Full metadata record
DC FieldValueLanguage
dc.contributor.advisorLauma Spriņģe-
dc.contributor.authorAnna Jēkabsone-
dc.contributor.otherSabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātelv-LV
dc.contributor.otherFaculty of Public Health and Social Welfareen-UK
dc.date.accessioned2021-06-16T21:11:52Z-
dc.date.available2021-06-16T21:11:52Z-
dc.date.issued2021-
dc.identifier.urihttps://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/5150-
dc.descriptionSabiedrības veselībalv-LV
dc.descriptionPublic Healthen-UK
dc.descriptionVeselības aprūpelv-LV
dc.descriptionHealth Careen-UK
dc.description.abstractMērķis: noskaidrot fiziski aktīvas pārvietošanās saistību ar veselības stāvokli darbspējas vecuma iedzīvotāju populācijā Latvijā Aktualitāte: fiziski aktīva pārvietošanās ir veids, kā ikdienā iekļaut mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes. Ik gadu samazinās to cilvēku skaits, kas ikdienā iekļauj fiziskās aktivitātes to rekomendējamā daudzumā, palielinās ar nepietiekamu fizisko aktivitāti saistīto slimību izplatība. Nepietiekama fiziskā aktivitāte ir viens no būtiskākajiem modificējamiem riska faktoriem hronisku slimību izplatībā. Bakalaura darba rezultāti palīdzēs apzināt fiziski aktīvas pārvietošanās saistību ar veselības stāvokli un veselības pašvērtējumu darbspējas vecuma populācijā Latvijā. Hipotēze: 1. Pastāv atšķirības veselības pašvērtējumam saistībā ar fiziski aktīvas pārvietošanās ilgumu. 2. Pastāv atšķirības sirds un asinsvadu slimību, 2. tipa cukura diabēta, onkoloģisko slimību un psihisku un uzvedības traucējumu izplatībai saistībā ar fiziski aktīvas pārvietošanās ilgumu. Pētījuma dizains: šķērsgriezuma pētījums Pētījuma metodes: bakalaura darba datu analīzē tika izmantota Slimību profilakses un kontroles centra aptaujas “Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums” 2018. gadā iegūtie dati. Aptaujā piedalījās 3503 respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Bakalaura darba datu analīzē tika izmantotas aprakstošās statistikas metodes, šķērstabulas ar Hī kvadrāta testu. Noteiktas atšķirības starp atkarīgo un neatkarīgo mainīgo pazīmēm, statistiskā ticamība noteikta pēc būtiskuma līmeņa p-vērtības (p<0,05) un 95% ticamības intervāla. Secinājumi: Fiziski aktīvas pārvietošanās ilgums nav saistāms ar labāku veselības pašvērtējumu vai zemāku sirds asinsvadu slimību, 2. tipa cukura diabēta, onkoloģisko slimību un psihisku un uzvedības traucējumu izplatību. Saturs: bakalaura darbs iedalīts 4 nodaļās un 12 apakšnodaļās. Kopējais darba apjoms ir 35 lappuses, ieskaitot 9 tabulas. Valoda: latviešu valodalv-LV
dc.description.abstractStudy Aim: to study active commuting and state of health relevance in working–age population in Latvia Topicality:. Active commuting is a way to incorporate moderate-intensity physical activity into the daily routine. Every year physical activity level decreases and fewer people achieve recommended physical activity level. Insufficient physical activity is one of the most significant risk factors of chronic diseases. The result of the thesis will help to identify the relationship between active commuting, health status and self-reported health status in the working-age population in Latvia. Study methods: Bachelor thesis includes data from the Centre for Disease Prevention and Control 2018 survey The Health Behaviour among Latvian Adult Population. The total number of respondents – 3503, aged 15 to 74. In this bachelor thesis was used descriptive statistical methods, including crosstabs and Chi-square tests to determine the differences between characteristics of the dependent and independent variables. Results were considered as statistically significant by 95% confidence interval if the significance level was <0,05 Study design: cross-sectional study Hypothesis:. 1. There is a significant difference between time spent active commuting and health self-assessment. 2. There is a significant difference between time spent active commuting and cardiovascular, diabetes, cancer, psychic and behavioural disorder outcome. Conclusions: The duration of physical activity is not associated with better self-esteem or lower prevalence of cardiovascular disease, type 2 diabetes, cancer, and psychic and behavioural disorder. Content: bachelor thesis is divided into 4 chapters and 12 subchapters. The total thesis amount is 35 pages, including 9 tables. Lanugage: latvianen-UK
dc.language.isolv-LV-
dc.publisherRīgas Stradiņa universitātelv-LV
dc.publisherRīga Stradiņš Universityen-UK
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess-
dc.subjectFiziski aktīva pārvietošanāslv-LV
dc.subjectfiziskā aktivitātelv-LV
dc.subjectmērenas intensitātes fiziskās aktivitāteslv-LV
dc.subjectveselības pašvērtējumslv-LV
dc.subjectveselības stāvoklislv-LV
dc.subjectdarbspējas vecumslv-LV
dc.subjectLatvijas populācijalv-LV
dc.subjecthroniskas saslimšanaslv-LV
dc.subjectActive commutingen-UK
dc.subjectphysical activityen-UK
dc.subjectmoderate intensity activitiesen-UK
dc.subjectself-reported health statusen-UK
dc.subjecthealth statusen-UK
dc.subjectworking–age populationen-UK
dc.subjectLatvian populationen-UK
dc.subjectchronic diseaseen-UK
dc.titleFiziski aktīva pārvietošanās un ar to saistītais veselības stāvoklis darbspējas vecuma iedzīvotājiem Latvijālv-LV
dc.title.alternativeActive transportation and related health status among working age population in Latviaen-UK
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/bachelorThesisen-UK
Appears in Collections:Bakalaura darbi



Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.