Kardioloģisko pacientu pieredze sirds ritma monitorēšanas viedierīču izmantošanā.

Abstract

Bakalaura darba nosaukums ir “Kardioloģisko pacientu pieredze sirds ritma monitorēšanas viedierīču izmantošanā”. Asinsrites sistēmas slimības ir galvenais nāves cēlonis visā pasaulē, tādēļ ir jāmeklē jaunas pieejas un tehnoloģijas, kas varētu palīdzēt cilvēkiem monitorēt savu sirds veselību. Pētījuma mērķis izpētīt kardioloģisko pacientu pieredzi ar sirds ritma monitorēšanas viedierīcēm un to izmantošanu veselības aprūpē. Lai tiktu sasniegts pētījuma mērķis, tika izmantota kvantitatīvā, neeksperimentālā, šķērsgriezuma pētījuma metode. Pētījumā piedalījās respondenti (n=105) ar jau zināmām kardioloģiskām slimībām vecumā no 21 līdz 60 gadiem. Respondentiem tika dots aizpildīt anketu ar 34. jautājumiem. No pētījumā iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka vecums un izglītība ietekmē ierīču izmantošanu, taču ienākumi neuzrāda statistiski nozīmīgas atšķirības. Respondenti, vecuma grupā “līdz 40 gadiem”, tendēja vērtēt ierīces pozitīvāk nekā “41 un vairāk gadu” vecuma grupas aptaujātie. Respondenti ar augstāku izglītības līmeni arī mēdza dot labākus vērtējumus ierīcēm salīdzinājumā ar respondentiem ar vidējo vai profesionālo vidējo izglītību. Bakalaura darba apjoms ir 40 lapaspuses. Bakalaura darbā ir 15 tabulas, 7 attēli, 34 pielikumi un izmantoti 49 avoti.

Title of the bachelor's thesis is " Experience of cardiology patients in the use of smart heart rate monitoring devices". Cardiovascular diseases are a leading cause of death worldwide, that is why it is necessary to explore new approaches and technologies to help individuals monitor their heart health. The aim of this study was to explore the experiences of cardiovascular patients with smart devices for heart rate monitoring and their utilization in healthcare. To achieve this research goal, a quantitative, non-experimental, cross-sectional research method was employed. The study involved participants (n=105) with known cardiovascular diseases, aged 21 to 60 years. The participants were asked to complete a questionnaire consisting of 34 questions, designed by the author. Based on the results obtained from the study, it can be concluded that age and education influence the usage of these devices, while income does not exhibit statistically significant differences. Respondents in the "up to 40 years" age group tended to evaluate the devices more positively compared to those in the "41 and above" age group. Respondents with higher levels of education also tended to provide more favorable ratings for the devices compared to respondents with intermediate or vocational education. The bachelor's thesis consists of 40 pages, including 15 tables, 7 diagrams, 34 appendices, and references to 49 sources.