Maģistra darbi

Permanent URI for this collection

http://hdl.handle.net/123456789/910

Browse

Now showing 1 - 20 of 1179

Dzimumšūnu ziedošanas tiesiskie aspekti un aktuālās problēmas Latvijā
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Lāsma Meļņika; Santa Slokenberga; Juridiskā fakultāte; Faculty of Law
Anotācija Maģistra darba nosaukums ir „Dzimumšūnu ziedošanas tiesiskie aspekti un aktuālās problēmas Latvijā”. Dzimumšūnu ziedošanas koncepts ietver plašu sabiedrības daļu – dzimumšūnu donorus, par kuriem brīvprātīgi var kļūt ikviena persona konkrētā laika posmā. Autore uzskata, ka darbā aplūkotais temats ir aktuāls, jo valstī pastāv liela nepieciešamība pēc ziedotajām dzimumšūnām, par ko liecina ik gadu pieaugošie neauglības rādītāji valstī. Autore rezumē, ka ziedotās dzimumšūnas kalpo kā palīglīdzeklis pilnīgas seksuālās un reproduktīvās dzīves īstenošanā, tādēļ ir nepieciešama stingra noteiktība tiesiskā regulējuma ietvaros, tādējādi valstiskā līmenī izpildot Satversmes 110.pantā un Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 1.pantā noteikto valsts pienākumu personu pamattiesību īstenošanā un aizsardzībā. Latvijas normatīvā regulējuma ietvaros pastāv nenoteiktība attiecībā uz tādām būtiskām dzimumšūnu ziedošanas etapa sastāvdaļām, kā vienota kompensācijas apmēra noteiktība valstiskā līmenī un problemātiska dzimumšūnu donora definējuma piemērojamība atšķirīgos apstākļos. Maģistra darba mērķis ir, izpētot aktuālo problemātiku dzimumšūnu donoru tiesiskajās attiecībās ar valsti, identificēt problēmas tiesību aktu ietvaros un izvirzīt priekšlikumus attiecībā uz izmaiņām dzimumšūnu ziedošanas reglamentējošo tiesību aktu ietvaros. Maģistra darba empīriskās daļas pētījuma rezultātā tika secināts, ka ar Latvijā spēkā esošo tiesisko regulējumu attiecībā uz dzimumšūnu ziedošanu, nav iespējams nodrošināt pilnīgu personu seksuālo un repoduktīvo tiesību aizsardzību. No darba ietvaros gūtajiem pētījuma rezultātiem izriet, ka patreiz spēkā esošais tiesiskais regulējums atzīstams par neelastīgu jo negarantē ik vienas dzimumšūnu ziedošanā iesaistītās personas pamattiesību aizsardzību salīdzinošos apstākļos. Maģistra darba saturiskais apjoms ir 78 lapas.
Vienota zīmola komunikācija augstskolas apakšzīmolu sociālo mediju kontos: Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes gadījumu analīze
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Loreta Lūkina; Ruta Siliņa; Komunikācijas fakultāte; Faculty of Communications
Maģistra darbā “Vienota zīmola komunikācija augstskolas apakšzīmolu sociālo mediju kontos: Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes gadījumu analīze” tiek pētīta zīmola komunikācijas veidošana un uzturēšana, sociālo mediju izmantojums augstskolu komunikācijā, satura formu dažādība sociālajos medijos, kā arī tika apskatīta semiotikas nozīme sociālo mediju komunikācijā. Šī tēma ir aktuāla, jo Latvijas augstskolu tirgū pastāv konkurence, kurā lielu lomu izšķir arī zīmola komunikācija. Universitāšu apakšzīmoli ir vieni no zīmola komunikatoriem, tādēļ ir īpaši svarīgi noskaidrot, vai to komunikācija ir vienota ar zīmola komunikāciju. Apkopojot teoriju, tika noskaidrots, ka viens no komunikācijas kanāliem, kurā tiek veidota cieša saikne ar auditoriju ir sociālie mediji. Tie ir būtiska zīmolu komunikācijas uzturēšanas sastāvdaļa, ko Latvijā un pasaulē izmanto augstskolas topošo studentu piesaistei. Lai veidotu efektīvu komunikāciju, nepieciešams izvērtēt auditorijas un konkrētu sociālo mediju specifiku. Tā pat ir jāpievērš uzmanība saturu daudzveidībai, kas var veicināt auditorijas iesaisti un stāstīt zīmola stāstu tālāk. Vēl tika apskatīta semiotika, kurai ir nozīmīga vieta, veidojot izpratni par zīmolu un tā paustajām vērtībām. Pateicoties tai zīmoli var veicināt patērētāju lojalitāti un turpināt stāstīt savu stāstu. Pētnieciskajā darbā tika izpētītas 55 LU un RTU apakšzīmolu sociālo mediju lapas un 1815 ieraksti tajās. Ar kvantitatīvās kontentanalīzes metodi lapās un ierakstos tika analizēts ierakstu tips un satura formāts, kā arī meklēta piederība universitātēm – logotipu, konkrētu vārdu, krāsu lietojums. Ar kvalitatīvās kontentanalīzes metodi tika pētīti ierakstu vēstījumi un vai tajos atspoguļojas kāda no universitāšu mājaslapās noradītajām vērtībām. Lai iegūtos datus varētu labāk izprast un skaidrot to kopsakarības, tika veiktas divas dziļās intervijas ar abu universitāšu apakšzīmolu pārstāvjiem. Maģistra darbu veido 71 lapaspuses jeb 21 218 vārdi, kurās apkopotas piecas nodaļas un 14 apakšnodaļas. Maģistra darbu papildina 16 attēli, 2 tabulas un 2 padziļinātās intervijas ar Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes apakšzīmolu komunikācijas pārstāvjiem.
Veselības aprūpes kvalitātes uzlabošana izmantojot klientu laika pieredzes noteikšanu Kwadaso S.D.A. Slimnīca, Ganā
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Diana Rdeini; Iveta Ludviga; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Pētījuma pamatojums: Pacientu laika pieredze un terapeitiskā alianse ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem bezpeļņas veselības iestādēs Ganā neveicina pozitīvu lietotāju pieredzi. Izmērot laiku, ko klienti pavada veselības aprūpes iestādēs, ir iespējams identificēt nepieciešamos veselības aprūpes uzlabjumus un radīt ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmas organizēšanu, kas savukārt uzlabo pacientiem iespējas uzdot jautājumus un paust savas bažas. Mērķis: Izstrādāt priekšlikumus kā radīt pozitīvu lietotāju pieredzi pacientiem, optimizējot klienta laika pieredzi un terapeitisko aliansi ar veselības aprūpes sniedzējiem. Metodes: Šis ir kvantitatīvs pētījums, dati ir iegūti izmantojot nepārtrauktu novērošanu un laika kustības pierakstus ar “laika atskaites punktiem”. Papildus datu vākšana tika veikta ar jauktu novērošanas metodi un viena jautājuma aptaujas administrēšanu mērot pacientu individuālo apmierinātības līmeni. Rezultāti: Kwadaso S.D.A slimnīcas (Ganā) 196 pacientiem tika veikta ambulatorās gaidīšanas laika un apmierinātības ar pakalpojumu analīze. Pētījuma rezultāti parādīja, ka vidējais kopējais gaidīšanas laiks ir 2:41 stundas, un tikai 30% pacientu iestādē pavada mazāk nekā 2 stundas, kas ir ieteicamais standarts. 15% pacientu slimnīcā pavada vairāk nekā 4 stundas, daži - pat 6 stundas. Vidējais aptiekas gaidīšanas laiks ir 0:19 minūtes un 90% pacientu neatbilst ieteiktajam 30 minūšu mērķim. Tikmēr vidējais konsultāciju laiks ir 4:56 minūtes, un tikai 8% konsultāciju ilgst vairāk nekā 10 minūtes, kas ir ieteicamais standarts. 51,5% dalībnieku nesaņēma iespēju uzdot jautājumus, un vidējais apmierinātības līmenis ir 3,7 (neitrāls). Kopumā 37,3% respondentu nebija apmierināti ar veselības pakalpojumu kvalitāti. Galvenās identificētās problēmu jomas ir reģistrācija, maksājumu gaidīšana un apstrāde un konsultāciju ilgums. Ir ierosināti ieteikumi klientu laika optimizēšanai, samazinot gaidīšanas laiku objektā, kā arī terapeitiskās alianses uzlabošanai, palielinot konsultāciju ilgumu.
Dokumenta jēdziens, nozīme un tiesiskais regulējums grāmatvedības tiesu ekspertīzes kontekstā
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Baiba Čivčiša; Aelita Zīle; Juridiskā fakultāte; Faculty of Law
Maģistra darba “Dokumenta jēdziens, nozīme un tiesiskais regulējums grāmatvedības tiesu ekspertīzes kontekstā” mērķis ir izanalizēt grāmatvedības dokumentu glabāšanai noteiktās prasības saistībā ar grāmatvedības tiesu ekspertīzes gadījumiem un sniegt priekšlikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai. Grāmatvedības tiesu ekspertīzes pamatuzdevums ir likumības pārbaude juridisko un fizisko personu grāmatvedības uzskaites kārtošanā un finansiāli – saimniecisko operāciju izpildē, pamatojoties uz grāmatvedības dokumentiem. Profesionālajā darbībā nākas saskarties ar gadījumiem, ka ekspertam izpētes veikšanai netiek iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, kuriem ir nozīme svarīgu faktu izpētē. Grāmatvedības dokumentu saglabāšana ir prioritāra, lai nodrošinātu objektīvu, tiesisku un dokumentāli pamatotu grāmatvedības tiesu ekspertīzi un sekmētu pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas pilnīgumu. Maģistra darbā tika pētīts un analizēts termina dokuments skaidrojumu nacionālajā regulējumā, pētīts grāmatvedības dokumentu iedalījums un to veidi, kā arī analizēti grāmatvedības jomu reglamentējošie nacionālie un ārvalstu normatīvie akti. Pētījumā uzsvars likts uz grāmatvedības dokumentu aprites un glabāšanas nosacījumu izvērtējumu nacionālajā regulējumā. Pētījuma gaitā tika apzinātas šobrīd pastāvošās problēmas attiecībā uz grāmatvedības dokumentu pieejamības nodrošināšanu grāmatvedības tiesu ekspertīzē. Savukārt pētījuma rezultātā tika konstatēts, ka grāmatvedības ekspertīzes izpētes veikšanai nebija pieejami visi nepieciešamie dokumenti, 57% gadījumos trūkst vismaz viens no nepieciešamajiem dokumentiem, lai eksperts varētu veikt pilnīgu izpēti un sniegt atbildes uz visiem procesa virzītāja uzdotajiem jautājumiem. Pētījuma empīriskajā daļā atspoguļota pētījuma norise un statistiskās analīzes rezultāti sniegti aprakstošā un grafiskā veidā. Pamatojoties uz normatīvo aktu analīzi un pētījumā iegūtajiem empīriskajiem rezultātiem, tika izdarīti secinājumi un izteikti priekšlikumi. Maģistra darbu kopumā veido ievads, četras nodaļas, kas savukārt iedalītas secīgās apakšnodaļās, un nobeigums, kurā ietilpst secinājumi un priekšlikumi, kā arī izmantotās literatūras un avotu saraksts. Maģistra darba struktūra veidota atbilstoši pētījuma mērķim, un tā sasniegšanai izvirzītajiem uzdevumiem. Atslēgvārdi: dokuments; grāmatvedība; tiesu ekspertīze. Maģistra darbs kopējais apjoms ir 88 lappuses un darbā ievietoti 7 attēli un 4 tabulas. Izmantotās literatūras sarakstā ir iekļauti 80 avoti.
Hronisko slimību vadības iespējas privātās veselības apdrošināšanas kontekstā Latvijā.
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Anna Pastare; Alina Dūdele; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Maģistra darba „Hronisku slimību vadības iespējas privātās veselības apdrošināšanas kontekstā Latvijā” mērķis ir izpētīt hronisku slimību vadības iespējas un noteikt to attīstības iespējas privātās veselības apdrošināšanas kontekstā. Hroniskas slimības ir galvenie mirstības cēloņi pasaulē, tās sastāda lielāko daļu no veselības aprūpes sistēmas izdevumiem globāli. Sabiedrības novecošanās un neveselīga dzīvesveida tendences liecina par to, ka hronisku slimību radītais finansiālais slogs uz sabiedrību un veselības aprūpes sistēmu laika gaitā tikai pieaugs. Pielietojot slimību vadības pieejas principus, hronisku slimību radītos draudus iespējams kontrolēt un mazināt. Privātā veselības apdrošināšana ir viens no rīkiem, ar kura palīdzību iespējams mazināt riskus un vadīt hronisku slimību ārstniecības procesus. Pētījuma galvenie uzdevumi ir – 1. izpētīt hronisku slimību vadības konceptuālās pieejas; 2. noskaidrot kritiskos faktorus hronisku slimību vadībā privātās veselības apdrošināšanas kontekstā; 3. izpētīt Latvijā pieejamās privātās veselības apdrošināšanas piedāvājumu; 4. veikt privāto apdrošināšanas sabiedrību intervijas par apdrošināšanas attīstības iespējām hronisku slimību vadībā; 5. veikt intervijas ar pacientu organizāciju pārstāvjiem par sadarbības redzējumu ar privātajiem apdrošinātājiem; 6. sagatavot priekšlikumus hronisku slimību vadībā iesaistot privātos veselības apdrošinātājus Latvijā. Maģistra darbā pētāmie jautājumi ir – 1. Kādi ir kavējošie faktori, kuru dēļ privātie apdrošinātāji neiesaistās hronisku slimību vadības procesos?; 2. Kā privātie veselības apdrošinātāji Latvijā šobrīd iesaistās hronisku slimību ārstēšanas izdevumu segšanā?; 3. Kā kritiskie faktori ir saistīti ar hronisko slimību vadības nodrošināšanas iespējām privātās veselības apdrošināšanas kontekstā Latvijā? Pētījuma rezultāti parāda to, ka privātie veselības apdrošinātāji Latvijā nesaredz potenciālas veselības apdrošināšanas produkta attīstības iespējas hronisku slimību vadībā. Pētījuma ietvaros tiek noteikts, ka 7 kritiskie faktori izjauc hronisku slimību vadības pieejas attīstīšanu privātās veselības apdrošināšanas kontekstā. Maģistra darbs ir uzrakstīts latviešu valodā, datorsalikumā uz 84 lapaspusēm. Tas satur 23 attēlus, 14 tabulas, 84 atsauces uz literatūras avotiem, tam pievienoti 12 pielikumi. Atslēgvārdi: hroniskas slimības, hronisku slimību vadība, privātā veselības apdrošināšana, izmaksas, patērētāju pieprasījums, politika, ilgtspējīga attīstība. Pastare, Anna. Hronisko slimību vadības iespējas privātās veselības apdrošināšanas kontekstā. Maģistra darbs / zinātniskā vadītāja MSc Alina Dūdele. Rīga: RISEBA/RSU, 2020. 84 lpp.: 23 il.
Pēcoperācijas ķirurģisko brūču infekciju riska mazināšanas novērtēšana Rīgas Austrumu Klīniskajā Universitātes slimnīcā
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Tamāra Šarāpova-Digule; Haralds Plaudis; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Darba tēma: Pēcoperācijas ķirurģisko brūču infekciju riska mazināšanas novērtēšana Rīgas Austrumu Klīniskajā Universitātes slimnīcā. Visā Pasaulē pēcoperācijas ķirurģisko brūču infekciju risks vēlarvien ieņem procentuāli augstāko novērtējumu attiecībā uz stacionāri iegūto infekciju fona. Pēcoperācijas ķirurģiskās brūces infekciju risks ne tikai ietekmē pacienta veselību, bet arī slimnīcas kvalitātes un budžeta rādītājus. Pastāv gadījumi, kad pēcoperācijas ķirurgiskās brūces infekcijas risks izraisa smagas sekas uz pacienta veselību vai pat pacienta nāvi. Pēcoperācijas ķirurģiskās brūces infekcijas riska mazināšanai ir veikti daudz un dažādi pētījumi, kā mazināt šo risku un attiecīgi izstrādātas rekomendācijas, kas palīdz slimnīcām samazināt pēcoperācijas ķirurģiskās brūces infekcijas risku. Mērķis: Novērtēt pēcoperācijas ķirurģisko brūču infekciju riskus ārstniecības iestādē un izstrādāt priekšlikumus pēcoperācijas ķirurģisko brūču infekciju risku mazināšanai RAKUS. Darba uzdevumi: - Izpētīt starptautisko praksi un pieeju pēcoperācijas ķirurģisko brūču infekciju risku mazināšanā; - Izpētīt RAKUS pieeju un praksi pēcoperācijas ķirurģisko brūču infekciju riska mazināšanā; - Izstrādāt secinājumus un uz tiem balstītus priekšlikums pēcoperācijas ķirurģisko brūču infekciju riska mazināšanai RAKUS. Pētījuma jautājumi: 1. Kāda ir ieteicamā starptautiskā prakse pēcoperācijas brūču infekciju riska mazināšanai? 2. Kāda ir RAKUS prakse pēcoperācijas brūču infekciju riska mazināšanai? 3. Cik lielā mērā RAKUS prakse saskan ar starptautiski rekomendētu pieeju pēcoperācijas brūču infekciju riska mazināšanai? 4. Vai RAKUS tiek novērtēts infekcijas risks ķirurģiskajos pakalpojumos? 5. Vai pastāv korelācija starp infekciju riska faktoriem? 6. Kādas atšķirības pastāv risku faktoru bloku novērtēšanā starp respondentu profesijām? 7. Kādi pasākumi veicami pēcoperācijas brūču infekciju riska mazināšanas uzlabošanai RAKUS? Darbs sastāv no ievada, trīs nodaļām, secinājumiem un priekšlikumiem. Teorētiskajā, darba pirmajā nodaļā, tiek analizēti zinātniskās literatūras avoti un starptautiskā prakses attiecībā uz darba tēmu. Darba teorētisā nodaļa atspoguļo Pasaules Veselības organizācijas, Amerikas ķirurgu koledžas un CDC (Slimību profilakses un novēršanas Centru) rekomendācijas, kas ārstniecības iestādēm palīdz samazināt pēcoperācijas ķirurģisko brūču infekciju risku. Darba otrajā nodaļā tiek analizēta Latvijas pieeja un prakse pēcoperācijas ķirurģisko brūču infekciju riska mazināšanā. Autore iepazīstas ar normatīvo aktu bāzi. Ņemot vērā pētījuma mērķi, autore iepazīstas arī ar pētījuma bāzes praksi, kādi iekšējie dokumenti ir izstrādāti pēcoperācijas ķirurģisko brūču infekciju riska mazināšanai. Tiek veikta pētījuma bāzes prakses dokumentu analīze. Trešajā nodaļā atspoguļoti kvantitatīvā pētījuma datu analīze un rezultāti, kas noslēdzas ar secinājumiem un uz tiem balstītiem priekšlikumiem.
Biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” komunikācija brīvprātīgo piesaistei: komunikācijas kampaņas “Manas 100 brīvprātīgā darba stundas Latvijai” analīze
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Agnese Trofimova; Vita Savicka; Komunikācijas fakultāte; Faculty of Communications
Nevalstisku organizāciju sektorā veiktie pētījumi liecina, ka, mainoties iedzīvotāju paradumiem un vērtībām, samazinās brīvprātīgā darba veicēju skaits, tādēļ ir grūtības realizēt sabiedrībai nozīmīgas sociāla atbalsta aktivitātes, kuru īstenošanai nepieciešama regulāra brīvprātīgo iesaistīšanās. Turklāt, saistībā ar brīvprātīgo piesaisti pastāv konkurence nevalstisku organizāciju un valsts iestāžu vidū, tādēļ ir būtiski vērst uzmanību komunikācijas kampaņu kvalitātei. Lai sasniegtu uzvedības maiņas mērķi - piesaistītu iedzīvotājus, kas veiktu brīvprātīgo darbu, komunikācijas vadībai jābūt kvalitatīvai, balstītai teorijās, t.sk., piemērotās komunikācijas intervencēs. Maģistra darba tēma ir “Biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” komunikācija brīvprātīgo piesaistei: komunikācijas kampaņas “Manas 100 brīvprātīgā darba stundas Latvijai” analīze”. Pētījuma mērķis ir noteikt uzvedības maiņas komunikācijas intervences biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” komunikācijas kampaņā brīvprātīgo piesaistei. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika veikts gadījuma analīzes pētījums, izmantojot kvantitatīvas un kvalitatīvas datu iegūšanas un analīzes metodes: veikta dokumentu analīze, iekļaujot informāciju par biedrības darbības stratēģiju un komunikācijas kampaņas intervencēm, publicitātes pasākumiem un rezultātiem, kā arī intervija ar vadības pārstāvi un kampaņas dalībnieku – piesaistīto brīvprātīgo aptauja. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, secināts, ka īstenotajā kampaņā bija izmantoti savstarpēji saskaņoti sociālā mārketinga mix 8 “P” komponenti, lielāko uzsvaru liekot uz četriem no tiem – produkta un inovatīva papildus produkta izvēle, reklamēšanas aktivitāšu dažādība un vietai atbilstošu komunikācijas kanālu izmantošana pēc iespējas plašākas mērķauditorijas sasniegšanai, kā arī partneru piesaiste informācijas popularizēšanai. Analīze rāda, ka kampaņā izmantoti arī Foga uzvedības modeļa trīs komponenti – motivācija, spēja un trigeri-uzvednes, kuru vienlaicīga izmantošana komunikācijā, kā rāda aptaujas rezultāti, veicināja mērķauditorijas uzvedības maiņu. Vienlaikus secināts, ka dažām no komunikācijas intervencēm nepieciešama stratēģiski vadīta preventīva plānošana, lai pilnveidotu to īstenošanas rezultātā sasniegtās uzvedības maiņas pielietošanu ilgtermiņā. Darba ietvaros izteiktie priekšlikumi palīdzēs NVO veiksmīgi organizēt savu komunikāciju ar mērķauditorijām, piesaistot brīvprātīgos organizācijas plānoto pasākumu realizācijā.
Uz blokķēdi balstītu viedo līgumu tiesiskais raksturs
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Ņikita Sinkevičs; Uldis Ķinis; Juridiskā fakultāte; Faculty of Law
Pētījuma mērķis ir teorētiski un praktiski izpētīt blokķēdes tehnoloģiju un uz tās balstītā viedā līguma piemērošanas problemātiku. Darbā pētīti “viedā līguma” tehniskie un juridiskie aspekti. “Viedajam līgumam” nav vienotas juridiskas definīcijas. Turklāt Latvijas tiesību zinātnē, problemātika par “viedā līguma” piemērošanas tiesiskajiem aspektiem vispār nav pētīta. Pētījumā analizēts, vai “viedais līgums” rada tiesiskās attiecības, vai tam ir līguma būtiskās sastāvdaļas, vai “viedais līgums” izmantojams kā pierādījums civilprocesā. Pētījuma ietvaros ir izstrādāts “viedā līguma” prototips.
Medijpratības loma politisko vēstījumu analīzē. 11. un 12. klašu piemērs
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Agne Matušonoka; Anda Rožukalne; Komunikācijas fakultāte; Faculty of Communications
“Medijpratības loma politisko vēstījumu analīzē: 11. un 12. klašu piemērs”. Darba autore: Agne Matušonoka. Darba zinātniskā vadītāja: Prof. Dr. sc. soc. Anda Rožukalne. Darbs izklāstīts uz 97 lpp., ietver 17 attēlus, 2 tabulas, 8 pielikumus un 63 informatīvos avotus. Maģistra darba struktūra veidota no sešām nodaļām. Pirmajā nodaļā tiek raksturota medijpratība, tās saturiskā būtība un tās loma politiskās komunikācijas izvērtēšanā. Maģistra darba otrajā nodaļā tiek aprakstīta politiskās komunikācijas teorija un tās korelācija ar sociālās tīklošanas platformām. Darba trešajā daļā tiek aprakstīta darba vispārējā metodoloģija. Darba ceturtajā nodaļā tiek apskatīta jauniešu interese par politiku, kā arī vērtēts 11. un 12 klašu pašvērtējums par savām prasmēm analizēt politiskos vēstījumus sociālās tīkošanas platformās. Pētījums tiek veikts ar elektronisko anketu palīdzību. Darba piektā nodaļa sastāv no kontentanalīzes par Latvijas piecu populārāko partiju politisko komunikāciju ar jauniešu auditoriju. Sestajā nodaļā tiek apkopota pētījumos iegūtā informācija. Darbā izmantotā metodoloģija: pētījuma ietvaros izmantota gan kvalitatīvā, gan arī kvantitatīvā metodoloģija. Darba veidošanā izmantotas trīs datu ieguves metodes: anektēšana, kvalitatīvā kontentanalīze un padziļinātā intervija. Darbā iegūtie secinājumi: Konkrētās skolēnu grupas vairākums norādījis, ka par politiskajiem procesiem un notikumiem Latvijā interesējas. Tomēr tie apgalvo, ka viņiem trūkst informācijas un prasmju kā apstrādāt politiķu un politisko partiju veidotos vēstījumus. Liela nozīme ir arī tajā, ka šie vēstījumi un to saturs nav jauniešiem interesējošs. Politiskajiem spēkiem ir jāapzinās fakts, ka tieši šī auditorija par pamatu izmanto tieši sociālās tīklošanas platformas. Tāpēc ir jāveido kvalitatīvs saturs, kas uzrunātu jauniešu auditoriju, tādējādi piesaistot tos pievērst uzmanību politiskajiem procesiem. Šobrīd šāda satura trūkst, kas būtiski ietekmē jauniešu vēlmi līdzdarboties un iesaistīties politikas veidošanā. Tomēr ir svarīgi apzināties, ka liela nozīme šajās kopsakarībās ir arī medijpratībai, un tās satura analizēšanas kompetencēm. Respektīvi, ir svarīgi jaunietim, jo īpaši vecākajās vidusskolas klasēs, iemācīt prasmi orientēties informācijas apjomos un analizēt tos. Tas palīdz arī attīstīt kritisko domāšanu un izprast politisko vēstījumu nozīmi. Lai šīs prasmes attīstītu, skolām ir jāpievērš nozīme medijpratības jautājumiem un jāpalīdz jauniešiem tās integrēt savās dzīves prasmēs.
Skolotāju kompetence skolas vecuma bērnu uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma atpazīšanā
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Laura Podziņa; Erika Nagle; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Cilvēka psihiskā veselība var ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti, veidotās attiecības un sasniegumus jebkurā vecumā. Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms ietekmē vidēji 5,2% bērnu visā pasaulē (Polanczyk, 2007). Laicīgi neatklāts uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms var veicināt dažādu citu traucējumu attīstību, ietekmēt skolēnu attiecības ar vienaudžiem un pazemināt sasniegumus mācībās. Skolotājiem ir būtiska loma problēmas atpazīšanā un skolotāja turpmākā rīcība nosaka, cik efektīvu palīdzību var saņemt bērns ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu. Pētījuma mērķis bija izpētīt un novērtēt skolotāju kompetenci atpazīt UDHS skolas vecuma bērnos. Pētījuma teorētiskās daļas veidošanā tika izmantoti Bārklija (Barkley, 1990, 2019) pētījumi par uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, Viljamsona (Williamson et al., 2008) pētījums par skolotāju izglītību un izglītības sistēmām kopumā, Sciuto (Sciutto et al., 2000, 2016) pētījumi par skolotāju zināšanām par uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, kā arī pētāmais temats tika apskatīts no kapitālu teorijas perspektīvas. Pētījuma datu vākšanas metodes bija aptauja, padziļinātā intervija un datu aprakstošā statistika. Aptaujā piedalījās 102 respondenti – skolotāji no Rīgas, Jelgavas, Tukuma un Daugavpils. Aptauja sastāvēja no zināšanu testa, kas tika adaptēts no KADDS (Sciutto et al., 2000), un vispārējiem jautājumiem par skolotāju darba pieredzi, izglītību, vecumu un rīcību konkrētā situācijā. Tika intervēts nozares eksperts – ārsts-bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs. Pētījuma rezultāti norādīja uz to, ka skolotājiem piemīt kompetence atpazīt uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu skolas vecuma bērnos, tomēr tika arī akcentēta nepieciešamība veicināt un ieviest likumdošanā nostiprinātu pamatojumu izglītības, medicīnas un sociālā darba nozares sadarbībai, konkrēti informācijas nodošanai starp institūcijām, lai veicinātu kvalitatīvu palīdzību.
Krievijas īstenotā propaganda Latvijas informatīvajā telpā: ziņu portāli “Sputniknews” un “Baltnews” 2018.-2020.gadā
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Alise Zalcmane; Normunds Kozlovs; Komunikācijas fakultāte; Faculty of Communications
Maģistra darbā Krievijas īstenotā Propaganda Latvijas informatīvajā telpā: ziņu portāli “Sputniknews” un “Baltnews” 2018.-2020.gadā risināta izvirzītā problēma par Krievijas Federācijas īstenoto propagandu Latvijas informatīvajā telpā. Pētījuma gaitā analizēti Latvijā esošie informācijas kanāli pa kādiem tiek pārraidīta dezinformācija, lai identificētu propagandu saturošu vēstījumu, kas pēc satura un būtības atbilst dezinformācijas jēdzienam. Īpaša uzmanība pievērsta Krievijas Federācijas finansētajiem ziņu portāliem “Sputniknews” un “Baltnews”, analizējot to saturu latviešu un krievu valodā, laika posmā no 2018.gada janvāra līdz 2020.gada aprīlim. Apkopota informācija par Latvijas iedzīvotāju medijpratību saistībā ar prasmēm identificēt dezinformāciju un propagandu saturošu informāciju, kā arī izstrādāti priekšlikumi Latvijas informatīvās telpas aizsardzībai un Krievijas Federācijas mediju ietekmes mazināšanai. Izvēlēta tēma ir aktuāla saistībā ar bieži sastopamiem citvalstu, it īpaši Krievijas Federācijas veikto iejaukšanos informatīvajā telpā, ko var saukt arī par informatīvo karu ar nolūku ietekmēt valsts sociālos un politiskos procesus, un manipulēt ar sabiedrības domu. Šāda darbība informatīvajā telpā rada būtisku apdraudējumu valsts nacionālajai drošībai. Maģistra darba mērķis ir identificēt Krievijas propagandu Latvijas informatīvajā telpā ziņu portālos “Sputniknews” un “Baltnews” un radīt priekšlikumus tās ietekmes mazināšanai. Balstoties uz Klaida Millera propagandas kategorizāciju, kā arī dienaskārtības teoriju un vārtsargu teoriju, veikta problēmas analīze un pētniecība. Problēmas risināšanai ir izvirzīts galvenais pētnieciskais jautājums: kā tiek īstenota Krievijas propaganda “Sputniknews” un “Baltnews” ziņu portālos? Darba teorētiskajā daļā aprakstīti un analizēti teorētiski avoti par propagandas jēdzienu, dezinformāciju, mediju ietekmi un Latvijas informatīvo telpu. Darba pētnieciskajā daļā, izmantojot kvalitatīvo pētījuma stratēģiju – kvalitatīvo satura analīzi un padziļinātās intervijas sasniegts darba izvirzītais mērķis. Darba noslēgumā definēti secinājumi un priekšlikumi. Darba beigās pievienoti 11 pielikumi.
Kukuļošanas kvalifikācijas problēmas
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Ģirts Radčenko; Juris Matisāns; Juridiskā fakultāte; Faculty of Law
Maģistra darba tēma ir "Kukuļošanas kvalifikācijas problēmas". Darba temats uzskatāms par aktuālu, jo kukuļņemšana ir visizplatītākā korupcijas forma, kas bieži ir cieši saistīta ar citiem noziedzīgiem nodarījumiem, tādēļ ir būtiski novērst to. Tomēr tiesu praksē bieži saskaras ar problēmām, šāda noziedzīga nodarījuma korektā kvalifikācijā, lai vainīgā persona tiktu saukta pie atbildības, attaisnojoša sprieduma rezultātā rodas nesodāmības sajūta. Maģistra darba mērķis ir izpētīt kukuļošanas kā noziedzīga nodarījuma kvalifikācijas tiesiskās īpatnības, konstatēt problemātiku un piedāvāt to iespējamos risinājumus. Darba autors, veicot pētījumu konstatēja, ka praksē, nošķirot kukuļa piesavināšanos no krāpšanas, rodami kļūdaini kvalifikācijas risinājumi un to novēršanai apsverams jautājums par KL 321.pantā ietvertā noziedzīga nodarījuma sastāva pilnveidošanu, ietverot norādi uz krāpšanas elementu, kas piemīt šim nodarījumam. Maģistra darbs sastāv no ievada, piecām nodaļām, piecām apakšnodaļām un nobeiguma. Kopējais darba apjoms ir 76 lappuses.
"Danone" integrētā mārketinga komunikācija zīmola "Danonki" pozīcijas maiņa procesā.
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Agnete Līcīte-Lasmane; Anda Batraga; Eiropas studiju fakultāte; Faculty of European Studies
SIA ,,Danone’’ 2017. gadā īstenoja zīmola Danonki pozīcijas maiņas kampaņu Baltijā. Vēloties veicināt zīmola konkurētspēju un apzinoties esošos izaicinājumus vietējā tirgū, tika pieņemts lēmums ieguldīt zīmola attīstībā. Mārketinga atbalsts zīmola pozīcijas maiņas kampaņai sākās 2017.gada martā un ilga 2 mēnešus. Tā ietvaros bērnu jogurtu zīmolam tika uzlabots produktu sastāvs, iepakojuma dizains un izveidota jauna komunikācijas stratēģija. Pozīcijas maiņa bija lielākā kampaņa Danonki zīmola pastāvēšanas laikā, mērot pēc ieguldītajiem finanšu līdzekļiem un izmantoto komunikācijas kanālu dažādības. Maģistra darba ,,Danone’’ integrētā mārketinga komunikācija zīmola ,,Danonki’’ pozīcijas maiņas procesā, mērķis ir izanalizējot ātrās aprites preču tirgus zīmola Danonki pielietoto IMK pozīcijas maiņas kontekstā, izvērtēt zīmola īstenotās pozīcijas maiņas kampaņas sniegumu un izstrādāt priekšlikumus zīmola tālākai attīstībai. Maģistra darba pirmajā daļā tiek aplūkoti teorētiskie aspekti par zīmolu, tā vadīšanu un pozīcijas maiņas nepieciešamību, integrētā mārketinga komunikācijas procesu un plānošanu. Darba turpinājumā tika veikta ,,Danone’’ uzņēmuma un ,,Danonki’’ zīmola raksturojums, jogurtu tirgus situācijas raksturojums un analizēta Danonki mārketinga stratēģija pirms pozīcijas maiņas. Kontentanalīzes – pieejamo dokumentu par pirms pozīcijas maiņas fokusa grupu rezultātiem, ietvaros, autore definēja zīmola barjeras, kas bija kā pamats pozīcijas maiņas kampaņas īstenošanai. Darba trešajā daļā tiek vērtēta ,,Danonki’’ pozīcijas maiņas kampaņa Latvijā un noskaidrots mērķa auditorijas viedoklis par zīmolu pēc pozīcijas maiņas. Lai sasniegtu pētījuma mērķi, darba ietvaros tika organizētas piecas ekspertu intervijas. Autore apkopojot ekspertu viedokļus izdara secinājumus par zīmola pielietotajiem integrētās mārketinga komunikācijas instrumentiem. Papildus, lai spētu novērtēt pozīcijas maiņas ietekmi uz zīmolu, tika pielietota empīriskā pētījumu metode – fokusa grupas. Divus gadu pēc pozīcijas maiņas tika uzdoti tādi paši jautājumi fokusa grupās, kā pirms pozīcijas maiņas, lai secinātu vai IMK pozīcijas maiņas kampaņa ir ietekmējusi zīmola asociācijas un tēlu. Veiktajā pētījumā un kampaņas analīzē secināts, ka pielietotie integrētās mārketinga komunikācijas instrumenti izvēlēti atbilstoši mūsdienu tendencēm un patērētāju vēlmēm, kas rezultējās ar pozitīvu mērķa auditorijas un ekspertu novērtējumu par zīmola pašreizējo tēlu un tā produktiem, efektīvu zīmola pozīcijas maiņu un uzņēmuma mērķu sasniegšanu. Maģistra darbs sastāv no 104 lapām, 12 tabulām, 14 attēliem un pielikumiem.
Starpinstitucionālā sadarbība jauniešu deviantas uzvedības mazināšanā
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Antra Kupčus; Aivars Stankevičs; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
ANOTĀCIJA Maģistra darba tēma: Starpinstitucionālā sadarbība jauniešu deviantas uzvedības mazināšanā Darba mērķis: ir izzināt RPBJC lomu starpinstitucionālā sadarbībā jauniešu deviantas uzvedības mazināšanai un izstrādāt darbības virzienus, korekcijas programmu, starpinstitucionālai sadarbībai Darba uzdevumi: 1. Raksturot jauniešu deviantu uzvedību. 2. Izanalizēt sociālā darbinieka darbību starpinstitucionālā sadarbībā jauniešu deviantas uzvedības mazināšanā. 3. Izstrādāt darbības programmu starpinstitucionālai sadarbībai jauniešu deviantas mazināšanā RPBJC. Pētniecības metodes: literatūras analīze, dokumentu analīze, interneta materiālu analīze, intervijas, sociālā darbinieka novērojums, modelēšana. Pētniecības bāze: - Rīgas pašvaldības bērnu un jauniešu centrs; - Valsts probācijas dienests; - Bāriņtiesa; - Rīgas sociālais dienests; - Izglītības iestāde; - Tiesībsargājošās iestādes; - Ārsti; Darbam ir 88 lappuses, 3 tabulas, 9 attēli un 6 pielikumi. Atslēgas vārdi: jaunieši; institucionālā vide; devianta uzvedība; atkarību veicinošie faktori, sociālais darbinieks.
Cietušā procesuālais stāvoklis kriminālprocesā
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Ilona Semjonova; Sandra Kaija; Juridiskā fakultāte; Faculty of Law
Maģistra darba tēma ir “Cietušā procesuālais stāvoklis kriminālprocesā”. Maģistra darba mērķis ir padziļināti izpētīt cietušā statusu kriminālprocesā - identificēt ar to saistītos problēmjautājumus no Latvijas nacionālā viedokļa, kā arī rast to iespējamos risinājumus. Darbā izmantoti Latvijas Republikas tiesību akti, literatūra, interneta resursi, tiesu prakse un judikatūra. Darbā izmantotas izpētes metodes: analītiskā, pētot literatūru un citus avotus, analizējot cietušā statusu kriminālprocesā attiecībā pret apsūdzēto; loģiski - konstruktīvā metode - izsakot spriedumus, analizējot tiesu prakses rezultātus; indukcijas metode, no atsevišķiem faktiem veidojot atzinumus par citu autoru viedokļiem, reālo situāciju; dedukcijas metode, izdarot secinājumus, vadoties no citu autoru viedokļiem un pašas autores pieredzes. Autore ir guvusi atbildi uz pētījuma jautājumu - kāds ir cietušā procesuālais stāvoklis kriminālprocesā, sākot no statusa iegūšanas līdz kompensācijas saņemšanai. Tiesību normu interpretācijas metodes - gramatiskā analizējot normatīvo aktu tekstu, noskaidrojot atsevišķu vārdu nozīmi, gramatisko jēgu, teleoloģiskā analizējot normu jēgu, likumdevēja mērķi un nolūku, sistēmiskā kā normas praksē savstarpēji iedarbojas un vēsturiskā normu rašanās un piemērošanas vēsture. Autoresprāt, galvenais priekšlikums - bieži vien cietušais nesaņem vispār vai pilnībā kompensāciju par nozieguma rezultātā radītajiem zaudējumiem, jo likuma pārkāpējam nav ne finanšu, ne citu resursu. Jāpilnveido zaudējumu piedziņas sistēma no likuma pārkāpēja par labu cietušajam, jāizveido likums “Par noziedzīgos nodarījumos cietušo atbalsta fondu”. Darba autore secina, ka ieviešot likumu “Par noziedzīgos nodarījumos cietušo atbalsta fondu”, kuras ietvaros pastāv visā valstī vienots un publiski definēts cietušo atbalsta fonds noziedzīgā nodarījumā cietušajiem, kurš izveidots, visu cietušo atbalstam šāda likuma esamība ļautu cietušajam saņemt zaudējumu atlīdzību gadījumos, ja likuma pārkāpēja mantiskais stāvoklis ir tik slikts, ka viņam nav resursu zaudējumu atlīdzībai, proti, tiesu izpildītājam nav uz ko vērst zaudējumu piedziņu. Kopā maģistra darbā 80.lapas.
Negatīvā atzīšanas prasība civilprocesā
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Daniēla Krūmiņa; Inga Kudeikina; Juridiskā fakultāte; Faculty of Law
Maģistra darba tēma ir Negatīvā atzīšanas prasība civilprocesā. Darbā pētīts negatīvās atzīšanas prasības institūts sākot ar tā vēsturisko izcelsmi, tā saistību ar tiesībām uz tiesu, iespējamām problēmām civilprocesā, tā īpatnībām, visbeidzot apskatot arī ārvalstu un Eiropas Savienības Tiesas interpretāciju. Darba ietvaros autore atspēko Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta judikatūrā paustos argumentus, ka personām nav prasījuma tiesību celt negatīvu atzīšanas prasību. Darba rezultātā tiek izvirzīts secinājums, ka Latvijas civilprocesuālais regulējums ļauj celt tiesā negatīvu atzīšanas prasību. Darbs sastāv no četrām nodaļām, kopējais lappušu skaits 84.
Vecāku mediācija par 2-8 gadīgu bērnu digitālo mediju lietošanu un ar to saistītie faktori, intervences izstrāde un aprobācija.
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Sintija Lielšvāgere-Endele; Jeļena Ļubenko; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Bērni sāk lietot digitālās ierīces un medijus arvien jaunākā vecumā, un vecākiem ir jāveicina tehnoloģiju jēgpilna, droša un mērķtiecīga izmantošana, ņemot vērā gan ieguvumus, gan riskus. Vecāku mediācija ir noteiktas vecāku uzvedības stratēģijas, kuras ir vērstas uz bērna un mediju attiecību vadīšanu, tā, lai mazinātu negatīvu mediju pieredzi. Tā kā mūsdienās digitālās tehnoloģijas ir nozīmīga ikdienas daļa, vecāki tiek aicināti bērnus mazāk ierobežot un vairāk iesaistīties aktīvi, daloties digitālo mediju pieredzē, diskutējot, veicinot bērna spējas kritiski spriest un padarot tehnoloģiju izmantošanu drošu. Tomēr vecāki to saskata kā sarežģītu uzdevumu un lūdz pēc padomiem un rīkiem, kas var palīdzēt aktīvas mediācijas uzvedības veicināšanā. Pamatojoties uz to, pētījuma mērķis bija izpētīt vecāku mediācijas stratēģijas un ar to saistītos faktorus, izstrādāt intervenci aktīvas mediācijas veicināšanai un veikt šīs intervences aprobāciju. Pētījuma pirmajā posmā piedalījās 77 divus līdz astoņus gadus vecu bērnu vecāki, 83,5% bija sievietes un respondentu vidējais vecums bija 32,8 gadi (SD=5,5). Pēc pirmā posma datu apstrādes tika secināts, ka vecāki šajā izlasē visizteiktāk pielieto uzraudzības stratēģiju (M=4,38; SD=0,66), vecāki savas raizes novērtē, kā vidēji augstas (M=3,5; SD=1,03), vecāki ziņoja, ka visvairāk gadījumos bērni lieto televizoru (40%) un izklaidējas pasīvi (M=2,57;SD=0,85). Pētījuma otrajā posmā, ņemot vērā pirmā posma secinājumus, tika izveidota vecāku mediācijas intervence aktīvas mediācijas veicināšanai – digitāls buklets DIGI, kurš apvienoja četrus rīkus. DIGI rīku atbilstību saturiskajam mērķim, un pielietojamību vecumā divi līdz astoņi gadi, novērtēja trīs eksperti. Pēc ekspertu vērtējuma vecāku klātesamību veicina visi četri rīki, vecāku aktīvu iesaistīšanos un diskutēšanu veicina trīs no četriem rīkiem, vecāku spējas minimizēt riskus veicina divi no četriem rīkiem. Visi rīki ir atbilstoši lietošanai piecu līdz astoņu gadu vecumā, bet lietošanai divu līdz četru gadu vecumā ir piemēroti trīs no četriem rīkiem. Pētījuma trešajā posmā DIGI tika nodots testēšanai un vērtēšanai divu līdz astoņus gadus vecu bērnu vecākiem. Vecāki DIGI novērtēja, kā atbilstošu tā mērķiem, funkcionālu, un pilnībā piemērotu lietošanai piecu līdz astoņu gadu vecumā, bet mazāk piemērotu lietošanai divu līdz četru gadu vecumā. Pēc DIGI rīku lietošanas vecāki uzrādīja augstāku pārliecību par savām spējām pārvaldīt bērna digitālo mediju pieredzi.
Autonomo ieroču sistēmu ierobežošanas ētiskie un juridiskie aspekti
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Agita Galiņa; Andrejs Vilks; Juridiskā fakultāte; Faculty of Law
Civilā rūpniecība virza inovācijas autonomu tehnoloģiju jomā un jaunu tehnoloģiju izmantošana arī militārām vajadzībām ir neizbēgama. Kaujas roboti un automatizētas ieroču sistēmas jau tuvā nākotnē spēs pieņemt lēmumus kaujas laukā bez cilvēka tiešas līdzdalības, turklāt - tos neierobežos pašsaglabāšanās instinkts. Bezpilota lidapārāti, kuru agrīnās versijas bija paredzētas tikai izlūkdarbībām un tika kontrolētas ar tālvadību, ar militāro stratēģu iniciatīvu jau šodien tiek aprīkotas ar mākslīgo intelektu un autonomiju. Cilvēks tiek pamazām izstumts no atbildīgu lēmumu pieņemšanas loka. Juridisku, ētisku un militāri operatīvu iemeslu dēļ tiek uzstāts uz cilvēka atbildīgas kontroles saglabāšanu pār ieroču sistēmām un spēka pielietošanu. Aizvien vairāk valstis pēta un attīsta autonomiju ieroču sistēmas, tādēļ ir steidzami jārisina šādu ieroču radītie ētiskie, cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību izaicinājumi. Pētījuma mērķis ir izvērtēt atšķirīgus viedokļus par autonomo ieroču sistēmu izmantošanas atbilstību starptautisko tiesību normām, lai noteiktu, kam jāuzņemas atbildība par šādu ieroču sistēmu neētisku vai nelikumīgu darbību.
Biznesa efektivitātes uzlabošanas iespējas uzņēmumā SIA 'Domenikss'
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Karīna Konaščenoka; Romāns Putāns; Eiropas studiju fakultāte; Faculty of European Studies
Mūsdienu arvien konkurētspējīgā un prasīgā uzņēmējdarbības vide mudina uzņēmumus pastāvīgi uzlabot savu biznesa efektivitāti. Katra uzņēmuma galvenais mērķis ir samazināt izmaksas un palielināt peļņu, tomēr biznesa efektivitāte ietver resursu, vides, darba apstākļu un klientu apmierinātības stāvokļa uzlabošanu. Neatbilstoša biznesa procesu vadība un sistemātiskas pieejas trūkums rada nevajadzīgus procesus, palielina neefektivitāti un samazina konkurētspēju, kas ietekmē uzņēmuma spēju veiksmīgi darboties gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Katrs veiksmīgs uzņēmums lielu uzmanību velta efektīvas biznesa stratēģijas noteikšanai, galveno biznesa mērķu un lomu noteikšanai, kā arī sasniegšanas veidam. Pielietojot biznesa efektivitātes metodes, ir iespējams analizēt procesa zudumus un tos likvidēt, tādējādi uzlabojot uzņēmuma rezultātus ilgtermiņā. Maģistra darba “Biznesa efektivitātes uzlabošanas iespējas uzņēmumā SIA “Domenikss” mērķis ir, pamatojoties uz teorētisko atziņu analīzi, analizēt uzņēmuma SIA “Domenikss” biznesa efektivitāti un sniegt priekšlikumus tās pilnveidošanai. Darba teorētiskajā daļā darba autore analizē uzņēmuma darbības efektivitātes noteicošos faktorus un tās paaugstināšanas metodes, padziļināti tiek pētīta un aprakstīta LEAN metode, jo tā ir jauna uzņēmumu vadības sistēma, kas spēj pozitīvi ietekmēt produktivitāti un novest uzņēmumu jaunā attīstības līmenī. Darba empīriskās daļas ietvaros tiek analizēta biznesa efektivitātes analīze uzņēmumā SIA “Domenikss”. Autore analizē uzņēmuma darbību, finanšu un nefinašu datus, konkurentus un sadarbības partnerus, kā arī tiek veikta anonīma darbinieku aptauja, lai noskaidrotu un analizētu iekšējos procesus uzņēmumā. Tika intervēti biznesa efektivitātes eksperti, lai noskaidrotu efektivitātes tendences, galvenos ieguvumus pielietojot LEAN metodi, vadības uzdevumus ieviešot šo metodi. Apkopojot teorētisko atziņu analīzi, uzņēmuma rādītājus, darbinieku un ekspertu viedokļus, darba autore veic vadlīnijas biznesa efektivitātes uzlabošanai uzņēmumā SIA”Domenikss”. Līdz šim SIA “Domenikss” LEAN filozofijas pamatprincipi zudumu likvidēšanai netika ieviesti, tie tika konstatēti un samazināti intuitīvā veidā. Pētījuma rezultāti liecina, ka uzņēmumā ir komunikācijas trūkums starp vadību un darbiniekiem, kā rezultātā netiek analizēti procesa zudumi. Maģistra darba apjoms ir 75 lappuses, neskaitot pielikumus. Tas sastāv no 3 nodaļām, 9 apakšnodaļām , secinājumiem, priekšlikumiem un izmantotajiem literatūras avotiem. Darba beigās ir ievietoti 5 pielikumi.
Valsts aizsargājamo dabas vides objektu apdraudējumi: raksturojums un novēršanas problēmas
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Ludmila Vaņšina; Andrejs Vilks; Juridiskā fakultāte; Faculty of Law
Maģistra darba tēma “Valsts aizsargājamo dabas vides objektu apdraudējumi: raksturojums un novēršanas problēmas,” ir īpaši aktuāla sakarā ar dabas vides objektu apdraudējumu pieaugumu. Dabas vides aizsardzībai nepieciešama pastiprināta tiesiskā aizsardzība. Dabas vides aizsardzības tiesības 21.gadsimtā mūsdienu pasaulē un arī Latvijā ir īpaši svarīga joma, kas palīdz juridiski saglābāt un aizsargāt cilvēces un valstu būtiskākās vērtības- dabiskos dzīves apstākļus un dabas vides objektus. Darba mērķis: analizējot valsts aizsargājamo dabas vides apdraudējumu novēršanas tiesisko regulējumu tiesiskās attiecības, identificēt problemas un izstrādāt priekšlikumus to novēršanai. Pētījuma objekts: tiesiskās attiecības saistībā ar valsts aizsargājamo dabas vides objektiem. Pētījuma priekšmets: valsts aizsargājamo dabas vides objektu apdraudējumu novēršanas tiesiskais regulējums. Noteiktā mērķa sasniegšanai ir izvirzīti uzdevumi: 1. Izpētīt valsts aizsargājamo dabas vides objektu jēdzienu, tā vēsturisko attīstību. 2. Izpētīt valsts aizsargājamo dabas vides objektu apdraudējumu raksturojumu. 3. Analizēt valsts aizsargājamo dabas vides objektu tiesisko regulējumu, identificēt apdraudējumu novēršanas problēmas tiesiskajā regulējumā un izstrādāt priekšlikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai. Darbā izmantotas tiesību normu interpretācijas metodes: gramatiskā (fililoģiskā), vēsturiskā, sistēmiskā, aprakstošā, analitiskā, salīdzinošā, teoloģiskā (jēgas un mērķa) metodes. Darba saturs izklāstīts trijās daļās ar nodaļām un apakšnodaļām. Darba pirmās daļas ietvaros tika analizēti: Dabas vides objektu aizsardzību no apdraudējumiem teorētiskie un praktiskie aspekti; Darba otrās daļas ietvaros tika analizēts: Pētījuma priekšmeta juridiskais aspekts; Darba trešās daļas ietvaros tika analizēti: Valsts aizsargājamo dabas vides objektu apdraudējumu novēršanas problēmas un to risinājumi. Nobeigumā: Secinājumi un izstrādātie priekšlikumi tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.

Browse

Browsing Maģistra darbi by Issue Date

Results Per Page

Sort Options