Slepenu izmeklēšanas metožu lietošanas principu attiecināmība uz likumā “Par policiju” paredzētā kontrolpirkuma izpildi

Abstract

Rakstā tiek pētīta Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) pausto slepeno izmeklēšanas metožu (undercover operations) izpildes principu attiecināmība uz likumā “Par policiju” noteiktā kontrolpirkuma (turpmāk rakstā – policijas kontrolpirkums) izpildi. Policijas kontrolpirkums galvenokārt tiek veikts, lai atklātu administratīvos pārkāpumus, kuru izskatīšana nav piekritīga ECT, jo Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk rakstā – Konvencija) 6. pantā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu paredzētas apsūdzētajiem krimināllietās [1, angļu valodas versija]. Taču atsevišķos gadījumos arī administratīvais pārkāpums (vai disciplinārpārkāpums) var būt piekritīgs ECT kompetencei – tas atkarīgs no tā, kāda rakstura pārkāpums tiek izmeklēts un kāds sods par tā izdarīšanu paredzēts. ECT ir definējusi trīs kritērijus, pēc kuriem tā vērtē, vai pārkāpums atbilst krimināla pārkāpuma būtībai un ir piekritīgs Konvencijas 6. pantam. Aktuāls ir jautājums, vai likumpārkāpumi, kuru izmeklēšanā ir paredzēts izmantot policijas kontrolpirkumu, ir piekritīgi Konvencijas 6. pantam, un, ja tā, vai policijas kontrolpirkuma normatīvais regulējums ir atbilstošs ECT paustajiem slepenu izmeklēšanas metožu lietojuma principiem (nosacījumiem).