Maģistra darbi
Permanent URI for this collection
Browse
Recent Submissions
Item AUDIĀLS ELEKTRONISKAIS PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKLIS KĀ DROŠĪBAS SUBJEKTS LATVIJAS REPUBLIKĀ(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Agris Zariņš; Andrejs Vilks; Sociālo zinātņu fakultāte; Faculty of Social SciencesMaģistra darbā “Audiālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis kā drošības subjekts Latvijas Republikā” tiek pētīts audiālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļu tirgus Latvijā, darbības tiesiskais regulējums un tā loma drošības kontekstā. Maģistra darba aktualitāte iezīmējas globālās drošības apstākļos un laikā, kad pieaug nepieciešamība pēc kvalitatīva un patiesa plašsaziņas līdzekļu veidota satura. Karš Ukrainā un Izraēlā, teroristu uzbrukumi un citi drošības apdraudējumi iezīmē plašsaziņas līdzekļu lomu ne tikai sabiedrības izklaides jomā, bet arī kā subjekts, kam piemīt drošības nodrošināšanas funkcijas vairākās dimensijās. Maģistra darba mērķis ir padziļināti izpētīt audiālo plašsaziņas līdzekļu tirgu Latvijas Republikā, noskaidrot normatīvo regulējumu un tā nepilnības, identificēt audiālo plašsaziņas līdzekļu drošības dimensijas un potenciālos drošības riskus, kas izriet no normatīvā regulējuma nepilnībām, un sniegt priekšlikumus identificēto nepilnību novēršanai. Pētījuma gaitā autors secina, ka Latvijā audiālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgus ir samērā plašs, tomēr autors konstatē šķietamu konkurenci, jo vairāku tirgus dalībnieku patiesie labuma guvēji ir cieši saistīti ar citiem audiālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Autors konstatē vairākas drošības dimensijas, kas saistāmas ar audiālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību. Maģistra darba apjoms 72.lpp.Item Nevalstisko organizāciju komunikācija par ilgtspējīgu modi sociālajā medijā Facebook: mileniāļu paaudzes viedokļu analīze.(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Dinija Cīrule; Deniss Aleksandrs Ševeļovs; Sociālo zinātņu fakultāte; Faculty of Social SciencesMaģistra darba “Nevalstisko organizāciju komunikācija par ilgtspējīgu modi” mērķis ir noskaidrot Y paaudzes jeb mileniāļu viedokli par divu lielāko Latvijas nevalstisko organizāciju “Zaļā Brīvība” un “Zero Waste Latvija” komunikāciju par ilgtspējīgu modi sociālajā medijā Facebook, veicinot sabiedrības izpratni un zināšanas par ilgtspējīgu dzīvesveidu un atkritumu samazināšanu ilgtspējīgas modes kontekstā. Lai atbildētu uz pētījumā izvirzītajiem jautājumiem, galvenais uzdevums bija analizēt “Zaļā Brīvība” un “Zero Waste Latvija” sociālo mediju platformas saturu laika periodā no 2023. gada aprīļa līdz 2024. gada aprīlim, kā arī noskaidrot mileniāļu viedokli par ilgtspējīgu modi. Pētot organizāciju sociālo mediju ierakstus Facebook, tika analizēti visbiežāk sastopamie temati un publikācijas šo organizāciju sociālajos tīklos, kā arī konkrēto organizāciju sekotāju atsaucība uz viņu veidotajām publikācijām. Turklāt, darba gaitā tika aplūkotas un izpētītas komunikācijas stratēģijas, kuras šīs organizācijas izmanto, lai informētu sabiedrību un veicinātu ilgtspējīgu dzīvesveidu. Teorētiskais pamats šim pētījumam ir dienaskārtības teorija un zinātniskā literatūra, kurā tiek skaidrots ilgtspējīgas modes jēdziens. Šīs teorijas tiek izmantotas, lai analizētu un izprastu, vai organizāciju dienaskārtībā ir publicēts saturs par ilgtspējīgu modi, kā arī to, vai Y paaudze ir saskārusies un zina, kas ir ilgtspējīga mode. Pētījuma gaitā izvirzītā hipotēze – nevalstisko organizāciju “Zaļā Brīvība” un “ Zero Waste Latvija” komunikācija sociālo mediju platformā Facebook nesasniedz Y paaudzi, līdz ar to neaktualizējot informāciju par ilgtspējīgu modi šīs paaudzes vidū, – ir daļēji apstiprinājusies.Item Dobeles novada pašvaldības kultūrpolitikas iekšējā un ārējā komunikācija: reģionālās identitātes iesaiste.(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Agnese Timma; Ivans Jānis Mihailovs; Sociālo zinātņu fakultāte; Faculty of Social SciencesMaģistra darba “Dobeles novada pašvaldības kultūrpolitikas iekšējā un ārējā komunikācija: reģionālās identitātes iesaiste” mērķis ir noskaidrot, kā, ar kādiem instrumentiem, izmantojot kurus kanālus un kādām mērķauditorijām un cik koordinēti tiek izmantota Dobeles novada pašvaldības iekšējā un ārējā komunikācija kultūrpolitikas jomā. Darbā aplūkots pašreizējais Dobeles novada kultūrpolitikas komunikācijas stāvoklis. Pētījuma kontekstā “iekšējā komunikācija” attiecas uz informācijas, stratēģiju un direktīvu apmaiņu Dobeles novada pašvaldībā. Ārējā komunikācija pētnieciskajā darbā tiek attiecināta uz kultūrpolitikas komunikāciju starp Dobeles novada pašvaldību un Dobeles novada iedzīvotājiem. Darba teorētiskā daļa ir balstīta uz visaptverošu esošās literatūras apskatu par kultūrpolitiku, komunikācijas teoriju un kultūrpolitikas komunikāciju pašvaldībās. Balstoties uz tādu zinātnieku kā Armīna Kleina, Klausa Beka un ievērojamu kultūras studiju jomas pētnieku pamatdarbiem, maģistra darbs sniedz stabilu teorētisko pamatu, lai izprastu kultūrpolitikas komunikācijas sarežģītību Dobeles novadā. Pētījumā atklājās, ka kultūrpolitikas komunikāciju Dobelē raksturo daudzveidīgs klāsts, kas vērsts uz iedzīvotāju un ieinteresēto pušu iesaistīšanu. Pašvaldības dokumentu un interviju atbilžu analīze iezīmēja vairākus svarīgus novērojumus. Pētījums uzsvēra pārredzamības un dialoga nozīmi kultūrpolitikas veidošanā, un tādiem komunikācijas mehānismiem kā sabiedriskās apspriešanas un ieinteresēto personu iesaistīšanas forumi ir izšķiroša nozīme lēmumu pieņemšanas procesos. Pētījums atklāja problēmas, ar kurām saskaras pašvaldību iestādes iekšējā komunikācijā, piemēram, kultūrpolitikas informācijas nesaskaņotību. Neskaitot pielikumus, darbs sastāv no 72 lapaspusēm, teorētiskās un empīriskās daļas. Darbā izmantotas divas pētniecības metodes: dokumentu analīze un padziļinātas daļēji strukturētas intervijas. Dokumentu analīze ļauj padziļināti izpētīt Dobeles novada kultūrpolitikas iekšējās un ārējās komunikācijas koordināciju, savukārt 11 daļēji strukturētās intervijas sniedz vērtīgu ieskatu no galvenajām kultūrpolitikas īstenošanā iesaistītajām pusēm.Item Vietnam's ties with Japan amid China's rising assertiveness(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Luīze Kalniņa; Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova; Sociālo zinātņu fakultāte; Faculty of Social SciencesMaģistra darba mērķis ir analizēt Vjetnamas pieaugošo interesi stiprināt saites ar Japānu un izpētīt, kā Vjetnama mazina drošības izaicinājumus Ķīnas pieaugošās pašpārliecinātības apstākļos. Ķīnas pārliecinošā uzvedība ir palielinājusies kopš Sji Dzjiņpina prezidentūras. Lai gan 2023. gadā Vjetnama parakstīja visaptverošus stratēģiskus nolīgumus ar ĶTR, tā joprojām uzskata, ka Ķīna ir neparedzama. Pašreizējais strīds Dienvidķīnas jūrā/Austrumķīnas jūrā ir licis visām prasītājām valstīm meklēt stabilitāti un mieru, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām reģionā. Tajā pašā laikā Ķīna turpina ignorēt UNCLOS paustās bažas un cenšas kļūt par hegemonu. Šis darbs ir kvalitatīva datu analīze par Vjetnamas politikas instrumentiem, ko izmanto, lai stiprinātu saites ar Japānu. Promocijas darbā izvirzītas hipotēzes, ka Vjetnama ir nostiprinājusi savas saites ar Japānu, lai pārvarētu drošības izaicinājumus, ko rada Ķīnas pieaugošā pašpārliecinātība. Šajā darbā tiek izmantots neoklasicisma reālisma ietvars, lai izprastu Vjetnamas un Japānas attiecību ietekmi caur ārpolitikas rezultātiem. Darbs ir sadalīts trīs nodaļās, kur pirmajā nodaļā aplūkota neoklasiskā reālisma teorija un tās pamatpieņēmumi par valstu ārpolitiku. otrā nodaļa attiecas uz drošības izaicinājumiem saistībā ar Ķīnas pārliecinošo uzvedību, bet trešā – par Vjetnamas politiku pret Japānu un attiecību stiprināšanas ietekmi. Darbā secināts, ka kopš Ķīnas pieaugošās pašpārliecinātības pieaugusi arī Vjetnamas tendence stiprināt saites ar Japānu, lai mazinātu drošības izaicinājumus reģionā.Item Ar alkohola lietošanu asociētie faktori grūtniecības laikā Latvijā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Elēna Zviedre; Anda Ķīvīte-Urtāne; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesAktualitāte: Alkohola lietošana grūtniecības laikā ir kaitīga grūtnieces veselībai un augļa attīstība. Ņemot vērā alkohola lietošanas izplatību un nopietnās sekas, kas tiek radītas veselībai, ir svarīgi izvērtēt ar alkohola lietošanu asociētos sociāli demogrāfiskos, ekonomiskos, psihisko veselību raksturojošos, atkarību izraisošu vielu lietošanas un grūtnieču veselības uzvedības faktorus, lai izstrādātu atbilstošas profilakses stratēģijas un novērstu alkohola lietošanu grūtniecības laikā. Pētījuma metodes: Šķērsgriezuma pētījums, kura datu analīzē izmantotas 2156 respondentu sniegtās atbildes no 2023.gada “Pētījuma par alkohola un citu atkarību izraisošu vielu lietošanu grūtniecības laikā”. Pētījuma mērķagrupa ir pilngadīgas sievietes vecumā 18-53 gadiem no visas Latvijas teritorijas. Izmantotais instruments ir anketa, kuru sievietes aizpildīja pēcdzemdību periodā, atrodoties ārstniecības iestādes stacionārā. Statistiskajai datu analīzei izmantotas aprakstošās statistiskās metodes un vienfaktora un daudzfaktoru binārā loģistiskā regresija izredžu attiecību (OR) aprēķināšanai. Rezultāti un secinājumi: Alkohola lietošana grūtniecības 2. un 3.trimestrī Latvijā ir asociēta ar sociāli demogrāfiskiem, psihoemocionāliem, veselības uzvedības un to ietekmējošiem faktoriem. Sievietēm, kuras dzīvo pilsētā, kas ir mazāka par galvaspilsētu un Latvijas lielākajām pilsētām, par 90% palielinās izredzes alkohola lietošanas grūtniecības 2. un 3.trimestrī, nekā tām, kuras dzīvo lielā pilsētā (OR=1,9; 1,2-3,1). Iepriekš piedzīvotas dzemdības par 80% palielina izredzes alkohola lietošanai grūtniecības 2. un 3.trimestrī (OR=1,8; 1,2-2,8), un par 90%, ja sieviete ir precējusies (OR=1,9; 1,1-2,8). Par 80% mazinās izredzes, ka grūtniecības 2. un 3.trimestrī tiks lietots alkohols, ja sieviete vērtē iespējas rūpēties par savu veselību un labsajūtu grūtniecības laikā kā nepietiekamas (OR=0,2; 0,1-0,6). Ja sieviete vērtē partnera un ģimenes locekļu atbalstu kā nepieejamu, 2,5 reizes palielinās izredzes lietot alkoholu grūtniecības laikā (OR=2,5; 1,0-6,0). Sievietēm ar mēreni smagas depresijas pazīmēm, ir 4,1 reizi lielākas izredzes, ka grūtniecības laikā lietots alkohols nekā tām sievietēm, kurām nav vai ir tikai minimālas depresijas pazīmes (OR=4,1; 1,1-5,6). Ja sievietei ir vāji ģeneralizētas trauksmes traucējumi, ir 2 reizes lielākas izredzes lietot alkoholu grūtniecības 2. un 3.trimestrī, nekā sievietēm, kuram nav ģeneralizētas trauksmes traucējumu. Grūtniecēm, kas nepiekrīt apgalvojumam par jebkādas alkohola devas lietošanas kaitējumu grūtniecības laikā, ir 12 reizes lielākas izredzes lietot alkoholu grūtniecības 2. un 3.trimestrī (OR=1,2; 7,6-19,1). Grūtniecēm, kurām ārstniecības persona nav rekomendējusi pārtraukt alkohola lietošanu grūtniecības laikā, ir 13 reizes lielākas izredzes lietot alkoholu grūtniecības 2. un 3.trimestrī (OR=13,0; 4,1-40,1).Item Zarnu trakta disbioze un tās saistība ar blakusslimībām, dzīvesveidu un sociāldemogrāfiskajiem faktoriem hronisku aknu slimību pacientiem(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Silva Gradovska; Anita Villeruša; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesNosaukums: Zarnu trakta disbioze un tās saistība ar blakusslimībām, dzīvesveidu un sociāl-demogrāfiskajiem faktoriem hronisku aknu slimību pacientiem. Aktualitāte: Hroniskas aknu slimības ir saistītas ar izmainītu zarnu mikrobiotu. Zarnu-aknu asij “gut and liver axis” ir būtiska nozīme aknu slimību, tostarp hepatīta un bezalkoholiskā steatohepatīta patoģenēzē. Zarnu mikrobiotas sastāvs ir mainīgs un dinamisks, un tam ir būtiskas atšķirības starp indivīdiem un to veselības stāvokļiem. Latvijā nav hronisku aknu slimību pacientu zarnu trakta disbiozes stāvoklis un tā saistība ar sociāldemogrāfiskā stāvokļa faktoriem, blakusslimībām un dzīvesveidu. Lai izprastu, kā mikrobiotas disbiozes stāvokļa mērķtiecīga mainīšana var palīdzēt sabiedrības veselības uzlabošanā, vispirms ir nepieciešams novērtēt sakarības starp cilvēka veselību un dzīvesveidu. Mērķis: novērtēt hronisku aknu slimnieku disbiozes stāvokli saistībā ar blakusslimībām, dzīvesveida paradumiem, sociāl-demogrāfiskajiem un sociāl-ekonomiskajiem faktoriem Latvijas pieaugušo iedzīvotāju vidū vecumā no 19 līdz 64 gadiem. Pētījuma dizains: šķērsgriezuma tipa pētījums. Pētījuma metodes: Maģistra darbā iegūtie dati nāk Pārtikas drošības dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" veiktā pētījuma "Zarnu mikrobioma daudzveidība ar veselību un dzīvesveidu saistītu uztura režīmu ietekmē. Hroniski aknu slimību pacienti tika atlasīti Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikas Ambulatorajā nodaļā. Disbiozes stāvoklis tiks noteiks pēc pacientu fēču paraugu analizēšanas.Disbiozes stāvoklis ir noteikts pēc Firmicutes un Bacteroides attiecības. No respondentu anketām tika iegūti dati sociāldemogrāfiskajiem faktoriem, fizisko aktivitāti, blakusslimībām un kaitīgajiem ieradumiem. Datu analīzei tika izmantota programma R , izvēlētais statistiskā nozīmīguma līmenis p<0,05, izmantota aprakstošā statistika, izmantojot hī kvadrāta testu un aprēķinātas izredzes. Rezultāti: Pētījuma rezultāti par hronisku aknu slimību pacientiem liecina, ka respondentiem ar nepietiekamu intensīvu fizisko aktivitāti bija augstākas disbiozes izredzes gan nesamērotās (ORa = 4,74), gan samērotās (ORb = 4,19) pēc sociāldemogrāfisko faktoru samērošanas. Tāpat tika konstatēts, ka respondentiem ar lieku ķermeņa masu bija augstākas disbiozes izredzes gan nesamērotās (ORa = 3,81), gan samērotās (ORb = 4,2), salīdzinot ar tiem, kuriem bija normāla ķermeņa masa. Galvenie secinājumi: Disbioze tika konstatēta 48,95% pacientu. Sociāldemogrāfiskie faktori neuzrādīja statistiski nozīmīgas sasistību ar disbiozes stāvokli. Tomēr nepietiekama fiziskā aktivitāte un lieka ķermeņa masa palielināja disbiozes attīstības izredzes.Item Riskantas alkohola lietošanas saistība ar medikamentu lietošanu iedzīvotājiem Latvijā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Mārtiņš Zvackis; Inese Gobiņa; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesIevads. Riskanta alkohola lietošana tiek atzīta par globālu un pieaugošu sabiedrības veselības problēmu. PVO aprēķini liecina, ka piektdaļa Eiropas iedzīvotāju vismaz reizi pēdējā mēneša laikā ir riskanti lietojuši alkoholu. Pētījumi iezīmē saistību starp riskantu alkoholu lietošanu un palielinātām pretsāpju medikamentu, nomierinošo līdzekļu un antidepresantu lietošanas izredzēm. Vienlaikus pētnieki ziņo, ka riskanti alkohola lietotāji biežāk saskaras ar subjektīvajām veselības sūdzībām, kas attiecināmas uz minēto medikamentu lietošanu. Maģistra darba mērķis bija pētīt riskantas alkohola lietošanas un medikamentu lietošanas saistību atkarībā no subjektīvajām veselības sūdzībām Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījuma metodoloģija. Šī šķērsgriezuma pētījuma tapšanā izmantota Latvijas iedzīvotāju ietekmējošo paradumu pētījuma 2022.gada aptaujas datu bāze, analizējot datus par kopumā 2835 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Riskanta alkohola lietošana tika definēta atbilstoši PVO definīcijai. Atkarīgie mainīgie ietvēra medikamentu lietošanu pret galvassāpēm, citām sāpēm, nomierinošos līdzekļus un antidepresantus. Ar vienfaktora un daudzfaktoru loģistiskās regresijas modeļiem tika pētīta saistība starp riskantu alkohola lietošanu un minēto medikamentu lietošanu, nosakot nesamērotās un samērotās izredžu attiecības, kā arī pārbaudot mijiedarbību ar respondenta dzimumu un analizējot subjektīvo veselības sūdzību (galvassāpes, citas sāpes, nomāktība, bezmiegs) kā starpniekfaktoru ietekmi. Rezultāti. Riskanti alkoholu lieto 35,1% vīriešu un 9,5% sieviešu. Lai gan kopumā medikamentu lietošanas izredzes statistiski nozīmīgi neatšķīrās riskantas alkohola lietošanas grupās, dzimumstratificētā analīze liecina, ka sievietēm ar riskantas alkohola lietošanas paradumiem neatkarīgi no vecuma ir divas reizes lielākas medikamentu pret galvassāpēm un nomierinošo līdzekļu lietošanas izredzes, savukārt pusotras reizes lielākas medikamentu pret citām sāpēm lietošanas izredzes. Antidepresantu lietošanas izredzes sievietēm riskantas alkohola lietošanas grupās neatšķīrās. Sūdzības par dažādām sāpēm, izņemot galvassāpes, un nomāktību kā starpniekfaktori statistiski nozīmīgi izskaidro saistību starp riskantu alkohola lietošanu un attiecīgi medikamentu pret citām sāpēm un nomierinošo līdzekļu lietošanu. Secinājumi. Pētīto medikamentu lietošanas izredzes, izņemot antidepresantu, ir lielākas sievietēm ar riskantas alkohola lietošanas paradumiem. Vīriešiem šī saistība nepierādās. Sūdzības par citām sāpēm un nomāktība ir statistiski nozīmīgi starpniekfaktori saistībai starp riskantu alkohola lietošanu un attiecīgi medikamentu pret citām sāpēm un nomierinošo līdzekļu lietošanu sievietēm neatkarīgi no vecuma. Darba saturs. Kopējais maģistra darba apjoms 71 lappuse, ieskaitot 12 tabulas, 6 attēlus un 1 pielikumu. Izmantoti 174 literatūras avoti.Item Stresa simptomu rādītāju izmaiņas pēc bioloģiskās atgriezeniskās saites treniņa jauniem pieaugušajiem.(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Kristofers Krumpāns; Ingrīda Trups-Kalne; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesŠī pētījuma mērķis bija izvērtēt stresa simptomu rādītāju izmaiņas pēc bioloģiskās atgriezeniskās saites treniņa jauniem pieaugušajiem pētāmā grupā. Pētījumā piedalījās 31 profesionālās mākslas un dizaina vidusskolas audzēknis, no kuriem 16 tika iedalīti eksperimentālajā grupā (vecums: M = 18,8; SD= 0,7; 33% vīrieši), kas saņēma bioloģiskās atgriezeniskās saites treniņu 10 nodarbību apjomā, bet 15 - kontroles grupā (vecums: M = 19,19; SD = 0,9; 66% vīrieši), kurā treniņš netika veikts. Dati tika ievākti izmantojot Stresa simptomu skalu (Perepjolkina, Dudkina, 2021), un sociāli demogrāfisko datu aptauja kopā ar jautājumiem par aktuāliem stresa notikumiem. Dati tika vākti, izmantojot tiešsaistes aptauju Microsoft Forms. Bioloģiskās atgriezeniskās atgriezeniskās saites treniņš, ko veica, izmantojot EVU TPS ierīci, sastāvēja no 10 minūšu sesijām divu nedēļu laikā katrā darba dienā eksperimentālai grupai. Stresa simptomu rādītāji tika mērīti trīs posmos: pirms treniņa, uzreiz pēc treniņa perioda pabeigšanas un vienu nedēļu pēc treniņa perioda pabeigšanas. Rezultāti atklāja būtiskas atšķirības gan starp eksperimentālo un kontrolgrupu, gan dinamiskās atšķirības stresa simptomu rādītāju izmaiņās salīdzinot atsevišķus mērījuma posmus. Eksperimentālajā grupā tika novērots statistiski nozīmīgs stresa simptomu rādītāji pazeminājums salīdzinājumā ar kontrolgrupu uzreiz pēc bioloģiskās atgriezeniskās saites treniņa summārajos un fizisko stresa simptomu rādītājos, tomēr vienu nedēļu pēc treniņa pabeigšanas eksperimentālai un kontrolgrupai netika fiksētas statistiski nozīmīgas atšķirības. Eksperimentālajā grupā tika novērots statistiski nozīmīgs summāro, fizisko, psiholoģisko un emocionālo stresa simptomu rādītāju pazeminājums uzreiz pēc treniņa pabeigšanas salīdzinājumā ar mērījumu pirms treniņa sākuma, bet analoģiskajā periodā kontrolgrupā tika novērots statistiski nozīmīgs summāro, fizisko un psiholoģisko stresa simptomu rādītāju paaugstinājums. Eksperimentālā grupā vienu nedēļu pēc treniņa tika novērots statistiski nozīmīgs summāro, fizisko, kognitīvo un emocionālo stresa simptomu rādītāju paaugstinājums, bet analoģiskajā periodā kontrolgrupā tika novērots statistiski nozīmīgs summāro, kognitīvo un emocionālo stresa simptomu rādītāju paaugstinājums. Šie rezultāti liecina par bioloģiskās atgriezeniskās saites treniņa efektivitāti stresa simptomu pazemināšanā īstermiņa perspektīvā, bet gan ilgtermiņa efektivitāte šķiet ierobežota. Pētījuma rezultāti var kļūt par pamatu bioloģiskās atgriezeniskās saites treniņa ieviešanu stresa regulācijas nolūkiem jauniem pieaugušajiem skolās, augstskolās, psihoterapijas praksē.Item Veselības aprūpes cilvēkresursu nodrošinājuma analīze Latvijā 2023. gadā fizioterapijas nozarē.(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Emīls Svens Bumbieris; Ģirts Briģis; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesMaģistra darba tēma ir “Veselības aprūpes cilvēkresursu nodrošinājuma analīze Latvijā 2023.gadā fizioterapijas nozarē”. Pētījumā tiek vērtēta fizioterapeitu darba apjomu un pienākumu līmenis. Tas ļauj identificēt potenciālas pārslodzes problēmas un nepieciešamību pēc darba slodzes optimizēšanas. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un kvalitāti, veselības aprūpes sistēmas plānošanā ir izšķiroša nozīme efektīvai cilvēkresursu sadalei. Tas nozīmē nodrošināt pietiekamu skaitu apmācītu un kvalificētu speciālistu, lai apmierinātu pieprasījumu pēc veselības aprūpes pakalpojumiem. Pētījuma mērķis ir analizēt fizioterapeitu pieejamību dažādos Latvijas reģionos. Kas var norādīt reģionus ar speciālistu trūkumu un palīdzēt plānot resursa sadali atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Pētījumā tiek vērtēta fizioterapeitu apmierinātība ar atalgojumu, darba vidi un citiem ar darbu saistītiem faktoriem. Pētījumā tika iekļauti visi Latvijas teritorijā strādājošie fizioterapeiti, kuri ir reģistrēti Veselības inspekcijas, Ārstniecības personu reģistrā. Pēc 2024.gada 1. janvāra Veselības inspekcijas datiem, Ārstniecības personu reģistrā ir reģistrēti 1886 fizioterapeiti, no kuriem 1370 pašreiz ir nodarbināti specialitātē (Veselības inspekcija, 2024), kā arī 159 respondenti, kuri atbildēja uz autora izveidotas aptaujas jautājumiem. Izvirzītie pētījuma uzdevumi ir sekojoši: 1. Izmantojot Latvijas veselības inspekcijas datus, raksturot Latvijā strādājošo fizioterapeitu demogrāfisko profilu. 2. Noskaidrot, kāda ir Latvijā strādājošo fizioterapeitu noslodze (darba stundu daudzums, darbavietu skaits). 3. Noskaidrot Latvijā strādājošo fizioterapeitu darbavietu raksturojumu: skaitu, uzņēmējdarbības formas, apmierinātību ar darba apstākļiem. 4. Raksturot Latvijas teritorijas nodrošinājumu ar fizioterapeitiem. Pētījuma dati liecina, ka fizioterapijas nozares cilvēkresursu raksturo trīs galvenie rādītāji: darbavietu skaits, nedēļā nostrādāto stundu skaits un darba sektors (privātais vai valsts). Pētījuma rezultāti var kalpot kā rīks gan valsts, gan privāto struktūru pārstāvjiem, pieņemot lēmumus par fizioterapijas nozares reformām. Izpratne par nozares resursu stāvokli un speciālistu vajadzībām var palīdzēt veicināt pieejamāku un kvalitatīvāku fizioterapijas pakalpojumu nodrošināšanu visiem Latvijas iedzīvotājiem. Maģistra darba hipotēze - Veselības aprūpes cilvēkresursu nodrošinājumu Latvijā 2023.gadā fizioterapijas nozarē raksturo demogrāfiskie dati, sertifikācijas statuss, izglītības iestāde, kurā gūta kvalifikācija, darba stāžs, darbavietu daudzums, nedēļā nostrādāto stundu daudzums, sektors, kurā strādā (privātais vai valsts), dokumentācijai atvēlētais laiks un apmierinātība ar darba apstākļiem.Item Ar psihoaktīvo vielu lietošanu saistītās problēmas skalas pusaudžiem no 13 līdz 19 gadiem izstrāde: pirmais posms.(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Marina Jakuņina; Jeļena Koļesņikova; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesAnotācija Psihoaktīvo vielu lietošana pusaudžu vecumā var skart indivīda fizisko un psihisko veselību. Lielāka daļa cilvēku ar vielu atkarības traucējumiem sāk lietot vielas pusaudžu vecumā (CDC, 2022). Latvijā katru gadu tiek hospitalizēti pusaudži 10 – 17 gadu vecumā ar diagnosticēto narkotisko, psihotropo un toksisko vielu intoksikāciju un kaitējoši pārmērīgu lietošanu. 2022. gadā šādu pacientu skaits sasniedza 45,2 uz 100 000 iedzīvotāju (SPKC, 2022). Latvijā nav standartizēta instrumenta, kurš mērītu ar psihoaktīvo vielu lietošanu saistīto traucējumu pazīmes pusaudžiem. Mērķis: Izstrādāt ar psihoaktīvo vielu lietošanu saistītās problēmas skalas (PVLPP) sākotnējo versiju pusaudžiem no 13 līdz 19 gadu vecumam. Metode: Pirmā pētījuma posmā, balstoties uz SSK-11 un DSM-5 klasifikatoriem, tika noteikti kritēriji. Tika izveidotas ALKO (45 panti) un NARKO (35 panti) skalas, instrukcija un atbilžu varianti. Turpmāk ALKO un NARKO skalas tika divkārtēji novērtētas ar 6 jomu ekspertu dalību. Pēc otrās izvērtēšanas (5 eksperti) skalu panti, konstruktu formulējums un instrukcija tika pārstrādāti. Otrā pētījuma posmā ALKO un NARKO skalas tika notestētas. Aptauju aizpildīja 78 pusaudži vecumā no 13 līdz 19 gadiem (M = 16,49; SD = 1,96). No tiem 18 pusaudži vecumā no 15 līdz 19 gadiem (M = 17, 5; SD = 1,1) aizpildīja ALKO 26 skalas pantus un 7 pusaudži vecumā no 14 līdz 18 gadiem (M = 16,4; SD = 1,51) aizpildīja 23 NARKO skalas pantus. Tika noteikti ALKO un NARKO skalu pantu reakcijas un diskriminācijas indeksi, skalas iekšējā saskaņotība un biežums. Rezultāti: Saturiskās pamatotības indeksi ALKO (26 panti) skalā atbilst psihometrijas prasībām 20 pantiem un NARKO (23 panti) skalā 13 pantiem (CVI = 1). Skalu reakcijas indeksi ir atbilstoši psihometrijas prasībām: ALKO skalas 13 pantos un NARKO skalas – 17 pantos. Skalu diskriminācijas indeksi ir atbilstoši psihometrijas prasībām: ALKO skalā 23 pantos un NARKO skalā 20 pantos. Abu skalu iekšējie saskaņotības koeficienti ir atbilstoši - ALKO ( α = 0,91) un NARKO (α = 0,93). Secinājumi: ALKO un NARKO skalu izstrādātie panti pēc ekspertu novērtējumiem ir kvalitatīvi un atbilst kritērijiem, ka arī skalu pantu reakcijas, diskriminācijas indeksi, skalu iekšējas saskaņotības koeficienti atbilst prasībām. Rezultāti var būt noderīgi turpmākos skalas izstrādes posmos.Item Intelekta struktūras testa (IST) pamatotības pārbaude: intelekta rādītāju saistība ar mācību un darba izpildes rādītājiem.(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Elīna Bežeckiha; Ingrīda Trups-Kalne; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesPētījuma mērķis bija pārbaudīt Intelekta struktūras testa (IST) vienlaicīgo/konverģento pamatotību, izpētot intelekta rādītāju saistību ar mācību un darba izpildes rādītājiem. Tā kā personāla atlasē tiek izmantoti dažādi intelekta testi, tas norāda uz aktuālu problēmu - nav pētījumu par to prognostisko pamatotību attiecībā uz darba izpildi. Šādu pētījumu nav arī par IST testu. Maģistra darba pētījuma centrālais teorētiskais modelis ir Ketela - Horna intelekta teorija, kuras attīstību vēsturiski lielā mērā ietekmējusi psihometriskās pieejas attīstība intelekta izpētē. Tās centrālā doma ir: intelekta struktūru veido vispārīgais intelekts, bet to – mazākas specifiskās spējas. Galvenie pētījuma jautājumi: 1. Vai pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp verbālā, skaitliskā un vizuāli telpiskā intelekta un spriešanas spēju rādītājiem un mācību un darba izpildes radītājiem organizācijā X? 2. Vai pastāv statistiski nozīmīga saistība starp verbālo, skaitlisko un vizuāli telpisko zināšanu kopīgo rādītāju un mācību un darba izpildes radītājiem organizācijā X? 3. Kuri intelekta rādītāji vislabāk prognozē darba izpildes rādītāju? 4. Kuri intelekta rādītāji un demogrāfiskie radītāji vislabāk prognozē mācību rādītājus? Pētījumā piedalījās 50 uzņēmuma X darbinieki, vecumā no 19-55 gadiem (M = 33,72, SD = 8,64), 58% sievietes, 58% respondentu pabeigta vidējā izglītība, 42% augstākā, 82% pamatvaloda latviešu. Iekļaušanas kritēriji: brīvprātīgi vēlas piedalīties pētījumā; vismaz 18 gadi; vismaz vidusskolas izglītība; latviešu valodas zināšanas pietiekamā līmenī. Dati tika ievākti ar Intelekta Struktūras Testu (Intelligenz-Struktur-Test 2000 R; IST 2000 R), ko latviešu valodā adaptēja (Ļubenko u. c. 2022). Mācību izpildes rādītāji, tika mērīti ar testiem, kas izstrādāti un pieņemti uzņēmumā X. Darba izpildes rādītāji, tika vērtēts ar dalībnieku tiešo darba vadītāja novērtējumu. Pētījuma rezultāti atklāja, ka verbālais, skaitliskais intelekts un spriestspēja vislabāk prognozē darbinieku profesionālās mācības; netika konstatēta saistība starp darba snieguma un intelekta rādītājiem; verbālās zināšanas un vecums prognozē mācību rādītājus. Iegūtie pētījuma rezultāti daļēji apliecina Intelekta Struktūras testa latviešu versijas vienlaicīgo/konverģento pamatotību. Iegūtie rezultāti, būtu interesanti iepazīšanai darbinieku atlasē un apmācībās organizācijās.Item Garīguma un reliģiozitātes saistība ar līdzjūtību pret sevi un psiholoģisko labbūtību Latvijas sieviešu izlasē vecumā no 45 līdz 55 gadiem.(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Kristīne Zavele; Ingrīda Trups-Kalne; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesMaģistra darba mērķis bija izpētīt saistības starp garīgumu un reliģiozitāti, līdzjūtību pret sevi un psiholoģisko labbūtību 45-55 gadus vecu sieviešu izlasē Latvijā. Izaicinājumi, ar ko saskaras sievietes šajā dzīves posmā: ģimenes modeļa un attiecību maiņa, personiskās identitātes pārstrukturēšana, vairāku vienlaikus sastopamu biopsihosociālu stresa faktoru pārvarēšana (Thomas et al., 2018). Tā kā iepriekšējos pētījumos tika konstatēta garīguma un reliģiozitātes saistība ar psiholoģiskās labbūtības rādītājiem, bija svarīgi izpētīt, vai 45-55 gadus vecu sieviešu izlasē Latvijā ir novērojama līdzīga korelācija un kādi faktori ir saistīti ar to, un, vai līdzjūtības pret sevi konstrukts to prognozē vai mediē. Pētījumā piedalījās 155 Latvijā dzīvojošas un latviski runājošas sievietes vecumposmā no 45 līdz 55 gadiem. Tika izmantotas četras aptaujas: Reliģijas centralitātes aptauja (Huber & Huber, 2012; Trups-Kalne, 2019), Ikdienas garīgās pieredzes skala (Underwood, 2006; Zemvaldis, 2016), Līdzjūtības pret sevi skala (Neff, 2002; Tamsone 2015), Psiholoģiskās labbūtības skala (Ryff, 1989; Voitkāne un Miezīte, 2002) un sociāli demogrāfisko datu aptauja. Sākotnēji tika veikta aptaujas DSES atkārtota adaptācija latviešu valodā. Dati tika ievākti, izmantojot Microsoft Forms elektronisku tiešsaistes aptauju. Tika secināts, ka Latvijas sieviešu izlasē vecumā no 45 līdz 55 gadiem psiholoģisko labbūtību vislabāk prognozē līdzjūtība pret sevi un faktoru līmenī tās trīs aspekti – apzinātība, nenorobežošanās un pārņemtība. Pētījuma rezultāti var iedrošināt iekļaut līdzjūtības pret sevi praksi kā nozīmīgu psiholoģisku intervenci psiholoģiskās konsultēšanas, veselības aprūpes un arī pastorālās konsultēšanas ietvaros, lai atbalstītu sieviešu psiholoģisko labbūtību vidējā brieduma dzīves posmā. Atslēgvārdi: garīgums, reliģiozitāte, līdzjūtība pret sevi, psiholoģiskā labbūtība.Item Pašnāvības mēģinājumi saistībā ar sociāli demogrāfiskajiem faktoriem un ārstētu vai diagnosticētu bezmiegu, trauksmi Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Arīna Bistrova; Toms Pulmanis; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesTēma: Pašnāvības mēģinājumi saistībā ar sociāli demogrāfiskajiem faktoriem un ārstētu vai diagnosticētu bezmiegu un trauksmi Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā. Aktualitāte: Pašnāvības mēģinājumi ir ļoti būtiska sabiedrības veselības problēma, jo tā ir novēršama. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, vidēji pasaulē ik gadu pašnāvību veic 700 000 cilvēku, tiek uzskatīts, ka uz katru veiktu pašnāvību ir vairāk kā 20 pašnāvības mēģinājumi. Būtiski atzīmēt, ka pašnāvības mēģinājums ir viens no būtiskākajiem un lielākajiem riska faktoriem turpmāk dzīves laikā veiktai pašnāvībai. Mērķis: Darba mērķis ir noskaidrot pašnāvības mēģinājumu saistību ar sociāli demokrātiskajiem faktoriem, ārstētu vai diagnosticētu bezmiegu un trauksmi Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā vecumā no 18 līdz 65 gadiem Materiāls un metodes: Datu avots, kas izmantots maģistra darbā, ir Latvijas Veselības ministrijas pētījums “Pētījums par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijā”. Tas ir kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums par Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populāciju, nacionāli reprezentatīvs pētījums. Pētījumā tiks izmantotas kvantitatīvas datu apstrādes metodes, datu analīzei tiks izmantots biežumu sadalījums, šķērtabulas, Hī (χ2) kvadrāta tests, ticamības intervālu analīze, binārā loģistikā regresija izredžu attiecības aprēķināšanai. Rezultāti: Nav atklāta statistiski nozīmīgi augstāka izredžu attiecība dzīves laikā veiktam pašnāvības mēģinājumam kādā no dzimuma, vecuma grupām, ģimenes statusa grupām izņemot nesamēroto OR, kur personām, kas nav kopdzīvē ir statistiski nozīmīgi augstāka izredžu attiecība, nekā tiem, kas ir kopdzīvē (OR=1,55). Personām kurām ir pamatizglītība vai zemāka ir 2-3 reizes augstāka izredžu attiecība dzīves laikā veiktam pašnāvības mēģinājumam. Personām, kurām ir bezmiegs vai trauksme ir statistiski nozīmīgi augstāka izredžu attiecība dzīves laikā veiktam pašnāvības mēģinājumam, nekā tiem, kuriem nav. Modelī, kur samērots bezmiegs, trauksme, sociāli demogrāfiskie faktori, bezmiegs zaudē statistisko nozīmību, bet trauksme saglabā. Galvenie secinājumi: Pašnāvības mēģinājumu veikuši 4,4% no respondentiem, vairāk kā puse vienu reizi dzīves laikā, vairāk kā ceturtdaļa – divas reizes dzīves laikā. Samērotās loģistiskās regresijas analīze liecina, lielāka izredžu attiecība dzīves laikā veiktam pašnāvības mēģinājumam ir personām, kurām ir ārstēta vai diagnosticēta trauksme (OR-2,75), kuru izglītības līmenis ir pamatizglītība vai zemāka (OR=2,33). Samērotās loģistiskās regresijas analīze liecina, mazāka izredžu attiecība dzīves laikā veiktam pašnāvības mēģinājumam ir personām, kuru personīgie ienākumi ir no 501 EUR līdz 1000 EUR salīdzinot ar personām, kuru ienākumi ir līdz 100 EUR. Darba struktūras apraksts: Kopējais darba apjoms 54 lpp, ieskaitot 5 attēlus un 2 tabulas. Izmantoti 97 literatūras avoti.Item Psihoemocionālo risku saistība ar muguras lejasdaļas un spranda sāpēm nodarbinātiem, kuri strādā ar datoru Latvijā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Inguna Roze; Linda Matisāne; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesDarba nosaukums: Psihoemocionālo risku saistība ar muguras lejasdaļas un spranda sāpēm nodarbinātiem, kuri strādā ar datoru Latvijā. Mērķis: Analizēt psihoemocionālo darba vidi raksturojošos faktoru (konflikti nodarbināto starpā, laika trūkums, ātru, svarīgu lēmumu pieņemšana un virsstundu darbs) izplatību darba vidē un to saistību ar muguras un spranda sāpēm nodarbinātiem, kuri strādā ar datoru vismaz divas stundas dienā Latvijā, un sagatavot praktiskus ieteikumus darba devējiem. Aktualitāte: Pasaulē, strauji palielinoties psihoemocionālo riska faktoru izplatībai darba vidē, nodarbinātajiem biežāk ir saskare ar stresa radītām sekām, tostarp izdegšanas sindromu. Lai gan pasaulē tiek publicēti arvien vairāk pierādījumu par to, ka papildus citiem faktoriem arī psihoemocionālie faktori ietekmē balsta un kustību aparāta slimību attīstību, nepieciešami plašāki pētījumi, lai noskaidrotu šo ietekmi daudzu faktoru cēloņsakarības kontekstā. Latvijā muguras lejasdaļas un spranda sāpju izplatība un saistība ar psihoemocionāliem faktoriem darba vidē ir maz pētīta, kā arī Latvijā zinātniskajā literatūrā trūkst viennozīmīga saistība ar šiem faktoriem. Materiāls un metodes: Kā datu avots izmantots pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā, 2019–2021” nodarbināto aptauja. Datu analīzē iekļauti 1505 respondenti. Galvenās izmantotās datu analīzes metodes: biežuma sadalījums, izmantojot 2 x 2 šķērstabulas un hī kvadrāta (χ2) testus, loģistikās regresijas modeļi nesamēroto un samēroto izredžu attiecību noteikšanai. Rezultāti: Respondentiem, kuri izjuta ātru un svarīgu lēmumu pieņemšanu, konfliktus nodarbināto starpā, laika trūkumu un virsstundu darbu, ir lielākas izredzes izjust muguras lejasdaļas sāpes. Psihoemocionālie faktori nesamērotām izredzēm neparāda saistību ar spranda sāpēm. Pēc samērošanas ar demogrāfiskiem faktoriem laika trūkumam un virsstundu darbam parādās nozīmīga saistība ar spranda sāpēm. Samērotām izredzēm gan muguras, gan spranda sāpes vairāk izjūt sievietes un respondenti ar lielāku darba stāžu. Secinājumi: Šī pētījuma rezultāti liecina, ka psihoemocionālie darba vides riska faktori palielina muguras lejasdaļas un spranda daļas sāpju iespējamību. Tāpēc ir svarīgi izstrādāt mērķtiecīgas psihoemocionālo risku pārvaldības programmas, kas uzlabo darba vidi, samazina arodslimības un darbnespēju. Darbā ir izstrādāti ieteikumi darba devējiem. Darba apjoms: 65 lapaspuses, 28 tabulas, 4 attēli, 127 literatūras avoti, 1 pielikums. Atslēgas vārdi: hroniskas sāpes, stress, muguras lejas daļas sāpes, spranda daļas sāpes, psihoemocionālie darba vides riska faktori.Item Smēķēšanas atmešana un ar to saistītie faktori Latvijas pieaugušo populācijā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Paula Feldmane-Jumīte; Anita Villeruša; Mirdza Kursīte; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesNosaukums: smēķēšanas atmešana un ar to saistītie faktori Latvijas pieaugušo populācijā. Aktualitāte: tabakas smēķēšanas izplatība 2020. gadā pasaulē bija 22,3% un smēķētāju skaits sasniedza 1,3 miljonus cilvēku. Tiek paredzēts, ka 2025. gadā smēķētaju skaits pakāpeniski samazināsies līdz, apmēram, 1 miljonam smēķētāju. Apmēram, divas trešdaļas tabakas smēķētāju pasaulē ir interesējušies par atmešanu, kamēr 50% no tiem ir ziņojuši par atmešanas mēģinājumu pēdējā gada laikā. Maģistra darba mērķis: izpētīt smēķēšanas atmešanu un ar to saistītos faktorus Latvijas pieaugušo populācijā. Pētījuma dizains: šķērsgriezuma pētījums Pētījuma materiāli un metodes: pētījumā izmantoti dati no 2022. gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paraduma pētījuma, iekļaujot 1722 respondentu atbildes vecumposmā no 18-74 gadiem. Atmetušie smēķētāji tika apskatīti divās grupās – atmetuši smēķēšanu pirms 1-12 mēnešiem un atmetuši pirms gada un agrāk un salīdzināti ar smēķētāju grupu. Smēķēšanas atmešanas saistības noteikšanai ar veselības pašvērtējumu, ģimenes ārsta apmeklējuma biežumu, bezmaksas profilaktisko pārbaužu apmeklējumu, hronisko slimību esamību, ģimenes, atbalstošas vides un apkārtējo ietekmi, tika izmantota šķērstabulu analīze, tika noteikta statistiskā ticamība 95% intervālā, aprēķināts p vērtības lielums un noteikti ticamības intervāli. Tika noteiktas izredžu attiecības (OR) un veikta regresijas analīze. Rezultāti: Pēdējā gada laikā 18-74 vecumposmā smēķēšanu atmetuši 2,8% no pētījuma populācijas, savukārt pirms gada un vairāk smēķēšanu atmetuši 29,3%. Gan pēdējā gada laikā atmetušajiem, gan pirms gada un senāk, ja mājās neviens (ģimenes locekļi, citi pieaugušie) nesmēķē respondentu klātbūtnē, tas palielina izredzas atmest smēķēšanu, aptuveni 8 reizes. Pirms gada un senāk atmetušajiem, ja pastāv ierobežojumi mājas vidē, tas palielina izredzes atmest smēķēšanu aptuveni 9 reizes. Ja kāds pēdējā gada laikā atmetušajiem ir ieteicis atmest smēķēšanu, tas palielina izredzes atmest aptuveni 13 reizes. Secinājumi un priekšlikumi: iegūtie rezultāti apstiprina hipotēzi par pozitīvu saistību starp ģimenes atbalstu, atbalstošu vidi, ieteikumiem no apkārtējiem un smēķēšanas atmešanu. Nepieciešami papildu pētījumi par bezmaksas profilaktisko pārbaužu apmeklējumu un smēķēšanas atmešanu, jo maģistra darba rezultāti rāda negatīvu saistību, kas atšķiras no citiem veiktajiem pētījumiem. Saturs: darbs sastāv no 80 lpp, 13 tabulām, 1 attēla un 2 pielikumiem. Atslēgas vārdi: smēķēšana, smēķēšanas atmešana, ģimenes ārsta apmeklējums, bezmaksas profilaktiskās pārbaudes, hroniskas slimības, ieteikumi atmest smēķēšanu.Item Latvijas pieaugušo iedzīvotāju apmierinātība ar ģimenes ārstu aprūpi(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Renāte Līce; Anita Villeruša; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesNosaukums: Latvijas pieaugušo iedzīvotāju apmierinātība ar ģimenes ārstu aprūpi. Mērķis: Raksturot un novērtēt apmierinātību ar ģimenes ārstu un tās noteicošos organizatoriskos/pieejamības un izglītojošos/komunikācijas aspektus Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā. Aktualitāte: Mūsdienas pacientu apmierinātība ir svarīgs un plaši izmantots veselības aprūpes kvalitātes mērīšanas indikators. Pacienta viedoklis par saņemto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti arvien biežāk tiek ņemts vērā, sagatavojot sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas stratēģijas un attīstot jaunus veselības aprūpes pakalpojumus. Līdz ar to pacientu apmierinātības novērtēšana kļuvusi par pacientu-centrētas veselības aprūpes sastāvdaļu. Hipotēze: 1. Latvijas pieaugušo iedzīvotāju apmierinātība ar ģimenes ārstu aprūpi atšķiras starp dzimumiem, vecuma grupām un izglītības līmeņiem, kā arī atkarīga no iedzīvotāju veselības stāvokļa. 2. Latvijas pieaugušo iedzīvotāju apmierinātību ar ģimenes ārstu aprūpi būtiski ietekmē apmierinātības organizatoriskie/pieejamības un izglītojošie/komunikācijas aspekti. Pētījuma dizains: Šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma metodes: Pētījumam tika izmantoti SPKC veiktā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma, 2022 dati. Datu analīzei tika atlasīti 2862 respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Statistiskajai datu analīzei tika izmantotas aprakstošās statistiskās metodes un vienfaktora un daudzfaktoru binārā loģistiskā regresija izredžu attiecību (OR) aprēķināšanai. Rezultāti: Statistiski nozīmīgas atšķirības respondentu apmierinātībā ar ģimenes ārstu novēroja tikai starp dažām vecuma grupām, nenovēroja starp dzimuma un izglītības grupām. Slikts veselības stāvoklis negatīvi ietekmē pacientu apmierinātību ar ģimenes ārstu. Vidēji 70% no respondentiem, kas ir pilnībā apmierināti ar ģimenes ārstu norāda, ka arī ir apmierināti ar organizatoriskajiem/pieejamības un izglītojošiem/komunikācijas aspektiem. Būtiskākie organizatoriskie/pieejamības aspekti ir šādi: nav grūtības saņemt kompensējamo medikamentu receptes; pieņemšanas laiks ir ērts; nav grūtības saņemt nosūtījumu pie ārsta speciālista. Būtiskākie izglītojošie/komunikācijas aspekti ir šādi: uzskats, ka ģimenes ārsts ir kompetents; apmierina kā nodrošina ar informāciju par iespējamām slimības sekām un komplikācijām; ar ģimenes ārstu ir viegli sazināties. Secinājumi: Latvijas pieaugušo apmierinātība ar ģimenes ārstu aprūpi ir samēra augsta (66,4%), daļēji atkarīga no sociāldemogrāfiskajiem rādītājiem, atkarīga no pieaugušo veselības stāvokļa un to ietekmē organizatoriskie/pieejamības un izglītojošie/komunikācijas aspekti. Saturs: 63 lpp., 23 tabulas, 1 pielikums, 64 literatūras avotiItem Autoimūnu slimību pārvarēšanas stratēģiju pieredze: interpretatīvā fenomenoloģiskā analīze.(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Dace Ozoliņa; Ilona Krone; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesŠī kvalitatīvā pētījuma mērķis bija izpētīt, kāda ir autoimūnu slimību pārvarēšanas stratēģiju pieredze. Tika meklētas atbildes uz pētījuma jautājumiem: “Kāda ir pētījuma dalībnieku autoimūnu slimību pārvarēšanas stratēģiju pieredze? Kāda kopumā ir pētījuma dalībnieku autoimūnu slimību pieredze? Kā ir sadzīvot ar slimību? Kāda ir slimības jēga viņu dzīvē? Kādas pārvarēšanas stratēģijas pētījuma dalībnieki izmanto? Ko pētījuma dalībnieki vēlētos mainīt savu pārvarēšanas stratēģiju izvēlē turpmāk?” Pētījuma aktualitāte saistīta tendenci visā pasaulē samazināties populācijas imunoloģiskajai reaktivitātei un pieaugošai autoimūno slimību izplatībai, kā arī Latvijā līdz šim nav veikti kvalitatīvi pētījumi par autoimūnu slimību pārvarēšanas stratēģiju pieredzi. Pētījumam tika izvēlēts fenomenoloģisks dizains un interpretatīvā fenomenoloģiskā analīze kā datu analīzes metode. Pētījumā piedalījās trīs Latvijā dzīvojošas sievietes vecumā no 23 līdz 36 gadiem, kurām ir kāda autoimūna slimība, diagnosticēta ne mazāk kā trīs gadus. Tika veiktas daļēji strukturētas intervijas, kurās pētījuma dalībnieces izstāstīja savu unikālo pieredzes stāstu un dalījās ar savu autoimūnu slimību pārvarēšanas stratēģiju pieredzi. Tika identificētas deviņas tēmas un 43 apakštēmas. Pētījuma rezultāti demonstrē, ka pētījuma dalībnieces pārsvarā izmanto aktīvas pārvarēšanas stratēģijas, bet arī uz emocijām orientētu pārvarēšanu un pasīvas pārvarēšanas stratēģijas. Kaut arī pētījuma dalībnieces piedzīvo slimības radītas grūtības, cerības zudumu un izmisumu, tomēr pamazām notiek pielāgošanās slimībai un vērojamas slimības uztveres izmaiņas slimības gaitā, emocionālā fona izmaiņas slimības gaitā un domāšanas fokusa maiņa. Slimība kā sevis iepazīšana un slimība kā savu resursu apzināšanās atspoguļo pētījuma dalībnieču slimības jēgu viņu dzīvē. Šī pētījuma atklājumi par katras pētījuma dalībnieces unikālo pieredzi sniedz padziļinātu ieskatu autoimūnu slimību pārvarēšanas stratēģiju pieredzē, un var būt noderīgi gan veselības psiholoģijas un saistīto jomu profesionāļiem, gan arī pacientiem ar autoimūnām slimībām.Item Personalizēta dzemdes kakla vēža skrīninga paredzamā pieņemamība(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Laura Maļina; Anda Ķīvīte-Urtāne; Inese Stars; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesDarba nosaukums: Personalizēta dzemdes kakla vēža skrīninga paredzamā pieņemamība. Darba mērķis: izpētīt personalizēta dzemdes kakla vēža skrīninga paredzamo pieņemamību sieviešu vidū Latvijā. Pētījuma jautājums: “Kāda ir personalizēta dzemdes kakla vēža skrīninga paredzamā pieņemamība Latvijas sieviešu vidū?”. Aktualitāte: dzemdes kakla vēža skrīninga atsaucības līmenis Latvijā nav optimāls (2023. gadā – 55,2 %). Vairāk nekā 95 % gadījumu dzemdes kakla vēzi izraisa cilvēka papilomas vīruss (turpmāk – CPV). Tehnoloģiju pieejamība (piemēram, CPV vakcīnas, CPV testu izmantošana skrīningā) sniedz iespēju pāriet uz tā saucamo “personalizēto” vai “uz risku balstīto” skrīninga programmu. Personalizētas pieejas izmantošana sniedz iespēju samazināt pārmērīgu iedzīvotāju skrīningu, un individuālo faktoru izmantošana vēža attīstības riska noteikšanā ļauj izstrādāt personalizētu skrīninga plānu, kas piemērots katras pacientes veselības vajadzībām. Materiāls un metodes: pētījumā ir izmantotas kvalitatīvās pētniecības metodes. Darba ietvaros tika veiktas 19 daļēji strukturētas intervijas ar sievietēm, kuras ir dzemdes kakla vēža skrīninga mērķa grupā. Intervijas vadlīnijas veidotas, balstoties un veselības aprūpes intervenču pieņemamības teorētisko ietvaru. Tika veikta mērķtiecīgā dalībnieču atlase ar maksimālās variācijas metodi. Intervijās iegūtie dati ir analizēti, apvienojot induktīvās un deduktīvās kontentanalīzes principus. Rezultāti: tika identificētas sešas galvenās kategorijas: (1) “emocijas un sajūtas”, (2) “ieguldāmie resursi”, (3) “sieviešu intereses un vērtības”, (4) “zināšanas un izglītošana”, (5) “līdzdalība intervencē” un (6) “personalizētas pieejas efektivitāte”. Secinājumi: kopumā sievietēm ir pozitīva attieksme pret personalizētu dzemdes kakla vēža skrīninga pieeju, tomēr sievietēm bažas radīja retāku pārbaužu veikšana zema riska gadījumā. Ir nepieciešams veicināt sieviešu veselībpratību par dzemdes kakla vēzi, tā riska faktoriem, kā arī personalizēta skrīninga pieeju. Valoda: latviešu valoda. Atslēgas vārdi: personalizēts dzemdes kakla vēža skrīnings, paredzamā pieņemamība. Maģistra darbs satur 70 lapas, 3 attēlus, 1 tabulu, 4 pielikumus, 80 literatūras avotus.Item Medicīnas tūrisma attīstība Latvijā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Gunta Ušpele; Dzintars Mozgis; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesMaģistra darbs tika izstrādāts nolūkā noteikt dažādu faktoru – valstu iedalījums, ieņēmumi, veselības aprūpes pakalpojumu veidi, formas un ārstēšanās ilgums, ietekmi uz ārvalstu pacientu skaita izmaiņām Latvijā. Maģistra darbā tika pārbaudītas divas hipotēzes – ārējie faktori (ārvalstu veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas, rindas, tiesību aktu regulējums, pieejamās tehnoloģijas) ietekmē ārvalstu pacientu pieaugumu Latvijā (valstis, medicīnas pakalpojumi, ieņēmumi) un medicīnas tūrisms ir konkurētspējīgs Latvijas eksporta uzņēmējdarbības sistēmā. Maģistra darbā analizēti SPKC apkopotie statistikas dati ⹂Pārskats par ārzemniekiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem” par 2018.–2022. gadu, kas apkopoti no 133 ārstniecības iestādēm. Vienlaicīgi tika veikta anonīma aptauja par Latvijas medicīnas tūrisma attīstību, kas tika nosūtīta 150 Latvijas ārstniecības iestādēm, kas nodarbojas ar medicīnas tūrismu. Darbā tika secināts, ka medicīnas tūristu attīstību negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskie apstākļi – Krievijas karš Ukrainā. Vadošās stratēģiskās medicīnas tūristu valstis kopumā no 2018. gada ir palikušas nemainīgas – Lielbritānija, Lietuva, Igaunija, Vācija, savukārt Krieviju, kas iepriekš ieņēma pirmo vietu, ir svītrota no Latvijas stratēģisko medicīnas tūrisma valstu saraksta. Ievērojams pieaugums ieņēmumu īpatsvarā ir no Lielbritānijas medicīnas tūristiem, īpaši pēc pandēmijas periodā 2021. un 2022. gadā. Pandēmijas laikā ierobežojumu dēļ bija vērojams liels klātienes medicīnas tūristu skaita kritums, bet to skaitliski kompensēja lielais telemedicīnas tūristu skaits no ārvalstīm. Vairāk medicīnas tūristes ir sievietes gan telemedicīnas tūristus, gan klātienes. 2022. gadā 1 medicīnas tūrista vidējais ārstēšanās ilgums ir 4 dienas, un viens medicīnas tūrists par veselības aprūpes pakalpojumiem tērē 972 EUR. Veselības aprūpes pakalpojumu veidu izvēle un ieņēmumi, apliecina, ka medicīnas tūristi izvēlas Latviju pielietoto tehnoloģiju, kvalitātes dēļ. Spilgts piemērs statistikā ir Lielbritānijas tūristi, kas dodas uz ķirurģiskā operācijām un Lietuvas, Rumānijas medicīnas tūristi, kas izmanto neauglības ārstēšanas un medicīniskās apaugļošanas pakalpojumus. Sekmīga starpresoru sadarbība, ⹂Veselības aprūpes pakalpojumu eksporta rīcības plāna 2019.–2022.gadamˮ ieviešana, valsts atbalsts veselības aprūpes pakalpojumu eksporta mārketinga īstenošanā, kā arī Latvijas veselības tūrisma klastera un pašu privāto ārstniecības iestāžu aktīva mārketinga darbība eksporta tirgos veicina Latvijas konkurētspēju medicīnas tūrismā. To apliecina medicīnas tūristu skaita un/vai ieņēmumu pieaugums vairākos kā Lielbritānija, Lietuva, Igaunija, Vācija, Norvēģija un Zviedrija. Pētījumā tika apstiprinātas abas pārbaudītās hipotēzes. Maģistra darba kopējais 87 lappušu, 9 tabulu, 35 attēlu un 2 pielikumu skaits un izpētes temata atslēgas vārdi – medicīnas tūrisms, medicīnas tūrists, ārvalstu pacients, Latvijas veselības tūrisma klasteris.Item Latvijas Klīniskā personības testa latviešu valodas un krievu valodas versijas noturīguma pārbaude bilingvālā grupā.(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Laura Pētersone; Viktorija Perepjolkina; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesŠī pētījuma aktualitāte ir saistīta ar unikāla, Latvijas kultūrvidei un starptautiskajiem standartiem atbilstoša klīniskās testēšanas instrumenta pilnveidošanu, kas būtu līdzīgi pēc satura un saviem psihometriskajiem rādītājiem gan latviešu valodas, gan krievu valodas versijās. Pētījuma mērķis bija veikt Latvijas klīniskā personības testa latviešu valodas un krievu valodas versijas noturīguma pārbaudi bilingvālā grupā. Pētījuma ietvaros tika analizēti LKPT noturīguma rādītāji gan paralēlo formu rādītājiem, gan testa – retesta rādītājiem. Pētījumā piedalījās bilingvāli Latvijas iedzīvotāji (N = 94), kas vienlīdz labi pārvalda gan latviešu, gan krievu valodas. Sievietes un vīrieši (nsiev = 81%, nvīr = 19%), kas ir sasnieguši 18 gadu vecumu un ieguvuši vismaz pamata izglītību. Dalībnieki aizpildīja demogrāfisko datu aptauju, LKPT latviešu valodas pilno versiju (Perepjolkina u.c., 2020) un LKPT krievu valodas pilno versiju (Perepjolkina u.c., 2022). Retestam tika izmantota viena no iepriekš minētajām testa versijām pēc nejaušības principa tā, lai 50% pirmajā reizē aizpildītu latviešu valodas versiju, bet otrajā reizē krievu valodas versiju, un otrādi. Testa aizpildīšana tika īstenota trīs reizes trijās dienās. Pirmajā dienā, otrajā dienā un pēc divām nedēļām. Dati tika ievākti digitalā formā. Lai noskaidrotu paralēlo formu un testa – retesta korelācijas koeficientu, tika izmantota Pīrsona (r) metode. Pētījumā iegūto rezultātu analīze liecina par to, ka visām skalām (klīniskajām, funkcionēšanas un papildus, personības iezīmju un ticamības skalām) pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp mērījumiem gan latviešu valodas un krievu valodas testa versijās, gan testa – retesta mērījumiem. Iegūtie rezultāti apstiprina LKPT latviešu valodas versijas un krievu valodas versijas paralēlo formu un testa – retesta skalu rādītāju noturīgumu bilingvālā grupā. Turpmāk būtu nepieciešams noskaidrot, vai dominējošā valoda ietekmē pētījuma rezultātus bilingvālā grupā, pētījumā iesaistīt arī klīnisko respondentu grupu, sabalansēt respondentu dzimumu atbilstoši populācijas sadalījumam. Latvijas klīniskais personības tests var tikt izmantots psihologu un citu speciālistu profesionālajā darbībā, kuriem nepieciešams šāds instruments psiholoģiskajai izpētei, gan latviešu valodas versijā, gan krievu valodas versijā. Kā arī var tikt izmantots zinātniskajos pētījumos. Atslēgas vārdi: Latvijas klīniskais personības tests, noturīgums, bilingvisms, tests – retests.