Fiziski aktīva pārvietošanās un ar to saistītais veselības stāvoklis darbspējas vecuma iedzīvotājiem Latvijā

Abstract

Mērķis: noskaidrot fiziski aktīvas pārvietošanās saistību ar veselības stāvokli darbspējas vecuma iedzīvotāju populācijā Latvijā Aktualitāte: fiziski aktīva pārvietošanās ir veids, kā ikdienā iekļaut mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes. Ik gadu samazinās to cilvēku skaits, kas ikdienā iekļauj fiziskās aktivitātes to rekomendējamā daudzumā, palielinās ar nepietiekamu fizisko aktivitāti saistīto slimību izplatība. Nepietiekama fiziskā aktivitāte ir viens no būtiskākajiem modificējamiem riska faktoriem hronisku slimību izplatībā. Bakalaura darba rezultāti palīdzēs apzināt fiziski aktīvas pārvietošanās saistību ar veselības stāvokli un veselības pašvērtējumu darbspējas vecuma populācijā Latvijā. Hipotēze: 1. Pastāv atšķirības veselības pašvērtējumam saistībā ar fiziski aktīvas pārvietošanās ilgumu. 2. Pastāv atšķirības sirds un asinsvadu slimību, 2. tipa cukura diabēta, onkoloģisko slimību un psihisku un uzvedības traucējumu izplatībai saistībā ar fiziski aktīvas pārvietošanās ilgumu. Pētījuma dizains: šķērsgriezuma pētījums Pētījuma metodes: bakalaura darba datu analīzē tika izmantota Slimību profilakses un kontroles centra aptaujas “Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums” 2018. gadā iegūtie dati. Aptaujā piedalījās 3503 respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Bakalaura darba datu analīzē tika izmantotas aprakstošās statistikas metodes, šķērstabulas ar Hī kvadrāta testu. Noteiktas atšķirības starp atkarīgo un neatkarīgo mainīgo pazīmēm, statistiskā ticamība noteikta pēc būtiskuma līmeņa p-vērtības (p<0,05) un 95% ticamības intervāla. Secinājumi: Fiziski aktīvas pārvietošanās ilgums nav saistāms ar labāku veselības pašvērtējumu vai zemāku sirds asinsvadu slimību, 2. tipa cukura diabēta, onkoloģisko slimību un psihisku un uzvedības traucējumu izplatību. Saturs: bakalaura darbs iedalīts 4 nodaļās un 12 apakšnodaļās. Kopējais darba apjoms ir 35 lappuses, ieskaitot 9 tabulas. Valoda: latviešu valoda

Study Aim: to study active commuting and state of health relevance in working–age population in Latvia Topicality:. Active commuting is a way to incorporate moderate-intensity physical activity into the daily routine. Every year physical activity level decreases and fewer people achieve recommended physical activity level. Insufficient physical activity is one of the most significant risk factors of chronic diseases. The result of the thesis will help to identify the relationship between active commuting, health status and self-reported health status in the working-age population in Latvia. Study methods: Bachelor thesis includes data from the Centre for Disease Prevention and Control 2018 survey The Health Behaviour among Latvian Adult Population. The total number of respondents – 3503, aged 15 to 74. In this bachelor thesis was used descriptive statistical methods, including crosstabs and Chi-square tests to determine the differences between characteristics of the dependent and independent variables. Results were considered as statistically significant by 95% confidence interval if the significance level was <0,05 Study design: cross-sectional study Hypothesis:. 1. There is a significant difference between time spent active commuting and health self-assessment. 2. There is a significant difference between time spent active commuting and cardiovascular, diabetes, cancer, psychic and behavioural disorder outcome. Conclusions: The duration of physical activity is not associated with better self-esteem or lower prevalence of cardiovascular disease, type 2 diabetes, cancer, and psychic and behavioural disorder. Content: bachelor thesis is divided into 4 chapters and 12 subchapters. The total thesis amount is 35 pages, including 9 tables. Lanugage: latvian