Maģistra darbi
Permanent URI for this collection
Browse
Browsing Maģistra darbi by Title
Now showing 1 - 20 of 1179
Results Per Page
Sort Options
Item 12.-13. Saeimas politisko spēku nostāja Finanšu tirgus "kapitālajā remontā"(Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Egils Jefremovs; Ilga Kreituse; Eiropas studiju fakultāte; Faculty of European StudiesMaģistra darba tēma ir “12.-13. Saeimas politisko spēku nostāja Finanšu tirgus “kapitālajā remontā”. Maģistra darba mērķis ir noteikt Latvijas parlamentā pārstāvēto partiju un partiju apvienību ideoloģiskās nostājas saistībā ar izteikumiem par finanšu tirgus “kapitālo remontu’. Šī pētījuma ietvaros tika aplūkots finanšu tirgus “kapitālā remonta” konteksts un identificēti parlamentā pārstāvēto politisko spēku izteikumi par finanšu tirgu regulāciju. Pētījumā secināts, ka finanšu tirgus “kapitālā remonta” nepieciešamību noteica pārmantoto valdību politika un nesakārtotā likumdošana. Nepieciešamās reformas stingrākai banku sektora uzraudzībai, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas draudu un korupcijas novēršanai veica parlaments. Izvērtējot saistību starp Latvijas parlamentā pārstāvēto politisko spēku ideoloģiskajām nostājām un izteikumiem par monetāro politiku un finanšu tirgus “kapitālo remontu” praktiskajā darbībā tika secināts, ka Saeimā pārstāvēto politisko spēku ideoloģiju nostājas atšķiras no to izteikumu satura par Latvijas finanšu tirgus “kapitālo remontu”. Maģistra darbs strukturēts četrās nodaļās un desmit apakšnodaļās, veiktas trīs padziļinātās intervijas, kopējam apjomam sasniedzot 100 lappuses.Item 2009. gadā krūts vēža skrīninga programmā iekļauto sieviešu atsaucības analīze laikā līdz 2017. gadam Latvijā.(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Džeina Mežale; Inese Gobiņa; Una Kojalo; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social WelfareMaģistra darbā atspoguļota krūts vēža skrīninga atsaucība kā viens no būtiskākajiem valsts organizētas skrīninga programmas kvalitāti un izpildījumu raksturojošiem parametriem. Ļaundabīgi audzēji ir būtiska sabiedrības veselības problēma visās pasaules valstīs, un to agrīnai diagnostikai jābūt veselības aizsardzības politikas galvenajai prioritātei. Maģistra darba mērķis ir izpētīt 2009. gadā valsts organizēta krūts vēža skrīninga programmā iekļauto sieviešu atsaucību laikā līdz 2017. gadam saistībā ar demogrāfiskiem faktoriem un iepriekšējo skrīninga izmeklējuma rezultātu. Lai sasniegtu mērķi, tika izvirzīti sekojoši uzdevumi: (1) veikt zinātniskās literatūras analīzi, (2) raksturot 2009. gadā krūts vēža skrīninga programmā iekļauto sieviešu atsaucības izmaiņas laikā līdz 2017. gadam, kā arī (3) analizēt krūts vēža skrīninga atsaucību saistībā ar sievietes demogrāfiskajiem faktoriem un (4) iepriekšējā krūts vēža skrīninga izmeklējuma rezultātu. Tika izvirzītas trīs hipotēzes: (1) 2009. gadā valsts organizēta krūts vēža skrīninga programmā iekļauto sieviešu atsaucība laikā līdz 2017. gadam ir pieaugusi, (2) valsts organizēta krūts vēža skrīninga programmā iekļauto sieviešu atsaucība saistīta ar sievietes vecumu, dzīvesvietu un attālumu līdz ārstniecības iestādei, kur veikts izmeklējums, kā arī (3) ar iepriekšējo krūts vēža skrīninga izmeklējuma rezultātu. Krūts vēža skrīninga atsaucība 2009. gadā programmā iekļauto sieviešu vidū laikā līdz 2017. gadam palielinājās, tomēr atsaucības rādītāji nesasniedza Eiropas noteiktos. Augstākas izredzes veikt skrīninga mamogrāfiju bija sievietēm, kuras dzīvo ārpus Rīgas, kā arī neatkarīgi no dzīvesvietas, lielākas izredzes veikt izmeklējumu bija jaunākām sievietēm. No visiem analizētajiem mainīgajiem, iepriekšējās skrīninga mamogrāfijas rezultātam bija visbūtiskākā ietekme uz turpmākajiem skrīninga atsaucības rādītājiem – jo izmeklējuma rezultāts bija nopietnāks, jo mazākas bija izredzes, ka sieviete veiks atkārotu skrīninga mamogrāfiju. Kopumā krūts vēža skrīninga atsaucības rādītāji Latvijā ir zemāki, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Īpaša uzmanība krūts vēža skrīninga programmas ietvaros jāpievērš mamogrāfijas apraksta kvalitātei. Visas trīs izvirzītās hipotēzes apstiprinājās. Darbs sastāv no pētījuma teorētiskās daļas, pētījuma praktiskās daļas, diskusijas, secinājumiem, priekšlikumiem un izmantotās literatūras avotiem. Darbā ir 6 attēli un 14 tabulas, tā kopējais apjoms 72 lpp. Mežale, Džeina. 2009. gadā krūts vēža skrīninga programmā iekļauto sieviešu atsaucības analīze laikā līdz 2017. gadam Latvijā. Maģistra darbs / zinātniskā vadītāja asoc.prof. Inese Gobiņa. Rīga: RSU/RISEBA, 2020. 72 lpp.Item 2021. gada "Instagram" lietotnes ietekmētāju atklāta norādīšana par reklāmas sadarbību: tā cēloņi un ietekme uz reklāmas kampaņas efektivitāti mērķauditorijai – Latvijas sievietes vecuma grupā no 25 līdz 40 gadiem(Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Deniss Ševeļovs; Vita Savicka; Komunikācijas fakultāte; Faculty of CommunicationsMaģistra darba mērķis ir noskaidrot ietekmētāju reklāmas slēpšanas motīvus un to sekas auditorijas vidū: noskaidrot, kādi ir ietekmētāju motīvi atklāt vai slēpt to, ka reklāmas saturs ir apmaksāts; Vai Latvijas sievietēm vecumā no 25 līdz 40 gadiem ir svarīga ietekmētāju komunikācijas ētika; Kā rīkojas auditorija, kad tā saprot, ka netiek ievērots atklātības princips; Vai reklāmas slēpšanai ir pozitīva ietekme uz komunikācijas kampaņas rezultātiem un Kas – zīmoli vai paši ietekmētāji – pieņem lēmumu norādīt uz apmaksāto sadarbību vai nē, un kāpēc? Darbā aplūkotas tādas tēmas kā ietekmētāju ētikas kodekss, Latvijas milēniāļu reklāmas uztvere sociālo mediju lietotnē “Instagram” un reklāmas publikāciju iesaistes rādītāji. Lai sasniegtu maģistra darba mērķi, darbā ir izmantotas trīs pētījuma metodes – fokusa grupas, daļēji strukturētas intervijas un tiešsaistes aptauja. Izpētes procesā piedāvāts arī piloteksperiments tālākiem pētījumiem. Var secināt, ka reklāmas slēpšana vai tās norādīšana, būtiski neietekmē publikācijas efektivitāti. Taču reklāmas slēpšana ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt paša ietekmētāja reputāciju, proti, reklāmas sadarbību apjomu un sekotāju skaita samazināšanos.Item Administratīvā atbildība par patvaļīgu būvniecību(Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Ervīns Šedis; Ivans Jānis Mihailovs; Juridiskā fakultāte; Faculty of LawMaģistra darba temats ir „Administratīvā atbildība par patvaļīgu būvniecību”. Tēmas aktualitāte pamatojama ar to, ka patvaļīgu būvniecību Latvijā nosaka vairāki savstarpēji saistīti apstākļi: ievērojami apgrozāmie finanšu līdzekļi, būvniecības procedūras sarežģītība, neviennozīmīgs tiesiskais regulējums un vāji būvniecības kontroles mehānismi. Nepieciešamība analizēt administratīvo atbildību par patvaļīgu būvniecību pamatojama ar grozījumiem Būvniecības likumā, kas būtiski ietekmējuši būvniecības kontroles un uzraudzības mehānismu pašvaldībās. Maģistra darba ietvaros būtiski noskaidrot, vai šādas izmaiņas tiesību normās ir pietiekamas, lai uzlabotu atbildīgo iestāžu darbību attiecībā uz būvniecības procesa uzraudzību un administratīvās atbildības piemērošanu konstatējot patvaļīgu būvniecību, tāpēc autors izvirza pētījuma jautājumu: kādas tiesiskās problēmas rodas piemērojot atbildību par patvaļīgu būvniecību reglamentējošās tiesību normas? Maģistra darba mērķis ir administratīvās atbildības par patvaļīgu būvniecību teorētisko un praktisko aspektu izvērtējums un priekšlikumu izstrāde, tiesību normu un prakses pilnveidei. Pētījuma robežas: Pastāvot atšķirīgam būvniecības uzraudzības procesam publisko būvju un privātu būvju celtniecībā, autors nosaka pētījuma robežas- analizēt administratīvo atbildību par patvaļīgu būvniecību privātās būvēs. Darbā secināts, ka patstāvīgas, apjomīgas izmaiņas tiesību normās būvniecības procesa kontrolē apgrūtina atbildīgo iestāžu praktisko darbību administratīvās atbildības piemērošanā par patvaļīgu būvniecību. Nobeigumā ir izteikti priekšlikumi nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kā arī tiek piedāvāts autora redzējums virknei jautājumu teorētiskā aspektā un praktisko problemjautājumu risināšanai. Maģistra darbs sastāv no 3 nodaļām, nobeigumā izteiktiem izteiktiem secinājumiem un izvirzītiem priekšlikumiem, kopā uz 71 lapas.Item Administratīvā atbildība veselības aprūpē(Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Rūdolfs Lūkass; Santa Slokenberga; Juridiskā fakultāte; Faculty of LawMaģistra darba tēma ir “Administratīvā atbildība veselības aprūpē”. Pētījumā tiek analizēti administratīvās atbildības loma veselības aprūpe, tās formulējums, pārkāpumu sastāvi un to piemērošanas problēmas. Rezultātā tika konstatētas problēmas sakarā ar privāto un publisko tiesību sadalījumu, fizisko un juridisko personu atbildības nodalīšanu un sankciju samērīguma noteikšanu un secināts, ka ņemot vērā jaunu sabiedrisko attiecību attīstību ir pieaudzis ar administratīvo atbildību aizsargājamo tiesību un tiesisko interešu būtiskums. Līdz ar to, administratīvajai pārkāpumu lietai veselības aprūpē vienmēr ir jāvērtē tās krimināllietas potenciāls, uz to attiecas soda neizbēgamībās princips, augstāki pierādīšanas standarti, kuri sevī ietver seku novērtēšanas pienākumu. Darbs sastāv no 78 lappusēm.Item Administratīvās aizturēšanas problemātika cilvēktiesību realizācijas aspektā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Ģirts Alksnis; Ilze Bērziņa-Ruķere; Juridiskā fakultāte; Faculty of LawMaģistra darbs veltīts juridiskajā literatūrā salīdzinoši maz pētītiem un maz aplūkotiem jautājumiem, kas saistīti ar administratīvās aizturēšanas institūtu un tā saistību ar cilvēktiesību realizāciju, īpaši izceļot šī procesuālā piespiedu līdzekļa īstenošanas aktuālās problēmas cilvēktiesību realizācijas aspektā. Katru gadu Rīgas pašvaldības policijas administratīvi aizturēto personu skaits pieaug, tāpēc nepieciešams noskaidrot šī procesuālā piespiedu līdzekļa jēdzienisko tvērumu un būtību, procesuālo mehānismu, īpatnības aizturot atsevišķas sociālās grupas, kā arī cilvēktiesību nodrošināšanas īpatnības aizturēšanas procesā. Darba rezultātā secināts, ka administratīvās aizturēšanas, kaut arī tā saistīta tikai ar īslaicīgu personas brīvības ierobežošanu, jebkurā posmā ir iespējama cilvēka pamattiesību neievērošana un pārkāpumi. Maģistra darbs sastāv no ievada, sešām nodaļām, kā arī secinājumiem un priekšlikumiem. Maģistra darba apjoms ir 82 lapas.Item Adopcijas tiesiskais regulējums un problemātika Latvijas Republikā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Danuta Kitajeva; Viktors Prudņikovs; Juridiskā fakultāte; Faculty of LawMaģistra darba tēma ir “Adopcijas tiesiskais regulējums un problemātika Latvijas Republikā”. Kļūstot aktuālākiem tādiem adopciju veicinošajiem faktoriem kā vēlāka stāšanās laulībā un bērnu plānošana, pieaugošais neauglības gadījumu un šķirto laulību skaits, kā arī dažādu ģimenes modeļu pieņemšana sabiedrībā, aizvien vairāk diskusijas raisa dažādi ar adopciju saistītie aspekti, piemēram, vai ar adopciju tiek nodrošināta bērna vislabāko interešu ievērošana. Pētnieciskā darba mērķis ir, izzinot adopcijas jēdzienu, izpētot nacionālo un starptautisko normatīvo regulējumu, raksturot problēmsituācijas, lai piedāvātu iespējamos tiesiskos risinājumus un sniegtu priekšlikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai. Pētījuma rezultātā tiek secināts, ka, neraugoties uz plašo un daudzveidīgo regulējumu adopcijas jomā, tajā joprojām saskatāmi trūkumi un riski, kuru novēršanai nepieciešama aktīva valsts līdzdalība, gan turpinot normatīvā regulējuma attīstību, gan arī veicinot bērnu tiesību un vislabāko interešu aizsardzību praksē. Darba kopējo lappušu skaits: 72Item Afganistānas vieta reģionālo drošības kompleksu vidū (2001 – 2021)(Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Evita Tropa; Māris Andžāns; Eiropas studiju fakultāte; Faculty of European StudiesMaģistra darba mērķis ir noskaidrot, kā mainījusies Afganistānas vieta starp reģionālajiem drošības kompleksiem laika periodā no 2001 – 2021.gadam, kas darbā tiek analizēts izmantojot reģionālās drošības kompleksa teoriju. Izpildot darba mērķi tiek pārbaudīta hipotēza, ka pētāmā perioda laikā Afganistāna ir saglabājusi izolatora statusu, jo tās drošības problēmas nav pietiekami vienojošas un reģionu ietekmējošas, lai veidotu jaunu drošības kompleksu ar sevi iekšienē. Darbā tiek analizēta reģionālo drošības kompleksu teorija, teoriju veidojošās daļas un aktori, kas ietilpst šajos kompleksos. Tiek apskatīti reģionālās drošības kompleksu teorijas veidojošie un ietekmējošie faktori, kas nosaka, tā vietu kompleksu iekšienē un funkcijas, ko tie pilda. Darbā tiek apskatīta drošībošanas un atdrošībošanas nozīme šo kompleksu veidošanās procesā un vēlāk darbā, izmantojot teorijas dotos ieskatus par šiem procesiem, tiek apskatīti reģionu ietekmējošie Afganistānas politiskie notikumi, kas varētu būt par pamatu valsts drošībošanai vai atdrošībošanai. Tāpat, darbā tiek izpētīta reģionālās drošības kompleksu teorijas veidojošā aktora izolatora skaidrojums, īpašības, funkcijas un raksturojums, kura loma darbā tiek piedēvēta Afganistānai. Pamatojoties un Barija Buzena, teorijas pamatlicēja, analīzi par izolatoriem teorijas ietvaros, darbā tiek pārbaudīts, vai Afganistāna joprojām ir saglabājusies tā statusu pētāmā perioda laikā. Papildus, lai noteiktu iespējamās lomas izmaiņas, tiek vērtētas savstarpējās blakus esošo drošības reģionu valstu attiecības ar Afganistānu, ko ietekmē valsts politiskā darbība, valstu draudzīgums un naidīgumus ar Afganistānu, vēsturiskie, ekonomiskie, teritoriālie, etniskie un kulturālie faktori. Veicot Afganistānas vietas izpēti reģionālo drošības kompleksu vidū, kas tika veikta izmantojot reģionālo drošības kompleksu teoriju, hipotēze tiek apstiprināta. Vietas nemainīšanās tiek pamatota ar valsts valdības starptautisku izolāciju, valsts pievēršanos iekšpolitisko problēmu risināšanai ne iesaisti reģionālā līmeņa problēmu risināšanā, draudi, par ko satraukts reģions ir teroristu grupējuma IS-K vērsti. Tāpat, valstis arī pievēršās citu drošības kompleksu problēmu risināšanai, kuru draudu līmenis tām ir bīstamāks un tamdēļ padara par prioritārām.Item Agencification of the EU –mapping decentralised agencies in the EU institutional landscape(Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Annija Zemīte; Ilga Kreituse; Eiropas studiju fakultāte; Faculty of European StudiesMaģistra darba nosaukums ir: “Decentralizētās aģentūras Eiropas Savienības institucionālajā sistēmā”. Pēdējās desmitgadēs Eiropas Savienības (ES) decentralizēto aģentūru skaits ir strauji audzis. Par cik arvien jaunas aģentūras uzsāk darbu visdažādākajās jomās, aģentūru izveide tiek uzskatīta par nozīmīgāko jauninājumu ES institucionālajā sistēmā. Pēc vairākiem aģentūru izveides viļņiem pēdējās desmitgadēs, kā arī plāniem par jaunu aģentūru izveidi, to atrašanās vieta ES institucionālajā sistēmā joprojām ir neskaidra. Tas raisa jautājumus par aģentūru atbildību, to vispārējo leģitimitāti kā arī ietekmi uz ES institucionālo līdzsvaru. Šī darba mērķis ir noteikt aģentūru novietojumu ES institucionālajā sistēmā, izmantojot jaunā institucionālisma teorētisko rāmējumu. Darba sākumā tiek noteikta decentralizēto aģentūru definīcija, kā arī tiek apskatīta aģentūru izveides laika līnija. Tāpat tiek noteiktas aģentūru galvenās funkcijas un to uzdevumi, kā arī apskatītas aģentūru funkcionālās kategorijas. Tālākajās nodaļās tiek analizēti decentralizēto aģentūru vēsturiskie priekšteči, kā arī apstākļi, kādos aģentūras tikušas izveidotas. Lai izprastu ES institūciju un dalībvalstu intereses un motivāciju aģentūru izveides procesā, tiek apskatīts ceļš, kādā panākta šobrīd spēkā esošā starpinstitucionālā vienošanās par decentralizēto aģentūru modeli. Izvēlētā gadījuma izpēte par decentralizētas aģentūras izveidi elektronisko sakaru jomā sniedz ieskatu par to, cik liela ietekme aģentūru izveides procesā ir dažādām iesaistīto pušu interesēm, kā arī pagātnē pieņemtiem lēmumiem par sadarbības formām. Atsevišķa nodaļa veltīta pilnvaru deleģēšanas jautājumam decentralizēto aģentūru kontekstā, kā arī sarežģītās vadošā-aģenta (principal-agent) attiecības, ņemot vērā decentralizēto aģentūru specifisko institucionālo dizainu un funkcijas. Darba pēdējā nodaļā tiek analizētas aģentūru valdes un to sastāvs. Tāpat tiek apskatīti komplicētie kontroles mehānismi, ko ES institūcijas un dalībvalstis apzināti veidojušas, lai īstenotu savas intereses nostiprinātu varu pār decentralizētajām aģentūrām. Darbā veiktā izpēte ļauj secināt, ka nepastāv viens vienots decentralizēto aģentūru modelis, tāpēc to atrašanās vietas noteikšana ES institucionālajā sistēmā ir izaicinošs uzdevums. Kā daļa no ES izpildvaras, decentralizētajām aģentūrām ir cieša saikne ar Eiropas Komisiju, taču aģentūras krasi atšķiras pēc to institucionālā dizaina, funkcijām un pārvaldes. Aģentūru novietojums institucionālajā sistēmā ir atkarīgs no jomas, kurās tās darbojas.Item Agrīnas rehospitalizācijas cēloņi un riska faktori pēc nieres transplantācijas Latvijā no 2018.-2021. gadam(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Dagnija Deglava; Inga Millere; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesMaģistra darbs “Agrīnas rehospitalizācijas cēloņi un riska faktori pēc nieres transplantācijas Latvijā no 2018. līdz 2021. gadam” pēta faktorus, kas veicina agrīnu rehospitalizāciju (30 dienu laikā pēc sākotnējās izrakstīšanās) pēc nieru transplantācijas. Pētījuma mērķis ir identificēt galvenos riska faktorus, lai uzlabotu pacientu aprūpi un samazinātu agrīnas rehospitalizācijas biežumu. Analizējot pacientu demogrāfiskos datus, veselības stāvokli un pēctransplantācijas aprūpes nozīmi, tika atklāts, ka būtiskākie riska faktori agrīnai rehospitalizācijai ir infekcijas, ķirurģiskās komplikācijas, tādas sekundārās diagnozes kā cukura diabēts un transplantāta funkcijas traucējumi. Šī tēma ir aktuāla, jo izpratne par agrīnas rehospitalizācijas riska faktoriem var palīdzēt veselības aprūpes speciālistiem nodrošināt labāku aprūpi nieres transplantācijas saņēmējiem, tādējādi samazinot agrīnas rehospitalizācijas gadījumu skaitu un uzlabojot transplantācijas rezultātus. Darbs sastāv no teorētiskās un pētījumu daļas, kurās detalizēti analizēta esošā zinātniskā literatūra un veikts retrospektīvs šķērsgriezuma pētījums. Pētījumā tika konstatēts, ka infekcijas, īpaši urīnceļu un ķirurģisko brūču infekcijas, veido lielāko daļu agrīnu rehospitalizācijas gadījumu. Tāpat ķirurģiskās komplikācijas, piemēram, asiņošana un transplantāta atgrūšana, būtiski ietekmē agrīnas rehospitalizācijas biežumu. Pacienti ar sekundārām diagnozēm, piemēram, cukura diabētu, ir pakļauti lielākam agrīnas rehospitalizācijas riskam, salīdzinot ar pacientiem bez šīm diagnozēm. Rezultāti norādīja, ka pacientu vecums, iepriekšējās slimības un dialīzes metožu izvēle ietekmē agrīnas rehospitalizācijas iespējamību. Piemēram, vecāka gadagājuma pacientiem un pacientiem ar ilgstošu dialīzes pieredzi bija augstāks agrīnas rehospitalizācijas risks. Secinājumi un rezultāti norāda uz nepieciešamību pēc sistemātiskām izmaiņām pacientu aprūpē, lai samazinātu agrīnas rehospitalizācijas risku un uzlabotu pacientu dzīves kvalitāti. Pētījuma rezultāti izceļ vairākus nozīmīgus aspektus, kuriem jāpievērš pastiprināta uzmanība: infekciju profilakse, sekundāro slimību pārvaldība, pacientu izglītošana un pēctransplantācijas aprūpes stratēģiju uzlabošana.Item Aizsardzības nozares institūciju loma Baltijas valstu reakcijā uz pirmo Krievijas - Ukrainas karu (2014-2021)(Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Ingūna Pelīte; Māris Andžāns; Eiropas studiju fakultāte; Faculty of European StudiesMaģistra darba mērķis ir analizēt Baltijas valstu aizsardzības nozares institūciju lomu to reakcijā uz Ukrainas karu laikā no 2014. līdz 2021. gadam. Izpildot darba mērķi, tiek pārbaudīta hipotēze: Baltijas valstu atšķirīgās pieejas savu militāro spēju stiprināšanā noteica militāro institūciju pagātnes pēctecība. Pētījuma teorētiskais ietvars ir balstīts uz institucionālisma teorijas apakšteoriju – vēsturisko institucionālismu. Šī teorija ir balstīta uz valsts institūciju darbības pētniecību, kā arī šīs teorijas ietvarā tiek pētīta institūciju nozīme skatoties no to vēstures un pēctecības elementiem. Vēsturiskā institucionālisma ietvarā tiek pētītas cēloņsakarības, kuru laikā ir iespējamas pārmaiņas. Kā viens no svarīgiem aspektiem, kuru pēta šīs teorijas ietvarā ir, kāda loma ir organizācijām un institūcijām valsts interešu realizēšanā, kā arī, kā tās sadarbojas savā starpā un ar sabiedrību kopumā. Darba gaitā tiek analizēta Baltijas valstu valsts aizsardzības nozares attīstība laika posmā no 2014. līdz 2021.gadam. Kā arī, lai varētu veikt salīdzinošo analīzi, tiek pētīta Baltijas valstu drošības un aizsardzības nozares attīstība līdz 2014.gadam (līdz Krievijas – Ukrainas kara sākumam un Krimas aneksijai). Pētījuma ietvaros tiek analizētas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības budžeta prioritātes ilgtermiņā, lai stiprinātu drošību nākotnē, kā arī tiek analizētas Baltijas valstu nacionālās drošības un valsts aizsardzības stratēģijas/ koncepcijas, jo šie dokumenti pamatā ir tie, kuros tiek norādīti galvenie aspekti drošības un aizsardzības politikas veidošanai. Veicot empīrisko izpēti, izvirzītā hipotēze tiek apstiprināta, jo ir konstatēts, ka neskatoties uz dažādiem ģeopolitiskiem notikumiem, visās Baltijas valstīs tika nodrošināta aizsardzības nozares attīstība, turpinot uzsāktos projektus gan ekonomiskās krīzes laikā 2009.gadā un pēc tam, gan pārskatot prioritātes pēc 2014.gada Krievijas – Ukrainas kara uzsākšanās, tai skaitā tika pārskatīti draudi no Krievijas puses un tika atzīts, ka tie var būt potenciāli militārie draudi. It īpaši, ņemot vērā, ka arī vēsturiski Krievija nav bijusi Baltijas valstīm draudzīga valsts.Item Akadēmiskās prokrastinācijas saistība ar brīvā laika fizisko aktivitāti, vispārējo pašefektivitāti un uztverto stresu Latvijas studentu izlasē(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Diāna Alksne; Ingrīda Trups-Kalne; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social WelfarePētījuma mērķis bija izpētīt akadēmiskās prokrastinācijas saistību ar brīvā laika fizisko aktivitāti, vispārējo pašefektivitāti un uztverto stresu Latvijas studentu izlasē. Pētījumā tika izvirzīti trīs pētījuma jautājumi - vai pastāv saistība starp akadēmisko prokrastināciju, brīvā laika fizisko aktivitāti, vispārējo pašefektivitāti, uztverto stresu dažādu studiju virzienu studējošo izlasē, vai pastāv atšķirības akadēmiskajā prokrastinācijā, brīvā laika fiziskajā aktivitātē, vispārējā pašefektivitātē un uztvertajā stresā dažādu studiju virzienu studējošo izlasē vīriešiem un sievietēm, vai aptaujas „Prokrastinācijas novērtēšanas skala” psihometriskie rādītāji ir atbilstoši psihometrijai pieņemtajām normām. Pētījumā piedalījās kopumā 214 respondenti, taču divi pētījuma dalībnieku dati tika izslēgti, jo pētījuma aptauja nebija aizpildīta korekti. Tādēļ šī pētījuma ietvaros tika atlasīti 212 respondenti vecumā no 18 līdz 54 gadiem (M=25,02; SD=7,5, 83% sievietes, 17% vīrieši). Datu vākšanai tika izmantoti četras aptaujas. Akadēmiskās prokrastinācijas noteikšanai tika izmantota Prokrastinācijas novērtēšanas skala (Procrastination Assessment Scale-Students, PASS; Solomon & Rothblum, 1984), vispārējās pašefektivitātes noteikšanai tika izmantota Vispārējās pašefektivitātes skala (General Self- Efficacy Scale, GSE) (Jerusalem & Schwarzer, 1979), brīvā laika fiziskās aktivitātes noteikšanai tika izmantota Brīvo laiku fizisko aktivitāšu aptauja (Godin leisure time physical activity questionnaire, GLTPAQ; Godin & Shephard, 1985) un uztvertā stresa noteikšanai tika izmantota Uztvertā stresa skala (Perceived Stress Scale, PSS) (Cohen, Kamarck & Memelstein, 1983). Rezultāti norāda, ka, jo augstāks būs studentu uztvertā stresa līmenis, jo biežāk studenti prokrastinēs akadēmisko darbu izpildi. Studenti, kuri jūtās pārliecināti par savām spējām tikt galā ar izaicinājumiem, biežāk atliek akdēmisko darbu izpildi. Studenti, kuri apzinās savas spējas tikt galā ar dzīves grūtībām, norāda uz augstāku uztvertā stresa līmeni. Netika konstatēta saistība starp brīvā laika fizisko aktivitāti, vispārējo pašefektivitāti, uztverto stresu, prokrastinācijas biežumu un iemesliem. Tika konstatētas prokrastinācijas motīva - bailes no neveiksmes un uztvertā stresa rādītāju dzimumatšķirības – sievietēm ir augstāki rādītāji šajās jomās. Prokrastinācijas novērtēšanas skala uzrādīja pietiekamu faktoriālo validitāti un skalu iekšējo saskaņotību, tādēļ šo skalu varēs turpmāk izmantot pētniecībā, lai novērtētu studentu akadēmiskās prokrastinācijas biežumu un iemeslus.Item Aktuālie tiesību jautājumi ar brīvības atņemšanas sodu notiesātas personas sagatavošanā atbrīvošanai(Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Artūrs Starostins; Māris Stivrenieks; Juridiskā fakultāte; Faculty of LawMūsdienās šī tēma ir ļoti aktuāla un visa pasaulē bieži apspriesta. Visā pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā atbildīgās iestādes meklē veidus, kā uzlabot personu, kuras atbrīvojas no ieslodzījuma, iespējas integrēties sabiedrībā. Nav universālas programmas, kas to varētu izdarīt, tāpēc visa pasaulē apmainās ar resocializācijas paņēmieniem un konkrētā valsts attīsta tos paņēmienus, kas vairāk atbilstu tās valsts iedzīvotāju un ieslodzīto intresēm, kā arī soda politikas mērķiem. Darba mērķis- izpētīt iemeslus, kāpēc Latvijā notiesātajām personām ar brīvības atņemšanas sodu pastāv problēmas resocializēties un integrēties sabiedrībā, kā arī, kā notiek notiesātās personas sagatavošana likumpaklausīgai dzīvei sabiedrībā pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas. Maģistra darba uzdevumi: • Izpētīt resocializācijas jēdzienu, tā vēsturisko attīstību un skaidrojumu nacionālajos un starptautiskajos normatīvajos aktos • Izpētīt notiesāto ar brīvības atņemšanas sodu resocializāciju ieslodzījuma vietās. • Izpētīt postpenitenciāro palīdzību personai pēc brīvības atņemšanas soda izpildes. • Veikt analīzi par problēmjautājumiem, kas pastāv praksē un normatīvajos aktos veiksmīgai ar brīvības atņemšanas sodu notiesātās personas sagatavošanai likumpaklausīgai dzīvei sabiedrībā Pētījumā secināts, ka pastāv būtiski iemesli, kas ierobežo personas iespējas integrēties sabiedrībā. Lai to mainītu ir nepeiciešams, veikt izmaiņas likumdošanā un vairāk atbalstīt bijušos ieslodzītos, sākotnējā stadijā, jeb tā sauktajā krīzes situācijā. Valstij pēc iespējas ātrāk ir jānodrošina persona ar pajumti un uzņēmumiem ir jāpiedāvā līdzvērtīgas iespējas visiem iedzīvotājiem nopelnīt darba samaksu, lai tiem nav vēlēšanās izdarīt atkārtotu noziedzīgus nodarījumus. Vēl viens veids kā integrēt personas sabiedrībā ir vairāk iesaistīt iedzīvotājus, kas ar savu piemēru var radīt iespaidu, ka persona ir vēlēta sabiedrībai un lai dzīvotu, nav nepieciešams izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus.Item Aktuālie tiesību jautājumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā pirmstiesas izmeklēšanā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Simona Dilāne; Aldis Lieljuksis; Juridiskā fakultāte; Faculty of LawMaģistra darbā “Aktuālie tiesību jautājumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā pirmstiesas izmeklēšanā” veiktais pētījums par aktuālajiem tiesību jautājumiem darba nosaukumā minētajā jomā sniedz secinājumus un priekšlikumus konstatēto problēmjautājumu risināšanai. Tiek sniegti priekšlikumi, kā risināt pierādījumu glabāšanas termiņa problemātiku pirmstiesas izmeklēšanā attiecībā uz noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, arestētās mantas noilguma neesamību, kā arī piekļuvi lietas materiāliem, kas pamato ziņas par mantas noziedzīgo izcelsmi, kā arī darba noslēgumā tiek secināts tiesiskā regulējuma trūkums izmeklēšanas noslēpuma saglabāšanā. Tāpat darbā tiek aktualizēts tas, ka nākotnē pieaugs izaicinājumu apjoms saistībā ar pirmstiesas izmeklēšanu par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem kriptovalūtā. Maģistra darba aktualitāte ir pamatota, salīdzinot Latvijas Republikas normatīvos aktus ar starptautiskajām normatīvajiem aktiem, un ar intervijām gan no tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem, gan no Finanšu izlūkošanas dienesta ekspertiem, gan no Tieslietu ministrijas. Maģistra darba mērķis ir izpētīt, kādas aktuālas juridiskas problēmas pastāv pirmstiesas izmeklēšanā, izmeklējot noziedzīgi iegūtos līdzekļus, un, noskaidrojot un analizējot šīs problēmas, izveidot priekšlikumus to risināšanā. Maģistra darbā ir izvirzīti 3 uzdevumi, lai sasniegtu izvirzīto mērķi: 1. Izpētīt pirmstiesas izmeklētāju procesuālās darbības kriminālprocesa uzsākšanā noziedzīgu iegūtu līdzekļu apkarošanā; 2. Analizēt problēmjautājumus pirmstiesas izmeklēšanā mantas aresta piemērošanā, mantas konfiskācijā; 3. Analizēt starptautiskās sadarbības tiesisko regulējumu. Maģistra darba nobeigumā ir veikti secinājumi un praksē izpildāmi konstruktīvi priekšlikumi par iespējamajiem risinājumiem tiesiskajā regulējumā par noziedzīgu iegūtu līdzekļu pirmstiesas izmeklēšanu. Maģistra darba kopējais apjoms ir 87 lpp.Item Aktuālie tiesību jautājumi personas datu aizsardzībā finanšu iestādēs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Linda Šīmane; Aldis Lieljuksis; Juridiskā fakultāte; Faculty of LawMaģistra darba tēma ir “Aktuālie tiesību jautājumi personas datu aizsardzībā finanšu iestādēs”, kuras mērķis bija, izpētot personas datu aizsardzību finanšu iestādēs, izzināt problēmsituācijas saistībā ar datu apstrādi un aizsardzību, pildot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas likuma un starptautisku dokumentu prasības, un ieteikt tiesiskā regulējuma grozījumus. Maģistra darba aktualitātē tiek atspoguļoti Datu valsts inspekcijas publicētie statistikas dati par to kā kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas tiešas piemērošanas uzsākšanas un izmaiņām normatīvajos aktos nacionālajā līmenī, ir audzis Datu valsts inspekcijasVI saņemto vēstuļu, jautājumu un sūdzību skaits, kuru saturs, savukārt, ir kļuvis daudz komplicētāks, un bieži skar finanšu iestāžu darbību. Kā arī lielākā daļa darījumu nav saistīti ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, taču neatkarīgi no tā ir jābūt iespējai identificēt tos šķietami niecīgos 1-5%, kuri varētu būt, un tas tiek darīts uz fizisku personu privātuma un personas datu tiesību aizsardzības rēķina. Līdz ar to maģistra darba autore izvirzīja secinājumu, ka būtu nepieciešams ieviest stingrāku Datu valsts inspekcijas uzraudzības funkciju nodrošināšanu, ieviešot centralizētu mehānismu. Kā arī priekšlikumus veikt grozījumus NILLTPFN likumā, samazinot datu apstrādei pakļauto personu loku.Item Akūtās zobārstniecības klīnikas izveides priekšizpēte Latvijā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Santa Silava; Iveta Ludviga; Sociālo zinātņu fakultāte; Faculty of Social SciencesAkūtās zobārstniecības klīnikas Latvijā izveides priekšizpēte Latvijā. Primārās veselības aprūpe Latvijā un arī pasaulē ir aktuāla tēma. Zobārstniecība kā nozare ir būtiska pacienta fiziskās, mentālās un sociālās labbūtības uzturēšanas nozare, un tā ir arī viena no Primārās Veselības Aprūpes stūrakmeņiem. Pētījuma galvenais mērķis ir novērtēt un apzināt akūtās zobārstniecības situāciju Latvijā, tās pieejamību Rīgā un Latvijas reģionos. Novērtēšana tiek veikta izmantojot Pikera uz pacientu centrētas veselības aprūpes principus un to pielāgojumu zobārstniecībai, kā arī noskaidrot akūtās zobārstniecības pieejamības vājās puses kā arī pacientu vajadzības un izveidot akūtas zobārstniecības klīnikas biznesa modeli. Pētījuma galvenie uzdevumi ir zinātnisko publikāciju izvērtēšana , pacientu un zobārstu viedokļu apkopošana un izmantojot iegūtos rezultātus izsvērt vai akūtās zobārstniecības klīnika Latvijā ir nepieciešama, kurā reģionā klīniku vajadzētu veidot un izveidot akūtās zobārstniecības klīnikas biznesa modeli. Priekšizpētes viens no galvenajiem mērķiem arī ir izsvērt vai klīnikas izveide ir iespējama. Pētījumā ir izvirzīti pieci jautājumi. Akūtās zobārstniecības klīnika 24/7 gan Rīgā , gan Latvijas reģionos ir nepieciešama, jo situācija ar pieejamību gan no pacientu, gan zobārstu viedokļa ir kritiska. Izpētot galvenos konkurentus galvenais secinājums ir pakalpojuma nepieejamība 24/7 un pakalpojuma dārdzība, kas ir galvenā problēma. Viens no galvenajiem secinājumiem, kas izriet no šī pētījuma ir akūtās klīnikas 24/7 pastāvēšanas neiespējmība , jo lai nodrošinātu šādas klīnikas darbību būtu nepieciešams papildus finansējums no Valsts budžeta vai citiem finansējuma avotiem. Maģistra darbs, 88 lapaspuses, 1 pielikums, 17 tabulas, 32 attēli un 69 informācijas avoti. Atslēgas vārdi: uz pacientu centrēta akūtā zobārstniecība, akūtās zobārstniecības pieejamība Latvijā, akūtās zobārstniecības klīnikas biznesa modelis. Silava, Santa. Akūtās zobārstniecības klīnikas izveides priekšizpēte Latvijā. Maģistra darbs/ zinātniskais vadītājs Dr. sc. administr., asoc. prof. Iveta Ludviga. Rīga: RSU, 2024, 88LPP.: 32 il.Item Akūto un plāmveida operāciju atcelšanas iemesli nozīmētajā operācijas dienā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Anna Goba; Igors Trofimovs; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social WelfareNosaukums: Akūto un plānveida operāciju atcelšanas iemesli nozīmētajā operācijas dienā. Pamatojums: Plānoto ķirurģisko procedūru atcelšana ir bijusi nozīmīga un ilgstoša problēma veselības aprūpes organizācijām visā pasaulē, kas negatīvi ietekmē veselības aprūpes kvalitāti. Operācijas atcelšana rada ievērojamus ieņēmumu zaudējumus un resursu izšķērdēšanu, tiem ir būtiska psiholoģiska, sociāla un finansiāla ietekme uz pacientiem un viņu ģimenēm. Mērķis: Novērtēt un aprakstīt operāciju kavējumu un atcelšanas iemeslus, kurus var novērst un no kuriem nevar izvairīties Slimnīcā X. Pētījuma jautājumi: Kādi ir visbiežākie iemesli operācijas atcelšanai nozīmētajā operācijas dienā? Kuri operācijas atcelšanas iemesli ir novēršami? Kādi uzdevumi jāveic, lai samazinātu operāciju atcelšanu? Metodes: Pētījuma ietvaros tika pielietots jaukta tipa kvantitatīvs un kvalitatīvās pētniecības dizains. Tika veiktas trīs ekspertu individuālas, daļēji strukturētas intervijas. Primārie dati iegūti no Slimnīca X datu bāzē, dokumentu analīze. Pētījumā tika iekļauti visi pacienti, kam bija paredzēta operācija no 2020. gada maija līdz 2021.gada martam ieskaitot, bet operācija, kaut kāda iemesla dēļ netika veikta. Rezultāti: Pētījuma periodā tika paredzētas veikt 2520 operācijas, no kurām 416 operācijas dienā tika atceltas (jeb 17% no paredzētajām operācijām). Pētījuma tika noradīti 43 dažādi operācijas atcelšanas iemesli. Viss vairāk 29% operācijas tika pārnesta, atceltas pacienta veselības stāvokļa dēļ 26%, pacients neiestājās slimnīcā 16% un 12% gadījumu operācija tika atcelta slimnīcas personāla dēļ. Secinājumi: Operācijas atcelšanas iemesli, no kuriem varēja izvairīties akūtajās operācijās 27%, bet plānveida operācijās varēja izvairīties 82% gadījumos. Lai samazinātu operācijas atcelšanas skaitu ir jāuzlabo pirmsoperācijas pacientu sagatavošanas standarti un jāuzlabo operācijas grafika plānošana, kā arī jāievieš pacientu apziņošana par plānoto operāciju Maģistra darbā ir 9 attēli, 8 tabulas, izmantoti 70 literatūras avots. Darba apjoms bez pielikumiem ir 64 lapaspuses, pielikumi 10 lapaspuses. Atslēgas vārdi: “operācijas atcelšana”; “operācijas plānošana”; “pacientu pirmsoperācijas sagatavošana”.Item Alternatīvā finansējuma pieejamība un attīstības iespējas sociālajiem uzņēmumiem Latvijā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Elīna Valberga; Marta Urbāne; Eiropas studiju fakultāte; Faculty of European StudiesNabadzība, klimata izmaiņas, veselības un izglītības trūkums, enerģētikas krīze ir tikai dažas no globālām pasaules problēmām, kas rosinājuši politikas veidotājus pievērsties ilgtspējīgai uzņēmējdarbības veidošanai, kas ietver ekonomikas atjaunošanu, videi draudzīgākus risinājumus, lielāku sociālo vienlīdzību un iekļaušanu, uzņemoties lielāku atbildību par radīto ietekmi. Sociālā uzņēmējdarbība ir dzīvotspējīgs un vajadzīgs biznesa modelis, kā virzīt pasauli tuvāk ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai. 2021. gada 9. decembrī Eiropas Komisija apstiprināja Sociālās ekonomikas rīcības plānu, kas ietver virkni pasākumu laika posmā no 2021. gada – 2030. gadam, lai atbalstītu sociālās ekonomikas attīstību. Sociālais uzņēmums ir viena no sociālās ekonomikas sastāvdaļām, kurš darbojas ar mērķi sasniegt kādu sociālu vai videi nepieciešamu ilgtspējīgu risinājumu, taču lielākā sociālo uzņēmumu attīstības problēmām ir nepietiekamas finansējums. Pētījums sastāv no 3 daļām. Pētījuma pirmajā daļā tiek apskatīta sociālā uzņēmuma un sociālās uzņēmējdarbības jēdziens, attīstība, galvenie sociālo uzņēmumu alternatīvie finansējuma avoti un to veidi. Otrajā nodaļā tiek pētīts sociālo uzņēmumu Latvijā un Eiropas savienībā statistikas dati, kāda veida alternatīvo finansējums pieejams sociālajiem uzņēmumiem, tā apguve un aktualitāte. Pētījuma trešā daļa sastāv no pētījumu metodoloģijas apraksta un rezultātiem. Pētījumā beigās definēti galvenie secinājumi un priekšlikumi. Pētījumā tika izmantotas vairākas pētījuma metodes: monogrāfiskā metode, statistisko datu analīze, sekundārā datu analīze, grafiskā metode, kvalitatīvā pētījuma metode – ekspertu intervijas. Pētījuma mērķis ir izstrādāt priekšlikumus alternatīvā finansējuma pilnveidei un attīstībai sociālajiem uzņēmumiem Latvijā. Kvalitatīvās metodes ietvaros tika veiktas intervijas ar sociālās uzņēmējdarbības jomas ekspertiem, kā rezultātā tika novērtēti alternatīvā finansējuma pieejamība, aktualitāte sociālajiem uzņēmumiem Latvijā, kā arī konkrētu alternatīvā finansējuma veidu pilnveides un attīstības iespējas. Pētījumā tika secināts, ka sociālie uzņēmumi Latvijā pagaidām ir mazi, vēl neattīstījušies, un to pieprasījums un aktualitāte pēc alternatīvā finansējuma, izņemot valsts grantus, ir maza. Taču sociālo uzņēmumu vajadzība pēc papildus finansējuma ir būtiska, tādēļ ir potenciāls attīstīt atsevišķus alternatīvā finansējuma veidus sociālajiem uzņēmumiem Latvijā.Item Ambulatorā veselības centra «X» darbinieku profesionālās izdegšanas līmeņa un to ietekmējošo faktoru izpēte, un rekomendāciju izstrāde izdegšanas mazināšanai darba vidē(Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Anastasija Feofilova; Gundega Dambe; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social WelfareMaģistra darba tēma ir “Ambulatorā veselības centra «X» darbinieku profesionālās izdegšanas līmeņa un to ietekmējošo faktoru izpēte un rekomendāciju izstrāde izdegšanas mazināšanai darba vidē “. Pēdējo trīs gadu laikā Covid-19 pandēmija izraisīja medicīnas jomas pārslodzi un palielināja izdegšanas sindroma biežumu medicīnas darbinieku vidū. Eiropā apmēram trešā daļa no medicīnas darbiniekiem saskaras ar profesionālo izdegšanu. Pētījuma rezultāti ir svarīgi uzņēmumam, kurā tas veikts, jo iepriekš tajā nebija veiktas darbinieku psihoemocionālās labizjūtas pārbaudes. Šī pētījuma mērķis ir izpētīt ambulatorā veselības centra «X» darbinieku izdegšanas līmeni un izstrādāt rekomendācijas izdegšanas mazināšanai darba vidē. Galvenie pētījuma uzdevumi bija izmērīt ambulatorā veselības centra “X” darbinieku izdegšanas sindroma līmeni, noteikt - kādas darbinieku grupas ir tam pakļautas vairāk, kā arī noskaidrot izdegšanas sindroma rašanās ietekmējošus faktorus. Viens no uzdevumiem bija izpētīt struktūrvienību vadītāju informētību par izdegšanas sindroma izpausmēm un iespējamiem risinājumiem tā mazināšanai darba vidē. Balsoties uz literatūras avotiem un pētījumā iegūtajiem rezultātiem tika formulētas rekomendācijas izdegšanas mazināšanai darba vidē uzņēmumā “X”. Anketēšanas rezultātā noskaidrots, ka kopējais ambulatorā veselības centra “X” darbinieku izdegšanas līmenis atbilst vidējam (emocionālā izsīkuma un depersonalizācijas komponentes), bet personīgo sniegumu samazinājuma rādītājs atbilst augstam izdegšanas līmenim. Atklātas saistības dažādiem demogrāfiskiem faktoriem un JDR modeļa komponentēm ar katru no trīs izdegšanas sindroma elementiem. Interviju rezultāti apliecina, ka struktūrvienību vadītāji ir pazīstami ar izdegšanas sindroma jēdzienu un būtību, ar pasākumiem un metodēm tā mazināšanai darba vidē. Savukārt, ir nepieciešamas papildu zināšanas par izdegšanas sindroma simptomu atpazīšanu sarunas laikā ar darbinieku, kā arī par pareizas komunikācijas veidošanu ar darbinieku, kuram novēro izdegšanas simptomus. Feofilova, Anastasija. Ambulatorā veselības centra «X» darbinieku profesionālās izdegšanas līmeņa un to ietekmējošo faktoru izpēte un rekomendāciju izstrāde izdegšanas mazināšanai darba vidē. Maģistra darbs / zinātniskā vadītāja Mg.sc.educ. Gundega Dambe. Rīgā: RSU, 2022. 75 lpp., 6 pielikumi, 13 attēli, 11 tabulas, 62 avoti.Item Ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumi pirms un pēc ceļa locītavas priekšējās krusteniskās saites rekonstrukcijas BKUS: saņēmēju raksturojums, pakalpojumu apjoms un terapijas rezultāts(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Undīne Čeire; Dace Bērtule; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesANOTĀCIJA Pētījuma nosaukums: Ambulatorās rehabilitācijas pirms un pēc ceļa locītavas priekšējās krusteniskās saites rekonstrukcijas BKUS: saņēmēju raksturojums, pakalpojumu apjoms un terapijas rezultāts. Aktualitāte: Priekšējās krusteniskās saites traumu risks pieaug un būtiski atšķiras no vecuma, dzimuma, fiziskās aktivitāšu pieredzes, rehabilitācijas speciālistu un pakalpojuma pieejamības, lai atgūtu traumētās locītavas funkcijas un samazinātu atkārtotu traumu risku ir nepieciešams veikt pilnvērtīgu rehabilitāciju kursu. Iegūtie dati varētu būt noderīgi citiem pakalpojuma sniedzējiem, kuri strādā ar bērniem un jauniešiem pēc PKS rekonstrukcijas. Pētījuma mērķis: Analizēt BKUS fizioterapijas pakalpojumus, saņēmēja profilu un terapijas rezultātu pirms un pēc priekšējās krusteniskās saites rekonstrukcijas. Pētījuma metodes: Pētījumā tika iegūti dati par 105 bērniem, kuriem tika veikta priekšējās krusteniskās saites rekonstrukcija Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, analizējot rehabilitācijas algoritmu 4.periodos. Tika apkopoti dati par ambulatoro rehabilitācijas pakalpojumu saņēmējiem: vecumu, dzimumu, dzīvesvietu, fizisko aktivitāšu pieredzi; sniegto pakalpojuma apjomu: konsultāciju un nodarbību skaitu, biežumu un kursa ilgumu un terapijas rezultātu (Pedi-IKDC - Pediatric International Knee Documentation Committee). Dati apstrādāti un analizēti ar matemātiskās statistikas metodēm, nosakot centrālo tendenču rādītājus, salīdzinot rehabilitācijas periodus un analizējot korelācijas. Pētījuma rezultāti: Maģistra darbā izveidots literatūras apskats, pētījumā noskaidroti BKUS ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēji, apjoms un saņemtās terapijas rezultāti. Identificēti labākie sasniedzamie rezultāti attiecībā uz saņēmēja profilu un terapijas rezultātu, lai uzlabotu BKUS ambulatorās rehabilitācijas pieeju. Izdarīti secinājumi un sniegtas rekomendācijas. Galvenie secinājumi: BKUS sniegtie fizioterapijas pakalpojumi un terapijas rezultāts pirms un pēc priekšējās krusteniskās saites rekonstrukcijas uzrāda būtiskus uzlabojumus. PKS rekonstrukcija BKUS visbiežāk veikta jauniešiem sešpadsmit un septiņpadsmit gadu vecumos, kas nodarbojas ar basketbolu un futbolu. Pēcoperācijas fizioterapijas nodarbību skaits ietekmē kursa ilgumu, bet nodarbību biežums neietekmē terapijas rezultātu. Labāki pēc operācijas ceļa locītavas funkcijas atjaunošanās rezultāti sasniedzami ar regulāru fizisku aktivitāšu pieredzi pirms operācijas posmā. BKUS optimālais pacienta rehabilitācijas kurss ietver 16 fizioterapijas nodarbības, kas vidēji tiek realizēts 4,5 mēnešu periodā. Fizioterapeitiem jāturpina novērtēt pacientus ar Pedi-IKDC novērtēšanas instrumenta palīdzību, izstrādājot katram pacientam individuālu rehabilitācijas pieeju.