Maģistra darbi
Kolekcijas nemainīgs URIhttp://hdl.handle.net/123456789/910
Pārlūkot
Nesenie iesniegumi
Item type: Item , Priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības un to piemērošanas problemātika(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Artūrs Bāliņš; Atis Bičkovskis; Juridiskā fakultāte; Faculty of LawDarba nosaukums ir priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības un tās piemērošanas problemātika. Darba temata aktualitāti autors pamato ar to, ka 2021. gadā Latvijā PVN iztrūkums bija 225 miljonu eiro apmēra, kam, viens no galvenajiem iemesliem ir izvairīšanās no PVN maksāšanas. Darbā autors analizē priekšnodokļa atskaitīšanas problemātiku administratīvo tiesību jomā, kas saistīta ar nodokļu maksātāju atbildību un tās piemērošanu situācijās, kad priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības tiek izmantotas ļaunprātīgi. Ņemot vērā, ka nodokļu maksātājam atbildība iestājas gadījumos, kad tas uz priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām atsaucas ļaunprātīgi, tad svarīgi ir analizēt jēdzienus “tieša un tūlītēja saikne” un “zināja vai vajadzēja zināt”, kuru vērtēšana un piemērošana ir ļaunprātīgas rīcības pierādīšanas pamatā. Līdz ar to, darbā tiek analizēti minētie jēdzieni kontekstā ar pierādījumu vērtēšanu, jo tieši pierādījumu atbilstošs novērtējums ietekmē arī iepriekš minēto jēdzienu piemērošanu attiecībā uz nodokļu maksātāja atbildību. Ņemot vērā minēto, darbā autors analizē un pēta arī netiešo pierādījumu un objektīvās izmeklēšanas principa nozīmi nodokļu strīdu lietās. Darbā tiek analizēta arī aktuālā Latvijas un Eiropas Savienības tiesu prakse, lai konstatētu galvenās problēmas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību piemērošanā attiecībā uz nodokļu maksātāju atbildību. Rezultātā darba autors konstatēja, ka praksē problemātika ir saistīta ar pierādījumu un jēdzienu “tieša un tūlītēja saikne” un “zināja vai vajadzēja zināt” vērtēšanu. Līdz ar to, autors piedāvā izstrādāt vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienestam, kas būtu saistošas amatpersonām, kas ir tiesīgas pieņemt lēmumu attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību atteikšanu. Vadlīnijas satur galvenos priekšnoteikumus, kurus nepieciešams vērtēt, lai uzlabotu Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu kvalitāti un tie atbilstu aktuālajai tiesu praksei. Darbā tika noteikts mērķis - izpētīt priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību piemērošanu un konstatējot praksē pastāvošo problēmātiku, izstrādāt atbilstošus ieteikumus, kas palīdzētu nonākt pie darbā konstatēto problēmu risinājuma. Darba kopējais lappušu skaits – 84 lappuses.Item type: Item , Valsts valodas likums: piemērošanas problemātika un risinājumi(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Ernests Grietens; Uldis Ķinis; Juridiskā fakultāte; Faculty of LawMaģistra darba "Valsts valodas likums: piemērošanas problemātika un risinājumi" mērķis ir izpētīt Valsts valodas likumā ietverto tiesisko regulējumu, izzinot ar tā piemērošanu saistītās problēmas, kā arī piedāvāt atbilstošus risinājumus, kas ne tikvien veidotu skaidrāku izpratni par likumā ietvertajām prasībām, bet arī risinātu pastāvošās juridiskās nepilnības. Pēdējo gadu laikā veikti vairāki grozījumi dažādu jomu normatīvajos aktos ar mērķi stiprināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas un sekmēt integrāciju, kas pirmšķietami liecina par Valsts valodas likumā ietvertā tiesiskā regulējuma nepietiekamību šo mērķu sasniegšanai. Vienlaikus ir palielinājusies Latvijas iedzīvotāju vēlme aizsargāt savas tiesības ikdienā lietot valsts valodu. Maģistra darba ietvaros pētīti valsts valodas aizsardzības tiesiskie aspekti, Valsts valodas likuma ģenēze un tiesiskais ietvars, identificējot tā piemērošanas tvērumu un skaidrojot būtiskākos jēdzienus. Darba gaitā identificētas ar Valsts valodas likuma prasību piemērošanu saistītās problēmas, analizējot prasības dažādās likuma darbības jomās. Pētījuma rezultātā autors secina, ka valsts valoda ir būtisks nacionālās kultūras un identitātes elements, bez kura aizsardzības nodrošināšanas nav iedomājama valsts pastāvēšana. Valodas pastāvēšanas priekšnoteikums ir valodas lietotāju atbildība. Valsts valodas likumā ietvertais tiesiskais regulējums skar plašu jautājumu loku, tomēr izvirza tiešas prasības vien dažās darbības jomās, uz kurām attiecināmo prasību robežas nosakāmas pēc darbības sfēras – publiskās, privātās vai tās, kurā valsts neiejaucas, nodrošinot Latvijas Republikas Satversmē garantētās cilvēka pamattiesības. Maģistra darbs sastāv no trīs nodaļām un tā kopējais apjoms ir 94 lappuses.Item type: Item , VALSTS KOMPENSĀCIJAS CIETUŠAJIEM TIESISKĀ REGULĒJUMA TEORĒTISKĀS UN PRAKTISKĀS PROBLĒMAS(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Anete Turlaja; Sandra Kaija; Juridiskā fakultāte; Faculty of LawMaģistra darbā veikts pētījums par valsts kompensācijas cietušajiem tiesiskā regulējuma teorētiskajiem un praktiskajiem problēmjautājumiem. Spēkā esošās likuma normas nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem cietušajiem vienādos un salīdzināmos apstākļos. Likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” 7.1 panta ceturtā daļa noteic valsts kompensācijas maksimālā apmēra proporcionālu sadalījumu atkarībā no cietušo skaita, kas var novest pie vienam cietušajam izmaksājamās kompensācijas apmēra nesamērīga samazinājuma. Secināts, ka valsts kompensācijas tiesiskais regulējums nenodrošina taisnīgu un samērīgu kompensāciju. Konstatēti vairāki problēmjautājumi likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem" normu praktiskajā piemērošanā. Par pētnieciskā darba mērķi izvirzīta valsts kompensācijas cietušajiem tiesiskā regulējama teorētisko un praktisko aspektu analīze, lai izstrādātu priekšlikumus tā pilnveidošanai. Maģistra darba apjoms ir 94 lpp.Item type: Item , Būvniecības civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tiesiskā regulējuma problemātika Latvijā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Una Pujāte; Jeļena Alfejeva; Juridiskā fakultāte; Faculty of LawTēmas aktualitāte – Būvniecības nozares sakārtošanai ir veiktas dažādas un plašas izmaiņas, piemēram, obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas institūta ieviešana Latvijas Republikā. Taču pilnvērtīgai nozares pārvaldībai ir nepieciešams ieviest sabalansētu atbildības mehānismu starp visiem būvniecības procesā iesaistītajiem, kas sniedz saprotamu veidu trešajām personām gūt zaudējumu atlīdzinājuma kaitējuma rašanās gadījumā. Neraugoties uz dažādiem Ekonomikas ministrijas mēģinājumiem regulēt nozari, skaidri definēta un normatīvajos aktos nostiprināta jomas regulējuma nav, taču precedenti kuros tāds ir nepieciešams - pieaug. Darba mērķis izpētīt atbildības apdrošināšanas institūtu un šobrīd pastāvošo regulējumu Latvijā un citviet Eiropā. Datu un informācijas analīzes rezultātā sniegt vērtējumu par institūta pilnveides perspektīvām Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām izstrādes procesā esošajam Būvniecības civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšanas likumam. Pētījumā tika analizēts pašreizējais Latvijas Republikas tiesiskais ietvars un salīdzināts ar Lietuvas un Igaunijas nacionālo regulējumu, kā arī Eiropas Savienības kopējo nostāju. Tika konstatēs, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir vienota izpratne par regulējuma nepieciešamību un tajā ietveramajām jomām. Šobrīd spēkā esošais regulējums Latvijas Republikā nesniedz samērīgu tiesību aizsardzību trešajām personām kā arī atbildības sadalījums starp būvniecības procesā iesaistītajiem nav vienlīdzīgs un sabalansēts. Lai īstenotu efektīvu un sabalansētu atbildības sadalījumu katrai procesā iesaistītajai pusei būtu jāatbild atbilstoši iesaistes formai, tādēļ jāveic izmaiņas Civillikumā un Būvniecības likumā. Kā arī jānošķir būvniecības īstenotāji, kas to veic privātām vajadzībām no nekustamo īpašumu attīstītājiem un lielajiem pasūtītājiem. Maģistra darbs sastāv no trim nodaļām. Pirmajā nodaļā tiek analizēts esošais normatīvais regulējums attiecībā uz trešo personu civiltiesisko interešu aizsardzības iespējām būvniecības gaitā. Otrajā nodaļā tiek analizēts citu valstu normatīvais regulējums, kas nosaka kārtību un atbildības augstāk minētajai jomai. Trešajā nodaļā - analizēts Ekonomikas ministrijas izstrādē esošais "Būvniecības civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšanas likums" un tā potenciālā ietekme uz trešo personu civiltiesisko aizsardzību un pārējām iesaistītajām pusēm. Maģistra darba apjoms ir 74 lpp.Item type: Item , Bērnu pornogrāfijas aprites krimināltiesiskais raksturojums.(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Zane Adamaite; Jānis Baumanis; Juridiskā fakultāte; Faculty of LawDarba nosaukums: Bērnu pornogrāfijas aprites krimināltiesiskais raksturojums. Darba autore: RSU TZPNvp4z1 grupas studente Zane Adamaite. Darba vadītājs: asociētais profesors Dr. iur. Jānis Baumanis. Darba apjoms: 80 lapas. Temata aktualitāte: Bērnu pornogrāfijas izplatība pēdējos gados ir sasniegusi bezprecedenta apmērus, un, kaut arī ne visos gadījumos, tomēr galvenokārt tās izplatība norisinās elektroniskā vidē. Vērojama tendence palielināties tieši nepilngadīgu personu izdarītiem nodarījumiem elektroniskajā vidē. Ar bērnu pornogrāfijas apriti saistīti jēdzieni un tiesiskais regulējums noteikts gan nacionālos, gan starptautiskos tiesību aktos, tomēr praksē reizēm problēmas rada gan sabiedrības, gan kompetentu iestāžu atšķirīga ar to saistītu tiesību normu izpratne un interpretācija. Minētā rezultātā praksē konstatējamas nepilnības konkrētu tiesību normu, kas attiecināmas uz bērnu pornogrāfijas apriti, izpratnē un piemērošanā, savukārt tas negatīvi ietekmē efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu. Pētījuma mērķis: izpētot bērnu pornogrāfijas aprites krimināltiesiskos aspektus un izzinot tiesiskā regulējuma problēmas, izstrādāt ieteikumus bērnu pornogrāfijas aprites tiesiskā regulējuma pilnveidei un esošo normu vienveidīgai izpratnei. Pētījuma priekšmets: tiesiskais regulējums, kas saistīts ar bērnu pornogrāfijas apriti. Pētījuma objekts: tiesiskās attiecības, kas saistītas ar bērnu pornogrāfijas apriti. Pētījumā iegūtie rezultāti: Noskaidrotas atbildes uz pētījuma jautājumiem, izpildot maģistra darba mērķa sasniegšanai noteiktos uzdevumus. Izzināti un izprasti bērnu pornogrāfijas aprites krimināltiesiskie aspekti, kas būtiski atbilstošu tiesību normu piemērošanā un minētā nozieguma kvalificēšanā, nolūkā panākt taisnīgu tiesisko regulējumu. Izdarīti secinājumi un izteikti priekšlikumi, tai izstrādāti ieteikumi tiesiskā regulējuma pilnveidei. Pētnieciskā darba atslēgas vārdi: pornogrāfija, bērnu pornogrāfijas aprite, pornogrāfijas krimināltiesiskais raksturojums, Krimināllikuma 166. pants.Item type: Item , Poligrāfa ekspertīzes eksperta atzinums kā pierādījums kriminālprocesā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Marija Semjonova; Sandra Kaija; Juridiskā fakultāte; Faculty of LawMaģistra darbs “Poligrāfa ekspertīzes eksperta atzinums kā pierādījums kriminālprocesā” aktualitāte saistītā ar to, ka pētnieku un praktizējošo juristu vidū pastāv domstarpības par poligrāfa ekspertīzes izmantošanu pierādīšanā. Temata aktualitātes juridiskais konteksts ir saistīts ar nepilnībām tiesiskajā regulējumā, piemēram, nepastāv tiesību normas, kas nosaka, ka šādas ekspertīzes veicamas tikai ar subjekta brīvprātīgu piekrišanu. Ņemot vērā 2016.gada 20.decembra Ministru kabineta noteikumus Nr. 835 “Noteikumi par tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu un tiesu ekspertu specialitāšu klasifikatoru”, saskaņā ar kuriem pshodiagnostiskā poligrāfa ekspertīze ir viens no tiesu ekspertīžu veidiem, arī poligrāfa ekspertīzes eksperta atzinums var būt par pierādījumu kriminālprocesā. Poligrāfa ekspertīzes eksperta atzinumu kā pierādījuma izmantošanai kriminālprocesā ir šādi priekšnosacījumi: ekspertīzes veicēja atbilstošā kompetence, Kriminālprocesa likumā norādīto šķēršļu neesamība, kas neatļauj konkrētai personai kā ekspertam veikt ekspertīzi, zinātniski atzītu metožu izmantošana pētījumā, eksperta atzinuma pamatotība, subjekta brīvprātīga piekrišana, subjekta veselības stāvokļa izvērtēšana pirms izpētes. Darba autore izstrādāja priekšlikumus tiesiskā regulējuma pilnveidei pētāmā temata jomā. Maģistra darbs sastāv no 95 lapām. Maģistra darba atslēgas vārdi ir kriminālprocess, pierādījumi, eksperta atzinums, poligrāfa ekspertīze, pierādījumu vērtēšana.Item type: Item , Pirmstiesas procesa kriminālprocesuālie termiņi(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Jana Sustrupe; Sandra Kaija; Juridiskā fakultāte; Faculty of LawMaģistra darba “Pirmstiesas procesa kriminālprocesuālie termiņi” tēma ir aktuāla, jo pirmstiesas procesa kriminālprocesuālie termiņi ir attiecināmi uz visām procesā iesaistītajām personām. Visām procesā iesaistītajām personām ir jāievēro kriminālprocesuālie termiņi, tomēr ne visi kriminālprocesuālie termiņi ir konkrēti noteikti. Maģistra darba mērķis ir izpētīt kriminālprocesuālo termiņu ietekmi uz pirmstiesas kriminālprocesā iesaistīto personu tiesībām, kā arī konstatēt tiesiskā regulējuma nepilnības un rast priekšlikumus Kriminālprocesa likuma normu grozīšanai. Maģistra darbs sastāv no trijām nodaļām, kurās tiek apskatīts, kas ir procesuālie termiņi, kādēļ tie ir nepieciešami pirmstiesas procesā, vai un kur tie ir noteikti, vai un kā tie ir saistīti ar cilvēktiesību nodrošināšanu, tiek apskatīts, kādas ir tiesas paustās atziņas par jēdziena “saprātīgs termiņš” piepildīšanu ar saturu, tiek apskatīts, vai un kādas ir sekas tam, ka citām Kriminālprocesa likumā noteiktajām darbībām, piemēram, kratīšanas veikšanai, nav noteikts termiņš, kādā šī darbība ir veicama, kā arī tiek apskatīts un izvērtēts, kādas sekas iestājas, ja kāda no procesā iesaistītajām personām pirmstiesas procesā neievēro procesuālos termiņus. Maģistra darba izstrādes laikā autore sasniedza izvirzīto mērķi. Darba autore konstatēja, ka Kriminālprocesa likumā nav noteikts, kāds pirmstiesas kriminālprocesā ir izmeklēšanas tiesneša lēmuma par kratīšanas izdarīšanu izpildes procesuālais termiņš. Pamatojoties uz darba autores secinājumiem, darba autore piedāvā veikt grozījumus Kriminālprocesa likuma 180. pantā un 389.1 pantā, kas darba autores ieskatā sekmētu personu pamattiesību ievērošanu. Piemēram, darba autore piedāvā papildināt Kriminālprocesa likuma 180. pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā: “Izmeklēšanas tiesneša lēmuma izpildes termiņš nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus, ja kratīšana izdarāma Latvijas teritorijā un divpadsmit mēnešus, ja kratīšana izdarāma ārpus Latvijas teritorijas. Šo termiņu izmeklēšanas tiesnesis var pagarināt, ja tam ir pamats.” Maģistra darbs izstrādāts uz 72 lappusēm.Item type: Item , Pretendentu izslēgšanas tiesiskie aspekti publiskajā iepirkumā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Sinda Kaminska; Juris Radzevičs; Juridiskā fakultāte; Faculty of LawPētnieciskais darbs “Pretendentu izslēgšanas tiesiskie aspekti publiskajā iepirkumā” ir izstrādāts, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī un ieviesa būtiskas izmaiņas pretendentu izslēgšanas noteikumos. Temats ir aktuāls tādēļ, ka par šo noteikumu piemērošanu vēl nav izveidojusies vienota prakse, par temata aktualitāti un nepieciešamību izpētīt liecina arī juridiskā problēma – konkurenci nesamērīgi ierobežojošas tiesību normas bez skaidri definēta mērķa. Pētījuma mērķis ir izpētot izslēgšanas noteikumu tiesiskos aspektus publiskajā iepirkumā, konstatēt, vai ar Publisko iepirkumu likumā 2023. gada 1. janvārī iekļautajiem izslēgšanas noteikumiem netiek apdraudēts publiskā iepirkuma mērķis un vai šie izslēgšanas noteikumi sasniedz to sākotnējo mērķi, kā arī izdarīt secinājumus un ierosināt priekšlikumus tiesiskā regulējuma izmaiņām, kas uzlabotu izslēgšanas noteikumu efektivitāti. Analizējot Publisko iepirkumu likuma grozījumu anotāciju, ir redzams, ka ne visi izslēgšanas noteikumu grozījumi ir pamatoti un ir noskaidrojams to ieviešanas mērķis, atsevišķi izslēgšanas noteikumi ir pretrunā to mērķim un ierobežo konkurenci pat tādos gadījumos, kas nav tieši saistīti ar pretendenta uzticamību. Ņemot vērā publiskā iepirkuma mērķi, pasūtītājam ir svarīgi, lai iepirkumos piedalītos pēc iespējas plašāks pretendentu loks, taču jaunie izslēgšanas noteikumi vairākos gadījumos samazina konkurenci tādu apstākļu dēļ, kas nav tieši saistīti ar pasūtītāja riskiem un tādējādi ir pretrunā ar izslēgšanas noteikumu sākotnējo mērķi. Pētījuma rezultātā autore nonāk pie secinājumiem, ka atsevišķi izslēgšanas noteikumi nonāk pretrunā ar publiskā iepirkuma mērķiem, ir pretrunā ar vienlīdzīgas attieksmes principu un nesamērīgi ierobežo konkurenci. Bez tam, izslēgšanas noteikumos nav ievērota konsekvence un atsevišķi izslēgšanas noteikumi nav piemērojami iepirkuma procedūrās, kuras tiek veiktas vispārīgās vienošanās ietvaros, līdz ar ko tiek radīta situācija, kurā rodas šaubas par izslēgšanas noteikumu mērķiem un to piemērošanas nepieciešamību. Darba autore ierosina izmaiņas Publisko iepirkumu likuma normās, kas varētu uzlabot izslēgšanas noteikumu efektivitāti vienlaikus samazinot nesamērīgo konkurences apdraudējumu, kas varētu uzlabot kopējo publisko iepirkumu procedūru efektivitāti. Maģistra darbs sastāv no 75 lapām. Pētījuma atslēgas vārdi: publiskais iepirkums; pretendentu izslēgšana; konkurence; valsts pārvalde; samērīgums.Item type: Item , Apzināti nepatiesu liecību sniegšanas krimināltiesiskais raksturojums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Normunds Veidemanis; Jānis Baumanis; Juridiskā fakultāte; Faculty of LawMaģistra darba temats ir “Apzināti nepatiesu liecību sniegšanas krimināltiesiskais raksturojums.” Pētījuma mērķis ir, analizējot zinātnisko literatūru un tiesu praksi par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, apzināt tiesiskā regulējuma un tā praktiskās piemērošanas problēmas un ieteikt risinājumu. Darba sākumā vispārīgi aprakstīts ko krimināltiesībās saprot ar jēdzienu apzināti nepatiesas liecības, kā tās tiek konstatētas un kāda nozīme ir brīdināšanai par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu. Turpinājumā tiek vērsta uzmanība uz apzināti nepatiesu liecību sniegšanas kā noziedzīga nodarījuma sastāvu, tā konstatēšanas problemātiku. Darba tiek skatīts jautājums arī par apzināti nepatiesu liecību kā noziedzīga nodarījuma kvalifikācijas problemātiku. Tiek pētīta arī soda sankcija par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, tā tiek salīdzināta arī ar citu valstu krimināllikumos esošo. Visas darba nodaļas liela uzmanība vērsta uz aktuālo tiesu praksi, uz Augstākās tiesas atziņām normu interpretācijā un to ietekme uz pirmās un otrās instances tiesu nolēmumiem. Nobeigumā apkopoti darba izstrādes gaitā gūtie secinājumi, norādīts uz Krimināllikuma 300.panta daļu praktiskas piemērošanas problemātiku, kā arī ieteikti risinājumi. Darbs sastāv no 4 nodaļām.Item type: Item , Probācijas uzraudzība kā nosacītas notiesāšanas alternatīva(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Elīne Eihentāle; Larisa Saukāne; Juridiskā fakultāte; Faculty of LawMaģistra darba nosaukums ir “Probācijas uzraudzība kā nosacītas notiesāšanas alternatīva”, darba apjoms ir 77 lpp. Maģistra darba izstrādes sākumā tika izvirzīts mērķis - izpētot soda veidu probācijas uzraudzība un nosacītas notiesāšanas institūtu, jo īpaši, to piemērošanas nosacījumus, kā arī izzinot tiesiskā regulējuma problēmas un analizējot tiesu praksi, konstatēt vai probācijas uzraudzība ir alternatīva nosacītai notiesāšanai, kā arī balstoties uz iegūtajiem secinājumiem izstrādāt priekšlikumus Krimināllikuma pilnveidei. Darbs sastāv no četrām nodaļām: probācijas uzraudzības un nosacītas notiesāšanas vēsturiskā attīstība, probācijas uzraudzības un nosacītas notiesāšanas piemērošanas nosacījumi, probācijas uzraudzības un nosacītas notiesāšanas nosacījumu pārkāpšanas sekas un nosacītas notiesāšanas un probācijas uzraudzības perspektīva Latvijas kriminālsodu sistēmā. Autores ieskatā izvēlētā maģistra darba tēma ir aktuāla, jo kopš 2022. gada 1. janvāra, kad probācijas uzraudzība ieviesta kā pamatsoda veids, izveidojusies situācija, kad pirmsšķietami Krimināllikumā ietvertajam nosacītas notiesāšanas institūtam zudusi tā līdzšinējā nozīme. Zināms, ka Tieslietu ministrija, kā kriminālsodu politikas veidotāja, ir sagatavojusi likumprojektu par grozījumiem Krimināllikumā, kas, tai skaitā, paredz no Krimināllikuma izslēgt tā 55. pantu jeb nosacītu notiesāšanu. Lai konstatētu vai probācijas uzraudzība ir nosacītas notiesāšanas alternatīva autore maģistra darba ietvaros analizējusi gan nosacītas notiesāšanas, gan probācijas uzraudzības vēsturisko attīstību, piemērošanas nosacījumu un piemēroto nosacījumu pārkāpšanas sekas. Darba nobeigumā autore izklāstījusi darba izstrādes laikā radušos secinājumus un sagatavotos priekšlikumus, kas saistīti ar maģistra darba ietvaros pētītajiem jautājumiem.Item type: Item , Dzīvesvietas tuvumā esošo lauksaimniecības un dabas teritoriju ietekme uz pesticīdu konstatēšanu Latvijas populācijā.(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Anna Raita; Ieva Strēle; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineMaģistra darbā izpētīta dzīvesvietas tuvumā esošo dažādu biotopu un to platību ietekme uz pesticīdu klātbūtni un skaitu urīna paraugos Latvijas populācijā, izmantojot HBM4EU biomonitoringa pētījuma datus. Darba mērķis bija noskaidrot, vai ģeotelpiskie faktori, tostarp bioma tips, attālums un aizņemtā platība dzīvesvietas tuvumā ietekmē pesticīdu klātbūtni cilvēku urīnā. Darbā izmantoti dati no 101 ģimenes – pa vienam pieaugušajam un vienam bērnam no katras ģimenes. No katra indivīda ievākti divi urīna paraugi dažādās sezonās – ziemā un vasarā. Biotopu dati apstrādāti QGIS vidē, un to attālums un platība 1000 metru rādiusā izmantoti kā neatkarīgie mainīgie. Statistiskajai analīzei izmantoti vispārinātie lineārie jaukto efektu modeļi ar binomiālo vai negatīvo binomiālo sadalījumu ar fiksētiem un nejaušiem efektiem, lai ņemtu vērā datu hierarhisko struktūru. Kopā detektēti 23 no 30 pesticīdiem, bet tikai 8 tika konstatēti biežāk nekā 10% paraugu. Netika konstatēta nozīmīga saistība starp dzīvesvietas tuvumu lauksaimniecības zemēm vai to platībām un kopējo pesticīdu skaitu. Tomēr tika konstatētas statistiski nozīmīgas saistības starp konkrētiem pesticīdiem un atsevišķiem biotopiem: dzīvesvietas atrašanās tuvāk purvam samazināja acetamiprīda detekcijas iespējamību (OR = 0,704), savukārt hlorprofāma detekcija bija saistīta ar lielāku upju un ezeru platību (OR = 1,501), zaļmasu tuvumu (OR = 1,429) un dārzeņu platību (OR = 1,428) dzīvesvietas apkārtnē. Boskalīda detekcija bija saistīta ar purva platības pieaugumu (OR = 1,710). Bērniem konstatēts par 17% lielāks detektēto pesticīdu skaits nekā pieaugušajiem (IRR = 1,165), bet sezonālas atšķirības netika konstatētas. Secināts, ka dzīvesvietas tuvums konkrētiem biotopiem var būt būtisks faktors noteiktu pesticīdu klātbūtnē, savukārt vispārējā lauksaimniecības ekspozīcija nav precīzi nosakāma, balstoties tikai uz platības vai attāluma indikatoriem. Darbs piedāvā praktisku ieguldījumu biomonitoringa datu interpretācijā, sniedzot ieskatu par nepieciešamību turpmākajos pētījumos iekļaut arī uztura, profesijas un dzīvesveida faktorus, kā arī paplašināt ģeotelpiskās analīzes rādiusu virs 1000 metriem.Item type: Item , FAIR prasībām atbilstošas metadatu struktūras izveide RNS sekvencēšanai: Amiotrofiskās laterālās sklerozes gadījuma izpēte.(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Edīte Vārtiņa; Baiba Vilne; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineReproducējamības “krīze” biomedicīnas pētniecībā ir īpaši parādījusi nepieciešamību pēc precīziem, konsekventiem un labi strukturētiem metadatiem, sevišķi tādās tehnoloģiju jomās kā RNS sekvenēšana (RNA-seq). RNA-seq ir kļuvusi par vienu no būtiskākajām metodēm gēnu ekspresijas, alternatīvās saplūšanas (splicing) un transkriptomu dinamikas izpētei dažādos bioloģiskos kontekstos, tostarp kompleksu slimību gadījumos. Tomēr, neskatoties uz to, ka publiskajās datu krātuvēs pieejamo liela mēroga transkriptomu datu apjoms pieaug, metadatu nepilnīgums, nekonsekvence vai vāja standartizācija būtiski ierobežo šo datu interpretāciju, reproducējamību un atkārtotu izmantošanu. Tas ne tikai apdraud datu kvalitāti, bet arī būtiski apgrūtina savstarpēji salīdzināmu pētījumu veikšanu, datu integrāciju un metaanalīzes. Šis pētījums risina minētās problēmas, izstrādājot FAIR principiem atbilstošu metadatu struktūru, kas īpaši piemērota RNA-seq eksperimentiem. Izstrādātais ietvars balstās uz FAIR principiem, atrodams (Findable), pieejams (Accessible), savietojams (Interoperable) un atkārtoti izmantojams (Reusable), un ir veidots, lai atbalstītu reproducējamus, pārskatāmus un mašīnlasāmus datu anotācijas procesus. Lai izveidotu šo ietvaru, sistemātiski tika analizēti četri plaši pielietoti metadatu standarti: MIAME (Minimum Information About a Microarray Experiment), MINSEQE (Minimum Information about a High-Throughput Nucleotide Sequencing Experiment), FAANG (Functional Annotation of Animal Genomes) un HCA (Human Cell Atlas) metadatu vadlīnijas. MIAME un MINSEQE ir publicētas kā aprakstošas vadlīnijas, nenodrošinot konkrētu metadatu struktūras paraugu. Šī pētījuma ietvaros vadlīniju apraksti tika pārvērsti strukturētās veidnēs, identificējot un sistematizējot metadatu laukus, kas būtiski RNA-seq darba plūsmām. Savukārt FAANG un HCA jau piedāvā skaidri definētas veidnes ar noteiktiem metadatu laukiem un integrētām ontoloģijām. Šīs vadlīniju struktūras tika izmantotas nemainītā formā, lai saglabātu saderību un demonstrētu iespēju harmonizēt dažādus metadatu standartus vienotā ietvarā. Lai atvieglotu pētniekiem anotācijas procesu, tika izstrādāta strukturēta metadatu veidne, kas ietver ievadlaukus, izvēlnes un kontrolētās vārdnīcas. Tā uzlabo lietojamību un atbalsta metadatu ievades automatizāciju. Lai demonstrētu izstrādātās shēmas praktisko pielietojamību, tā tika piemērota un novērtēta, izmantojot RNA-seq datus no DC4MND projekta, kurā tiek pētītas transkriptoma izmaiņas motoneironos ALS peles modelī pēc transspinālās tiešās strāvas stimulācijas (tsDCS). Rezultāti parādīja, ka ietvars efektīvi aptver būtiskākos bioloģiskos un tehniskos metadatus, veicina atbilstību FAIR principiem un ļauj precīzi sasaistīt paraugus ar datu failiem sarežģītos, daudzcentru pētījumos. Nodrošinot strukturētu un FAIR principiem atbilstošu pieeju RNA-seq metadatu anotēšanai, šis metadatu ietvars var būtiski uzlabot datu kvalitāti un veicināt atvērtās zinātnes reproducējamību.Item type: Item , Akūtas aerobas slodzes ietekme uz seruma miokīnu IL-6 un M-CSF koncentrāciju krūts vēža pacientēm.(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Laura Zača; Dace Reihmane; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineŠī darba mērķis bija novērtēt, kā akūta aeroba fiziskā slodze ietekmē miokīnu IL-6 un M-CSF koncentrāciju krūts vēža pacientēm, un vai šīs izmaiņas atšķiras pirms un pēc terapijas kursa. Pētījumā piedalījās 43 sievietes ar krūts vēzi, kurām asins paraugi tika ievākti gan pirms, gan pēc akūtas aerobas slodzes divos laika punktos – pirms terapijas un pēc tā. Imūnanalīzes tika veiktas ar Luminex® xMAP® daudzfaktoru analīzes tehnoloģiju. Pirms terapijas akūtas slodzes rezultātā IL-6 koncentrācija palielinājās no 3.25 pg/ml (IQR: 1.85–4.63) līdz 4.45 pg/ml (IQR: 2.90–5.74), (p = 0.015), bet pēc terapijas izmaiņas no 3.70 pg/ml (IQR: 2.78–5.66) līdz 3.73 pg/ml (IQR: 2.91–6.01) nebija statistiski nozīmīgas (p>0.05). Savukārt akūtas slodzes inducētas M-CSF koncentrācijas izmaiņas bija statistiski nozīmīgas pirms terapijas 182.90 pg/ml (IQR: 121.83–265.83) vs. 192.75 pg/ml (IQR: 129.93–282.45), bet pēc terapijas rādījumu samazinājās 205.20 pg/ml (IQR: 132.88–395.00) vs. 183.80 pg/ml (IQR: 111.73–355.13). Starp akūtas slodzes inducētām Δ IL-6 un Δ M-CSF koncentrācijām tika novērota statistiski ticama pozitīva korelācija (ρ = 0.644, p = 0.0129), kā arī spēcīga korelācija starp šo biomarķieru absolūtajām vērtībām visos laika punktos. IL-6 ir robusts slodzes inducēts miokīns, kas potenciāli var tikt izmantots kā biomarķieris personalizētās fiziskās rehabilitācijas uzraudzībā krūts vēža pacientēm. M-CSF gadījumā nepieciešami padziļināti pētījumi ar lielāku dalībnieku skaitu, lai precizētu tā lomu onkoloģiskās ārstēšanas kontekstā. Šī pētījuma novitāte ir tajā, ka tas ir viens no pirmajiem Latvijā, kur vienlaikus tiek vērtēta gan IL-6, gan M-CSF dinamika atbildes reakcijā uz slodzi, izmantojot reālas pacientu grupas pirms un pēc vēža terapijas, tādējādi sniedzot priekšstatu par iespējamiem bioloģiskajiem mehānismiem, kas varētu tikt iekļauti nākotnes multidisciplinārās ārstēšanas un rehabilitācijas pieejās.Item type: Item , Uz vīrusveidīgo daļiņu platformas balstīta imunoloģisko kontrolpunktu inhibitoru vakcīnas prototipu izstrāde.(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Liene Lāce; Ilva Liekniņa; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineVakcinācija ir efektīva stratēģija infekciozu un neinfekciozu slimību profilaksē un ārstēšanā. ssRNS bakteriofāgu (AP205 un Qβ) VLP daļiņas ir perspektīvi rīki vakcīnu izstrādē, pateicoties to stabilajai un augsti organizētajai struktūrai, kas efektīvi pastiprina imūnsistēmas reakciju. Maģistra darba ietvaros tika izstrādāti seši uz VLP daļiņām balstīti imunoloģisko kontrolpunktu (CTLA-4, PD-1 un PD-L1) inhibitoru kandidāti un veikta to imunoloģiskā raksturošana. VLP un mērķa proteīni tika producēti E. coli ekspresijas sistēmā, atjaunota to struktūra un veikta attīrīšana, izmantojot hromatogrāfijas metodes. VLP un antigēnu konjugātu veidošanās tika apstiprināta ar elektronu mikroskopiju, bet to imunogenitāte pārbaudīta peļu modelī. Qβ-CTLA-4 vakcīnas prototips izrādījās veiksmīgākais un uzrādīja autoantivielu veidošanos un vēlamu IgG antivielu profilu pretvēža terapijai.Item type: Item , Anti-miostatīna vakcīnas prototipa izstrāde uz ssRNS bakteriofāgu vīrusveidīgo daļiņu tehnoloģijas bāzes.(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Anna Kozlova; Ilva Liekniņa; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineMiostatīns (MSTN) ir negatīvais muskuļu augšanas regulatorais faktors, kura līmeņa novirzes no fizioloģiskās normas var kļūt par cēloni dažādu ar skeleta muskulatūru un metabolismu saistītu patoloģiju attīstībai. Maģistra darba mērķis bija izveidot miostatīnu inhibējošu vakcīnas prototipu uz ssRNS vīrusveidīgo daļiņu (VLP) bāzes un pārbaudīt tā efektivitāti peļu modelī. Mērķa sasniegšanai ģenētiskās modificēšanas ceļā tika sekmīgi izveidoti, uzproducēti un attīrīti četri fāga AP205 VLP konstrukti ar integrētiem MSTN epitopiem. To spēja aktivēt Smad signālceļu pārbaudīta in vitro ar luciferāzes reportiera testu, taču aktivācija netika novērota. Tāpat ķīmiskās konjugācijas ceļā pie fāga Qb VLP tika piesaistīts MSTN un izveidotais vakcīnas kandidāts pārbaudīts BALB/c peļu modelī. Pēc imunizācijas nenovēroja statistiski būtisku muskuļu masas pieaugumu, taču pelēm veidojās augstas aviditātes anti-MSTN antivielas. Maģistra darbs izstrādāts Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā Dr. biol. Ilvas Liekniņas vadībā.Item type: Item , Pētījums par recepšu zāļu lietošanu grūtniecēm Latvijā 2020-2023.(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Tīna Nulle; Irisa Zīle-Velika; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineMedikamentu lietošana grūtniecības laikā ir plaši izplatīta visā pasaulē, taču Latvijā līdz šim nav veikts visaptverošs nacionāla līmeņa zāļu patēriņa pētījums par recepšu zāļu izrakstīšanas un izsniegšanas tendencēm, kā arī zāļu drošuma profilu. Pētījuma mērķis bija novērtēt zāļu izrakstīšanas un izsniegšanas biežumu grūtniecēm Latvijā, kuras dzemdēja laika posmā no 2020. līdz 2023. gadam, kategorizēt izrakstītās zāles balstoties uz starptautiskām riska klasifikācijas sistēmām un identificēt, vai pastāv mātes raksturlielumi, kas saistīti ar potenciāli kaitīgu zāļu izrakstīšanu. Dati par izrakstītajām un izsniegtajām zālēm, grūtnieču sociāldemogrāfiskajiem un veselības raksturlielumiem tika iegūti no Jaundzimušo reģistra informācijas sistēmas un nacionālās e-Veselības sistēmas, vēlāk tie tika sasaistīti individuālā līmenī. Zāles tika klasificētas pēc to ietekmes uz augli, attiecīgi Austrālijas TGA un Zviedrijas FASS riska klasifikācijas sistēmām, kur „potenciāli kaitīgi” medikamenti tiek definēti kā D kategorijas zāles. Izrakstīšanas un izsniegšanas biežums tika aprēķināts katram gadam un visam pētījuma periodam kopumā. Riska klasifikācijas sistēmu savstarpējā atbilstība tika novērtēta izmantojot Koena kappa koeficientu. Saistības starp mātes faktoriem un potenciāli kaitīgu zāļu izrakstīšanu tika analizētas ar loģistiskās regresijas palīdzību. Laikā no 2020. līdz 2023. gadam Latvijā tika identificētas 58 844 dzemdētājas un 64 506 dzemdības. 2020. gadā 50,9% grūtnieču tika izrakstītas zāles arī 50,9% no tām zāles izņēma, savukārt 2023. gadā šie rādītāji paaugstinājās līdz aptuveni 64%, liecinot par vidēji augstu zāļu lietošanas izplatību grūtniecības laikā. Visbiežāk izrakstītās zāļu grupas bija antibakteriālie līdzekļi, progestogēnu kombinācijas un zāles hronisku slimību ārstēšanai. Potenciāli kaitīgu zāļu lietošana svārstījās robežās no 2% līdz 10,4% (attiecīgi 2020. un 2023. gadā) atkarībā no izmantotās riska klasifikācijas sistēmas. Biežāk sastopamie šīs kategorijas medikamenti bija flukonazols, doksiciklīns un magnija sulfāts. Statistiski nozīmīgas asociācijas tika novērotas starp potenciāli kaitīgu recepšu zāļu izrakstīšanu un mātes vecumu, apaugļošanās terapijas izmantošanu, plānotu ķeizargriezienu, kā arī ar noteiktiem sarežģījumiem grūtniecības un dzemdību laikā. Modeļa sniegums tika izvērtēts pēc laukums zem līknes vērtības (AUC), kas bija 0,591 un norāda uz ierobežotu modeļa spēju atšķirt klases. Pētījuma rezultāti apstiprināja vidēji augstu zāļu lietošanas izplatību Latvijā un ievērojamu daļu grūtnieču, kas pakļautas potenciāli kaitīgu medikamentu iedarbībai. Tika konstatēta nepieciešamība pēc starptautiski vienotas riska klasifikācijas sistēmas, uzlabotas grūtniecības uzraudzības un mērķtiecīgām veselības politikas intervencēm. Iegūtie rezultāti sniedz vērtīgu ieguldījumu nākotnes farmakoepidemioloģiskajos pētījumos un var tikt izmantoti valsts zāļu politikas pilnveidošanā, lai uzlabotu mātes un bērna veselību.Item type: Item , Alfa-sinukleīna un vīrusveidīgo daļiņu konjugāta kā potenciāla vakcīnas kandidāta pret Parkinsona slimību iegūšana un biofizikāla raksturošana.(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Jana Petkus; Alons Lends; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineDarba mērķis bija iegūt un attīrīt AP205-α-sinukleīnu konjugātu kā vakcīnas kandidātu pret Parkinsona slimību un raksturot to ar biofizikālajām analīzes metodēm. Darbā sekmīgi veica AP205 un α-sinukleīna konjugāta producēšanu E. coli šūnās, kā arī tā attīrīšanu ar gelfiltrācijas un jonapmaiņas hromatogrāfiju. Izstrādāta metode 13C un 15N iezīmēta AP205-α-sinukleīna iegūšanai E. coli šūnās minimālajā M9 barotnē. AP205-α-sinukleīna konjugāts iegūts pietiekamā daudzumā ar augstu tīrības pakāpi gan priekš biofizikālajām analīzes metodēm, gan priekš KMR eksperimentiem. Ar biofizikālajām metodēm (FTIR, AFM, TEM, ThT fluorescenci) noteikta morfoloģiskā struktūra. ELISA tests pierādīja AP205-α-sinukleīna konjugāta saistīšanos ar konformacionāli specifiskajām α-sinukleīna antivielām. Ar 2D, 3D un 5D KMR eksperimentiem noteica konjugāta struktūru atomārā līmenī, un pēc iegūtajām vērtībām aprēķināja, ka α-sinukleīna daļa paliek nestrukturēta, kad tā ir piesaistīta pie AP205 vīrusveidīgās daļiņas.Item type: Item , BRCA1 un BRCA2 variantu analīze Latvijas populācijā: nākamās paaudzes sekvencēšanas pieeja.(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Anneta Kļujeva; Zanda Daneberga; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineMaģistra darba mērķis ir noteikt BRCA1 un BRCA2 variantu īpatsvaru starp onkoloģiski veselām sievietēm Latvijas populācijā, izmantojot nākamās paaudzes sekvencēšanas (NGS) tehnoloģiju. Darbā apkopota literatūra par pārmantotu krūts un olnīcu vēzi, augstas penetrances BRCA1 un BRCA2 gēnu raksturojumu, mērķtiecīgas sekvencēšanas pieeju, kā arī apskatīta ģenētisko variantu klasifikācija un interpretācija saskaņā BRCA1 un BRCA2 gēnu specifiskām vadlīnijām. RSU Onkoloģijas un molekulārās ģenētikas institūta veiktajā pētījumā iesaistīja onkoloģiski veselus dalībniekus (n=538), kuri nodeva siekalu paraugu ar mērķi veikt BRCA1 un BRCA2 gēnu analīzi. No bioloģiskā materiāla izdalīja DNS, sagatavoja nākamās paaudzes sekvencēšanas bibliotēkas un veica to sekvencēšanu . Kvalitātes kontrolei, sekvenču un kopiju skaita variācijas (CNV) analīzei izmantoja CLC Genomics Workbench bioinformātikas rīku, kur iegūti varianti pamatā tika klasificēti balstoties uz ENIGMA konsorcijas ekspertu varianta interpretāciju un publiski pieejamu informāciju par variantu citās datubāzes. Klasificēti klīniski nozīmīgi ģenētiski varianti validēti ar “zelta” standarta metodi Sangera sekvencēšanu, identificētas lielas strukturālas izmaiņas pārbaudītas ar multipleksa ligācijas atkarīgo provju amplifikācijas (MLPA) metodi. Katra identificēta varianta sastopamība pētījumā apkopota, izmantojot RStudio statistisko datu analīzes rīku. Identificēti un klasificēti septiņi klīniski nozīmīgi varianti BRCA1 un BRCA2 gēnos un viena klīniski nozīmīga liela strukturāla izmaiņa BRCA1 gēnā. Kā arī, salīdzināta BRCA1 un BRCA2 labdabīgu variantu sastopamība ar publiski pieejamiem varianta biežuma datiem no Igaunijas, Korejas, Somijas, Nīderlandes, Zviedrijas, Japānas un Spānijas populācijas. Rezultātā Latvijas populācijā identificēto variantu biežumam novērota tuvāka līdzība ar Igaunijas populāciju.Item type: Item , Lielā piecnieka personības iezīmju saistība ar vecāka gadagājuma cilvēku fizisko veselību Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionos.(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Patrīcija Tamane; Ieva Reine; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineAktualitāte: Sekojot sabiedrības novecošanas tendencēm, ir svarīgi identificēt iespējamos faktorus, kas ietekmē veselību gados vecākiem pieaugušajiem, lai izstrādātu efektīvus intervences pasākumus un politiku, kas veicina veselīgu novecošanu. Fiziskā veselība vērtējama kā daudzimensionāla konstrukcija. Personības iezīmes ir viens no aspektiem, kas saistāms ar veselības stāvokļa iznākumu un ar veselību saistītas uzvedības ietekmēšanu. Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot Lielā piecinieka personības iezīmju (neirotisms, ekstraversija, atvērtība pieredzei, saticīgums un apzinīgums) iespējamo saistību ar fiziskās veselības iznākumiem gados vecāku cilvēku vidū Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Metodes: Pētījumā izmantotie dati iegūti no Eiropas Veselības, novecošanas un pensionēšanās apsekojuma datubāzes (2017-2022), iekļaujot respondentus vecumā no 50 gadiem no Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģioniem. Izmantojot galveno komponentu analīzi, fiziskās veselības mainīgie tika reducēti uz indivīda veselības stāvokli raksturojošo indeksu, kas tālāk tika dihotomizēts, klasificējot respondentus divās grupās, norādot vai nu optimālu, vai neapmierinošu veselības stāvokli. Binomiālā loģistiskā regresija tika izmantota, lai novērtētu iespējamo saistību starp fizisko veselību raksturojošo indeksu un Lielā piecinieka personības iezīmēm, paplašinātajā regresijas modelī iekļaujot vecumu, dzimumu un respondenta dzīvesvietas valsti kā papildus prognozējošos mainīgos. Rezultāti: Binomiālās loģistiskās regresijas analīze atklāja, ka neirotisms bija statistiski nozīmīgi saistīts ar sliktākiem fiziskās veselības rādītājiem (OR = 0,73, 95 % TI: 0,71, 0,76), savukārt apzinīgums bija statistiski nozīmīgi saistīts ar labākiem fiziskās veselības rādītājiem (OR = 1,16, 95 % TI: 1,12, 1,21). Tādi faktori kā pieaugošs vecums (OR = 0,93, 95% TI: 0,92, 0,93), sieviešu dzimums (OR = 0,70, 95% TI: 0,65, 0,75) un dzīvesvieta Baltijas valstīs (pretstatā Ziemeļvalstīm) ir saistīti ar nelabvēlīgākiem veselības rādītājiem. Secinājumi: Pētījums atspoguļo neirotisma un apzinīguma, kā Lielā piecinieka personības iezīmju, nozīmīgo saistību ar veselības stāvokli vecāka gadagājuma indivīdu vidū. Tāpat Baltijas valstīs dzīvojošajiem indivīdiem konstatēti gan sliktāki fiziskās veselības rādītāji, gan augstāks neirotisma un zemāks apzinīguma līmenis salīdzinājumā ar Ziemeļvalstu iedzīvotājiem, kas norāda uz reģionālām atšķirībām, kas ir būtiski, izstrādājot reģioniem atbilstošus veselības aizsardzības pasākumus.Item type: Item , Nitrofurānu un bakteriofāgu mijiedarbība pret Klebsiella pneumoniae: stabilitāte un antibakteriālais efekts.(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Ilva Stepiņa; Aigars Reinis; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicinePieaugošās antimikrobiālās rezistences dēļ, Klebsiella pneumoniae, kuras multirezistence pieaug, būtiski sarežģi infekciju ārstēšanu. Darba mērķis ir izvērtēt nitrofurānu un bakteriofāgu kombinētās terapijas efektivitāti pret K. pneumoniae. Kā nitrofurāns tika izvēlēts Furasols jeb furagīns. Furasols ir medikaments, kas tiek ražots Latvijā un to var iegādāties aptiekā bez receptes. Tika veikta padziļināta literatūras apskate par nitrofurāniem, antimikrobās rezistences problēmu, bakteriofāgiem, kā arī bakteriofāgu un nitrofurānu stabilitātes aspektiem. Veiktajos eksperimentos tika noteikta furagīna minimālā inhibējošā koncentrācija (MIC) pret K. pneumoniae kā arī, fāga-antibiotikas mijiedarbība izmantojot režģveida atšķaidījuma testu. Baktēriju augšana tika noteikta pēc optiskā blīvuma vērtībām. Rezultāti uzrāda, ka bakteriofāga-furagīna sinerģija pastāv, kombinācija kavē baktērijas augšanu efektīvāk nekā katrs līdzeklis atsevišķi. Kombinētai terapijai ar nitrofurānu un bakteriofāgu ir perspektīva cīņā pret multirezistentiem K. pneumoniae celmiem. Antagonisms starp bakteriofāgu un furagīnu netika novērots. Bakteriofāgs furagīna klātbūtnē saglabāja virulenci.