Studējošo kvalifikācijas darbi

Permanent URI for this collection

http://hdl.handle.net/123456789/911

Browse

Now showing 1 - 20 of 387

Spēka intervāla treniņu ietekme uz aerobajām darbaspējām un ķermeņa kompozīciju.
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Madara Druķe; Voldemārs Arnis; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Rīgas Stradiņa universitāte Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte Studiju programma “Veselības sporta speciālists” KVALIFIKĀCIJAS DARBS Spēka intervālu treniņu ietekme uz aerobajām darbaspējām un ķermeņa kompozīciju Darba autore: Madara Druķe Studējošā apliecības Nr. __________________ /paraksts/ 20……gada……………… Darba vadītājs: asoc. prof., dr. biol. Voldemārs Arnis Paraksts____________ Datums____________ Rīga, 2020.gads Anotācija Kvalifikācijas darba nosaukums ir “Spēka intervālu treniņa ietekme uz aerobajam darbaspējām un ķermeņa kompozīciju” Darba mērķis - ir izpētīt augstas intensitātes spēka intervālu treniņu divu dažādu režīmu ietekmi uz aerobajam darbaspējām un ķermeņa kompozīciju. Hipotēze - Treniņa programma ar nemainīgu treniņu intervālu labāk uzlabos aerobās darbaspējas un ķermeņa kompozīciju, nekā treniņa programma, kurai treniņu intervāls mainās katru nedēļu. Trenējoties trenera pavadībā būs labākas sirds frekvences izmaiņas, kā trenējoties pašam/pašai. Populācija - Pētījumam izvēlējos 10 relatīvi veselus dalībniekus, bez sūdzībām par veselības stāvokli pētījuma veikšanas laikā, vecumā no 19 līdz 37 gadiem. Pētījuma metodes : Literatūras avotu analīze; Vispārējā novērtēšana (vecums, dzimums, anamnēze); Antropometriskie rādītāji (augums, svars, ķermeņa kompozīcija, ĶMI, sirdsdarbības frekvences miera stāvoklī); PVO aerobo darbaspēju tests. Kopējā tauku daudzuma noteikšana pēc bioelektriskās pretestības principa; Divu dažādu treniņprogrammu sastādīšana, praktisks darbs un rezultātu salīdzināšana. Galvenie rezultāti – Pēc piecu nedēļu treniņu veikšanas, dalībnieki, no 1.grupas uzrādīja labākus aerobo darbaspēju rezultātus, nekā 2.grupa. 1. grupas dalībnieku aerobās darbaspējas vidēji uzlabojās par 18,7% pēc treniņu beigšanas, bet otrās grupas dalībnieku aerobās darbaspējas vidēji uzlabojās par 15,3%. Labākas ķermeņa kompozīcijas izmaiņas bija 2. grupas dalībniekiem, tās uzlabojās par 1,4%, bet 1. grupai par 1,2%. Galvenie secinājumi : 1. Augstākas aerobo darbaspēju izmaiņas tika uzrādītas pie nemainīga intervāla treniņu principa 2. Ķermeņa kompozīcijas izmaiņas bija ievērojamākas dalībniekiem, kuri veica treniņus ar mainīgu darba intervālu 3. Pie mazas slodzes pulss samazinās gan absolūti, gan procentuāli labāk, kā pie lielākas slodzes Atslēgas vārdi : augstas intensitātes intervāla treniņi; augstas intensitātes spēka treniņi; spēka treniņi; ķermeņa kompozīcija; aerobās darbaspējas.
Pacientu ar kardiovaskulāru saslimšanu līdzdalība ietekmējamo riska faktoru mazināšanā
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Juris Šimis; Lelde Atvara; Liepājas filiāle; Liepāja branch
Tiek lēsts, ka miljoni no visiem pasaules nāves gadījumiem rodas dažādu sirds un asinsvadu slimību formu dēļ, un vairāki ļoti labi identificēti dzīvesveida faktori ietekmē koronāro sirds slimību attīstību. Sākotnējā akūta riska attiecību uz iedzīvotājiem miokarda infarktu varētu attiecināt uz deviņiem ietekmējamo riska faktoriem kā paaugstināts lipīdu līmenis, smēķēšana, psihosociālie faktori, vēdera aptaukošanās, hipertensija, nepietiekams ikdienas augļu un dārzeņu patēriņš, fiziskā pasivitāte, diabēts un alkohola lietošana Daudzās zemu un vidēju ienākumu valstīs ir augsta mirstība un mirušo skaits kam ir tiešs sakars ar kardiovaskulāro saslimšanu ir audzis eksponenciāli pēdējo gadu laikā. Populācijai ir augstāka ekspozīcija kardiovaskulāro saslimšanu riska faktoriem, kā arī nav pieejama ekonomiski efektīva veselības aprūpe. Pētījuma mērķis ir noskaidrot pacientu ar kardiovaskulāro saslimšanu līdzdalību ietekmējamo riska faktoru mazināšanā. Darbs sastāv no teorētiskās un praktiskās daļas. Teorētiskā daļa sastāv no divām nodaļām, kurās ir aprakstīts kādas ir biežākās kardiovaskulārās slimības un kādi ir ietekmējamie riska faktori. Praktiskajā daļā attēlota pētījuma metodoloģija, pētījuma rezultāti atspoguļoti diagrammās. Veikta pētījumu rezultātu analīze un interpretācija. Pētījuma rezultāti atbilst ticamībai un kvalifikācijas darba mērķis ir sasniegts. Pētījumā tika izmantota kvantitatīvā pētīšanas metodika, kurā kā galvenais pētījuma instruments tika izmantota strukturēta anketa. Pētījumā piedalījās 100 pacienti, kuri ārstējas stacionārā un pētījums tika veikts X pilsētas stacionārā. Izstrādātais darbs sastāv no 41 lappusēm, 19 diagrammām, 18 literatūras avotiem, 8 secinājumiem un 3 pielikumiem. Apkopojot pētījuma rezultātus un atbildot uz pētījuma jautājumu ,, Kāda ir pacienta ar kardiovaskulāro saslimšanu līdzdalība ietekmējamo riska faktoru mazināšanā”, tika secināts, ka pacientu līdzdalība ir nepietiekama un ir nepieciešama papildus izglītošana par riska faktoru ietekmi uz kardiovaskulāro sistēmu.
Riska faktori apakšējo ekstremitāšu traumām sieviešu elites baleta dejotājām
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Linda Anete Stebule; Eva Kataja; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Profesionāls balets ir ļoti nopietna profesija, ko izvēlēties, jo zem šīs mākslas slēpjas smags darbs treniņu procesā, strikti noteikumi ikdienā un liela apakšējo ekstremitāšu traumu izplatība baleta dejotāju vidū.Pētījuma dati liecina , ka visizplatītākās traumas apakšējās ekstremitātēs baletā ir apakšstilbos – 34%, pēdas virsmas muskuļu un saišu savainojumi – 20% , potīšu tendinopatija – 19%, augšstilbos – 14%, iegurnis - 6%. Šī pētījuma mērķis bija izpētīt sieviešu elites baleta dejotāju treniņu plānu un noskaidrot kā tas ietekmē baleta dejotāju veselību un darbspējas ilgtermiņā.Kā arī noskaidrot metodes kā samazināt traumu risku šajā profesijā. Pētījumā piedalījās 20 sieviešu elites baleta dejotājas vecuma posmā no 25 - 45 gadiem. Pētījuma veikšanai tika sagatavotas anonīmas aptaujas anketas ar jautājumiem par baletu un tā saistītiem faktoriem (t.i. pieredze baletā, nodarbību ilgums un sarežģītība, speciālas diētas,traumu vēsture). Kā arī tika intervētas prima balerīnas par savu pieredzi un traumu vēsturi karjeras laikā. Šī pētījuma galvenais uzdevums ir apstiprināt hipotēzi, ka „Pareizi plānoti treniņi ilgtermiņā un optimāls nodarbīnu laiks ļauj baleta dejotajām uzlabot savu pašsajūtu un izvairīties no pārslodzes un traumu riskiem.” Veikta pētījuma analīze, darbā izvirzītie mērķi sasniegti, darba hipotēze daļēji apstiprināta un izdarīti secinājumi. Pareizi plāoti treniņi un optimāls nodarbību laiks ļautu baleta dejotājām uzlabot veselības stāvokli un samazināt traumu risku, bet baleta nodarbību metodika nav mainīta kopš senas vēstures un baleta dejotāji tiek trenēti pēc noteiktiem standartiem un vecas tehnikas. Kvalifikācijas darbs sastāv no teorētiskā pamatojuma ar 4 nodaļām un 1 apakšnodaļu, pētnieciskās daļas ar 3 nodaļām, izdarītiem secinājumiem, darbā izmantotās literatūras saraksta ar 12 avotiem un 7 pielikumiem. Darbā tika ievietoti 5 attēli.
Hatha jogas ietekme uz asinsspiedienu un sirds frekvenci.
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Marija Tihomirova; Uģis Ciematnieks; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Anotācija Darba nosaukums ir “Hatha joga var pazemināt asinsspiedienu un sirdsdarbības frekvenci”. Nav pārsteigums, ka joga Rietumos kļuvusi ļoti populāra. Tā atbilst mūsu vajadzībām, stājoties pret daudzām 21. gadsimta dzīves problēmām. Visdažādākajos medicīnas žurnālos publicētie pētījumi norāda, ka joga var pazemināt asinsspiedienu, tādējādi uzlabojot asinsriti un sirds un asinsvadu veselības stāvokli, normalizēt pulsu un elpošanu, uzlabot gremošanas sistēmas darbību, mazināt depresiju un trauksmi, kā arī pozitīvi ietekmē daudz ko citu. Pētījuma mērķis bija izpētīt Hatha jogas nodarbību ietekmi uz asinsspiedienu un sirdsdarbības frekvenci. Pētījuma hipotēze: Hatha joga var pazemināt asinsspiedienu un sirdsdarbības frekvenci. Pētījuma uzdevumi: veikt asinsspiediena mērījumus pirms un pēc pētījuma; veikt sirdsdarbības frekvences mērījumus pirms un pēc pētījuma; noskaidrot Hatha jogas ietekmi uz asinsspiedienu un sirdsdarbības frekvenci. Tika veikts kvantitatīvais pētījums. Tika organizētas divas grupas, viena kontrolgupa un otra pētījuma grupa. Pētījuma metode bija asinsspiediena un sirdsdarbības frekvences mērīšana miera stāvoklī pirms un pēc viena mēneša treniņu programmas īstenošanas. Pētījuma kontrolējamie bija pētījuma objekti (katra grupā astoņi veseli cilvēki, sievietes un vīrieši, kuri pirms tam nav regulāri nodarbojušies ar Hatha jogu, brīvprātīgi izteikuši vēlmi piedalīties pētījumā); pētījuma neatkarīgie bija veicama Hatha jogas treniņu programma; pētījuma atkarīgie bija asinsspiediena un sirdsdarbības frekvences mērīšana izmantojot asinsspiediena mērītāju uz apakšdelma (modelis: OMRON RS2). Mērīšanas dienās bija ieteikts atpūsties, izgulēties, atturēties no stresa, nedzert alkoholu un kafiju, neizmantot medikamentus kuri var ietekmēt radītājus. Pirms asinsspiediena un sirdsdarbības frekvences mērīšanas pārbaudāmais pavadīja sēžot piecas minūtes mierā stāvoklī un tad tika veikti mērījumi. Mērītājs bija novietots uz pārbaudāma apakšdelmu. Pārbaudāmais visu laiku bijis sēdus pozīcijā. Galvenie pētījuma rezultāti un secinājumi: Hatha jogas nodarbības būtiski ietekme un samazina indivīda sirdsdarbības frekvences radītājus pētījumu grupā; Hatha jogas nodarbības būtiski ietekme un samazina indivīda sistoliska un diastoliska arteriāla asinsspiediena radītājus pētījumu grupā; tika noskaidrots, ka Hatha jogai ir ietekme uz asinsspiedienu un sirdsdarbības frekvenci. Rezultāti rāda, ka Hatha joga var pazemināt asinsspiedienu, kas savukārt samazina trauksmi, normalizē pulsu un elpošanu. Atslēgvārdi, kas raksturo darba tēmu un pētījuma būtību: asinsspiediens, sirdsdarbības frekvence, Hatha jogas ietekme, pētījuma radītāji, pētījuma dalībnieki.
Sieviešu zināšanas par iegurņa pamatnes muskulatūras nozīmi, svarīgumu trenējoties un šīs muskulatūras treniņu paradumi
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Ulrika Kaire; Maruta Hoferte; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Kvalifikācijas darba tēma: Sieviešu zināšanas par iegurņa pamatnes muskulatūras nozīmi, svarīgumu trenējoties un šīs muskulatūras treniņu paradumi. Kvalifikācijas darba aktualitāte: Vienmēr sievietes ir iedalījušās vairākās grupās attiecībā uz sportošanas paradumiem. Pirmā grupa, kuras nesporto nemaz. Otrā grupa, kas regulāri apmeklē sporta klubus un vingro trenera uzraudzībā. Trešā grupa, kuras izvēlas sportot patstāvīgi, izmantojot internetā pieejamos bezmaksas treniņus vai arī iegādājoties treneru izstrādātas programmas internetā. Sievietēm ir jātrenē ne tikai ārējā muskulatūra, kuru piedāvā trenēt dažādi fizisko aktivitāšu veidi, bet arī jāpievērš uzmanība iekšējās muskulatūras treniņiem. Visām šīm trim grupām vienlīdz svarīgi būtu zināt iegurņa pamatnes muskulatūras nozīmi ne tikai sportojot, bet arī ikdienas paradumos. Šī ir viena no pašām svarīgākajām sievietes muskuļu grupām, kas notur visus sievietes iekšējos orgānus, tajā skaitā arī dzimumorgānus. Iegurņa pamatnes muskulatūra sievietei ir svarīga visos vecuma posmos, ne tikai grūtniecības un pēcdzemdību periodā. Visbiežāk sievietes nodara pāri sev tieši pēc dzemdībām, cenšoties pēc iespējas ātrāk atgūt slaidu vidukli, nepareizi trenējot tikai vēdera ārējo muskulatūru, tādējādi traumējot iegurņa pamatnes muskulatūru. Iegurņa pamatnes muskulatūru būtiski ietekmē ne tikai nepareizi izpildīti fitnesa vingrinājumi vai vēdera preses vingrojumi, bet arī nepareizi veiktas ikdienas darbības, tādas kā sēdēšana vai staigāšana ar līku muguru un nepareiza smagumu celšana. Pētījuma mērķis: Noskaidrot sieviešu zināšanas par iegurņa pamatnes muskulatūras stiprināšanas nozīmi un treniņu paradumiem. Pētījuma jautājums: Kāda ir sieviešu informētība par iegurņa pamatnes muskulatūras stiprināšanas nozīmi? Pētījuma metodes: Pētījumā tiks izmantotas gan kvantitatīvas pētījuma metodes, gan kvalitatīvas pētījuma metodes. Tiks izmantotas interneta avotu un literatūras analīze, veikta anketēšana. Iegūto datu apstrāde tiks veikta ar salīdzināšanas metodi un izmantojot datu grafiskās attēlošanas metodi.
Līdzsvara izmaiņas bērniem vecumā no 10- 14 gadiem jāšanas treniņos ar vai bez voltizēšanas
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Lāsma Petrēvica; Agnese Krētaine; Liepājas filiāle; Liepāja branch
Priekšvēsture: Ir vairāki pētījumi, kas apliecina, ka bērniem vecumā no 10- 14 gadiem ir novērojamas novirzes no vidējiem rādītājiem līdzsvara saglabāšanas testos. Līdzsvara koordinēšanas problēmas bērniem rodas dažādu saslimšanu vai traumu rezultātā, kā arī ja ir ierobežots kustību apjoms agrīnā bērnībā un nepietiekama bērnu fiziskā aktivitāte pirmskolas un skolas vecumā. Ir daudz pētījumu par jāšanas sporta pozitīvo ietekmi uz bērnu stāju un līdzsvara izmaiņām, bet ir ļoti maz pētījumu tieši par atsevišķu jāšanas disciplīnu ietekmi uz bērnu līdzsvara rādītājiem. Pētījuma mērķis: Noskaidrot līdzsvara izmaiņas bērniem vecumā no 10- 14 gadiem jāšanas treniņos ar voltižēšanu vai bez tās. Metodes: Tika pētīti desmit bērni vecumā no 10- 14 gadiem, kuri ir sākuši apmeklēt jāšanas kluba nodarbības un trenējas ne ilgāk par 1 mēnesi. Tika veikts kvalitatīvi aprakstošs pētījums. Pētījuma rezultāti tika aprakstīti un salīdzināti starp divām dažādām grupām. Vienā grupā būs bērni, kas apgūst jāšanas prasmi bez voltizēšanas un otrā grupā būs bērni, kas arī apgūst jāšanas prasmi, bet viņiem treniņos būs iekļauta voltizēšanas vingrojumu programma, kur tiks iekļauti voltizēšanas pamatelementi. Lai salīdzinātu abu grupu līdzsvara parametrus, tiks izmantots Eirofit Flamigo tests, Romberga tests un stāja uz vienas kājas. Rezultāti: Bērnu apmācības ilgums bija trīs mēneši, un treniņu biežums bija 2 reizes nedēļā. Līdzsvara rādītāju testēšana tika veikta ik pēc 4 nedēļām. Līdzsvara rādītāji uzlabojās abām grupām visos trīs testos. Tomēr, salīdzinot abas grupas, labāks rezultāts bija vērojams grupai, kuras jāšanas apmācībā papildus bija iekļauti voltizēšanas vingrojumi. Secinājumi: Rezultāti liecina, ka jāšanas apmācības nodarbības pozitīvi ietekmē bērnu līdzsvara izmaiņas un, papildus iekļaujot voltizēšanas vingrojumus, var īsākā laika posmā kvalitatīvāk uzlabot bērna līdzsvara rādītājus.
Fizisko aktivitāšu ietekme uz cilvēka psihoemocionālo stāvokli.
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Irina Maksimoviča; Nora Jansone-Ratinika; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Kvalifikācijas darba tēma: Fizisko aktivitāšu ietekme uz cilvēka psihoemocionālo stāvokli. Pētījuma mērķis: Izpētīt jogas, acu un elpošanas vingrinājumu ietekmi uz cilvēku psihoemocionālo stāvokli. Tēmas aktualitāte: Mūsdienās liela daļa cilvēku cieš no stresa, ko izraisa dažādi dzīves faktori. Stress, trauksme vai depresīvās noskaņas ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti, attiecības ar citiem, produktivitāti darbā, mentālo un fizisko veselību. Tika veikti vairāki pētījumi par fizisko aktivitāšu ietekmi uz depresijas slimnieku pašsajūtu un rezultāti uzrāda, ka fiziskās aktivitātes var būt ar līdzīgu efektu kā antidepresantu medikamentiem. Pētījuma hipotēze: Jogas, acu un elpošanas vingrinājumi mazina depresijas un trauksmes radītāju līmeni. Pētījuma metodes: Kvantitatīvs eksperimentāls pētījums. Eksperimenta pētījuma grupā piedalījās 21 cilvēks: 11 vīrieši un 10 sievietes, kontroles grupā piedalījās 18 cilvēki: 8 vīrieši un 10 sievietes. Pētījuma grupai tika piedāvātas tiešsaistes nodarbības ar jogas, acu un elpošanas vingrinājumiem 2 reizes nedēļā pa 1 stundai, un psihoemocionālā stāvokļa novērtējuma instrumenti bija anketēšana ar Pacientu veselības aptauju -9 (Patient Health Questionnaire-9, PHQ-9) un ar Trauksmes stāvokļa-iezīmes pašnovērtējuma aptauju (The State-Trait Anxiety Inventory (FormY), Self-Evaluation Questionnaire, STAI-Y) pētījuma sākumā, vidū un beigās (ik pēc 2 nedēļām). Kontroles grupai bija tikai anketēšana. Statistiskai analīzei izmantota programma SPSS (Statistical Package for the Social Sciences 26.00 versija), izmantojot aprakstošo statistiku un neparametriskus testus. Rezultāti: Pētījumu pabeidza 18 cilvēki pētījuma grupā un 18 kontroles grupā. Pētījuma grupas PHQ-9 depresijas rādītāju samazinājums ir statistiski nozīmīgs, jo izmaiņas pirms un pēc darba autores jogas nodarbību programmas ir p=0,000, kur nulles hipotēzes varbūtībai jābūt 0,05 vai mazākai. Trauksmes kā iezīmes STAI-Y (II) rādītājs pētījuma grupai ir samazinājies statistiski nozīmīgi kopš eksperimenta sākuma rezultāta, ir statistiski nozīmīgi atšķirīgs rezultāts p=0,010. Trauksmes kā stāvokļa STAI-Y (I) rādītāju samazinājuma beigu rezultāts, kas ir statistiski nozīmīgi atšķirīgs gan pētījuma grupai p=0,020, gan kontroles grupai p=0,006.
Fizisko aktivitāšu paradumi garīgās veselības aprūpē strādājošām māsām
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Inga Lozova; Līga Ēriksone; Liepājas filiāle; Liepāja branch
Kvalifikācijas darba autore Inga Lozova Rīgas Stradiņa universitātes Liepājas filiāles studija programmas “ Veselības sporta speciālists “ 3.kursa studente veica pētījumu par tēmu “Fizisko aktivitāšu paradumi garīgās veselības aprūpē strādājošām māsām”. Pētījuma mērķis ir izpētīt fizisko aktivitāšu paradumus garīgās veselības aprūpē strādājošām māsām. Izvirzītais pētījuma jautājums ir: Kādi ir fizisko aktivitāšu paradumi garīgās veselības aprūpē strādājošām māsām? Fiziskā pasivitāte tiek identificēta kā ceturtais vadošais globālās mirstības riska faktors. Fiziskās bezdarbības līmenis daudzās valstīs paaugstinās, un tas nopietni ietekmē neinfekciozo slimību izplatību un vispārējo iedzīvotāju veselību visā pasaulē (WHO, 2010 ). Māsas bieži vien strādā vairāk nekā vienu darba slodzi, ir pastāvīgā emocionālās spriedzes stāvoklī, fiziskā un psihiskā nogurumā. Profesionālās dzīves kvalitātes negatīvo psihosociālo aspektu dēļ māsu darbs var kļūt mazāk produktīvs ( Circenis, 2013 ). Pārslodzi māsas darbā var mazināt veicot profilakses pasākumus kā piemēram pievērst uzmanību savam fiziskās, garīgās un emocionālās veselības stāvoklim, lai pasargātu sevi no saslimšanas, depresijas vai apātijas un nodarbojoties ar vingrinājumiem, piemēram, jogu, pastaigām, skriešanu, pārgājieniem vai peldēšanu, lai organismā atbrīvotu endorfīnus, kas var stimulēt un uzlabot garastāvokli ( Eastern Illinois university, 2019 ). Pasaulē ir veikti dažādi pētījumi par māsu fiziskajām aktivitātēm, bet Latvijā šādu pētījumu praktiski nav. Tā kā pētījuma autore pati strādā garīgās veselības aprūpē, tad radās interese šo tēmu izpētīt vairāk un saprast, cik daudz māsu ikdienā nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, vai tas ir pietiekami, kā arī būs iespēja, pamatojoties uz pētījumā iegūtajiem rezultātiem veidot ieteikumus atbilstošam fizisko aktivitāšu plānam garīgās veselības aprūpē strādājošām māsām. Pētījumā piedalījās 230 garīgās veselības aprūpē strādājošas māsas. Darba autore sagatavoja un izdalīja anketas garīgās veselības aprūpē strādājošām māsām A ārstniecības iestādē. Lai būtu iespēja savākt nepieciešamo, izlasē noteikto garīgās veselības aprūpē strādājošo māsu, tad anketa tika izveidota arī elektroniskā formā, vietnē Visidati.lv un elektroniskā saite tika nosūtīta uz B, C, D un E ārstniecības iestādēm attālākos Latvijas reģionos. Pētījuma rezultāti parāda, ka vairākums aptaujāto garīgās veselības aprūpē strādājošo māsu ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojas līdz vienai reizei nedēļā un vienai fiziskās aktivitātes reizei velta līdz vienai stundai. Kā fiziskās aktivitātes veidu māsas pārsvarā izvēlas garākas pastaigas, riteņbraukšanu un mājas/dārza darbus. Atslēgvārdi : fiziskās aktivitātes, veselība , kustība, māsa, vingrinājumi.
Ieradumu maiņas ietekme uz senioru fiziskām aktivitātēm Rīgā.
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Ēva Bērziņa; Maruta Hoferte; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Kvalifikācijas darba tēma ir “Ieradumu maiņas ietekme uz senioru fiziskām aktivitātēm Rīgā”. Pētījumi visā pasaulē apliecina, ka mazāk nekā 1 no 4 senioriem nodarbojas ar regulārām fiziskām aktivitātēm vismaz 150 minūtes nedēļā, kā to rekomendē PVO [16]. Iedzīvotāju novecošana, paredzamā dzīves ilguma pagarināšanās un ar to saistītais slogs veselības aprūpes sistēmai, liek meklēt veidus, kā iesaistīt seniorus regulārās fiziskās aktivitātēs. 2020. gadā Latvijas seniori ir jaunā, vēl nebijušā situācijā. Ir aktuāli noskaidrot, kā seniori spēj pielāgot savus fizisko aktivitāšu ieradumus COVID-19 pandēmijas radītiem apstākļiem. Pētījuma jautājums “Vai COVID-19 pandēmijai ir negatīva ietekme uz senioru ieradumiem regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm?”. Secināts, ka COVID-19 pandēmijas apstākļos senioriem ir grūti pielāgoties vingrošanai attālināti, tāpēc COVID-19 pandēmijas ietekmi var vērtēt kā negatīvu. Darbā: 24 lpp. teksts, 11 attēli, 4 pielikumi un 17 informācijas avoti. Darbs ir izstrādāts valsts (latviešu) valodā.
Lūzumu iegūšanas mehānisms un izpratne par to profilaksi pusaudžu vecumā
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Ieva Laugale; Inga Petermane; Liepājas filiāle; Liepāja branch
Anotācija Kvalifikācijas darba autore: Ieva Laugale Kvalifikācijas darba tēma: „Lūzumu iegūšanas mehānisms un izpratne par to profilaksi pusaudžu vecumā”. Latvijā apkopotie statistikas dati liecina, ka sākoties jaunam mācību gadam, bērnu traumu biežums palielinās par 11% - tie ir ceļu satiksmes negadījumi, sporta stundās un ārpus skolas laikā gūtie ievainojumi.(Rasmane E., 2019) Bērnu klīniskās universitātes slimnīca 2018. gada jūnijā pievērsa īpašu uzmanību uzņemšanas nodaļā ārstēto 913 bērnu traumu gūšanas apstākļiem un konstatēja, ka braucot ar velosipēdu, skeitbordu un skrituļslidām, cietuši 238 bērni, bet, lēkājot batutos, – vēl 109, no kuriem 30 bija nepieciešama ārstēšana slimnīcā (Olševksa R., 2019). Kvalifikācijas darba mērķis ir noskaidrot biežākos lūzumu iegūšanas mehānismus un pusaudžu izpratni par to profilaksi. Mērķa sasniegšanai izvirzīti sekojoši uzdevumi – atrast, izpētīt un analizēt pētnieciskam darbam atbilstošus literatūras avotus; izstrādāt pētījuma instrumentus – autores veidota anketa. Pētījuma jautājums ir kādi ir biežākie lūzumu iegūšanas mehānismi un pusaudžu izpratne par profilaksi? Kvalifikācijas darbs sastāv no divām daļām. Teorētiskajā daļā ir apskatītas tādas tēmas kā pusaudžu vecumposma īpatnības, kaulu lūzumi pusaudžiem, lūzumu raksturojums, lūzumu profilakse. Pētnieciskā daļā ir iekļauts pētījuma metadoloģija, pētījuma rezultāti, analīze un interpretācija. Pamatojoties uz pētījuma iegūtiem datiem, un izvirzīto jautājumu, var secināt, ka visvairāk lūzumus gūst 13 – 14 gadīgi pusaudži savā brīvlaikā. Ir daudz lūzumu gūšanas vietu, bet svarīgi pievērst uzmanību drošībai un uzraudzībai mājas vidē un sportojot, īpaši ievērojot aizsargekipējuma lietošanu. Pietiekošs pusaudžu skaits piekrīt par drošības ievērošanu uz ceļa, ūdentilpnēs, par austiņu negatīvo ietekmi uz uzmanību, par apdraudošo vidi jaunbūvēs un graustos, bet nepietiekošs skaits piekrīt lietot nepieciešamo aizsargekipējumu. Pusaudžiem pārsvarā tiek konstatēti ekstremitāši kaulu lūzumi, no kuriem iespējams izvairīties, tāpēc ir nepieciešami kompleksi drošības pasākumi. Respondenti ir X pilsētas sešās vispārizglītojošās iestādēs. Pētījumā rezultāti apspoguļoti 35 attēlos. Kopējais darba apjoms ir 42 llp. Kvalifikācijas darbā izmantoti 28 literatūras avoti, ievietoti 12 pielikumi.
Liepājas iedzīvotāju informētība par sieviešu boksu un tā efektivitāti fiziskās veselības veicināšanā
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Zaurs Sadihovs; Lelde Atvara; Liepājas filiāle; Liepāja branch
Kvalifikācijas darbā aprakstīta sieviešu boksa būtība un efektivitāte, kā arī izanalizēta Liepājas iedzīvotāju informētība par šo sporta veidu, kā arī ir novērtēta boksa ietekme uz sieviešu organismu. Kvalifikācijas darbā mērķis ir izpētīt Liepājas iedzīvotāju informētību par sieviešu boksu un tā efektivitāti fiziskās veselības veicināšanā. Izstrādājot darbu tika izanalizēta Liepājas iedzīvotāju informētība par sieviešu boksa nodarbību un boksa ietekmi uz sieviešu veselību. Pētījuma izstrādāšanas rīki ir teorētiskās zināšanas, kā arī aptauja. Tika veikta anketēšana sievietēm. Aptaujas rezultāti tika apkopoti, izanalizēti, tā pamatā izdarīti secinājumi. Pētījuma rezultātā tika konstatēts, ka sieviešu boks ir fizisko un emocionālu veselību veicinošs sporta veids. Secināts, ka Liepājas iedzīvotāji nav pietiekami informēti par sieviešu boksa priekšrocībām, un vairāki respondenti, kas nenodarbojas ar sportu, uztver to kā bīstamu, nepiemērotu sievietēm, traumatisku utt. Analizējot citas atbildes redzams, ka respondenti, kas ir saistīti sporta dzīvē vairāk zin par pozitīviem aspektiem, un ir gatavi uzzināt vēl vairāk informācijas, kā arī ir gatavi uzsākt nodarboties ar sieviešu boksu paši vai motivēt to darīt savām sievām un citām radiniecēm. Tas nozīmē, ka vajag attīstīt informācijas izplatīšanu. Sporta, sociālā reklāma var tikt izplātīta sporta pasākumos, kā arī sociālos tīklos. Kvalifikācijas darbā tika izanalizēti Eiropas un Latvijas sieviešu-bokseru sekmes Eiropas Čempionātos un Olimpiādēs, kur var redzēt, kā ar katru gadu rezultāti uzlabojas. Pētījuma rezultāti motivē popularizēt sieviešu boksu Liepājas un Latvijas mērogā – izstrādāt programmas un rīkot pasākumus, kas var palīdzēt informēt cilvēkus par vairākām priekšrocībām, ko var dot šis sporta veids sievietēm. Pētījuma autors ir Liepājas sporta kluba “Ballistic Boxing Club” treneris un Aleksandra Maslova māceklis. Kvalifikācijas darba izstrādē palīdzēja personīga pieredze, bet vairākas lietas atvērās no jaunām pusēm un tika iegūta lietderīga informācija. Liela nozīme ir sieviešu boksa popularizēšanai, lai veicinātu nodarboties ar sportu, būt aktīvam, domāt par savu veselību, iegūt skaistu ķermeni, uzturēt kopējo tonusu, iegūt pašaizsardzības iemaņas, palielināt refleksu ātrumu, disciplinēt sevi, kā arī samazināt stresa līmeni un atvērt sev jaunu sociālo komunikāciju. 3 Sieviešu bokss ne tikai uzlabo psihoemocionālo un fizisko veselību, bet arī jaunām dāmām var dot iespēju piedalīties liela mēroga sporta pasākumos un gūt labus rezultātus. Augsta līmeņa rezultāti ir kā individuālais bonuss, kā arī slavēs Latviju pasaules mērogā , kā arī dot iespēju pelnīt naudu sporta karjerā.
Fizisko aktivitāšu paradumi sievietēm pēcdzemdību periodā.
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Baiba Ceļmalniece; Maruta Hoferte; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Fiziskajiem vingrojumiem pēcdzemdību periodā ir tikpat nozīmīga loma kā fiziskajām aktivitātēm grūtniecības periodā un pirms tā. Kvalifikācijas darba „Fizisko aktivitāšu paradumi sievietēm pēcdzemdību periodā” mērķis ir noskaidrot fizisko aktivitāšu paradumus jauno māmiņu ikdienā pēcdzemdību periodā. Darba uzdevumi ir noskaidrot jauno māšu informētības līmeni par fiziskajām aktivitātēm pēcdzemdību periodā, izanalizēt fizisko aktivitāšu paradumus pēcdzemdību periodā pandēmijas laikā un salīdzināt fiziski aktīvu un fiziski neaktīvu sieviešu emocionālo pašsajūtu pēcdzemdību periodā. Kvalifikācijas darba izstrādei izmantoti literatūras avoti, internetā pieejamie zinātniskie raksti un aptauja, izmantotās metodes ir literatūras avotu izpēte un aptaujas anketu metode. Pētījuma aptaujā piedalījās 167 sievietes vecuma diapazonā no 19 – 41 gadam, kuras pētījuma veikšanas brīdī bija pēcdzemdību periodā līdz sešiem mēnešiem. Šis pētījums parāda, ka pirms grūtniecības sievietes ir fiziski aktīvākas un ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojas biežāk, regulārāk, bet grūtniecības laikā un pēc tās fiziskā aktivitāte samazinās. Vairums sieviešu pēcdzemdību periodā no fiziskajām aktivitātēm izvēlas tikai aktīvas pastaigas, un tikai neliela daļa papildus tam izvēlas vingrošanu – muskuļu nostiprināšanai, spēkam, stiepšanai un relaksācijai. Un vēl mazāka daļa no tām izvēlas pēcdzemdību periodam piemērotu fizisko slodzi, vingrinājumus un atbilstošas nodarbības. Pētījuma rezultāti apstiprina izvirzīto jautājumu par to vai jaunās māmiņas ir informētas, izprot pēcdzemdību perioda fizisko aktivitāšu nozīmi un ietekmi. Tiek pierādīts, ka sievietes ir nepietiekami informētas par piemērotām fiziskajām aktivitātēm un to nozīmi pēcdzemdību periodā, jo dzemdību iestādes un speciālisti netiek uzrādīti kā populārākie informācijas avoti. Bet tam ir liela nozīme, lai jau tā fiziski un emocionāli jūtīgajā pēcdzemdību posmā, sieviete neadekvātas fiziskās pārslodzes rezultātā nenodarītu kaitējumu savai veselībai.
Muskuļu garuma izvērtējums rokasbumbas spēlētājiem.
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Ritvars Balceris; Ailī Horna-Butkeviča; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Ritvars Balceris: Kvalifikācijas darbs “Muskuļu garuma izvērtējums rokasbumbas spēlētājiem.” Aktualitāte: Lielai daļai rokasbumbas spēlētāju ir saīsināts muskuļu garums, pateicoties sporta veida specifikai. Visbiežāk tā ir muguras lejasdaļas un plecu joslas muskulatūra. Ļoti bieži šīs problēmas izraisa nepareiza mešanas tehnika . Gan Vācijas vīriešu profesionālais basketbols, gan rokasbumba ir saistīti ar lielu traumu risku regulārajās līgas spēlēs. Tomēr profesionālo vīriešu basketbola un rokasbumbas traumu modeļi ļoti atšķiras, atspoguļojot dažādus veiktspējas profilus. Tāpēc profilaktiskās stratēģijas un pasākumi būtu jāpielāgo specifiskiem sporta veidiem un turklāt pozīcijai raksturīgiem riskiem un modeļiem. Būtiskas plecu problēmas sezonas laikā pastāvīgi ietekmē daudzus spēlētājus. Darba mērķis: Izvērtēt muskuļu garumu Latvijas rokasbumbas spēlētājiem. Darba uzdevumi: 1) Ar anketēšanas palīdzību noskaidrot- cik ilgi, kādā pozīcijā un kādā līmenī trenējas katrs spēlētājs. 2) Veikt muskuļu garuma testus spēlētājiem. 3) Apkopot datus un veikt secinājumus. Darba hipotēze: Lielākajai daļai Latvijas rokasbumbas spēlētāju ir saīsināti muskuļi. Visbiežāk tie ir iegurņa rajona muskuļi un plecu joslas muskuļi. Rokasbumbas spēlētāju vidū bieži dzirdamas sūdzības par muguras lejasdaļas un plecu sāpēm. Pētījuma dalībnieki vai pētījuma datu avoti: Latvijas izlases, Latvijas virslīgas un Latvijas 1.līgas čempionāta spēlētāji. Pētījuma metodes: 1) Muskuļu garuma testi pēc F. P. Kendall. 2) Intervijas ar dažādiem treneriem un spēlētājiem. 3) Anketēšana Galvenie pētījuma rezultāti: Lielākajai daļai Latvijas rokasbumbas spēlētāju ir saīsināti muskuļu garumi un plecu problēmas. Pētījums, ļāva saprast, kā autors var pārveidot rokasbumbas treniņa plānu un izmantot treniņa laiku lietderīgāk.
Fitnesa treneru zināšanas par veselīgu uzturu, to pielietošana ar klientiem.
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Dāvis Zaikovskis; Māra Grundmane; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Kvalifikācijas darba nosaukums ir ‘’ Fitnesa treneru zināšanas par veselīgu uzturu un to pielietošana darbā ar klientiem.’’ Darba mērķis ir izpētīt, kādas ir fitnesa treneru zināšanas par veselīgu uzturu, to pielietošana darbā ar klientiem. Hipotēze- fitnesa treneru zināšanas par uzturu ir atbilstošas, lai varētu sniegt ieteikumus klientiem. Darba teorētiskajā daļā tiek sniegta informācija par to, kas ir veselīgs dzīvesveids, veselīgs un sabalansēts uzturs, kāda ir uzturvielu nozīme fiziski aktīviem cilvēkiem. Sniegts ieskats kāds ir fitnesa treneru darbs, kādi ir to pienākumi, kādas ir izglītības iespējas Latvijā. Izveidots saraksts ar 10 izplatītākajiem uztura pieņēmumiem. Pētījuma dalībnieki- 85 strādājoši fitnesa treneri/ sporta speciālisti, kas ieguvuši attiecīgu izglītību. Pētījuma instrumenti- lai sasniegtu pētījuma mērķi un uzdevumus, izmantota viena anketa. Rezultāti- darbā tika pētīts, kādas ir fitnesa treneru zināšanas par veselīgu uzturu un kā savas zināšanas pielieto darbā ar klientiem, no tā secinot, ka 60% savas zināšanas uzskata par labām, bet 90% uzskatīja, ka darbā ar klientiem ir svarīgi veikt uztura ieteikumus, konsultācijas. No visiem aptaujātajiem 40% respondentu iepazīstina ar veselīga uztura principiem, tomēr tiek sastādīti arī uztura plāni, iesaka diētas pie kā pieturēties un veic uztura analīzi. Tikai puse no visiem respondentiem atbildēja pareizi uz Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem par veselīga uztura pamatprincipu. Tādējādi, var secināt to, ka izvirzītā hipotēze neapstiprinājās, jo tikai puse no respondnetiem pareizi atbildēja par veselīga uztura pamatprincipiem. Darbs satur 15 attēlus, 34 literatūras avotus, 2 pielikumus. Atslēgas vārdi- fitnesa treneris, sporta speciālists, veselīgs uzturs.
Masāžas izvēles un apmeklējumu izpēte Latvijas reğionos
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Mārtiņš Ozoliņš; Agnese Krētaine; Liepājas filiāle; Liepāja branch
Kvalifikācijas darba tēma - “Masāžas izvēles un apmeklējuma izpēte Latvijas reģionos” - ir svarīga, jo, lai gan pētījumos ir pierādījies, ka masāžu izmantošana var uzlabot veselības stāvokli un novērst dažādas ar veselību saistītas problēmas, nepiemērotu masāžu un neprofesionālu speciālistu izvēle var radīt negatīvas sekas. Uz to norādījis arī Amerikas nacionālā komplementārās un integratīvās veselības centrs (National Center for Complementary and Integrative Health (NCCIH)) rakstot, ka risks no masāžas gūt negatīvu ietekmi ir šķietami mazs, tomēr ir bijuši gadījumi, kad tiek ziņots par to, ka radušies asins trombi, nervu bojājumi vai kaulu lūzumi. (NCCIH, 2019) Darba mērķis ir izpētīt masāžas pakalpojumu izvēli un apmeklējumu Latvijas reģionos, lai noskaidrotu, kādas masāžas, galvenokārt, tiek apmeklētas un kādi ir galvenie apmeklēšanas iemesli, tā uzzinot, kuras masāžas ir pieprasītākās, kas tiek ņemts vērā izvēloties masāžas, un, vai Latvijas iedzīvotāji izprot dažādu masāžas veidu specifiku. Pētījuma datu iegūšanai tika izmantota autora veidota anketa Latvijas iedzīvotāju aptaujai, kurā iekļauti 16 jautājumi. Kopumā tika aptaujāti 889 Latvijas iedzīvotāji, bet, apkopojot datus, tika ņemts vērā Latvijas iedzīvotāju skaita proporcionālais sadalījums pa visiem plānošanas reģioniem, līdz ar to rezultātu apkopošanai un analīzei tika izmantotas 652 anketas no 711, kuras atbilda iekļaušanās kritērijam. Pēc pētījuma veikšanas tika secināts, ka masāža respondentu vidū ir pieprasīts pakalpojums, ko vairāk kā puse respondentu izmanto vairākas reizes gadā. Respondenti visbiežāk apmeklē ārstnieciskās masāžas, klasiskās jeb zviedru masāžas, relaksējošās masāžas un kādas konkrētas ķermeņa daļas masāžas. Galvenie iemesli masāžu apmeklēšanai ir bijusi nepieciešamība relaksēties, profilaktiski nolūki un veselības problēmas. Vairāk kā ceturtdaļa respondentu ir guvuši negatīvu pieredzi masāžas laikā vai pēc tās. Respondentu izpratne par dažādu masāžu specifiku ir vērtējama negatīvi, kā arī pieejamā informācija par masāžu, tās veidiem un to specifiku nav uzskatāma par pietiekamu. Kvalifikācijas darbu masāžas speciālisti var izmantot, lai saprastu patērētāju tendences attiecībā uz masāžas pakalpojumu izvēli un apmeklējumu un pielāgoties tām, kā arī tas sniedz ieskatu par informācijas trūkumu saistībā ar masāžu tās, veidiem un specifiku. Pētījums ir izmantojams arī par bāzi turpmākiem padziļinātākiem pētījumiem par līdzīgu tēmu.
Pašsajūtas novērtējums pēc muguras masāžas sievietēm menopauzes periodā
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Marta Klabe; Alda Dzērve; Liepājas filiāle; Liepāja branch
Anotācija Kvalifikācijas darba autore: Marta Klabe, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes studiju programmas “Ārstnieciskā masāža” studente. Kvalifikācijas darba tēma: „Pašsajūtas novērtējums pirms un pēc muguras masāžas sievietēm menopauzes periodā ”. Kvalifikācijas darba mērķis: Noskaidrot pašsajūtu pirms un pēc muguras masāžas sievietēm menopauzes periodā. Kvalifikācijas darba jautājums: Kāda ir pašsajūta pirms un pēc muguras masāžas sievietēm menopauzes periodā? 2019. gadā veiktajā pētījumā secināts, ka katru gadu aptuveni 47 miljonu sieviešu iestājas menopauze. Vairāk nekā 85 % sieviešu menopauzes periodā izjūt simptomus – karstuma viļņus, svīšanu naktī, miega traucējumus, garastāvokļa svārstības, atmiņas traucējumus, sistemātisku nogurumu. Lai mazinātu menopauzes simptomus, ārsti sievietēm nozīmē hormonu aizvietojošu terapiju – HAT (hormonu aizvietojošā terapija), ar to stabilizējot estrogēna hormona līmeni organismā, (Kutlešic M.,at el., 2016) Lai uzlabotu pašsajūtu, 51% sieviešu pielieto alternatīvo terapiju menopauzes simptomu samazināšanai. Pētījumā secināts, ka no šīs respondentu grupas 60% sieviešu alternatīvo metodi, menopauzes simptomu mazināšanai, atzīst kā efektīvu. Tomēr sievietes uzskata, ka nesaņem pietiekošu informāciju no sava ārstējošā ārsta par alternatīvām terapijas metodēm menopauzes simptomu mazināšanai, tādēļ paļaujas uz internetā pieejamo informāciju (Johnson A. at el., 2019) Muguras masāža ir viena no izplatītākajām alternatīvajām terapijām pašsajūtas uzlabošanai, tā ietekmē perifēro un centrālo nervu sistēmu, mazina sāpes uzlabo nervu sistēmas darbību. (Giraldo M. at el. 2014) Pie pareizas metodikas un paņēmienu izvēles ar muguras masāžu, var panākt subjektīvu sajūtu uzlabošanos - stresa samazināšanos, vispārēja tonusa paaugstināšanos. ( Gonenc at el. , 2018 ) Kvalifikācijas darbs sastāv no teorētiskās un pētnieciskās daļas. Teorētiskā daļa ietver divas nodaļas: menopauzes raksturojums un masāža kā alternatīva metode menopauzes simptomu mazināšanai. Pētnieciskā daļa sastāv no trīs nodaļām – pētījuma metodoloģijas un pētījuma rezultātiem kā arī no iegūto rezultātu interpretāciju. Kā pētījuma instrumenti tika izmantoti darba autores izstrādātas divas strukturētās intervijas un masāžas protokols. Galvenie pētījuma rezultāti un secinājumi: Ārstnieciskā muguras masāža uzlabo pašsajūtu sievietēm, saistībā ar menopauzes simptomiem, jo dalībniecēm samazinājās tādi simptomi kā: pastiprināta svīšana, bezmiegs, garastāvokļa svārstības. Iegūtie rezultāti: Kvalifikācijas darbā sasniegts izvirzītais mērķis, izpildīti uzdevumi, rezultāti apstrādāti, izanalizēti un izdarīti secinājumi. Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem atbildēts uz pētījuma jautājumu – “Kāda ir pašsajūta sievietēm pirms un pēc muguras masāžas menopauzes periodā?” Atbilde ir pozitīva, sieviešu pašsajūta ir uzlabojusies. Muguras masāža mazina esošos simptomus sievietēm menopauzes periodā, kā arī uzlabo pašsajū
Spēka vingrinājumi skolotājiem muguras sāpju mazināšanai
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Sabīne Čirkše; Lelde Atvara; Liepājas filiāle; Liepāja branch
Studentes, Sabīnes Čirkšes, kvalifikācijas darba tēma ir “Spēka vingrinājumi skolotājiem, muguras sāpju mazināšanai”. Kvalifikācijas darba mērķis ir izpētīt skolotāju muguras stāvokli un izvērtēt, kā izstrādātais vingrojumu komplekss, ir uzlabojis muguras veselību. Izvirzītā pētījuma hipotēze: Veicot mērenas intensitātes spēka vingrinājumus muguras muskulatūras nostiprināšanai, iespējams novērst muguras sāpes un uzlabot muguras veselību. Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzsver, ka muskuļu un skeleta sistēmas slimības nav radušās akūtā vai tūlītējā notikuma rezultātā, bet gan pakāpeniski un hroniski attīstoties. 2015. g. veiktajā pētījumā minēts, ka mērķtiecīga fiziskā slodze ir efektīva, lai pārvaldītu muskuļu un skeleta sistēmas sāpes (Gjelstrup Bredahl, 2015). Savukārt, 2019. g. veiktā pētījumā, ir pierādīts, ka starp skolotājiem visizplatītākās muskuļu un skeleta sistēmas slimības un sāpes muguras lejasdaļā ir radušās no pārslodzes, darbu labošanas, ilgas stāvēšanas, sēdēšanas u.c. (Bortkiewicz, 2020). Kļūst skaidrāks, ka fiziskajām aktivitātēm ir nozīmīga loma vairāku slimību novēršanā. Spēka vingrinājumi var uzlabot kustīgumu un uzlabot funkcijas, kas palīdz uzturēt cilvēka ķermeni (Ishak, 2016).Tā kā pētījuma autore pati strādā izglītības iestādē un ikdienā izjūt lielo darba noslodzi, radās interese šo tēmu izpētīt vairāk, lai saprastu cik daudz skolotāji ir pakļauti muguras sāpēm, ar profesiju saistītajā kontekstā, un pārbaudīt, vai vingrojot, muguras sāpes var mazināties. Pētījumā piedalījās 100 dalībnieki vecumā no 22 līdz 60 gadiem. Visi dalībnieki pētījuma sākumā aizpildīja aptaujas anketu par savu muguras veselību stāvokli un zināšanām par muguras veselību. No visiem pētījuma dalībniekiem, tika atlasīti 20 dalībnieki, kuri tika sadalīti divās grupās. A (eksperimentālā grupa), B (kontroles grupa). A grupa trīs mēnešus, trīs reizes nedēļā pa vienai stundai piedalījās vingrošanas nodarbībās, bet B grupa savos ikdienas paradumos neko nemainīja. Pēc 3 mēnešu garām vingrošanas nodarbībām, abas grupas tika atkārtoti anketētas. Pirms praktiskās pētījuma daļas, visi 20, pētījumam atlasītie dalībnieki, pirmajā anketā bija atbildējuši, ka, jā, viņiem ir bijušas sūdzības par muguras veselību. Pēc 3 mēnešu vingrošanas, eksperimentālajā grupā tika iesniegtas 9 atbildes, ka muguras veselība ir uzlabojusies un 1 atbilde, ka muguras veselība ir daļēji uzlabojusies. Turpretī, kontroles grupas 5 dalībniekiem bieži ir jūtamas sāpes mugurā, 4 dalībniekiem dažreiz un 1 dalībniekam reti. Pētījumā izvirzītā hipotēze, ir apstiprinājusies.
Šķidruma uzņemšana un tā atjaunošana treniņu procesā
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Mikus Kalns; Alda Dzērve; Liepājas filiāle; Liepāja branch
Darba autors: Mikus Kalns Darba temats: Šķidruma uzņemšana un tā atjaunošana treniņa procesā Darba veids: Kvalifikācijas darbs Studiju programma: Veselības sporta speciālists Kvalifikācijas darba vadītāja: mg.sc.educ. Alda Dzērve Darba apjoms: 33 lapas puses. Pētījuma mērķis: Noskaidrot sportistu zināšanas un rīcību šķidruma uzņemšanā un tā atjaunošanā treniņa procesā. Pētījuma teorētiskā bāze: Balstīta uz zinātnisko literatūru par šķidruma nozīmi organisma funkcionēšanā, dažādiem šķidruma uzņemšanas avotiem, šķidruma uzņemšanas nozīme treniņa procesā. Darba saturs: Pētījums sastāv no lapas pusēm, no literatūras apskata, no praktiskās daļas. Kopā tika izmantoti 19 literatūras avoti, 17 angļu valodā un 2 latviešu valodā. Pētījuma jautājums: Kādas ir sportistu zināšanas un rīcība šķidruma uzņemšanā un tā atjaunošanā treniņa procesā? Pētījuma metode: Pētījuma praktiskā daļa tika uzsākta pēc RSU Ētikas komitejas atļaujas saņemšanas (sk.1.pielikumu). Pētījumā pielietota kvantitatīvā metode un par instrumentu tika izmantota autora veidota anketa (sk.2.pielikumu). Anketas tika dalītas y un z sporta klubos pēc atļauju saņemšanas. Iegūtie rezultāti parāda, ka zināšanas ir nepietiekamas un rīcība ir neatbilstoša. Respondenti nav informēti par dažādiem šķidruma uzņemšanas veidiem un avotiem. Sportistiem vajadzētu izglītoties saistībā ar laika periodiem, kuros jāuzņem šķidrums, pārsvarā respondentu rīcība atbilst zināšanām, taču tās ir nepilnīgas. Izdarīti 5 secinājumi, iegūta atbilde uz pētījuma jautājumu.
Dažādu augstas intensitātes intervālu treniņu salīdzinājums un to ietekme uz garo distanču skrējēju rezultātiem
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Sofja Gavrilova; Voldemārs Arnis; Liepājas filiāle; Liepāja branch
Kvalifikācijas darba tēma „Dažādu augstas intensitātes intervālu treniņu salīdzinājums, un to ietekme uz garo distanču skrējēju rezultātiem”. Darba mērķis ir salīdzināt divu dažādu augstas intensitātes intervālu treniņu programmu ietekmi uz garo distanču skrējēju rezultātiem. Kvalifikācijas darba hipotēze - mēneša augstas intensitātes intervālu treniņi, kuru programmā intervāli ir garāki, uzlabo garo distanču skrējēju rezultātus. Kvalifikācijas darbs sastāv no literatūras apskata un pētnieciskās daļas. Literatūras apskatā ir sniegts augstas intensitātes intervāla treniņu raksturojums, garo distanču skrējēju treniņu specifika un ir aprakstīts augstas intensitātes intervālu treniņu pielietojums garo distanču skrējējiem. Pētījuma daļā tika veikts praktiskais pētījums, kurā piedalījās desmit respondenti: sievietes un vīrieši vecumā no 18 līdz 40 gadiem, kas nodarbojas ar skriešanu. Kvalifikācijas darba ietvaros par pētījuma metodi tika izmantota aptauja, AIIT programmas, novērtēšanas protokols un datu statistiskā apstrāde. Ar aptaujas palīdzību tika atlasīti skrējēji, kas labprātīgi piekrita piedalīties pētījumā. Pirms treniņu programmas uzsākšanas dalībnieki veica netiešo 10km skriešanas testu, pēc tam trenējās četru nedēļu garumā un beigās atkārtoti tika veikts 10km skriešanas tests. Treniņi sastāvēja no divu dažādu AIIT. Pirmajai grupai AIIT sastāvēja no 60 sekunžu slodzes ar SF 85%-95% no maksimālās, tad seko 60 sekunžu slodze ar SF 65%-75% no maksimālās, intervālu atkārtojumu skaits. Otrajai grupai 180 sekunžu slodze ar SF 85%-95% no maksimālās, tad seko 180 sekunžu slodze ar SF 65%-75% no maksimālās, intervālu atkārtojumu skaits 3. Abām grupām arī tika iekļauta iesildīšanās un atsildīšanās, kuru laikā bija jānoskrien 1km ar sirds frekvenci 65%-75% no maksimālās. Tika secināts, ka pirmajai pētījuma grupai laika izmaiņas 2 minūtes 53 sekundes ± 112 sekundes jeb noskrietais laiks uzlabojās par 4,48% un otrajai pētījuma grupai 2 minūtes 9 sekundes ± 51 sekundes jeb noskrietais laiks uzlabojās par 3,89%. Pirmajai pētījuma grupai tempa rādītāju izmaiņas 0,16 ± 0,12 min/km un otrajai pētījuma grupai tempa rādītāju izmaiņas 0,13 ± 0,06 min/km. Pirmajai pētījuma grupai, kura trenējās pēc AIIT programmas ar iekļautiem īsākiem intervāliem, rezultāti labāki nekā otrajai pētījuma grupai, kurai programmā tika iekļauti AIIT ar garākiem intervāliem. Darbu var izmantot citi studenti, kā literatūras avotu un darbs var kalpot, kā pamats turpmākajiem pētījumiem.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas pacientu apmeklējuma pamatotības izvērtējums
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Iveta Griščenko; Alda Dzērve; Liepājas filiāle; Liepāja branch
Anotācija Darbaautore:IvetaGriščenko Darba nosaukums: Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas pacientu apmeklējuma iemesluizvērtējums. Aktualitāte: Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļa daudziem cilvēkiem ir pirmais kontakta punkts ar veselības aprūpes sistēmu, nodrošinot savlaicīgu slimības simptomu atpazīšanu un pirmās palīdzības sniegšanu, smagi slimiem pacientiem (World Health Organization,2019). Pēkšņa akūta saslimšana, trauma, stipras sāpes vai hroniskas saslimšanas saasināšanās gadījumā, kad nepieciešama steidzama palīdzība, un ģimenes ārsts nevar palīdzēt konkrētā situācijā, ir iespēja vērsties Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā, kura strādā visu diennakti(LRS,2020). Ar katru gadu pasaulē palielinās to pacientu skaits, kuru veselības stāvoklim nav nepieciešama neatliekama palīdzība un stacionēšana slimnīcā, bet ieteicams palikt mājās un ārstēties ģimenes ārsta uzraudzībā. Ārsta palīga pienākums ir izglītot pacientus, par atšķirību, starp ārkārtas situāciju, un ar kādām sūdzībām ir nepieciešams primāri griezties pie ģimenes ārsta,laisamazinātuNeatliekamāsmedicīniskāspalīdzībasnodaļasnoslogotību. Pētījuma mērķis: Noskaidrot Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas pacientu apmeklējumaiemeslu. Pētījumaizlase:100respondenti,vīriešiunsievietes,vecumā>18gadiem. Pētījuma atlases metode: Autores veidota strukturēta intervija ar iekļaušanas un izslēgšanas kritērijiem. Intervija tika veikta X pilsētas Y Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā laikaperiodāno2020.gadafebruāralīdz2020.gadamartam. Galvenie pētījuma rezultāti un secinājumi: Pamatojoties uz pētījumā iegūtajiem rezultātiem un izvirzīto pētījuma jautājumu tika secināts, ka steidzama medicīniskā palīdzība bija nepieciešama tikai 36% respondentu, jo viņi palīdzību meklēja pirmo 24 h laikā. Var secināt, ka vairāk nekā puse respondentu varēja primāri griezties pie citiem speciālistiem. Analizējot noteicošos iemeslus ar konkrēto problēmu griezties pēc palīdzības NMP nodaļā 84% respondentu atzina, ka ņemot vērā viņu šī brīža situāciju, NMP nodaļa ir labākā izvēle, lai saņemtu medicīnisko palīdzību. Pēc pētījumā iegūtajiem rezultātiem varētu secināt, ka no sešām - dominējošākās grupas pēc kā vadījās respondenti bija paša vai cita viedoklis, situācijasuztvere,ērtumsunresursi. Atslēgas vārdi: Neatliekamā medicīniskā palīdzības nodaļa, pacientu apmeklējuma iemesli, izvērtējums.

Browse

Browsing Studējošo kvalifikācijas darbi by Issue Date

Results Per Page

Sort Options