Bakalaura darbi
Permanent URI for this collection
Browse
Recent Submissions
Item Problēmsituāciju pārvarēšanas pieeju saistība ar dzemdes kakla vēža skrīninga apmeklēšanu(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Kristiāna Babre; Laura Valaine; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesTēma: Problēmsituāciju pārvarēšanas pieeju un sociāldemogrāfisko faktoru saistība ar dzemdes kakla vēža skrīninga apmeklēšanu. Aktualitāte: PVO ziņo, ka dzemdes kakla vēzis ir ceturtais biežākais vēzis sieviešu vidū. 2018. gadā visā pasaulē aptuveni 570 000 sieviešu tika diagnosticēts dzemdes kakla vēzis, un aptuveni 311 000 sieviešu no šīs slimības mira (WHO, b.g.). Dzemdes kakla vēzis tiek minēts kā otrs biežāk sastopamais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam. Pētnieki citur pasaulē ir apstiprinājuši saistību pazeminātai skrīninga apmeklētībai un tādiem sociāli ekonomiskajiem faktoriem kā - zems izglītības līmenis un zems ienākumu līmenis, taču nav pētījumu par to, vai problēmsituāciju pārvarēšanas pieejām arī ir tieša saistība ar dzemdes kakla vēža skrīninga statusu. Mērķis: Noskaidrot problēmsituāciju pārvarēšanas pieeju un sociāldemogrāfisko faktoru saistību ar dzemdes kakla vēža skrīninga apmeklēšanu. Metodoloģija: Bakalaura darba izvēlētais dizains ir kvantitatīvs, neeksperimentāls, korelāciju pētījums. Darba izstrādes ietvaros tika izstrādāta un veikta interneta aptauja. Tika pielietota nevarbūtīgā, mērķtiecīgā izlase. Pētījuma izlases grupa bija sievietes, vecumā no 25 līdz 70 gadiem, kuras dzīvo Latvijā. Rezultāti un secinājumi: 72,3% sieviešu pēdējo trīs gadu laikā ir apmeklējušas dzemdes kakla vēža skrīningu. Lielākā daļa respondentu, jeb 89,7% sieviešu, saņemot jaunāko uzaicinājumu uz valsts apmaksāto dzemdes kakla vēža skrīningu, to ir veikušas. Visbiežāk sievietes atzīmē, ka dzemdes kakla vēža skrīningu veicis tieši ārsts - ginekologs. Darbā izmantotie statistikas testi norāda, ka pastāv statistiski nozīmīga saistība starp dzemdes kakla vēža skrīninga apmeklēšanu un vecumu, izglītības līmeni, kā arī apmierinātību ar ikmēneša ienākumiem. Tāpat, atklājās, ka pastāv statistiski nozīmīga saistība starp dzemdes kakla vēža skrīninga apmeklēšanu un aktīvo problēmsituāciju pārvarēšanas pieeju, plānošanu, konkurējošo aktivitāšu veidu apspiešanu, noliegšanu un atteikšanos no rīcības. Darba apjoms: Darbs uzrakstīts uz 55 lapām, darbā ir 4 tabulas, 18 attēli un 3 pielikumi.Item Aleksitīmija dažādu dzimumu jauniešiem vecumā no 14-19 gadiem(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Diāna Masiļūne; Laura Valaine; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesTēma. Aleksitīmijas saistība ar galvassāpēm, sliktu dūšu un ĶMI izmaiņām grūtniecības laikā. Mērķis. Noskaidrot aleksitīmijas saistību ar galvassāpēm, sliktu dūšu un ķermeņa masas indeksa izmaiņām grūtnieču populācijā. Saturs. Darbs ir sadalīts 6 nodaļās un 13 apakšnodaļās. Aktualitāte. Aleksitīmija ir personības traucējums, kuram raksturīgas grūtības identificēt un paust emocijas, kā arī ārēji orientēts domāšanas stils, kam trūkst tieksmju pēc fantāzijas un iztēles. (Kajanoja et al., 2020). Aleksitīmija ir saistīta ar vairākiem veselības traucējumiem, piemēram, depresiju, trauksmi, sāpju sindromiem, kā arī paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību, un mirstības risku. Grūtniecības sākumam ir vairāki labi zināmi izaicinājumi un simptomi, kas var satraukt grūtnieces. Tādi simptomi kā slikta dūša, vemšana, sāpes iegurņa dobumā, sāpes jostasvietā, muguras sāpes, miega traucējumi un depresija ir bieži, tomēr par tiem netiek ziņots un tie netiek pietiekami ārstēti, iespējams, to kopējā rakstura vai pārliecības dēļ, ka tie ir normāli, sevi ierobežojoši grūtniecības simptomi. (Ertmann et al., 2023) Tomēr interese par šiem simptomiem pieaug to ievērojamā biežuma un sastopamības dēļ. Aptuveni 80% sieviešu rodas slikta dūša, savukārt vemšana pirmajā trimestrī skar 35%-40%. (Ertmann et al., 2023). Turklāt galvassāpes ir izplatītas pirmajā trimestrī, un tās ir saistītas gan ar fiziskiem, gan psihiskiem simptomiem, kas bieži vien netiek identificēti vai ārstēti. Materiāli un metodes. Pētījuma dati tika iegūti no anonīmām anketām papīra un elektroniskā formātā, kuras grūtnieces pašas aizpildīja. Pētījuma izlase tika veidota nevarbūtīgi ar brīvprātīguma un sniega pikas metodi. Anketas papīra formātā tika nogādātas Paula Stradiņa klīniskās Universitātes slimnīcā (PSKUS) , dzemdību nodaļā un vecmātes tika aicinātas dalīties ar anketām grūtnieču vidū. Elektroniskās anketas tika publicētas sociālajos tīklos, grūtnieču un topošo māmiņu forumos, kā arī grūtnieces savā starpā dalījās ar anketu. Kopumā tika ievāktas 100 anketas laika period no 01.04.2024.-15.05.2024. Lai aprakstītu pētījumā iegūtos datus, tika izmantota aprakstošā statistika un slēdzienstatistika. Galvenie secinājumi. Pēc pētījumā iegūtajiem datiem var secināt, ka aleksitīmijas izplatība grūtnieču populācijā visplašāk sastopama vecuma grupā no 22-31 gadam. Aleksitīmija visplašāk izplatīta pirmajā grūtniecības trimestrī, kur tā bija sastopama 11% grūtnieču. Galvassāpju izplatība visplašāk bija novērojama grūtniecības otrajā trimestrī un skāra 26% grūtnieces. Sliktu dūšu izjuta 73% grūtnieču, visizplatītāk otrajā grūtniecības trimestrī. 62% sievietēm pirms grūtniecības bija normāla ķermeņa masa (ĶMI- 18.5-24.99). Aplūkojot rezultātus, saistību starp aleksitīmiju un ĶMI izmaiņām, kā arī galvassāpēm nenovēro. Vājas saistības novēro starp sliktas dūšas biežumu grūtniecības laikā un aleksitīmiju.Item Dzīves kvalitātes saistība ar depresijas simptomātiku sievietēm pēc piedzīvota spontānā aborta(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Arnita Bleive; Līga Ēriksone; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesNosaukums Dzīves kvalitātes saistība ar depresijas simptomātiku sievietēm pēc piedzīvota spontānā aborta Ievads un teorētiskais pamatojums Spontānais aborts ir sāpīgs un emocionāli sarežģīts notikums, kas ietekmē ne tikai sievietes fizisko stāvokli, bet arī emocionālo veselību. Nereti pēc spontānā aborta piedzīvošanas dzīves kvalitāte samazinās, līdz ar to iespējama depresijas simptomu izpausmju palielināšanās. Pētījuma mērķis Noskaidrot saistību starp dzīves kvalitāti un depresijas simptomātiku sievietēm pēc piedzīvota spontānā aborta. Pētījuma hipotēze H1: Pastāv statistiski nozīmīga saistība starp dzīves kvalitātes rādītājiem un depresijas simptomātikas rādītājiem sievietēm pēc piedzīvota spontānā aborta. H2: Pastāv statistiski nozīmīga saistība starp depresijas simptomātikas rādītājiem un dzīves kvalitātes rādītāju apakšskalām. H3: Pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp notikušo spontāno abortu skaitu, pēdējā notikušā spontānā gadu, bērnu skaitu un dzīves kvalitātes, depresijas rādītajiem sievietēm pēc piedzīvota spontānā aborta. Metodoloģija Tika veikts kvantitatīvs neeksperimentāls šķērsgriezuma korelāciju pētījums, kurā piedalījās 159 respondenti, kuri laika posmā no 2019. gada līdz 2023. gadam ir piedzīvojuši spontāno abortu. Pētījuma realizācijai tika izmantota kvantitatīvā metode – anketēšana, kā instrumentus izmantojot trīs anketas - Dzīves kvalitātes novērtēšanas anketa SF-36v2 latviešu valodā, Pacienta veselības aptauja - depresijas tests (PHQ-9), pētījuma autores veidota anketa. Bakalaura darbs uzrakstīts uz 43 lpp., tas ietver 2 tabulas, 5 attēlus, darbā izmantoti 32 literatūras avoti, pievienoti 5 pielikumi. Pētījuma rezultāti un secinājumi Rezultāti liecina, ka piedzīvots spontāns aborts ietekmē sievietes emocionālo stāvokli un rada vidēji izteiktu līdz smagi izteiktu depresijas simptomātiku. To norāda arī dzīves kvalitātes rādītāju apakšskalas: visvairāk ietekmētās jomas ar viszemāko novērtējumu ir lomu ierobežojumi fiziskās veselības un emocionālo problēmu dēļ. Atslēgas vārdi: Spontānais aborts, dzīves kvalitāte, depresija, saistībasItem Reproduktīvās un seksuālās veselības izvērtējums nakts maiņās strādājošām sievietēm zem 35 gadiem(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Monta Baškere; Elizabete Pumpure; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesIevads un teorētiskais pamatojums: Lielākajā daļā preses vidē publicēto rakstu, tiek popularizēta mediķu vardarbība pret pacientiem, bet netiek ņemta vērā pacientu un to tuvinieku izpaustā fiziskā, emocionālā un psiholoģiskā vardarbība pret medicīnas darbiniekiem. Bieži mediķi nedrīkst runāt par piedzīvoto savā darbavietā, jo nepieciešams būt empātiskiem un izprast situāciju no profesionāļa puses. Gan Pasaules veselības organizācija, gan Internacionālā medmāsu padome norāda vardarbību veselības aprūpes nozarē kā globālu problēmu. Irānā veiktais pētījums, kā arī citās valstīs veiktie pētījumi, pierāda vardarbības esamību arī vecmāšu darba vidē - 41,4% vecmāšu atzīmēja saskaršanos ar verbālu un 7,3% fizisku vardarbību pēdējā gada laikā savā darbavietā. Pētījuma mērķis: Noskaidrot vecmāšu pieredzi par piedzīvoto vardarbību darbavietā no pacientiem un to tuviniekiem. Pētījuma metodoloģija: Kvalitatīvs pētījums, kura procesā tika veiktas daļēji strukturētas intervijas ar septiņām Latvijas stacionārajās iestādēs strādājošām vecmātēm. Pirms interviju norises respondentēm tika izskaidrots pētījuma mērķis, uzdevumi, nozīme. Informācijas iegūšana un analīze tika veikta ievērojot respondentu konfidencialitāti un anonimitāti. Interviju analīzei tika izmantota tematiskā fonomenoloģiskā analīze. Rezultāti un secinājumi: Pētījumā tika gūta informācija par zināmajiem vardarbības veidiem, to izpausmēm vecmāšu darbā, ietekmēm uz tālāku attieksmi pret pacienta aprūpi, darba kvalitāti un pārvarēšanas pieejām. No pētījuma dalībnieču sniegtās informācijas, tika secināts, ka visbiežāk vecmātes darba vidē saskarās ar emocionālo vardarbību, vairumā gadījumu pacienšu izraisītu. Iegūtā informācija liecina, ka vardarbības saņemšana samazina vecmāšu pašpārliecinātību, darba spējas, palielina trauksmes, aizkaitināmības un izdegšanas līmeņus, kā arī laika gaitā veicina speciālistu vēlmes samazināšanos, izveidot kontaktu ar pacientiem, un pastiprināti iesaistīties aprūpes procesā. Lai arī visas pacientes atzīst saskaršanos ar dažādiem vardarbības veidiem, tikai viena no septiņām vecmātēm ir ziņojusi par vardarbības darbavietā gadījumu.Item Dzemdību iznākums sievietēm ar medicīniski asistētu apaugļošanu(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Elīza Elizabete Zēberga; Laila Laganovska; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesIevads. Medicīniski asistēta apaugļošana ir neauglības ārstēšanas metode, kas iekļauj dažādas medicīniskās manipulācijas ar olšūnām vai embrijiem. Pateicoties mākslīgās apaugļošanas tehnoloģijām, pasaulē šobrīd ir piedzimuši vairāk nekā 10 miljoni bērnu. Pieaugot medicīniski asistētu apaugļošanu skaitam, palielinās arī šo dzemdību skaits un pieaug bažas par to iznākumu. Ir veikti dažādi pētījumi, tomēr to rezultāti ir pretrunīgi. Hipotēze. Sievietēm ar medicīniski asistētu apaugļošanu statistiski biežāk tiek veikta ķeizergrieziena operācija nekā sievietēm, kurām grūtniecība iestājusies spontāni. Pētījuma mērķis. Noskaidrot medicīniski asistētas apaugļošanas ietekmi uz dzemdību iznākumu sievietēm. Metode un instruments. Pētījuma izstrādāšanai, izmantota kvantitatīva pētniecības metode un neeksperimentāls salīdzinošs šķērsgriezuma pētījums. Datu iegūšanai un sagrupēšanai, autora izstrādāts protokols. Kopā pētījumā iekļautas 201 dzemdību vēsture, kas iedalītas spontānas grūtniecības grupā un medicīniski asistētas apaugļošanas grupā. Pētījumā apskatīti un salīdzināti dati par dzemdību iznākumu mātei, kas iekļauj dzemdību indukciju, pirmā, otrā un trešā dzemdību perioda ilgumu, dzemdību atrisināšanas veidu, dzemdību traumatismu, kopējo asins zudumu dzemdībās un placentas atdalīšanos. Analizēti perinatālie iznākumi, kas iekļauj kritēriju par priekšlaicīgām dzemdībām, jaundzimušā novērtējumu pēc Apgares skalas un jaundzimušā svaru. Rezultāti. Sievietēm, kurām grūtniecība iestājusies ar medicīniski asistētu apaugļošanu, biežāk novēro dzemdību indukcijas pielietošanu, dzemdību atrisināšanu ar ķeizergrieziena operāciju un maksts plīsumus, salīdzinot ar spontānu grūtniecības grupu. Perinatālie iznākumi kā priekšlaicīgas dzemdības biežāk novērotas medicīniski asistētas apaugļošanas grupā. Atslēgvārdi. Medicīniski asistēta grūtniecība, neauglība, ķeizergrieziena operācija, pēcdzemdību asiņošana, dzemdību indukcija, jaundzimušā novērtējums, dzemdību iznākums, perinatālais iznākums.Item Depresijas simptomu izplatība un saistība ar sociāldemogrāfiskiem faktoriem un darba vides faktoriem vecmātēm(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Angelina Šnitko; Laura Valaine; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesMērķis: Noteikt depresijas simptomu izplatību un saistību ar sociāldemogrāfiskiem faktoriem un darba vides faktoriem vecmātēm. Pētījums dizains: kvantitatīvs, neeskperimentāls saistību šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma metodes: Bakalaura darbā tika veikta vecmāšu anketēšana izmantojot Google forms. Aptauja tika izplatīta elektroniskos resursos. Depresijas simptomu noteikšanai tika izmantota PHQ-9 anketa, punktu skaits ≥10 liecina par klīniski nozīmīgiem depresijas simptomiem. Sociāldemogrāfisko un darba vides faktoru novērtēšanai tika izstrādāta aptauja. Darba psihosociālo faktoru izvērtēšanai tika izmantota Kopenhāgenas psihosociālās aptaujas vidējās versijas piecas apakšskalas – kvantitatīvās prasības, darba temps, emocionālas prasības, vadības sociālais atbalsts un kolēģu sociālais atbalsts. Lai analizētu bakalaura darba pētījuma rezultātus, tika izmantota aprakstošā statistika un slēdzienstatistika – korelācijas un grupu salīdzināšanas testi. Rezultātiem tika noteikts būtiskuma līmenis (p)<0,05 un 95% ticamības intervāls. Secinājumi: Depresijas simptomi ir 40,4% vecmāšu. Jaunāks vecums ir saistīts ar augstākiem depresijas simptomu izplatības rādītajiem. Mazāks darba stāžs ir saistīts ar augstākiem depresijas simptomiem. Vecmātēm ar kopējo lielāku darba slodzi ir augstāki depresijas rādītāji. Depresijas simptomiem ir saistība ar darba psihosociāliem faktoriem - kvantitatīvām prasībām, darba tempu un emocionālam prasībām. Depresijas simptomiem nav saistības ar attiecību statusu, izglītības līmeni, darba vietu, darba vietu skaitu un psihosociāliem faktoriem – kolēģu un vadības atbalstu. Darba struktūra: Bakalaura darbs strukturēts 7 nodaļās un 26 apakšnodaļās. Kopējais bakalaura darba apjoms ir 57 lapaspuses, ieskaitot 30 tabulas un 4 attēlus. Bakalaura darbā ir 3 pielikumi. Izmantoti 68 literatūras avoti. Valoda: Latviešu valodaItem Profesionālais un personīgais dzīves līdzsvars stacionārā strādājošām vecmātēm(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Evelīna Vasiļjeva; Ilze Ansule; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesStacionārā strādājošu vecmāšu darbs ir saspringts, tas prasa augstu koncentrēšanos, profesionālo kompetenci un stresa noturību. Vecmāte atbild gan par dzemdētājas, gan jaundzimušā veselību un dzīvību. Būtiskākie faktori, kas ietekmē darba un privātās dzīves līdzsvaru, raugoties no privātās dzīves skatupunkta ir: veselība, ģimene, draudzība, savstarpējās attiecības ar partneri, mājas darbi, izglītība, ārpusdarba aktivitātes un sabiedriskā dzīve. Savukārt faktori, kas ietekmē līdzsvaru profesionālajā jomā ir: darba vide, vadītāja atbalsts, iesaiste, darbs komandā, atalgojums, darba stundas, maiņu darbs. Katru indivīdu minētie faktori ietekmē citādi, katrs indivīds var reaģēt atšķirīgi. Pētījuma mērķis ir pētīt, kāds ir stacionārā strādājošu vecmāšu profesionālās un privātās dzīves līdzsvars. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi veikts kvantitatīvais šķērsgriezuma pētījums. Veikta stacionārā strādājošu vecmāšu aptauju par profesionālās un privātās dzīves līdzsvaru. Darbs sastāv no 41 lp., 7 nodaļām, 7 tabulām, 9 attēliem un 7 pielikumiem. Darba izstrādē izmantoti 34 literatūras avoti: 3 grāmatas un 31 pētījums, ziņojumi, pētījumu pārskati.Item Stresa pārvarēšanas metodes vecmātēm(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Zane Kraševska; Lāsma Spundiņa; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesStress ir normāla organisma reakcija un ikviens cilvēks lielākā vai mazākā mēra to piedzīvo, jo stress ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Ja cilvēks pārāk ilgstoši piedzīvo stresu un nespēj to veiksmīgi pārvarēt, tas kļūst par hronisku stresu un negatīvi ietekmē labsajūtu un veselību. Vecmātes savā ikdienas darbā piedzīvo dažādas situācijas, kas ir saistītas gan ar pacientu aprūpi un nevēlamām veselības komplikācijām, gan lielu darba slodzi un nepietiekamu darba organizētību, gan komunikācijas problēmām ar pacientiem vai kolēģiem. Indivīdi pārvar stresu izmantojot gan adaptīvas, gan neadaptīvas pārvarēšanas metodes. No konkrētu stratēģiju izmantošanas ir atkarīga indivīdu labsajūta ilgtermiņā. Nepieciešams noskaidrot vecmāšu stresa līmeni un to, kādas metodes vecmātes izmanto visbiežāk, lai secinātu par to efektivitāti stresa mazināšanā. Pētījuma mērķis: Izpētīt vecmāšu stresa līmeni un tā saistību ar stresa pārvarēšanas metodēm stresa mazināšanai. Pētījuma hipotēze: Adaptīvu, uz problēmu vērstu pārvarēšanas metožu izmantošana tiek saistīta ar zemāku stresa līmeni, nekā neadaptīvu, uz emocijām vērstu un izvairīgu metožu izmantošana. Pētījumā piedalījās 91 vecmāte ar vecuma intervālu no 22-62 gadiem ar vidējo vecumu 36 gadi. Pētījuma metode un izmantotie instrumenti: Korelācijas pētījums jeb sakarību pētījums - neeksperimentāla šķērsgriezuma pētījuma dizains, kurā tiek mērītas divas vai vairākas pazīmes, lai noteiktu to sakarības. Pētījumam veidotā aptauja sastāv no diviem instrumentiem: Uztvertā stresa skalas un Problēmsituāciju pārvarēšanas metožu īsās aptaujas. Uztvertā stresa skala, oriģinālvalodā Perceived stress scale (PSS) ir pašnovērtējuma aptauja, kas novērtē vispārīgo uztverto stresu, jeb to, cik lielā mērā indivīds vērtē un izjūt ar viņu notiekošo kā nekontrolējamu, neprognozējamu un pārslogojošu. Problēmsituāciju pārvarēšanas metožu īsā aptauja (Brief-COPE) ir 28 apgalvojumu pašnovērtējuma anketa, kas izstrādāta, lai novērtētu efektīvus un neefektīvus veidus, kā tikt galā ar saspringtiem dzīves notikumiem. Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem tika secināts, ka vairākumam vecmāšu (82%) ir vidējs stresa līmenis un visbiežāk pielietotās stresa pārvarēšanas metodes ir adaptīvas. Tika konstatēta saistība starp augstiem adaptīvo pārvarēšanas metožu rādītajiem un zemākiem stresa līmeņa rādītajiem. Nepieciešams izglītot un informēt vecmātes par stresa vadību, tās efektivitāti saistībā ar stresa pārvarēšanu saspringtās un stresu izraisošās situācijās.Item Krūts zīdīšanas problēmas un telemedicīna atbalstam(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Alīna Dubro; Signe Irša; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesDarba “Krūts zīdīšanas problēmas un telemedicīna atbalstam” mērķis ir noskaidrot ar kādām krūts zīdīšanas problēmām saskarās sievietes pēc vaginālām un pēc ķeizargrieziena dzemdībām, un kāds ir telemedicīnas atbalsts. Savlaicīga un individuāla informētība samazina problēmas, kas saistās ar krūts zīdīšanu. Veiksmīgai zīdīšanai nepieciešams kvalitatīvs zīdīšanas atbalsts dzemdību iestādē no personāla, īpaši agrīnajā pēcdzemdību periodā. (Lojander et al., 2024.) Telemedicīnas pakalpojumu izmantošana ir krūts zīdīšanas jautājumu un problēmu risināšana, nodrošinot individuālas video vai audio konsultācijas personīgajās ierīcēs. Šādi ļaujot sniegt veselības aprūpi attālināti, izmantojot tehnoloģijas, sniedzot laktācijas pakalpojumus mātēm, kuras baro savus bērnus ar krūti. (Hamid et al., 2022.) Lai noskaidrotu ar kādām krūts zīdīšanas problēmām saskaras sievietes un kāda ir telemedicīnas atbalsta izmantošana, tika veikts kvantitatīvs, neeksperimentāls, salīdzinošs šķērsgriezuma pētījuma dizains. Pētījuma ietveros tika veikta anketēšana izmantojot autora izstrādātu strukturētu aptauju. Apkopoti un analizēti iegūtie dati izmantojot aprakstošās un salīdzinošās statistikas metodes. No visiem 682 respondentiem ar zīdīšanas problēmā kopumā saskārās 87,4% (N=596). Pēc vaginālām dzemdībām 87,0% (N=428) un pēc ķeizargrieziena 88,4% (N=168). Pētījuma rezultāti liecina, ka trīs biežākas krūts zīdīšanas problēmas ir sāpes 43,5% (N=297), ieplaisājuši krūšu gali 41,5% (N=283), zīdainis nepareizi satver krūti 35% (N=283). Pēc padoma vai palīdzības par krūts zīdīšanu vērsās 94,13% (N=642). Var novērot, ka tikai attālinātās konsultācijas izmantojušas 10,6% (N=72), klātienes un telemedicīnas konsultācijas izmantoja 17,6% (N=120), ka nozīmē, ka no visiem aptaujātajiem respondentiem 28,2% (N=192) ir izmantojuši telemedicīnu krūts zīdīšanas problēmu risināšanai. Lielākā daļas ieviešu saskaras ar krūts zīdīšanas problēmām, biežāk tās sastop sievietes pēc ķeizargrieziena dzemdībām. Vairāk kā puse sieviešu izmanto telemedicīnu dažādiem medicīnas pakalpojumiem, taču krūts zīdīšanas jautājumos attālinātas konsultācijas tiek izmantotas reti.Item Sieviešu apmierinātības rādītāji par ārstniecības personāla sniegto atbalstu zīdīšanas procesā.(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Laura Krupskaja; Ilze Ansule; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesPēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2018. gadā 83,1% jaundzimušo tika zīdīti dzemdību zālē un dzemdību nodaļā zīdīšana nodrošināta 79,9% gadījumu (SPKC, 2020). Salīdzinot pieejamos datus par zīdīšanu Latvijā, no 2019. gada līdz 2022. gadam procentuāli no visiem uzskaitē esošajiem viengadīgajiem bērniem, krūts barošanas incidence ir samazinājusies. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, 2023. gadā pirmos sešus mēnešus ekskluzīvi zīdīti tika baroti 48% bērnu (WHO, 2023). Bakalaura darba tēma ir “Sieviešu apmierinātības rādītāji par ārstniecības personāla sniegto atbalstu zīdīšanas procesā”. Darba mērķis ir noskaidrot sieviešu apmierinātības rādītājus divās vecuma grupās ar ārstniecības personāla sniegto atbalstu zīdīšanas procesā. Pirms bakalaura darba uzsākšanas tika izvirzīta hipotēze: “Pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp sieviešu apmierinātības rādītāju ar ārstniecības personu sniegto atbalstu zīdīšanas procesā dažādās vecuma grupās”. Bakalaura darbs sastāv no literatūras apskata un praktiskās daļas. Praktiskajā daļā pētījuma datu ievākšanai izmantots neeksperimentāls, aprakstošs salīdzinājuma, šķērsgriezuma pētījums, izmantojot darba autores pielāgotu anketu. Pētījumā pēc brīvprātības principa piedalījās 302 respondenti. Pētījuma rezultātā tika sasniegts pētījuma mērķis un noraidīta izvirzītā hipotēze. Pētījumā tika noskaidrots, ka nepastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp sieviešu apmierinātības rādītāju ar ārstniecības personāla sniegto atbalstu zīdīšanas procesā. Lai noskaidrotu, kā mainījies zīdīšanas atbalsts pēc dzemdībām, sievietēm, kurām bijusi iepriekšēja pieredze, tika lūgts norādīt, vai atbalsts ir uzlabojies, nemainījies vai pasliktinājies. Lielākā daļa respondentu abās vecuma grupās norādīja, ka atbalsts nav mainījies. Secinājumi: Sievietes, kuras bija saņēmušas iepriekšēju zīdīšanas atbalstu, visbiežāk norādīja, ka atbalsta daudzums un kvalitāte nav mainījusies, taču vairāk nekā viena trešdaļa no respondentiem norādīja, ka aprūpes kvalitāte ir uzlabojusies. Vairums sieviešu abās vecuma grupās pilnībā piekrita, ka bija apmierinātas ar saņemto iedrošinājumu un atbalstu. Bakalaura darbs sastāv no 51 lappuses, 12 attēliem, vienas tabulas un trim pielikumiemItem Dzemdību baiļu pašnovērtējums un to ietekmējoši faktori dzemdētājām(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Elizabete Sanda Eze; Olga Juhņeviča; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesBakalaura darba tēmas nosaukums: ,,Dzemdību baiļu pašnovērtējums un to ietekmējoši faktori dzemdētājām”. 43 lpp. Darbs sastāv no ievada, 4 daļām, secinājumiem, priekšlikumiem, 3 pielikumiem, 3 tabulām. Dzemdību bailes, kas ietekmē sieviešu labsajūtu un dzemdību pieredzi, var radīt psiholoģiskus un medicīniskus izaicinājumus, veicinot negatīvas sekas un vajadzību pēc atbilstoša emocionālā un medicīniskā atbalsta, lai uzlabotu dzemdību pieredzi un rezultātus. Pētījums tika veikts ar mērķi noskaidrot dzemdību baiļu pašnovērtējumu un to ietekmējošus faktorus primiparām un multiparām dzemdētājām. Pētījuma hipotēze: Pastāv statistiski nozīmīga atšķirība dzemdību baiļu pašnovērtējumam un to ietekmējošiem faktoriem primiparām un multiparām dzemdētājām. Pēc pētījuma dizaina, tas bija kvantitatīvs neeksperimentāls šķērsgriezuma salīdzinošs pētījums, kas norisinājās no 2024. gada februāra līdz maijam. Pētījuma dalībnieki – 209 dzemdētājas, kuras atrodas stacionārā un ir 2.-3. pēcdzemdību dienā. Pētījuma instruments ir autora veidota anketa. Iegūtie dati ir analizēti IBM SPSS programmā. Pētījuma gaitā tika konstatēts, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības dzemdību baiļu pašnovērtējumā un to ietekmējošos faktoros primiparām un multiparām dzemdētājām. Kā arī pastāv daļējas statistiski nozīmīgas saistības starp dzemdību baiļu pašnovērtējumu un sociāldemogrāfiskajiem datiem. Atslēgvārdi. Dzemdību bailes, dzemdību baiļu pašnovērtējums, dzemdību baiļu ietekmējoši faktori.Item Pēcdzemdību depresijas iemesli un izplatība pirmdzemdētājām un atkārtoti dzemdējušām sievietēm(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Amanda Čakste; Laila Laganovska; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesPētījuma mērķis: Noskaidrot pēcdzemdību depresijas iemeslus un izplatību pirmdzemdētājām un atkārtoti dzemdējušām sievietēm. Pētījuma aktualitāte: Pēcdzemdību psihisko traucējumu izplatība ir dažāda, pēcdzemdību skumjas, vidēji piedzīvo, 26-85%, pēcdzemdību depresiju 10-15% un pēcdzemdību psihozi 0,1-0,2% jauno māšu (Uguz, 2016). Visā pasaulē, apmēram, 13% sieviešu pēcdzemdību periodā piedzīvo depresiju, jaunattīstības valstīs pēcdzemdību depresijas līmenis ir vēl augstāks, tas sasniedz 19,8% (World Health Organization, n.d.). Sievietes, kuras piedzīvojušas pēcdzemdību skumjas, mēdz no tām ātri atgūties, aptuveni, divu nedēļu laikā pēc dzemdībām, taču pēcdzemdību depresija mēdz ilgt ilgāk un nopietni ietekmēt sieviešu spēju atgriezties normālā stāvoklī (Mughal, S., et al., 2022). Pētījuma hipotēzes: H1 - Nepastāv statistiski nozīmīgas atšķirības pēcdzemdību depresijas izplatībai pirmdzemdētājām un atkārtoti dzemdējušām sievietēm. H2 - Pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības pēcdzemdību depresijas izplatībai pirmdzemdētājām un atkārtoti dzemdējušām sievietēm. H3 - Nepastāv statistiski nozīmīgas asociācijas pēcdzemdību depresijas iemesliem pirmdzemdētājām un atkārtoti dzemdējušām sievietēm. H4 - Pastāv statistiski nozīmīgas asociācijas pēcdzemdību depresijas iemesliem pirmdzemdētājām un atkārtoti dzemdējušām sievietēm. Pētījuma metode, instruments: Kvantitatīvs neeksperimentāls šķērsgriezuma salīdzinošs pētījums. Pētījuma instruments – aptaujas anketa. Aptaujas anketa sastāv no trīs sadaļām, pirmajā sadaļā ir jautājumi pirmdzemdētājām un atkārtoti dzemdējušām sievietēm, lai uzzinātu sieviešu demogrāfiskos datus un otrajā sadaļā ir jautājumi pirmdzemdētājām un atkārtoti dzemdējušām sievietēm, lai izpētītu pēcdzemdību depresijas iemeslus, trešajā sadaļā izmantota Pacientu veselības aptauja – 9 (Patient Health Questinarie - 9). Pētījuma dalībnieki: Sievietes pēcdzemdību periodā ar pēcdzemdību depresiju, pēc dzemdībām ≤ seši mēneši, dalībnieku skaits – 159. Pētījuma dalībnieki tika atlasīti tikai pēc viena faktora (pēc dzemdībām pagājuši ≤ seši mēneši), jo specifisku faktoru noteikšana nesniegtu iespēju pilnvērtīgi izpētīt depresijas iemeslus un izplatību. Galvenie pētījuma rezultāti un secinājumi: Pēcdzemdību depresija pirmdzemdētājām ir 75,2% (n=118) un atkārtoti dzemdējušām sievietēm 24,8% (n=39). Statistiski nozīmīga atšķirība tika novērota pirmdzemdētājām, kurām ir lielāks risks piedzīvot pēcdzemdību depresiju, kuras iemesls ir legāls aborts. Pastāv statistiski nozīmīga atšķirība, kā rezultātā, atkārtoti dzemdējušām sievietēm pastāv lielāks risks piedzīvot spontānu abortu, kas var izraisīt pēcdzemdību depresiju. Visizplatītākā no depresijas smaguma pakāpēm pirmdzemdētājām bija viegla depresija – 32,2%, atkārtoti dzemdējušām sievietēm - vidēji izteikta depresija 41,0% (n=16).Item Diastāzes (diastasis recti abdominis) izplatība sievietēm agrīnajā pēcdzemdību periodā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Adelīna Nolmane; Ailī Horna-Butkeviča; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesNosaukums: Diastāzes (diastasis recti abdominis) izplatība sievietēm agrīnajā pēcdzemdību periodā. Ievads un teorētiskais pamatojums: Diastāze (diastasis recti abdominis) ir stāvoklis, kad abi (m.rectus abdominis) muskuļi atdalās, pagarinoties (linea alba) audiem, kā rezultātā veidojas vēdera sienas izvelvējums. Tā ir izplatīta pēcdzemdību problēma, ar ko saskaras sievietes gan grūtniecības laikā, gan pēcdzemdību periodā (Michalska et al., 2018). Ar DRA grūtniecības un pēcdzemdību periodā sastopas no 32% līdz 60% sieviešu (Sperstad et al., 2016). Kā DRA attīstības riska faktori tiek minēti – vairākas grūtniecības anamnēzē, sievietes vecums, ĶMI, augļa dzimšanas svars, fizisko aktivitāšu veikšana (Zhu et al., 2024). Pētījuma mērķis: Noteikt diastāzes (diastasis recti abdominis) izplatību sievietēm agrīnajā pēcdzemdību periodā. Pētījuma metodoloģija: Pētījumā piedalījās 53 sievietes, agrīnajā pēcdzemdību periodā. Pētījuma dati tika iegūti izmantojot diastāzes noteikšanas testu, izmantojot palpācijas testu un strukturētu anketu ar 7 jautājumiem. Pētījumā tika iekļautas sievietes, kurām bija bijušas vismaz vienas dzemdības. Pētījumā tika salīdzinātas divas pētījuma dalībnieku grupas: pirmdzemdējušas sievietes un atkārtoti dzemdējušas sievietes. Pētījums nozīmīguma līmenis ir 95% jeb p<0,05. Rezultāti un secinājumi: Vēdera taisnā muskuļa diastāze, agrīnajā pēcdzemdību periodā, tika noteikta 77,3% pētījuma dalībnieču. Agrīnajā pēcdzemdību periodā, DRA tika noteikta 93,5% atkārtoti dzemdējušām sievietēm. Tika secināts, ka vecumam, dzemdību skaitam un ĶMI ir saistība ar DRA attīstību pēcdzemdību periodā. Pētījuma struktūra: Pētījums tika veikts ievērojot Rīgas Stradiņa universitātes pētniecības metodiskajām rekomendācijām. Bakalaura darbs sastāv no 39 lappusēm. Darbs sastāv no titullapas, anotācijas gan latviešu, gan angļu valodā, satura, literatūras apskata, kurš sastāv no četrām nodaļām, 16 apakšnodaļām, secinājumiem, priekšlikumiem, izmantotas literatūras saraksta un pielikumiem.Item Sieviešu trauksme grūtniecības laikā un tās saistība ar sievietes subjektīvo viedokli par dzemdību pieredzi(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Julianna Doroškeviča; Elizabete Pumpure; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesGrūtniecība bieži tiek uzskatīta par laimes un psiholoģiskās labklājības periodu, tomēr daudzas sievietes tieši šajā periodā biežāk ir jūtīgākās pret dažādiem garīgiem traucējumiem, piemēram, trauksmi vai depresiju (Prija, et al., 2018). Ar grūtniecību saistīta trauksme izceļas kā viena no biežākajām topošo māmiņu garīgās veselības problēmām. Dzemdības ir sarežģīts notikums, un mātes trauksme ir saistīta ar mazāk pozitīvu dzemdību pieredzi un samazinātu apmierinātību ar dzemdībām. Tāpēc ir svarīgi antenatālās aprūpes laikā pievērst pastiprinātu uzmanību sieviešu mentālai veselībai un savlaicīgi izglītot un informēt grūtnieces ar pastiprinātu trauksmi, par palīdzības meklēšanas un saņemšanas iespējām, lai novērstu problēmas un sagatavotu sievieti vienam no svarīgākajiem notikumiem viņas dzīvē dzemdībām. Pētījuma mērķis: noskaidrot saistību starp sieviešu trauksmi grūtniecības laikā un sievietes subjektīvo viedokli par dzemdību pieredzi. Pētījuma metodoloģija: kvantitatīvs, neeksperimentāls, šķērsgriezuma, korelācijas pētījums, kas tika veikts elektroniska vidē, izmantojot autora veidotu aptauju par sociāldemogrāfiskiem jautājumiem, perinātalas trauksmes pārbaudes skalu (PASS) un dzemdību pieredzes aptauju 2 (Childbirth experience questionnaire CEQ2). Pētījuma piedalījās 155 respondenti- pilngadīgas pirmdzemdētajas, kuru dzemdības ir bijušas laicīgas (37. - 41.nedēļa) un ir pēcdzemdību periodā (līdz 8 nedēļām pēc dzemdībām). Rezultāti un secinājumi: iegūtie rezultāti liecina, ka lielākā daļa respondentu novērtēja savu dzemdību pieredzi kā pozitīvu. Pētījuma populācijā trauksme grūtniecības laikā tika novērota gandrīz pusei no respondentiem, 32% bija mēreni trauksmes simptomi un 14% smagi trauksmes simptomi. Analizējot iegūtos datus, tika secināts, ka starp sieviešu trauksmi grūtniecības laikā un viņu subjektīvo viedokli par dzemdību pieredzi nepastāv saistība. Iegūto rezultātu praktiskais pielietojums: antenatālās aprūpes laikā pievērst pastiprinātu uzmanību sieviešu mentālai veselībai un savlaicīgi izglītot un informēt grūtnieces ar pastiprinātu trauksmi, par palīdzības meklēšanas un saņemšanas iespējām. Pētījuma formālais raksturojums: 41 lpp, 6 tabulas, 3 attēli, 72 literatūras avoti, 5 pielikumiItem Vecmāšu profesionālās dzīves kvalitāte un vēlme turpināt strādāt izvēlētajā profesijā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Annija Brensone; Kristaps Circenis; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesVeselības aprūpes nozare ir viena no vadošajām sfērām sabiedrībā, kurā savu artavu sniedz arī vecmātes, kuras nodrošina gan māšu, gan jaundzimušo aprūpi visdažādākajos aspektos. pirmsdzemdību, dzemdību, pēcdzemdību. Taču, kā pasaulē, tā arī Latvijā tiek novērots vecmāšu trūkums. Pētījumi liecina, ka liels skaits vecmāšu piedzīvo kā līdzjūtības nogurumu, izdegšanu, tā arī sekundāro traumu, kas arī ietekmē vēlmi turpināt savu profesionālo darbību. Darba “Vecmāšu profesionālās dzīves kvalitāte un vēlme turpināt strādāt izvēlētajā profesijā” mērķis bija noskaidrot profesionālās dzīves kvalitāti vecmātēm atkarībā no darba stāža un vēlmi turpināt savu profesionālo darbību. Lai sasniegtu mērķi tika pielietots kvantitatīva, neeksperimentāla, šķērsgriezuma salīdzinošs pētījuma dizains, izmantojot instrumentu “Profesionālās dzīves kvalitātes skala”(Professional Quality of Life Scale (PROQOL), Stamm, B. H., 2010; adaptāciju latviešu valodā veicis Circenis, K., 2013). Dalībnieki atlasīti izmantojot varbūtīgu izlasi: katrai Latvijas Republikas teritorijā nodarbinātai vecmātei tika dota iespēja iekļūt pētījuma izlasē. Izlase savlaicīgi tika iedalīta stratās- vecmātes ar darba stāžu ≤5 gadiem, no 6 līdz 10 gadiem un ≥11 gadiem. Anketējot respondentus tika iegūti dati, kuri vēlāk apstrādāti un analizēti. Rezultātā pētījuma galīgo izlasi veidoja 71 respondents. Pētījuma dalībnieku vecums bija robežās no 22 līdz 70 gadiem. Respondentu vidējais darba stāžs profesijā 13,63 gadi. Grupā ar darba stāžu ≤5 gadiem vidējais vecums sasniedza 28,54 gadus, no 6 līdz 10 gadiem 34,78 , bet grupā ≥11 gadiem 51,08. Pētījumā tika noskaidrots, ka Latvijas Republikas nodarbināto vecmāšu Profesionālās dzīves kvalitātes skalā konstatēti augstāki vidējie rādītāji Līdzjūtības gandarījuma apakšskalā, kam seko Izdegšanas apakšskala un ar viszemākajiem rādītājiem- Sekundārā traumatiskā stresa apakšskala. Augstākie vidējie Līdzjūtības gandarījuma apakšskalas rādītāji un zemākie vidējie Sekundārā traumatiskā stresa apakšskalas rādītāji atšķiras teju uz pusi, izceļot kontrastu starp šiem aspektiem. Vecmātēm ir izteikta vēlme turpināt savu profesionālo darbību un to darīt pēc iespējas ilgāk. Kā svarīgākie motivējošie faktori vēlmei turpināt strādāt izvēlētajā profesijā atzīti- jēgpilns un izaicinošs darbs, un atbalstoši kolēģi, taču svarīgākie demotivējošie- darbā izraisītais stress un zemais atalgojums. Vecmāšu izlasē pastāv statistiski nozīmīgas sakarības starp Profesionālās dzīves kvalitātes skalas apakšskalām, kā statistiski nozīmīgas sakarības starp Profesionālās dzīves kvalitātes skalas apakšskalām un vēlmi turpināt strādāt izvēlētajā profesijā. Pētījumā apstiprinās autora izvirzītā nulles hipotēze (H0) - vecmāšu vēlme turpināt strādāt izvēlētajā profesijā un Profesionālās dzīves kvalitāte statistiski nozīmīgi neatšķiras starp darba stāža grupām. Darba apjomu veido 47 lappuses, 5 attēli, 9 tabulas, 1 pielikums un 73 literatūras avoti.Item Sieviešu viedoklis par dzemdību partnera sniegto atbalstu dzemdībās stacionārā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Laine Liepiņa; Ilze Ansule; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesDarba nosaukums: Sieviešu viedoklis par dzemdību partnera sniegto atbalstu dzemdībās stacionārā Aktualitāte: Pasaules Veselības organizācija (PVO) rekomendē katrai sievietei dzemdību procesā būt kopā ar dzemdību partneri, kas var būt jebkurš cilvēks pēc sievietes vēlmēm, kas viņai var sniegt emocionālu, psiholoģisku un praktisku atbalstu dzemdību laikā, tādā veidā paaugstinot sieviešu un jaundzimušo aprūpes kvalitāti, kas ir neatņemama sastāvdaļa uz mātes un bērnu vērstas aprūpes uzlabošanai (WHO, 2018b; WHO, 2020). Lai arī sievietes lielākoties ir apmierinātas ar dzemdību partnera sniegto atbalstu dzemdībās, un visbiežāk saņem emocionālo atbalstu, tomēr mazāk tiek saņemti citi atbalsta veidi, piemēram, fiziskais un informatīvais atbalsts (Urbanová et al., 2019). Bakalaura darba mērķis: Noskaidrot pirmdzemdētāju un atkārtoti dzemdējušu sieviešu viedokli par dzemdību partnera sniegto atbalstu dzemdībās stacionārā. Metodoloģija: Bakalaura darba ietvaros tika veikts kvantitatīvs, neeksperimentāls, šķērsgriezuma salīdzinošs pētījums, izmantojot darba autores pielāgotu anketu, kurā tika iekļauts 21 jautājums, to skaitā 13 apgalvojumi sieviešu viedokļu noskaidrošanai. Pētījuma ietvaros tika izanalizētas 389 anketas. Rezultāti: Lielākajai daļai jeb 98,7% respondentu dzemdību partneris bija vīrs, partneris vai bērna tēvs. Vismazāk saņemtā atbalsta darbība bija atgādinājums par sāpju pārvarēšanas metodēm, kuru tikai reizēm vai vispār nesaņēma 34,6% pirmdzemdētāju un 43,6% atkārtoti dzemdējušu sieviešu. Tika noskaidrots, ka starp piedzīvoto dzemdību skaitu un sieviešu viedokli par dzemdību partnera sniegto atbalstu dzemdībās stacionārā pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības, līdz ar to izvirzītā hipotēze tika apstiprināta. Secinājumi: Neskatoties uz to, ka dažas no atbalsta darbībām tika saņemtas mazāk nekā citas, vairums pirmdzemdētāju un atkārtoti dzemdējušu sieviešu bija apmierinātas ar dzemdību partnera sniegto atbalstu dzemdībās, kā arī vēlētos dzemdību partnera klātbūtni saņemt nākamajās dzemdībās. Sieviešu ieteikumi par dzemdību partnera iesaistīšanu dzemdībās stacionārā uzrādīja, ka veselības aprūpes speciālistiem ir jāmudina un jāatbalsta dzemdību partneru dalība dzemdībās stacionārā, noskaidrojot gan sievietes, gan viņas dzemdību partnera vēlmes un vajadzības, jo katram tās ir individuālas. Bakalaura darbs sastāv no 55 lappusēm, 9 attēliem un trīs pielikumiem.Item Vecmāšu pieredze par grūtnieču aprūpi ar medicīniski asistētu grūtniecību.(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Jolanta Kučinskaite; Signe Irša; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesNosaukums Vecmāšu pieredze par grūtnieču aprūpi ar medicīniski asistētu grūtniecību. Ievads un teorētiskais pamatojums Mūsdienās medicīniski asistēta grūtniecība (MAG) kļūst arvien plašāk pielietota un pētīta, bet latviešu valodā pieejamā literatūra ir ierobežota. No 2012.gada Latvijā sākās valsts apmaksāta neauglības diagnosticēšana un ar to saistītie medicīniskie aprūpes pakalpojumi. Vecmātes arvien biežāk saskaras ar pāriem, kas neauglību ārstējuši ar reproduktīvo tehnoloģiju palīdzību. Mērķis Izpētīt, kāda ir vecmāšu pieredze aprūpējot grūtnieces ar medicīniski asistētu grūtniecību. Pētījuma jautājums Kāda ir vecmāšu pieredze aprūpējot grūtnieces ar medicīniski asistētu grūtniecību? Metodoloģija Darba autore pētījuma ietvaros veic padziļinātu zinātniskās literatūras izpēti par izvirzīto tēmu. Tiek veikts kvalitatīvs fenomenoloģijas pētījums ar daļēji strukturētu intervijas metodi. Autore intervē piecas vecmātes un ievāc datus, veic informācijas kopsavilkumu un datu analīzi. Rezultāti un secinājumi Vecmātes regulāri vairāku speciālistu komandā aprūpē grūtnieces ar MAG. Lielākoties MAG aprūpe neatšķīrās un vecmāšu attieksme nemainījās no spontāni iestājušās grūtniecības, neņemot vērā reproduktīvo tehnoloģiju galējības. Tika novērots augstāks stresa līmenis MAG gan pacientam, gan vecmātei, tāpēc vecmātes veltīja paaugstinātu uzmanību grūtnieču psihoemocionālajam stāvoklim, nodrošinot papildus izmeklējumus un biežākas konsultācijas. Lai saglabātu holistiku aprūpi un kompetenci, vecmātes regulāri papildināja zināšanas neauglības un MAG jautājumos. Struktūra: Darbs sastāv no četrām nodaļām un 17 apakšnodaļām, 1 attēla, 1 tabulas, 3 pielikumiem un 24 informācijas avotiem. Darba apjoms ir 30 lappuses, kopumā 43 lappuses.Item Veselīgu dzemdību jēdziens sieviešu perspektīvā plānotu ārpus stacionāra dzemdību kontekstā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Austra Kazule; Ilze Ansule; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesDarba nosaukums: Veselīgu dzemdību jēdziens sieviešu perspektīvā plānotu ārpus stacionāra dzemdību kontekstā. Darba mērķis: Noskaidrot sieviešu viedokli par veselīgu dzemdību jēdzienu plānotu ārpus stacionāra dzemdību kontekstā. Ievads un teorētiskais pamatojums: Šī pētījuma ietvaros tiks izmantos jēdziens “veselīgas dzemdības”, jo, neskatoties uz neskaitāmiem pētījumiem un diskusijām, jēdziens “normāls” nav standartizēts. Latvijā, lai arī plānotu ārpus stacionāra dzemdību skaits pēdējo 5 gadu laikā ir bijis tikai 1,2% - 1,5% amplitūdā no visu dzemdību skaita (2018. gadā – 1,5%, 2019. gadā – 1,5%, 2020. gadā – 1,3%, 2021. gadā – 1,4%, 2022. gadā – 1,2% no visām dzemdībām), tomēr tās ir pieprasītas un tiek uztvertas kā alternatīva dzemdībām stacionārā (SPKC, 2022). Sieviešu pieredzes stāsti par dzemdībām ir gan ar pozitīvo, gan negatīvo noskaņu. Tajos parādās atmiņas par dzemdībās piedzīvoto emocionālo vardarbību, tādēļ šī darba ietvaros tiks pētīta sieviešu nostāja par viņu individuālo pieredzi ārpus stacionāra dzemdību laikā, tiks noskaidrots viņu viedoklis par to, kas ir veselīgas dzemdības un kādi faktori sieviešu perspektīvā ietekmē veselīgas dzemdības (RSU, 2023). Pētījuma jautājums: Kāds ir sieviešu viedoklis par veselīgām dzemdībām plānotu ārpus stacionāra dzemdību kontekstā. Pētījuma metode: Kvalitatīvs pētījuma dizains ar daļēji strukturētu interviju, kurai tiek iegūts mērķtiecīgas ērtuma izlases pieredzes stāstījums par konkrēto fenomenu – plānotām ārpus stacionāra dzemdībām. Pētījuma instruments tiek sagatavots, sadarbojoties ar Nordejordemodern projektu. Daļēji strukturētā intervija sastāv no 3 daļām – ievaddaļas, demogrāfisko datu daļas un pamatdaļas. Rezultāti: Sievietes ir apmierinātas ar savu dzemdību vietas izvēli. Viņas apgalvo, ka veselīgu dzemdību konceptu veido mierīgas un harmoniskas dzemdības, bez medicīniskas iejaukšanās. Secinājumi: Komunikācija un savstarpēja cieņa ir panākumu atslēga veselīgām dzemdībām.Item Studējošo vecmāšu motivācija un to ietekmējošie faktori strādāt izvēlētajā profesijā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Roberta Sērmūkša; Olga Juhņeviča; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesANOTĀCIJA Bakalaura darba nosaukums: ,,Studējošo vecmāšu motivācija un to ietekmējošie faktori strādāt izvēlētajā profesijā” Vecmātība, kas ir aizsākusies jau cilvēces pirmsākumos, ir profesija, kura nodrošina grūtnieču aprūpi un konsultācijas, dzemdību vadīšanu un aprūpi pēcdzemdību periodā, kā arī jaundzimušo aprūpi un atbalstu. Tieši tāpat kā citu profesiju pārstāvji, vecmāšu ilgtspēja ir atkarīga no jaunu profesionāļu pieņemšanas darbā, kuri ir motivēti izvēlēties un turpināt strādāt šajā jomā. Tāpēc ir ļoti svarīga studentu sagatavošana un iedvesmošana apgūt šo profesiju. (Tadesse et al., 2020) Darba mērķis: noskaidrot studējošo vecmāšu motivāciju un to ietekmējošos faktorus strādāt izvēlētajā profesijā, saistībā ar studiju kursiem. Pētījumā piedalījās 72 X izglītības iestādes studiju programmas “Vecmāte” studenti. Dati tika iegūti izmantojot Microsoft forms rīku. Aptaujas pirmā daļa- darba autores digitāli pašizveidota aptaujas anketa, Otrā daļa- motivācijas noteikšana izmantojot gatavu instrumentu. Darba ārējās un iekšējās motivācijas skala (WEIMS) Tremblay, Blanchard, Villenueve, Taylor, Pelletier, 2009. Adaptācija latviešu valodā- A. Puzāne, 2020. gads. Skala ir sastādīta no 18 apgalvojumiem, balstoties uz pašnoteikšanās teoriju. Statistiskajā datu analīzē tika izmantota aprakstošā statistika, Šapiro-Vilka tests un Spīrmana korelācija. Darba ārējās un iekšējās motivācijas skalas vidējais punktu skaits ir 26,74, kas norāda, ka studentus strādāt vecmāšu profesijā motivē iekšējā motivācija. Studentu motivācija strādāt izvēlētajā profesijā ir vidēji augsta starp visiem studiju gadiem, tomēr, ar katru studiju gadu tā samazinās. Galvenie motivāciju pozitīvi ietekmējošie faktori ir personīgā profesijas simpātija un aicinājums sniegt palīdzību sievietēm, savukārt, negatīvi studentu motivāciju strādāt vecmātes profesijā ietekmē profesijas atalgojums un darba piedāvājums.Item Seksuālā disfunkcija pirmdzemdētājām pēc starpenes plīsumiem un epiziotomijas(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Agrita Agnese Medne; Elizabete Pumpure; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports SciencesIzvēlētā bakalaura darba tēma ir “Seksuālā disfunkcija pirmdzemdētājām pēc starpenes plīsumiem un epiziotomijas”. Izvēlētās tēmas aktualitāte vērsta uz sieviešu seksuālo labklājību, kura ir svarīga dzīves sastāvdaļa jebkurā vecumā. Īpaši svarīgi tā ir grūtniecības un pēcdzemdību periodā, jo šajā periodā notiek bioloģiskas, psiholoģiskas un sociālas izmaiņas, kuras būtiski var ietekmēt sievietes pašsajūtu, seksuālo funkciju un dzīves kvalitāti kopumā. Ir pierādīts, ka seksuālā funkcija grūtniecības laikā pasliktinās un pēcdzemdību periodā tā neatgriežas sākotnējā līmenī (Gutzeit et al., 2020). Pēcdzemdību seksuālā veselība ir izplatīta problēma, kas pienācīgi netiek apspriesta pirmsdzemdību vai pēcdzemdību aprūpes laikā, un tai ir pievērsta maz uzmanības no veselības aprūpes speciālistiem vai pētniekiem (Leeman et al., 2012). Tieši dzemdību traumas palielina seksuālās disfunkcijas iespējamību pirmajā gadā pēc dzemdībām (Cattani et al., 2020). Pēcdzemdību funkcijas traucējumi ir izplatīti, un to negatīvā ietekme uz dzīves kvalitāti uzsver nepieciešamību izprast faktorus, kas var izraisīt šo traucējumu. Tēma ir aktuāla veselības aprūpes speciālistiem – ginekologiem, vecmātēm, ģimenes ārstiem, lai iedrošinātu veselības aprūpes speciālistus informēt un izglītot sievietes par komplikāciju iespējamību un iespējamajiem veidiem kā ar tiem cīnīties. Nereti lielākā uzmanība pēcdzemdību vizītēs tiek vērsta uz citiem pēcdzemdību stāvokļiem, jo plānotās veselības aprūpes speciālistu vizītes nereti ir tikai sestajā nedēļā pēc dzemdībām, kad lielākā daļas sieviešu šajā laikā vēl nav atsākušas seksuālās aktivitātes. Bakalaura darba pētījuma mērķis bija noteikt seksuālās disfunkcijas izplatību un atšķirības pirmdzemdētājām pēc pirmās un otrās starpenes plīsumiem un epiziotomijas. Balstoties uz izvirzīto pētījuma mērķi, tika noteikti sekojoši darba uzdevumi: 1. Noskaidrot epiziotomijas saistību ar seksuālo disfunkciju. 2. Noskaidrot pirmās un otrās pakāpes starpenes plīsumu saistību ar seksuālo disfunkciju. 3. Analizēt seksuālo disfunkciju starp pirmās un otrās pakāpes starpenes plīsumiem un epiziotomiju pirmdzemdētājām Bakalaura darbs uzrakstīts uz 42 lpp., tas ietver 2 tabulas, 9 attēlus darbā izmantoti 35 literatūras avoti, pievienoti 4 pielikumi