Kūpera testu, spēka izturības vingrinājumu testus un nomērīja ķermeņa antropometriju noteiktās ķermeņa daļās ar mērlentu. Secinājumi: Pēc AIIT programmas īstenošanas, pētījuma dalībniekiem būtiski pieauga spēka izturības rādītāji, turpretim aerobās darba spējas izmaiņas neuzrādīja, kas daļēji apstiprina izvirzīto hipotēzi. Lai arī starp abām treniņu programmām nebija būtiska atšķirība attiecībā uz spēka izturības radītāju pieaugumu, izvērtējot uzlabojumu procentuālo pieaugumu, var secināt, ka tomēr efektīvāki spēka izturības pieaugumi ir 2. grupai (45/30). Abām treniņu programmām bija būtiska ietekme uz spēka un ķermeņa antropometriskajiem rādītājiem, izņemot ķermeņa svaru, kas daļēji apstiprina izvirzīto hipotēzi.
Aerobās un anaerobās darbaspēju izmaiņas pieaugušo vecumposmā augstas intensitātes spēka treniņu procesa ietekmē
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Gatis Sakne; Dina Berloviene; Liepājas filiāle; Liepāja branch
Kvalifikācijas darba autors ir Gatis Sakne, Rīgas Stradiņa universitātes Liepājas filiāles studiju programmas “Veselības sporta speciālists” students. Kvalifikācijas darba tēma ir Aerobās un anaerobās darbaspēju izmaiņas pieaugušo vecumposmā augstas intensitātes spēka treniņu ietekmē pētījuma mērķis ir izvērtēt aerobo un anaerobo darbaspēju izmaiņas, iekļaujot treniņu procesā augstas intensitātes spēka treniņus pieaugušā vecumposmā. Aerobie un anaerobie vingrinājumi ir divu veidu vingrinājumi, kas atšķiras atkarībā no iesaistīto muskuļu šķiedru slodzes intensitātes, intervāla un veida. Pētījumi apliecina, ka abas vingrinājumu grupas ir nozīmīgas cilvēka fiziskajai attīstībai un labai veselībai. (Patel et al., 2017). Regulāri aerobo vingrinājumu treniņi rada izmaiņas sirds un asinsvadu sistēmā, kas ievērojami palielina aerobo spēku un uzlabo izturības rādītājus. (Hellsten & Nyberg, 2015). Savukārt regulāri veikti anaerobie vingrinājumi ar pretestības trenēšanu palielina kaulu izturību un blīvumu, samazinot osteoporozes risku. Turklāt pētījuma laikā tika konstatēts, ka spēka un kaulu blīvuma pieaugums, kas rodas augstas intensitātes anaerobo treniņu rezultātā, ievērojami samazina diabēta un sirds slimību risku un, palielinot muskuļu spēku un muskuļu masu, tiek nostiprinātas un aizsargātas locītavas. (A Ram Hong & Sang Wan Kim, 2018). Kvalifikācijas darbā tika izvirzīts pētījuma jautājums: Kāds ir aerobo un anaerobo darbaspēju izmaiņas pieaugušā vecumposmā, iekļaujot treniņa procesā augstas intensitātes spēka treniņus? Atbildot uz pētījuma jautājumu, kvalifikācijas darba autors secināja, ka individuāli katram cilvēkam pielāgota augstas intensitātes intervālu treniņu programma var paaugstināt gan aerobās, gan anaerobās darbaspējas, neatkarīgi no vecuma un dzimuma, ar nosacījumiem, ka treniņi notiek regulāri, ilgākā laika periodā, un ka cilvēka vispārējais veselības stāvoklis ir labs un pieļauj augstas intensitātes spēka treniņu iekļaušanu regulārā treniņu rutīnā. Kvalifikācijas darbs sastāv no 45 lappusēm, to papildina 18 attēli un 5 pielikumi. Darba rakstīšanai tika izmantoti 15 informatīvie avoti. Pētījumā tika izmantotas kvantitatīvās un kvalitatīvās pētījuma metodes: literatūras analīze, respondentu aptauja un novērošana. Atslēgvārdi: HIT, aerobās darbaspējas, anaerobās darbaspējas, Crossfit.
Aerobo darbaspēju un ķermeņa kompozīcijas rādītāju izmaiņas, nūjošanas un intensīvas iešanas treniņu nodarbībās
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Sandris Bisenieks; Indra Vīnberga; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Kvalifikācijas darba tēma “Aerobo darbaspēju un ķermeņa kompozīcijas rādītāju izmaiņas, nūjošanas un intensīvas iešanas treniņu nodarbībās”. Mērķis: izpētīt aerobo darbaspēju un ķermeņa kompozīcijas izmaiņas nūjotājiem un intensīvās iešanas dalībniekiem treniņu nodarbības ietekmē. Pētījuma aktualitāti pamato, tas ka aktīva iešana un nūjošana ir labas fiziskās aktivitātes, ar kurām var nodarboties laukā, jebkurā laikā un vecuma grupā. Literatūras avotos atrodama informācija, ka nūjoša ir efektīvāka par tādas pašas intensitātes aktīvu soļošanu. Nūjojot tiek izmantota liela daļa ķermeņa muskuļa grupu ar lielāku intensitāti nekā vienkārši ejot, kam ir liela nozīme sirdsdarbības veicināšanai. Nūjošana lieliski noder arī tiem, kas vēlas atbrīvoties no liekā svara – nūjojot sirds ritms paaugstinās par 10-15% salīdzinoši ar parastu staigāšanu, kas nozīmē, ka nūjojot iespējams sadedzināt līdz pat 450 kalorijām stundas laikā. Netika atrasti pētījumi, kas būtu veikti ar jaunākas paaudzes cilvēkiem un bez nopietnām saslimšanas pazīmēm, tāpēc pētījums tiks veikt ar cilvēkiem, kas ir vecuma posmā no 18-45 gadiem. Metodes: pētījums tiks veikts Tukuma pilsētā, laika posmā no 2021.g. oktobra līdz 2021.g. novembrim. Abas grupas 4 nedēļas 2 reizes nedēļā veikc treniņu, pa 50—60 min. Pirms un pēc treniņu cikla tiks veikta dalībnieku testēšanas, datu salīdzināšana un novērtēšana. Nodarbību laikā tiks noteikta dalībnieku sirdsdarbības diapazona rādītāji. Katrā grupā 5 līdz 7 dalībnieki (sievietes un vīrieši), vecumā no 18 – 45 gadiem. Pētījuma laikā netiek mainīti ēšanas paradumi. Ķermeņa kompozīcijas noteikšanai tiks izmantoti TANITA BC-420MA svari, sirdsdarbības frekvences noteikšanai tiks izmantots pulsometrs, aerobo darbaspēju noteikšana izmantojot Polar izstrādāto testu SMP noteikšanai OWN indekss. Rezultāti: nūjošanas grupai pētījuma noslēgumā uzlabojās ĶMI indekss par 1,02%, turpretī intensīvas iešanas grupai ĶMI indekss pieauga par 2,7%, kas pierāda to, ka nūjošanas laikā tiek nodarbinātas vairāk muskuļu grupas, kā intensīvas iešanas laikā. Savukārt VO2 MAX rādītāji pasliktinājās abām salīdzināmajām grupām, nūjošanas dalībniekiem par 2,5% un intensīvas iešanas dalībniekiem par 1,4% no pētījuma sākuma. Secinājumi: pētijuma hipotēze apstiprinās daļēji, jo ĶMI indekss nūjošanas grupai uzlabojas attiecībā pret intensīvas iešanas grupu. Nūjošanas grupai šis rādītājs samazinās par 1,02%, bet intensīvas iešanas grupai pieaug par 2,7%. Savukārt VO2 MAX rādītāji samazinās abām grupām visa pētījuma laikā, nūjošanas grupai par 2,5% un intensīvas iešanas grupai par 1,4%, kas arī neapstiprina hipotēzi, ka šādas nodarbības palielina aerobās darbspējas.
Agrīnās specializācijas peldēšanas sportā ietekme uz lielajām motorajām spējām 8-10 gadus jauniem bērniem.
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Tatjana Lipska-Duklava; Luisa Dombrovska; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Agrīnā specializācija vienā sporta veidā ir aktuāla problēma, kas nes sev līdzi ne tikai prieku par medaļām agrā bērnībā, bet arī iespējamu traumu risku, stājas asimetriju, mentālās veselības pasliktināšanos. Specializēšanos vienā sporta veidā būtu vēlams uzsākt pēc 12 gadu vecuma, bet peldēšanas sports pieprasa ātrāku iemaņu apgūšanu un automatizāciju. 8-10 gadu vecumā bērni ūdenī pavada 3-4 treniņus nedēļā, 8 mēnešus gadā, kas atstāj sekas uz lielo motoro spēju attīstību šajā vecuma posmā. Pētījuma mērķis - Noteikt agrīnas specializācijas peldēšanas sportā ietekmi uz lielajām motorajām kustību spējām bērniem vecumā 8-10 gadi. Pirms darba uzsākšanas tika izvirzītsSekojoši izvirzīts jautājums - Vai agrīnā specializācija peldēšanā būtiski ietekmē 8-10 gadus vecu bērnu lielās motorās kustību spējas? Par pētījuma dalībniekiem tika izvēlēti 34 jaunie peldētāji, vecumā 8-10 gadi, kas nodarbojas ar sporta peldēšanu 4 reizes nedēļā, izslēdzot cita sporta veida klātbūtni. Lai noteiktu bērnu lielo motoro spēju attīstības līmeni, tika pielietots TGMD (The gross motor development test))-2 jeb Lielo motoro spēju tests (LMST) , kas iekļauj sevī 6 lokomotoros un 6 manipulatīvos kustību uzdevumus. Visi dalībnieki veica 12 kustību uzdevumus, tie tika nofilmēti un kodēti. un rRezultātu ticamība tika novērtēta ar Šapiro Vilka (p>0,05) ticamības testu. Rezultātu apstrāde tika veikta SPSS datu apstrādes sistēmā. Pētījuma rezultātos tika secināts, ka pētījuma grupa atbilst normālsadalījumam un iegūtie rezultāti ir satistiski ticami. Lokomotoro spēju vidējā vērtība grupā- 36,50 punkti, kas pēc TGDM-2 normām atbilst 6-7 gadus vecu bērnu sniegumam. Manipulatīvo spēju vidējais rādītājs grupā – 29,50. Atsevišķi tika salīdzināti zēni un meitenes. Pētījuma dalībnieku zēnu sniegums atbilsts 5-6 gadus vecu bērnu spēju līmenim, savukārt meiteņu – 4-5 gadus vecu bērnu spēju līmenim. Iegūtie rezultāti pierāda, ka lielo motoro spēju attīstība jaunajiem peldētājiem ir salīdzinoši zemā līmenī, tāpēc treneriem būtu jāpievērš lielāka uzmanība vispusīgai sportistu atttīstībai.. . Šie dati un video novērtētās kļūdas tehniskajā izpildījumā sportistu treneriem palīdzēs būvēt treniņus un vispusīgās sagatavotības bāzi turpmākājā sportu audzināšanas darbā.
Air-flow pielietošana un pulveru veidi
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Laura Stūre; Ieva Apine; Zobārstniecības fakultāte; Faculty of Dentistry
Dotajā darbā tiek apskatīta zinātniskā literatūra par Air-flow tehnoloģiju pielietošanu, indikācijām, kontrindikācijām, pulveru veidiem. Autors pēta zobu higiēnistu informētību par Air-flow pielietošanu un pulveru veidiem. Musdienās arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta mutes higiēnai, tāpēc dažādas profesionālas profilaktiskas manipulācijas ir pieprasītas. Air-Flow ir viena no biežāk izmantotajām manipulācijām veicot mutes higiēnu, jo tā ir viegli izpildāma un pacientam nav traumatiska, ja zobu higiēnistam ir pietiekamas zināšanas par Air-flow pielietošanu. Kvalifikācijas darba mērķis - apkopot zinātniskajā literatūrā pieejamo informāciju par Air-flow pielietošanu un pulveru veidiem, kā arī zobu higiēnistu informētību par to. Kvalifikācijas darba hipotēze - zobu higiēnisti ir pietiekami labi informēti par Air-flow pielietošana un pulveru veidiem. Tika izveidota aptauja, kura sastāvēja no 14 jautājumiem, un ar sociālo tīklu starpniecību tā tika nosūtīta zobu higiēnistiem.
"Antigravity" nodarbību ietekme uz lokanību, koordināciju un spēka izturību.
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Liāna Juženko; Kristiana Jansone; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Darba aktualitāte: Katru dienu mūsu ķermenim nākas pretoties gravitācijai. Sēdošs un mazkustīgs dzīvesveids ir muguras un kakla sāpju cēlonis. Sēdošs dzīvesveids izraisa muskuļu atrofiju un novājināšanos, un no tā cieš mugurkauls un locītavas. “Antigravity” programmas mērķis ir samazināt slodzi uz mugurkaula struktūrām, izmantojot īpašu dekompresijas metodi. Pētījums ir vērsts uz “Antigravity” fitnesa vingrinājumu efektivitātes pamatojumu, lai uzlabotu fiziskās īpašības. Pētījuma mērķis: Noskaidrot galvenās izmaiņas fiziskajās īpašībās lokanība, koordinācija un spēka izturība “Antigravity” treniņa rezultātā. Hipotēze: “Antigravity” treniņi būtiski ietekmēs ķermeņa koordināciju, lokanību, spēka izturību. Pētījuma metodes raksturojums: Tika veikts kvantitatīvs eksperimentāls pētījums. Pētījumā piedalījās 8 sievietes, kuru vidējais vecums bija 30,1 gadi. Pētījumā izmantotie instrumenti bija dalībnieka aptaujas anketa, roku saliekšanas/iztaisnošanas tests (The Push Up Test), sānu balsts (The Side Plank Test), pozīcija sēdus ar taisnām kājām kopā un sniedzoties uz priekšu, pozīcijā sēdus platā žākļsēdē un sniedzoties uz priekšu un stārķa poza. Rezultāti: Pētījuma dalībnieku vidējais maksimālais atspiešanās reižu skaits roku saliekšanas/iztaisnošanas testā pieauga no 14,1 reizēm pētījumā sākumā līdz 16,5 reizēm pētījuma beigās. Pētījuma dalībnieku vidējais maksimālais pozīcijas noturēšanas laiks sānu balstā testā uz labā sāna palielinājās no 38,9 sekundes līdz 41 sekundēm, kā arī uz kreisā sāna no 37,6 sekundēm līdz 40,3 sekundēm. Pētījuma dalībnieku vidējais maksimālais mērījums lokanības testā pozīcijā sēdus ar taisnām kājām kopā un sniedzoties uz priekšu palielinājās no 4,5 cm pētījuma sākuma līdz 6,6 cm pētījuma beigās. Pētījuma dalībnieku vidējais maksimālais mērījums lokanības testā pozīcijā sēdus platā žākļsēdē un sniedzoties uz priekšu palielinājās no 75,3 cm pētījuma sākuma līdz 83 cm pētījuma beigās. Savukārt koordinācijas testā Stārķa poza uz labās kājas pētījuma dalībnieku vidējais maksimālais noturēšanas laiks palielinājās no 4,4 sekundes līdz 6 sekundēm, kā arī uz kreisās kājas no 4 sekundēm līdz 5,6 sekundēm. Secinājumi: Secināms, ka mērījumi parāda statistiski nozīmīgu atšķirību. Astoņu nedēļu ilgs “Antigravity” nodarbību pielietojums uzlaboja pētījuma dalībnieku lokanību, koordināciju un spēka izturību.
Apkakles zonas masāža ar ēteriskajām eļļām stresa mazināšanai jauniešiem
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Paula Grosmane; Līga Ēriksone; Liepājas filiāle; Liepāja branch
Kvalifikācijas darba tēma: ”Apkakles zonas masāža ar ēteriskajām eļļām stresa mazināšanai jauniešiem”, darba autors Paula Grosmane. Stress spēcīgi ietekmē dažādus dzīves aspektus – tas var ne tikai ietekmēt garastāvokli, enerģijas līmeni, attiecības un darba rezultātus, bet arī izraisīt un saasināt dažādus veselības stāvokļus (Lawson, 2016). Jauniešiem ir ļoti svarīgi sagatavoties dzīves izaicinājumu pārvarēšanai veselīgā veidā (Laberee, et al., 2022). Masāža paaugstina garīgās darbspējas, mazina nogurumu un stresu (Zeidlers I., “Ārstnieciskā masāža”, 2006). Ēterisko eļļu smaržas un eļļu iesūkšanās ādā kombinācijā ar masāžu var palīdzēt izvadīt no ķermeņa pat visstiprāko muskuļu sasprindzinājumu un stresu (Gerber, 2022). Pētījumam ir ļoti liela nozīmē profesijām, jo ar masāžas palīdzību ir iespējams mazināt stresa simptomus jauniešiem un uzlabot viņu imūnsistēmu, pašsajūtu, asinsriti, enerģiju, samazināt muskuļu sāpes un pazemināt paaugstinātu asinsspiedienu (Mayo Clinic Staff, 2021). Pētījuma mērķis: Noskaidrot, vai apkakles zonas masāža ar ēteriskajām eļļām mazina stresu jauniešiem. Pētījumā ir divas pētījuma dalībnieku grupas – eksperimentālā un kontroles. Eksperimentālajai grupai tika veikta intervence – masāžas terapija. Kontroles grupai tika pielietoti tikai ieteikumi stresa mazināšanai. Pētījums notika dabiskos apstākļos. Pētījuma instrumenti: Pētījuma autores veidotas anketas un oriģinālinstruments – uztvertā stresa skala (Stokenberga, 2010) Respondenti: 20 veseli jaunieši ar stresa simptomiem. Secinājumi: Darba autores hipotēze tika daļēji pierādīta, jo abu grupu dalībnieku rezultāti pēc intervences pētījuma un stresa mazināšanas ieteikumiem bija ļoti līdzīgi.
Aprūpētāju zināšanas, attieksme un prakse mutes dobuma higiēnā aprūpes nama iemītniekiem
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Monika Truce; Anda Mironova; Zobārstniecības fakultāte; Faculty of Dentistry
Kvalifikācijas darbs izstrādāts par tēmu ’’Aprūpētāju zināšanas, attieksme un iesaiste sociālās aprūpes centra iemītnieku mutes higiēnā’’. Darba autors Monika Truce, darba vadītājs Anda Mironova. Pētījuma mērķis ir noskaidrot un izpētīt aprūpētāju zināšanas, attieksmi un iesaisti mutes higiēnā sociālās aprūpes centra iemītniekiem. Kvalifikācijas darbs – ’’Aprūpētāju zināšanas, attieksme un iesaiste sociālās aprūpes centra iemītnieku mutes higiēnā’’ sastāv no 2 daļām – teorētiskās un pētnieciskās. Teorētiskajā daļā pētīta un analizēta zinātniskā literatūra par mutes veselības izmaiņām saistībā ar vecumu, aprūpētāju zināšanām, attieksmi un iesaisti mutes dobuma higiēnā. Pētījuma instruments ir aptaujas anketas, kas sastāv no 24 jautājumiem. Pētījumā tika izmantota kvantitatīvā metode – strukturēta anketēšana. Pētījuma daļā tika veikta pacientu anketēšana, lai iegūtu informāciju par aprūpētāju zināšanām, attieksmi un iesaisti mutes higiēnā. Pētījumā piedalījās 60 respondenti, no tiem 58 sievietes un 2 vīrieši. Pētījuma objekts - aprūpētāji aprūpes namu centros vecuma grupā no 29 līdz 64 gadiem. Katrs respondents tika informēts, ka aptauja ir anonīma un iegūtie dati tiks izmantoti apkopotā veidā. Veiktie teorētiskie un praktiskie pētījumi ļāva izstrādāt secinājumus, ka aprūpētāju bieži vien labās zināšanas netiek pielietotas praksē laika trūkuma vai kādu citu iemeslu dēļ. Darbs kopumā izklāstīts 48 lappusēs, tajā iekļauts 21 attēls un 3 pielikumi. Darbā izmantoti 35 literatūras avoti. Atslēgas vārdi : geriatrijas pacienti, aprūpētāji, mutes higiēna, sociālie aprūpes nami.
Ar muguras jostas-krustu daļu saistītu risku novērtējums masāžas speciālistiem
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Gatis Kigitovičs; Dita Role; Liepājas filiāle; Liepāja branch
Pētījuma mērķis: Izvērtēt riskus, kas saistīti ar masieru muguras jostas-krustu daļas sūdzību rašanos. Pētījumā piedalījās 15 praktizējoši masieri. Pētījuma veikšanai tika izmantots autora sagatavots strukturētās intervijas protokols. Pētījuma rezultāti un secinājumi: Masieriem ir augsts sāpju vai diskomforta muguras jostas-krustu daļā darba laikā vai pēc darba risks, kā arī augsts muguras jostas-krustu daļas traumas/ ievainojuma risks, kas var ietekmēt gan darba, gan brīvā laika aktivitātes. Nav novērojamas riska atšķirības starp dzimumiem un cilvēkiem ar dažādu ķermeņa masas indeksu. Risks palielinās līdz ar masiera vecumu, bet ne darba stāžu vai darba nedēļas ilgumu. Nav novērojama sakarība starp masiera izvēlētajām masāžas tehnikām un muguras jostas-krustu daļas traumas risku. Nevar uzskatīt, ka masāžas palīglīdzekļu izmantošana ļauj novērst ar muguras jostas-krustu daļu saistītu traumu un problēmu riskus. Bet var uzskatīt, ka to izmantošana ļauj samazināt ar muguras jostas-krustu daļu saistītu traumu un problēmu riskus, un atvieglo masierim darbu, ja šādas problēmas ir bijušas.
Ar mutes veselību saistītā vecu cilvēku dzīves kvalitāte
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Dita Skrastiņa; Gunta Dukse; Zobārstniecības fakultāte; Faculty of Dentistry
Anotācija Kvalifikācijas darba “Ar mutes veselību saistīta vecu cilvēku dzīves kvalitāte” mērķis ir izpētīt ar mutes veselību saistīto veco cilvēku dzīves kvalitāti. Kvalifikācijas darbā tika pētīti funkcionālie un psiholoģiskos faktori saistībā ar vecu cilvēku mutes veselību saistīto dzīves kvalitāti. Tika apzinātas rekomendācijas zobu un mutes veselības uzlabošanai, izstrādāts pētījuma instruments – aptaujas anketa, veicot pētījumu internetā un sociālajos tīklos cilvēkiem pēc 60. gadus vecuma, apkopojot un analizējot iegūtos rezultātus. Kvalifikācijas darbs sastāv no četrām nodaļām. Pirmajā nodaļā tiek apskatīti veci cilvēki un ar novecošanos saistītas izmaiņas. Ietverot dažādas slimības, kā periodontīts, zobu kariess, sausa mute, mutes vēzis, sakodiena izmaiņas. Otrajā nodaļā tiek izpētīti funkcionālie traucējumi, kas saistās ar mutes veselību. Kā zobu zaudēšana vai zobu neesamība. Kvalitatīva protēžu loma mutes veselībā un implantu loma mutes veselībā. Trešajā nodaļā tiek izpētīta psiholoģiskā dzīves kvalitāte, kas saistīta ar mutes veselību. Ietverot emocionālās un pašapziņas izmaiņas. Ceturtajā nodaļā tiek apzinātas rekomendācijas zobu un mutes veselības uzlabošanā veciem cilvēkiem. Pēc teorētiskās daļas tiek aprakstītas kvalifikācijas darbā lietotās metodes, analizēti iegūtie rezultāti, organizēta diskusija un izdarīti secinājumi. Svarīgākais secinājums: veciem cilvēkiem Latvijā ir pietiekama ar mutes veselību saistītā dzīves kvalitāte, tikai katrs septītais cilvēks jūtas neapmierināts ar mutes un zobu veselību. Pētījums pierāda, ka cilvēki, kuri ir zaudējuši visus zobus, nejūtas funkcionāli ierobežoti un tas viņu dzīves kvalitāti būtiski neietekmē. Atslēgvārdi: mutes veselība, vecu cilvēku dzīves kvalitāte. Kvalifikācijas darba apjoms ir 40 lapas, 1 pielikums.
Ar veselību saistīta dzīves kvalitāte pacientiem ar McCune - Albright sindromu
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Kristīne Birzniece; Rigonda Kalna; Liepājas filiāle; Liepāja branch
McCune – Albright ir rets sindroms, un pagaidām nav statistikas datu par sindroma izplatību pasaulē, aptuvenā sastopamība svārstās no 1/100 000 līdz 1/1 000 000 (Holbrook et al., 2022). Pēc “Slimības profilakses un kontroles” datiem Latvijā ir sastopami pieci pacienti ar McCune – Albright sindromu (SPKC, 2022). Ļaujot pacientiem novērtēt savu dzīves kvalitāti, var atklāt problēmas, kuras mērķtiecīgi ir jānovērš, tas veidotu izpratni par nepieciešamību ieviest izmaiņas ārstēšanā un aprūpē, vai pat norādīt uz kādas terapijas neefektivitāti (Haraldstad et al., 2019). Pētījuma mērķis: Noskaidrot ar veselību saistītu dzīves kvalitāti pacientiem ar McCune Albright sindromu. Pētījuma jautājums: Kāda ir ar veselību saistīta dzīves kvalitāte pacientiem ar McCune– Albright sindromu? Pētījuma uzdevumi: 1. Noskaidrot, kādas fiziskās aktivitātes, tai skaitā arī ikdienas aktivitātes, pacientiem ar McCune - Albright sindromu ir visvairāk ietekmētas. 2. Noskaidrot, vai pastāv un cik bieži pacientiem ar McCune - Albright sindromu novēro emocionāla rakstura problēmas un vai tās ietekmē arī viņu sabiedrisko dzīvi. 3. Noteikt sāpju stiprumu pēdējo 4 nedēļu laikā. 4. Izvērtēt, pacientu ar McCune - Albright sindromu, pašsajūtu. Rezultāti: No visiem respondentiem sievietes piedalījās visvairāk – 88 % (n = 44), bet vīrieši 12 % (n = 6). Vecuma grupā no 48 gadiem līdz 62 gadiem rezultāti tika iegūti zemāki nekā pārējās vecuma grupās, bet viszemākais rezultāts no visiem dzīves kvalitātes rādītājiem bija emocionālais stāvoklis – 33,59 balles. Secinājumi: Pacientiem ar McCune – Albright sindromu ar veselību saistīti dzīves kvalitātes rādītāji nepārsniedz vidējo vērtību 50, norādot par zemāku dzīves kvalitāti nekā vispārējā populācijā. Kvalifikācijas darbs sastāv no 60 lapām, iekļautas 15 diagrammas, izmantoti 39 zinātniskās literatūras avoti, pievienoti 7 pielikumi.
Ar veselību saistītās dzīves kvalitātes novērtējums pacientiem ar psoriāzi
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Krista Gruša; Dita Role; Liepājas filiāle; Liepāja branch
Kvalifikācijas darba tēma ir ‘’Ar veselību saistītās dzīves kvalitātes novērtējums pacientiem ar psoriāzi’’, darba autore studiju programmas ‘’’Ārsta palīgs’’ studente Krista Gruša. Lai veiktu šo pētījumu, tiek pielietota kvantitatīva pētījuma metode, pētījuma dizains – neeksperimentāls, kvantitatīvs salīdzinošs neeksperimentāls šķērsgriezuma pētījums, izmantots pieejamības princips- ērtuma metode. Kvalifikācijas darba mērķis ir novērtēt ar veselību saistītu dzīves kvalitāti psoriāzes slimniekiem. Tika izvirzīts pētījuma jautājums : Kāda ir ar veselību saistīta dzīves kvalitāte pacientiem ar psoriāzi?Kā pētījuma bāze tiek izvēlēta E-vide www.visidati.lv , tur tiek izveidota un ievietota anketa. Pētījumā piedalījās 100 respondenti, sievietes un vīrieši no 18 gadu vecuma, kuri slimo ar psoriāzi. Izmantota ērtuma metode, anketu aizpildīšana pēc brīvas respondentu gribas. Datu iegūšanai tika izmantota viena autora adaptēta anketa. Anketa sastāv no 21.jautājuma, kas ir sadalīti 3 blokos: A bloks- demogrāfiskie jautājumi, B bloks- ar psoriāzes slimību saistīti jautājumi, C bloks- ar dzīves kvalitāti saistīti jautājumi. Pētījums ir nepieciešams lai noskaidrotu vai psoriāze ietekmē dzīves kvalitāti. Kvalifikācijas darbs sastāv no divām daļām: teorētiskā pamatojuma un pētnieciskās daļas. Teorētiskajā daļā tiek apskatītas tādas tēmas : psoriāzes raksturojums, klasifiikācija, klīniskie varianti un izpausmes.
Aromātisko cigarešu smēķēšanas ietekme uz cilvēku spēka un aerobo darbaspēju progresu.
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Evita Krevņeva; Mārtiņš Ļuļļa; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Pasaulē ir vairāk nekā 1 miljards smēķētāju un, neskatoties uz sabiedrības centieniem samazināt cigarešu lietošanu, smēķēšana joprojām paliek viens no galvenajiem, dzīves ilguma saīsināšanās iemesliem, kā arī pēdējo gadu laikā pieprasītākas paliek elektroniskās cigaretes, kuras tiek uzskatītas par veselīgākām, taču līdz šim nav viennozīmīgi izpētīta un pierādīta elektronisko cigarešu ietekme uz cilvēka veselību. Kvalifikācijas darba “Aromātisko cigarešu smēķēšanas ietekme uz cilvēku spēka un aerobo darbaspēju progresu” mērķis ir izpētīt aromātisko elektronisko cigarešu ietekmi uz spēka un aerobo darbaspēju progresu. Pētījuma hipotēze: Smēķēšana samazina spēka aerobo darbaspēju progresa dinamiku. Pētījumā piedalijās 6 mazkustīgi smēķētāji un 6 mazkustīgi nesmēķētāji. Dalībniekiem tika noteikts VO2 max ar veloergometra testu un ķermeņa kompozīcija ar bioimpedances svariem “Tanita” pirms un pēc īpaši sastādīta treniņa plāna izpildes. Pēc pētījuma dalībnieki aizpildīja aptaujas anketas. Visi rezultāti tika apkopoti un apstrādāti. Pētījumā noskaidrots, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības aerobo darba spēju progresā starp personām, kuras lieto un kuras nelieto aromātiskās elektroniskās cigaretes.
Ārpus telpu fizisko aktivitāšu ietekme uz jauniešu psiho-emocionālo stāvokli
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Marija Dolgopolova; Irēna Upeniece; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Kvalifikācijas darba tēma ir “Ārpus telpu fizisko aktivitāšu ietekme uz jauniešu psiho emocionālo stāvokli”. Iepriekš veiktie pētījumi apliecina, ka aptuveni 65% jauniešu ir saskarušies ar mentālās veselības problēmām un liela daļa jauniešu savu mentālo veselību vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu. Jaunieši visbiežāk saskarās ar nomāktību, trauksmi, panikas lēkmēm, grūtībām mācībās, vieglu aizkaitināmību, vientulību, bezmiegu, ēšanas traucējumiem, atkarībām no viedierīcēm. Savukārt aptuveni 16 % no aptaujātajiem jauniešiem norādījuši, ka sports ir būtisks motivators(MOT Latvija, 2021). Pētījuma mērķis ir izpētīt ārpus telpu fizisko aktivitāšu ietekmi uz jauniešu psiho-emocionālo stāvokli. Pētījuma literatūras apskatā noskaidroti jauniešu (15 – 24 g.) psiho emocionālā stāvokļa svārstību ietekmējošie faktori, raksturota fizisko aktivitāšu ietekme uz jauniešu veselību un izpētītas kādas metodes tiek izmantotas, lai veicinātu jauniešus pievērsties fiziskām aktivitātēm. Pētījuma procedūrā izmantota adaptētā DASS-42 (Depression Anxiety Stress Scales) aptauja, kas ļauj skaidrāk novērtēt trauksmes, depresijas, stresa simptomātiku. Aptaujā piedalījās 10 respondenti – studenti vecumā no 19 līdz 24 gadiem. Datu analīze apstiprināja pētījumā izvirzīto hipotēzi, ka ārpus telpu fiziskās aktivitātes būtiski uzlabo psiho emocionālā stāvokļa rādītājus, jo pēc fizisko aktivitāšu ieviešanas studentu ikdienā, apakšklases depresijas rādītāji samazinājās par 37%, trauksmes rādītāji samazinājās par 12 % un stresa rādītāji samazinājās par 26 %.
Ārsta palīga teorētiskā sagatavotība katastrofu gadījumos pēc triāžas sistēmas algoritma
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Līga Doniņa; Dita Role; Liepājas filiāle; Liepāja branch
Kvalifikācijas darba tēma:„Ārstu palīgu teorētiskā sagatavotība katastrofu gadījumos pēc triāžas sistēmas algoritma.” Traumu skaits, ko izraisa katastrofu situācijas un nelaimes gadījumi, pasaulē palielinās. Lai noteiktu pacientu veselības stāvokli un nodrošinātu viņus ar pienācīgiem medicīnas pakalpojumiem, svarīgi negadījumu laikā optimāli izmantojot medicīnas centru resursus un aprīkojumu tiem sniegt palīdzību. Šķirošanas sistēmas izmantošana ir viens no galvenajiem nelaimes gadījumu vadības principiem(Jenkins et at.,2008) Nesenajā populācijas epidemioloģiskajā pētījumā ir konstatēti vairāk masveida negadījumi nekā tas tika prognozēts, tas būtu jāņem vērā plānojot reakciju uz atbilstošo situāciju. Tas nozīmē, ka šajās situācijās jāizmanto īpašas procedūras, lai glābtu pēc iespējas vairāk dzīvību (Gonzalez et al.,2016). Viena no šīm procedūrām ir triāža, kas definēta kā pacientu klasifikācija dažādās kategorijās pēc smaguma pakāpes un prognozes, lai noteiktu ārstēšanas un evakuācijas prioritāti (Vasallo, Smith,2019) Cietušo šķirošana ir pirmais etaps NMP nodrošināšanā notikumu vietā, nelaimes gadījumos ar daudziem cietušajiem vienlaicīgi ĀMS un katastrofās. Cietušo šķirošanu veic ārstniecības persona, kura notikuma vietā ir ieradusies pirmā vai vadības ārsta nozīmētā visvairāk pieredzējusī ārstniecības persona, kura atrodas notikuma vietā-šķirošanas ārsts (NMPD rekomendācijas,2018). Kvalifikācijas darba mērķis: Izpētīt NMP dienestā strādājošo ārstu palīgu teorētisko sagatavotību katastrofu gadījumos,izmantojot triāžas sistēmas algoritmu. Izvirzītais pētījuma jautājums:Vai ārstu palīgu teorētiskā sagatavotība katastrofu gadījumosizmantojottriāžassistēmasalgoritmuirvērtējamakāaugsta? Pētījuma populācija : Pētījuma respondenti ir sertificēti ārstu palīgi, vecumā virs 20 gadiem un strādā NMP dienestā. Pētījuma metode: Pētījumā tika izmantota kvantitatīva pētīšanas metode. Autora veidota anketa, kuras izstrādes idejā tika izmantots Valsts katastrofu medicīnas plāns par cietušo šķirošanas algoritmu(VKM,2018). Balstoties uz pētījumā iegūtajiem datiem, pētījuma izvirzītais jautājums ir apstiprināts. Vidējais zināšanu līmenis sasniedz 77%, tas nozīmē, ka ir pilnībā apgūtas cietušo šķirošanas algoritma prasības, taču reizēm trūkst prasmes patstāvīgi un radoši pielietot iegūtās zināšanas. Ir sasniegti darbam izvirzītie uzdevumi. Tomēr tiecoties pēc augstākiem vidējo zināšanu rādītājiem, būtu vēlams pastiprinātāk izglītot sertificētos ārsta palīgus, jo vadoties pēc Vācijā izstrādātā pētījuma,zināšanu vidējais līmenis ir augstāks, ja apmācības kursus veic vismaz reizi gadā.
Ārstnieciskās masāžas pielietojums biroja darbiniekiem ar muguras sāpēm pandēmijas laika
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Deniss Čebanovs; Agnese Krētaine; Liepājas filiāle; Liepāja branch
Kvalifikācijas darbs sastāv no ievada, divām daļām, secinājumiem un vienu pielikumu. Covid-19 pandēmijas laikā biroja darbiniekiem ir būtiski pieaudzis attālinātā darba režīms. Līdz ar to saasinājās mazkustīgā dzīves stila veselības problēmas, un viena no izplātītākajām sūdzībām ilgstoša sēdošā darba dēļ ir muguras sāpes. Darba mērķis ir noskaidrot ārstnieciskās masāžas pielietojumu biroja darbiniekiem ar muguras sāpēm pandēmijas laikā, no 2020.gada novembra līdz 2021.gada jūnijam. Kvalifikācijas darbā tiek izmantots jaukts (kvantitatīvi kvalitatīvs) neeksperimentāls, aprakstošs šķērsgriezuma pētījums. Biroja darbinieku elektroniskā anonīma anketēšana veidota ar Google Forms rīku, ievietojot saiti tīmekļa vietnē Facebook. Pētījumā piedalījās 102 respondenti, to skaitā 93 sievietes un 9 vīrieši. Respondentu vecums – no 20 līdz 70 gadiem. Vidējais respondentu vecums ir 38 gadi, grāmatvede, kurā strādā pilnu slodzi, un kuras pieredze birojā ir līdz 20 gadiem. Ārstniecisko masāžu, muguras sāpju dēļ, pandēmijas laikā apmeklēja 56% respondentu. Viņu motivācija bija sāpju novēršana/mazināšana (53%) vai profilakse (47%). Iniciatīva masāžas kursa uzsākšanai pašiem respondentiem bija 58% gadījumos, ģimenes ārstam 26%, citam speciālistam 16%. Lielākā popularitāte ir masāžas kursam vienu reizi gadā (33% respondentiem). Profilaktiski vienu reizi pusgadā masāžu apmeklē 30% respondentu, un uzreiz pēc muguras sāpju paasināšanās palīdzību meklē 24% respondentu. Masāžas kursu 10 reizes izvēlējās 63% respondentu, 5 reize 23% un vienu reizi 9% respondentu. Muguras sāpju rakstura izmaiņas pēc ārstnieciskās masāžas ir sekojošas: sāpes vairs nebija 26% respondentiem, bet 51% bija vieglas sāpes. 19% respondentu sāpes novērtēja kā vidējas un 4% kā neciešamas. Respondentu muguras sāpju pastāvība pēc ārstnieciskās masāžas ir šāda: pie ilgstošas sēdēšanas - 88%, sāpju nav – 7%, bet visu laiku bez izmaiņām sāpes saglabājās 3% respondentiem. Ārstnieciskās masāžas nozīme muguras sāpju mazināšanā tika novērtēta kā laba (47%) un ļoti laba (39%), bet 14% respondentu masāžas nozīmi novērtēja kā vidēju.
Ārstnieciskās masāžas un miega higiēnas ietekme uz pusaudžu miegu
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Dita Melnbārde; Dita Role; Liepājas filiāle; Liepāja branch
Kvalifikācijas darba tēma: “Ārstnieciskās masāžas un miega higiēnas ietekme uz pusaudžu miegu“, darba autore Dita Melnbārde. Kvalifikācijas darbs izstrādāts saturot teorētisko un pētniecisko daļu. Teorētiskās daļas ietvaros izpētīts miega veidošanās mehānisms, miega ietekme uz pusaudžu veselību, miega higiēnas pasākumi, masāžas ietekme uz cilvēka veselību. Pētnieciskajā daļā aprakstīta pētījuma metodoloģija, pētījuma rezultāti, veikta iegūto datu izpēte. Kvalifikācijas darba tēmas aktualitāte apstiprināta pamatojoties uz pētījumos gūstamo informāciju par vērojamajām miega problēmu tendencēm pusaudžu vecumā. Šajos pētījumos norādīts, ka 13-16 gadus vecu pusaudžu vidū novērotas izteiktas ar miegu saistītas problēmas, kas saistītas ar miega higiēnas pasākumu trūkumu ikdienas dzīvē. Tāpat analizētājā literatūrā norādīts, ka masāža uzlabo ne tikai kopējo veselības stāvokli, bet arī miega kvalitāti. Kvalifikācijas darba mērķis- noskaidrot muguras zonas masāžas un miega higiēnas ieteikumu ietekmi uz 13-16 gadus vecu pusaudžu miega kvalitāti. Kvalifikācijas darba uzdevumi: 1. Noskaidrot ārstnieciskās masāžas ietekmi uz pusaudžu miega kvalitāti; 2. Noskaidrot miega higiēnas norādījumu ietekmi uz pusaudžu miega kvalitāti; 3. Salīdzināt iegūtos rezultātus starp kontroles un intervences grupām. Kvalifikācijas darba izstrādes laikā secināts, ka masāža apvienojumā ar miega higiēnas pasākumiem, miega kvalitāti uzlabo labāk kā ievērojot miega higiēnas pasākumus atsevišķi. Kvalifikācijas darba izstrādes beigu posmā sniegti ieteikumi. Norādīts uz nepieciešamību izglītot pusaudžus ne tikai par miega higiēnas nepieciešamību, bet arī par ārstnieciskās masāžas ietekmi uz kopējo miega kvalitāti. Tāpat norādīts uz nepieciešamību veikt papildus pētījumus, jo pieejamie dati par šo tēmu ir niecīgā skaitā. Norādīts uz nepieciešamību veikt atkārtotu kvalifikācijas darba ietvaros izstrādāto pētījumu, jo iegūtie dati abās dalībnieku grupās ir līdzīgi. Pētījuma Hipotēze tika apstiprināta- ārstnieciskās masāžas un miega higiēnas ievērošana uzlabo pusaudža miega kvalitāti. Kvalifikācijas darbs izstrādāts 62 lappušu apjomā, pievienotas 2 tabulas, 10 attēli un 16 pielikumi. Atslēgas vārdi: masāža, ārstnieciskā masāža, miegs, miega kvalitāte, miega higiēna.
Ārstnieciskās masāžas vides pieejamība bērniem līdz 18 gadiem ar kustību traucējumiem Liepājas pilsētā
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Rēzija Čaure; Lelde Atvara; Liepājas filiāle; Liepāja branch
Darba autore – Rēzija Čaure, Rīgas Stradiņa universitātes, Liepājas filiāles, Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes studiju programmas “Ārstnieciskā masāža” studente. Kvalifikācijas darba tēma ir “ Ārstnieciskās masāžas vides pieejamība bērniem līdz 18 gadiem ar kustību traucējumiem Liepājas pilsētā”. Darbs izstrādāts 2020./2021. gadā. Pētījuma mērķis: izvērtēt ārstnieciskās masāžas kabinetu un tās ārpus vides pieejamību Liepājas pilsētā bērniem līdz 18 gadiem ar kustību traucējumiem. Darba veikšanai tikai izvirzīti sekojoši uzdevumi: • Izpētīt pieejamo zinātnisko literatūru par «Ārstnieciskās masāžas vides pieejamība bērniem līdz 18 gadiem ar kustību traucējumiem Liepājas pilsētā»; • Izstrādāt pētījuma instrumentus balstoties uz zinātniskās literatūras un pielietoto pētījuma instrumentu izpēti; • Apkopot, analizēt pētījuma iegūtos datus. Atspoguļojot rezultātus tabulā un diagrammās; • Izdarīt secinājumu. Hipotēze/jautājums: Vai ārstnieciskās masāžas kabinetu un tās ārpus vide ir pieejama bērniem līdz 18 gadiem ar kustību traucējumiem Liepājas pilsētā? Darba saturs: Pētījums sastāv no 35 lapaspusēm, no 5 teorētiskās daļas, no 9 praktiskās daļas. Kopā tika izmantoti 18 literatūras avoti. Pētījuma metode: Pētījuma praktiskā daļa tika uzsākta pēc RSU Ētikas komitejas atļaujas saņemšanas (sk. 1.pielikumu) Pētījuma īstenošanā piedalījās 126 respondentu, bērnu vecāki/ aizbildņi, kuru bērni vecuma grupā līdz 18 gadiem ir ar kustību traucējumiem. Pētnieciskā darba izstrādei pielietota kvantitatīvā metode un par instrumentu tika izmantota autores veidota anketa (sk. 2.pielikumu) un novērtēšanas protokols (sk. 3.pielikumu) Anketā iekļauti 9 jautājumi, kas sadalīti divos blokos: A bloks sastāv no jautājumiem par bērnu vecumu, zināšanām par ārstniecisko masāžu, B bloks sastāv no jautājumiem par vides pieejamību. Kontrolpunktu novērtējuma protokolā iekļauti 14 kritēriji, pamatojoties uz vadlīnijām par vides pieejamību publiskām būvēm un telpām (Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO,2018). Izdarīti 3 secinājumi, iegūta atbilde uz pētījuma jautājumu, kā arī izteikti 3 priekšlikumi. Pētījuma iegūtie rezultāti liecina, ka ārstnieciskās masāžas kabinetu un tās ārpus vide pieejamība bērniem līdz 18 gadiem ar kustību traucējumiem Liepājas pilsētā ir apmierinoša. Atslēgas vārdi: vide, pieejamība, bērni, kustību traucējumi, masāža, Liepāja.
Arteriālā spiediena un pašsajūtas izmaiņas pēc muguras masāžas
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Dace Grundmane; Līga Ēriksone; Liepājas filiāle; Liepāja branch
Kvalifikācijas darba tēma”Arteriālā asinsspiediena un pašsajūtas izmaiņas pēc muguras masāžas”, darba autore Dace Grundmane. Ikdienā saskaroties ar klientiem, visbiežākās sūdzības par visas muguras un/vai sāpēm sprandas apvidū, nogurums, galvas sāpes un reiboņi, nekvalitatīvs miegs, bezspēks, kas izraisa “izdegšanas sindromu” un depresiju, kas var izraisīt nopietnas veselības problēmas. Pētījuma mērķis: Izpētīt arteriālā asinsspiediena un pašsajūtas izmaiņas pēc muguras masāžas. Informācijas avotu izvēles metode: Galvenokārt literatūras analīzei tika izmantota PubMed datu bāze, kur ir pieejami pētnieku pētījumi. Tiek izmantotas gan meta analīzes, gan sistemātiskie pārskati. Pētījuma jautājums: Kādas ir arteriālā asinsspiediena un pašsajūtas izmaiņas pēc muguras masāžas? Pētījuma dalībnieki: Pētījumā piedalīsies 10 dalībnieki (5 vīrieši un 5 sievietes) vecumā no 30-45 gadiem Pētījuma datu iegūšanas instrumenti: Kā pētījuma instruments ir 2 autores veidotas anketas un mērījuma protokols. Pētījuma procedūra: Pētījums tiks uzsākts pēc RSU komitejas atļaujas saņemšanas. Pētījuma dalībniekam tiks veiktas 10x muguras masāža. Pirms un pēc masāžas tiks mērīts asins spiediens. Pētījuma ietvaros tiks veikta anketēšana par subjektīvajām sajūtām pašsajūtai pirms un pēc masāžas kursa. Pētījums tiks veikts X pilsētā, A salonā. Darba rezultāti: Pēc muguras masāžas kursa tika secināts, ka masāža uzlabo cilvēka fizisko un psihoemocionālo labsajūtu. Lai arī nelielas izmaiņas, bet arteriālais asinsspiediens nedaudz pazeminājās tiem, kuriem bija neliels paaugstinājums. Ir arī izpētīts, ka masāžas terapija kā patstāvīga terapija samazina sāpes un uzlabo labsajūtu. Secinājumi: Veicot pētījuma analīzi secināts, ka masāžas terapija uzlabo fizisko un psihoemocionālo pašsajūtu un bija vērojams acīmredzams pašsajūtas uzlabojumus dalībniekiem. Kā arī masāža samazināja nedaudz paaugstinātu asinsspiedienu. Darba izmantojamība: Izpētot specializētos žurnālus un zinātniskos rakstus tiek secināts, ka ir salīdzinoši maz pētījumu par masāžas iedarbību un alternatīvo medicīnu, tādēļ katrs jauns ziņojums un pētījums ir svarīgs šai jomā un var paplašināt mūsu zināšanas. Atslēgas vārdi: masāžas, asinsspiediens, pašsajūta, alternatīvā medicīna.

Browse

Browsing Studējošo kvalifikācijas darbi by Title

Results Per Page

Sort Options