Studējošo pētnieciskie darbi
Kolekcijas nemainīgs URIhttp://hdl.handle.net/123456789/912
Pārlūkot
Nesenie iesniegumi
Item type: Item , Adenomioze, papildu kavitēta dzemdes malformācija (ACUM) un retrocervikāla endometrioze – trīs slimības pacientei ar smagām iegurņa sāpēm un neauglību(Rīgas Stradiņa universitāte, 2026) Anna Elīna Niedra; Ingus Skadiņš; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineItem type: Item , Izdegšanas sindroms psihiatriem: riska faktori, izplatība, ietekme uz psihisko veselību un intervences(Rīgas Stradiņa universitāte, 2026) Līva Lidžus; Žanna Martinsone; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineIzdegšanas sindroms psihiatru vidū ir aktuāla problēma augstas darba intensitātes un emocionālās slodzes dēļ, ko vēl vairāk pastiprinājis psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieprasījuma pieaugums pēc COVID-19 pandēmijas. Pētījuma mērķis: veikt zinātniskās literatūras apkopojumu par izdegšanu psihiatru vidū, analizējot ar to saistītos faktorus, izplatību, ietekmi uz psihisko veselību un iespējamās intervences izdegšanas sindroma riska un izplatības mazināšanai. Darba hipotēze: izdegšanas sindroms psihiatru vidū ir plaši izplatīts, negatīvi ietekmē psihisko veselību un ir mazināms ar mērķtiecīgām intervencēm. Literatūras apskats veidots pēc tematiskā principa, analizējot recenzētus zinātniskos avotus no starptautiskām datubāzēm. Analizētie pētījumi liecina, ka izdegšanas sindromu psihiatru vidū nosaka vairāku faktoru kopums, īpaši augsta darba slodze, nelabvēlīga darba organizācija un nepietiekams atbalsts. Izdegšanas sindroms psihiatru vidū ir plaši izplatīts, un tā izplatības rādītāji svārstās no 27,5% līdz 78%. Izdegšanas sindroma izplatības rādītāju un riska faktoru salīdzināšanu dažādos analizētajos pētījumos ierobežo metodoloģiskās atšķirības. Izdegšanas sindroms psihiatru vidū ir bieži sastopams līdzās depresijas un trauksmes simptomiem, bet tieša cēloņsakarība starp tiem nav nosakāma. Izdegšanas mazināšanā nozīmīgas ir dažādu līmeņu intervences, kas var būt efektīvas arī psihiatru vidū. Pētījums norāda uz nepieciešamību turpmāk analizēt izdegšanas sindromu Latvijas psihiatru vidū.Item type: Item , Miega kvalitātes ietekme uz medicīnas darbinieku profesionālo veiktspēju, klīnisko kļūdu risku un pacientu drošību(Rīgas Stradiņa universitāte, 2026) Edgars Krūmiņš; Dace Jakimova; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicinePētnieciskajā darbā analizēta miega kvalitātes saistība ar medicīnas darbinieku profesionālo veiktspēju, klīnisko kļūdu risku un pacientu drošību. Tēmas aktualitāti nosaka pieaugošs pierādījumu apjoms par to, ka nekvalitatīvs vai nepietiekams miegs veselības aprūpes profesionāļiem ir saistīts ar zemāku aprūpes kvalitāti, biežākām kļūdām un nelabvēlīgākiem pacientu drošības iznākumiem. Darba mērķis ir analizēt zinātniskajā literatūrā aprakstīto miega kvalitātes ietekmi uz medicīnas profesionāļu veiktspēju un pacientu aprūpes kvalitāti. Literatūras apskats strukturēts tematiski. Vispirms analizēts miega kvalitātes jēdziens un darba organizācijas faktori, kas ietekmē medicīnas darbinieku miegu, tostarp garas stundas, nakts darbs, dežūras un augsta kopējā nedēļas slodze. Tālāk izvērtēta miega kvalitātes saistība ar profesionālo funkcionēšanu, īpašu uzmanību pievēršot kognitīvajām funkcijām, profesionālajai veiktspējai, nogurumam, miegainībai un izdegšanai kā starpmehānismiem. Noslēgumā analizēta miega kvalitātes ietekme uz klīniski nozīmīgiem iznākumiem, tai skaitā medicīnisko kļūdu risku, pacientu drošību un aprūpes kvalitāti. Darbā iekļauti recenzēti angļu valodā publicēti primārie pētījumi un sistemātiskie pārskati par veselības aprūpes darbiniekiem. Analizētā literatūra liecina, ka miega kvalitāte ir daudzdimensionāls jēdziens, kas nav reducējams tikai uz miega ilgumu. Sliktāka miega kvalitāte ir saistīta ar zemāku uzmanību, modrību un psihomotoro veiktspēju, kā arī ar augstāku noguruma, miegainības un profesionālās izdegšanas līmeni. Vienlaikus literatūrā atkārtoti norādīta saikne starp zemāku miega kvalitāti un lielāku medicīnisko kļūdu risku, kā arī nelabvēlīgākiem profesionālās funkcionēšanas, klīniskās kvalitātes un pacientu drošības un aprūpes kvalitātes iznākumiem, savukārt galvenie literatūras ierobežojumi saistīti ar šķērsgriezuma pētījumu pārsvaru, pašziņošanas datu izmantošanu un atšķirīgām miega kvalitātes definīcijām.Item type: Item , Karpālā kanāla sindroma un pirkstu savstarpējās atkarības raksturojums un potenciālā saistība(Rīgas Stradiņa universitāte, 2026) Nikola Katrīna Vasule; Valters Āboliņš; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineKarpālā kanāla sindroms ir bieži sastopama perifēra neiropātija, ko izraisa nervus medianus kompresija plaukstas locītavas apvidū un kas var radīt jušanas traucējumus, sāpes, rokas vājumu un smalkās motorikas pasliktināšanos. Savukārt pirkstu savstarpējā atkarība raksturo parādību, kad viena pirksta kustība vai spēka radīšana var izraisīt netīšas kustības vai spēka izmaiņas arī citos pirkstos, ko nosaka gan biomehāniski, gan neirāli mehānismi. Šajā pētījumā raksturots karpālā kanāla sindroms, pirkstu savstarpējā atkarība, to ietekmējošie faktori un analizēta karpālā kanāla sindroma un pirkstu savstarpējās atkarības iespējamā saistība, lai izvērtētu, kā nervus medianus funkcijas traucējumi var ietekmēt pirkstu koordināciju, savstarpējo sasaisti un rokas funkcionalitāti. Literatūra izvēlēta no starptautiskām datubāzēm (PubMed, ScienceDirect, Google Scholar un citas Rīgas Stradiņa universitātes abonētās datubāzes), iekļaujot gan klīniskos pētījumus, gan sistemātiskus pārskatus un metaanalīzes, gan vadlīnijas. Literatūras analīze parādīja, ka karpālā kanāla sindroms ir saistīts ne tikai ar sensoriem un motoriem traucējumiem, bet arī ar izmaiņām vairāku pirkstu koordinācijā, spēka sadalē un sensori motorajā kontrolē. Tomēr tieši pierādījumi par palielinātu pirkstu savstarpējo atkarību karpālā kanāla sindroma gadījumā joprojām ir ierobežoti. Tādēļ pašreizējie dati drīzāk norāda uz iespējamu, bet vēl nepilnīgi pierādītu saistību. Izpratne par šo saistību var būt nozīmīga turpmākai mērķētu rehabilitācijas pieeju izstrādei, uzsverot ne tikai spēka un jušanas atjaunošanu, bet arī pirkstu koordinācijas un smalkās motorikas uzlabošanu.Item type: Item , Deep learning Applications in Cardiovascular Risk Prediction Using Retinal Fundus Imaging: A literature Review(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Walid Dawoud; Elīna Pašuna; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineThis literature review examines the use of deep learning (DL) models in analyzing retinal fundus images for predicting cardiovascular risks. It compiles current findings from peer-reviewed research conducted between 2020 and 2025, which have developed and validated DL algorithms for forecasting cardiovascular events and risk factors using retinal photographs. A thematic narrative method was utilized to identify methodological trends, performance measurements, and clinical implications across diverse study designs. Models such as Reti-CVD, Reti-CAC, and networks for predicting retinal age show strong correlations with traditional risk indicators, like coronary artery calcium (CAC) and carotid intima-media thickness (CIMT), highlighting the retina as a non-invasive marker of systemic vascular health. The review concludes that while DL-based retinal biomarkers offer significant predictive potential, additional real-world validation and regulatory alignment are necessary before they can be implemented clinicallyItem type: Item , Postoperative Period and Results after Preserflo Implantation in Glaucoma Patients(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Haris Hadžimustafič; Irīna Vaļkova; Medicīnas fakultāte; Faculty of Medicine“Efficacy and Safety of PreserFlo MicroShunt Implantation in Glaucoma Patients” reviews current clinical evidence on the PreserFlo MicroShunt as a surgical option for lowering intraocular pressure (IOP) in glaucoma. The study summarizes data from clinical trials and meta-analyses published between 2018 and 2025, comparing the device’s efficacy and safety with conventional trabeculectomy. Glaucoma is described as a major cause of irreversible blindness, and reducing IOP remains the only proven method to slow disease progression. When medications and laser treatment fail, surgery is indicated. Trabeculectomy, although effective, is associated with high complication rates. The PreserFlo MicroShunt offers a less invasive alternative that maintains pressure control with fewer risks. The device is an 8.5 mm-long biocompatible SIBS polymer tube with a 70 µm lumen, implanted under the conjunctiva using an ab externo technique. Mitomycin-C (MMC) is applied to reduce postoperative fibrosis. Its fixed lumen diameter provides controlled aqueous outflow and minimizes hypotony risk. The review includes seven clinical studies and two meta-analyses, covering about 1,000 eyes. Across studies, PreserFlo implantation reduced IOP by 35–45%, lowering mean pressures from 22–24 mmHg to 12–15 mmHg. The need for topical medication decreased by 70–80%, with most patients remaining medication-free at one year. Long-term data show sustained IOP control for up to five years. The most frequent complication was transient hypotony, occurring in about 20% of cases and resolving spontaneously. Serious complications, such as chronic hypotony, infection, or endophthalmitis, were rare (<1%). Compared with trabeculectomy, PreserFlo produced slightly higher final IOP but with fewer postoperative adverse events, including lower rates of bleb leakage and shallow anterior chamber. The PreserFlo MicroShunt achieves meaningful and sustained pressure reduction with a favorable safety profile. While trabeculectomy remains more effective in achieving very low IOP levels, PreserFlo offers a safer and more predictable option for patients with moderate to advanced glaucoma. However, an emphasis should be placed on the need for longer follow-up and standardized surgical protocols to confirm long-term durability and cost-effectiveness.Item type: Item , The impact of shift work on mental health: Focus on depression(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Antony Elia Gawrieh; Marija Burčeņa; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineIevads: Maiņu darbs nodrošina nodarbinātajiem gan elastību, gan labu darba un privātās dzīves līdzsvaru. Lai gan ir dokumentēts, ka maiņu darbs ievērojami palielina sirds un asinsvadu slimību risku, tā ietekme uz garīgo veselību bieži paliek nepietiekami apspriesta. Traucēti miega paradumi, paaugstināts kortizola līmenis un ar darbu saistīts stress ir tikai daži no faktoriem, kas var veicināt depresijas attīstību. Mērķis: Izpētīt saistību starp maiņu darbu un depresiju. Ir svarīgi noteikt korelāciju starp traucētu miega ritmu, cirkadiāno ritmu un maiņu darbu, kā arī izprast, kā šie faktori var novest pie depresijas attīstības. Papildu uzmanība tiek pievērsta depresijas biežumam un izplatībai maiņu darbinieku vidū, salīdzinot ar vispārējo populāciju. Šī pētījuma mērķis ir arī identificēt un novērtēt farmakoloģisko un nefarmakoloģisko iejaukšanos efektivitāti depresijas mazināšanai maiņu darbinieku vidū. Metodes: Informācija šajā literatūras apskatā tika iegūta no vairākiem zinātniskiem rakstiem, kas pieejami vairākās elektroniskajās datubāzēs, tostarp PubMed, ProQuest, UpToDate, ScienceDirect un SageJournals. Rezultāti: Pētījumi atklāj, ka maiņu darbiniekiem ir augsta miega traucējumu izplatība, ko raksturo slikta miega kvalitāte un bezmiegs, kas ievērojami palielina depresijas attīstības risku. Turklāt atklāts, ka maiņu darbiniekiem bieži ir grūtības pielāgoties maiņu darba grafikam. Terapeitiskās iejaukšanās – gan farmakoloģiskās, gan nefarmakoloģiskās – uzrāda daudzsološus rezultātus, samazinot gan bezmiega, gan depresijas simptomus, kā arī uzlabojot miega kvalitāti. Secinājumi: Maiņu darbs negatīvi ietekmē garīgo veselību. Savstarpējā mijiedarbība starp ar darbu saistīto stresu, traucētu cirkadiāno ritmu, neirotransmiteru disbalansu un paaugstinātu kortizola līmeni apstiprina, ka depresija ir multifaktoriāls fenomens, ko iespējams efektīvi ārstēt gan ar farmakoloģiskām, gan nefarmakoloģiskām metodēm.Item type: Item , Possibilities of artificial intelligence for evaluating of multimodal treatment of chronic pain(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Noora Julia Ristontytär Multala; Ināra Logina; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineChronic pain is a widespread and multifactorial health problem which contributes to disability, diminished quality of life and socioeconomic strain. It’s not only a clinical issue but a public health challenge. Management of chronic pain is challenging due to its subjective nature which can delay proper treatment. Artificial intelligence (AI) has shown promise in healthcare and in chronic pain field. AI systems are able to use different large datasets that could help uncover hidden patterns, help in diagnostic precision by making predictions and support individualised treatment plans. This literature review evaluates AI in chronic pain treatment. The literature review outlines methodological foundations of AI and some of its techniques applied in chronic pain management, describes clinical applications of AI and discusses existing limitations, ethical challenges and future directions of AI in chronic pain management. This literature review aims to give comprehensive overview on how AI may augment chronic pain care with its advancements and how it can transform from experimental models towards clinically impactful patient centered strategies.Item type: Item , Lumbar back pain as a problem in occupational medicine(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Mirka-Maija Kristiina Paavola; Ieva Kalve; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineThis thesis presents a narrative review of the global public health problem of lumbar back pain (LBP), the most common occupational musculoskeletal disorder and a leading cause of disability worldwide. The author argues that both the onset and persistence of LBP among workers result from the complex interplay of physical and psychosocial factors such as heavy workload, low job control, and limited social support. The paper aims to (1) outline the global and occupational prevalence of LBP, (2) analyze its multifactorial risk factors, and (3) assess the effectiveness of preventive strategies. Drawing on current evidence, it concludes that integrated ergonomic and behavioral interventions can meaningfully reduce the burden of LBP and improve long-term worker health. The synthesis results in an evidence-based framework that summarizes key findings relevant to comprehensive, multi-modal strategies for reducing LBP incidence and enhancing long-term worker health.Item type: Item , Hand dermatitis among health care workers during COVID-19 pandemic(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Sara Haile Kidane; Darja Kaļužnaja; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineAuthor: Sara Haile Kidane Title: Hand dermatitis amongst health care workers during COVID-19 pandemic Type of paper: Scientific Thesis Study programme: Medicine, Faculty of Medicine, Riga Stradins University Supervisor: Darja Kaluznaja, Lecturer, Mg.sc.sal., RSU Department of Occupational and Environmental Medicine Annotation: Hand dermatitis is a common occupational skin condition among healthcare workers, often caused by frequent exposure to irritants such as disinfectants, soaps, and gloves. During the COVID-19 pandemic, intensified hand hygiene practices significantly increased its prevalence worldwide. This literature review analyzed 30 peer-reviewed studies published between 2020 and 2024 to identify occupational, hygiene-related, and personal risk factors for hand dermatitis. The findings revealed that repetitive hand washing, excessive use of alcohol-based sanitizers, and prolonged glove wear were the most significant contributors, particularly among individuals with atopic predisposition. The review emphasizes the importance of preventive measures, institutional support, and education to maintain skin health while ensuring effective infection control.Item type: Item , Eczema in Association with Occupational Exposure and Hygiene Practices Among Hospital(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Marlene Schulze; Jeļena Reste; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineBackground. Eczema, or dermatitis, is a group of inflammatory skin conditions which can have a significant negative impact on the quality of life as well as work performance. Healthcare workers may be especially susceptible to developing such skin conditions, as the infection control measures of the work in hospitals include frequent hand sanitization, washing, and prolonged glove wearing, which are all factors probable to cause eczema. Implementation of appropriate measures to prevent the development of eczema is essential to maintain quality of life, work performance, and ensure that there is no early exit from the profession. Aim. The aim of this research paper is to investigate the association between hygiene practices and eczema among healthcare professionals, identifying common risk factors and preventive approaches. Method. A written, structured literature review where existing research and analyses were used to discuss occupational eczema in association with different hygiene practices, as well as possible risk factors and prevention methods. Results. The review found that healthcare workers have a higher risk of developing occupational eczema, especially hand eczema. This is largely attributable to cumulative wet-work exposure interacting with individual susceptibility and work environment. In particular, frequent soap-and-water handwashing and longer daily duration of occlusive glove wear are strongly associated with higher rates of hand eczema, whereas alcohol-based hand sanitizer is generally better tolerated. Departments with more rigorous hygiene regimens consistently bear the greatest eczema burden, reflecting their higher exposure levels. Personal risk factors (such as female gender, atopy, or filaggrin gene variants) modify how strongly a given exposure leads to disease. The consequences of occupational hand eczema are not only dermatological – it also reduces quality of life, increases sick leave usage, and can influence career decisions. Key approaches include favoring alcohol-based hand rubs over soap when possible, providing ready access to emollient moisturizers (and education on their proper use), and general staff education about hand skin care. Conclusions. Occupational hand eczema among healthcare workers is predictable and preventable. The highest burdens occur where wet-work exposure is intense, individual susceptibility is present, and environmental factors are unfavorable; adjusting hygiene protocols and improving skin protection can markedly reduce disease incidence without compromising patient safety.Item type: Item , Health care during perimenopausal period(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Sina Ganser; Gunta Lazdāne; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineItem type: Item , Ergonomic workplace modifications for pregnant nurses: can they reduce pregnancy complications?(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Aysha Basheer; Sabīne Grīnberga; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineThis thesis explores whether ergonomic workplace modifications for pregnant nurses reduce pregnancy complications. It talks about the nurses being exposed to physical, chemical, and psychosocial risks. Utilizing a scoping review of 30 peer reviewed studies published between 1990 and 2024, the evidence showed that prolonged standing, heavy lifting and exposure to radiation, antineoplastic agents and disinfectants increase risks of miscarriages, preterm births and musculoskeletal pain. This paper highlights that ergonomic interventions such as mechanical lifts, sit-stand workstations and shift adjustments dramatically decrease these complications. This study concludes that by combining ergonomic redesign, supportive frameworks and positive workplace culture, outcomes of both maternal and fetal health effectively improves.Item type: Item , Cardiovascular Risks in Night Shift Workers: A Systematic Review of Evidence and Implications for Occupational Health Screening(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Samer Fathalla Ali; Jeļena Reste; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineThe thesis “Cardiovascular Risks in Night Shift Workers: A Systematic Review of Evidence and Implications for Occupational Health Screening” by Samer Fathalla Ali presents a systematic literature review exploring the relationship between night shift work and cardiovascular health outcomes. The study compiles European cohort data consistent with the EU Working Time Directive to evaluate the effects of night shift exposure on ischemic heart disease, cerebrovascular events, atrial fibrillation and mortality. Evidence shows an exposure–response association, where prolonged or intensive night work increases the risk of ischemic and cerebrovascular diseases, particularly after five or more years of exposure. Pathophysiological mechanisms include circadian rhythm desynchronization, sleep deprivation, and inflammatory responses. Current Swedish occupational health screening guidelines, used as a reference for EU standards, were analyzed and found insufficient in frequency and inclusion criteria. The author recommends risk-stratified health assessments with more frequent cardiovascular screening for night shift workers. The study concludes that night shift work represents a modifiable occupational risk factor for circulatory diseases and calls for improved preventive health strategies across EU member states.Item type: Item , Return-to-work outcomes of burn injuries and occupationally acquired burns(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Nicolina Sofia Antti; Ieva Kalve; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineAdvances in burn treatment have significantly reduced mortality, resulting in a growing population of burn survivors living with potential functional and occupational impairments. Return to work has been used as a marker for meaningful recovery. This varies largely depending on the severity of the burn, often characterized by depth and total surface area, as well as individual socioeconomic and psychosocial backgrounds. The aim of this research paper is to collectively review literature on return to work outcomes following burn injuries to compare rates and identify key predictors on successful reintegration. This review also aims to differentiate outcomes based on burn etiology focusing on differences in return to work in non-occupationally and occupationally acquired burns.Item type: Item , The impact of night shifts on cognitive performance and health among healthcare professionals(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Núria Filipa Dos Santos Esperança; Marija Burčeņa; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineItem type: Item , Chemicals of concern of household products(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Victoria Pettersen Tviberg; Darja Kaļužnaja; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineExposure to volatile organic compounds (VOCs) from household products has raised increasing concerns regarding the potential health effects. In European residences, more than 65 VOCs have been identified, many of which are linked to respiratory, neurological and carcinogenic outcomes. In China, almost everyone in major cities face a lifetime cancer risk above acceptable threshold of 10-4 due to VOCs. This literature review examined the relationship between long-term VOC exposure and adverse health outcomes, especially depression and cancer risk. The study synthesizes data from peer-reviewed research, highlighting key VOCs such as formaldehyde, benzene, toluene, acetone, and limonene, which are commonly found in indoor environments. Inhalation was identified as the primary exposure route, with dermal absorption also contributing to systemic absorption. Research papers were collected using systematic searches in PubMed and Elsevier, focused towards studies published between 2020-2025. Only peer-reviewed studies with household exposure and health effects were included, while occupational studies were excluded. The aim of thesis was to assess the risk of depression and cancer risk related to exposure to specific VOCs present in household chemicals. Findings indicated a significant correlation between VOC exposure and increased risk of depression, particularly through compounds like acrylonitrile and butadiene, with gender-specific differences in susceptibility. Furthermore, formaldehyde exposure was consistently associated with a higher risk of leukemia, as seen by epidemiological data from various regions. Global comparisons revealed disparities in VOC regulations, with exposure levels being substantially higher in China compared to the United States and Europe. The study emphasized the need for stricter regulatory policies, public awareness initiatives, and technological advancements to reduce VOC exposure. Recommendations include improved ventilation, usage of low-VOC products, and targeted interventions to reduce exposure in vulnerable populations. By addressing these concerns through a multidisciplinary approach, the long-term health risks of VOCs can be significantly reduced. Conclusion: The work hypothesis was partly proven, with evidence supporting associations between VOCs, depression and cancer risk. However, further longitudinal studies are necessary.Item type: Item , The impact of remote work during the COVID-19 pandemic on the musculoskeletal system(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Giselle Uwingabire; Sabīne Grīnberga; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineAuthor: Giselle Uwingabire Title: The Impact of Remote Work During the COVID-19 Pandemic on the Musculoskeletal System Type of paper: Scientific Thesis Study programme: Medicine, Faculty of Medicine, Rīga Stradiņš University Supervisor: Sabīne Grīnberga, MSc Ergonomics and Human Factors, M.Env.Sc., Lecturer Annotation: The COVID-19 pandemic caused a rapid global shift to remote and hybrid work models, raising concerns about musculoskeletal disorders (MSDs) related to poor ergonomics, prolonged sitting, and psychosocial strain. This scientific thesis presents a narrative literature review of quantitative studies published between January 2020 and May 2025, examining the prevalence, severity, and determinants of MSDs among remote workers. A total of 24 eligible studies were included from PubMed, Scopus, Web of Science, and Google Scholar. Findings indicate that MSD prevalence among remote workers ranged from 26% to over 70%, with the neck, shoulders, and lower back being the most frequently affected regions. Poor workstation ergonomics, increased sedentary time, reduced physical activity, and psychosocial stressors were consistently associated with elevated symptom rates. The review highlights significant methodological heterogeneity and reliance on self-reported measures. The study concludes that remote work during the COVID-19 pandemic was associated with increased musculoskeletal symptoms, underscoring the need for ergonomic interventions and standardized longitudinal research to mitigate future occupational health risks. Volume of the Paper: 32 pages, 1 table, 32 referencesItem type: Item , Integrating Yoga and Breathwork in Healthcare: A Strategy to Reduce Musculoskeletal Disorders and Enhance Nurses’ Well-being(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Íris Alvarinho Arroja; Sabīne Grīnberga; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineVisizplatītākā aroda veselības problēma, kas skar veselības aprūpes darbiniekus, īpaši medmāsas, ir muskuļu un skeleta sistēmas slimības, galvenokārt profesijas fizisko un emocionālo prasību dēļ. Lai risinātu šo problēmu, pasaulē pieaug interese par nefarmakoloģisku, holistisku pieeju. Joga, kuras saknes meklējamas senās tradīcijās, ir kļuvusi par plaši atzītu papildinošās un alternatīvās medicīnas nozari, kas veicina gan fizisko veselību, gan garīgo labsajūtu. Šīs literatūras apskata mērķis ir izpētīt jogas potenciālo lomu kā efektīvu stratēģiju muskuļu un skeleta sistēmas slimību (MSS) profilaksē un pārvaldībā medmāsu vidū. Šis pētījums koncentrējas uz muskuļu un skeleta sistēmas slimību izplatību un veidiem medmāsu vidū, jogas vispārējiem ieguvumiem, citu intervenču/standarta aprūpes salīdzinošo ietekmi un jogas integrāciju veselības aprūpē kā profilakses un pārvaldības stratēģiju. Šī apskata mērķis ir arī identificēt pētījumu nepilnības un uzsvērt nepieciešamību pēc turpmākiem pētījumiem. Šajā literatūras apskatā ir konsekventi parādīts, ka balsta un kustību aparāta slimības ir ļoti izplatītas medmāsu vidū, īpaši muguras lejasdaļas, kakla un plecu rajonā. Šie atklājumi ir cieši saistīti ar lielu darba slodzi, ilgstošu stāvēšanu, monotonām kustībām un neērtām pozām. Pētījumi apstiprina, ka jogas praksei ir svarīgas fiziskas priekšrocības. Tā mazina balsta un kustību aparāta sāpes, uzlabo stāju un lokanību, kā arī palielina korsetes stabilitāti. Turklāt joga var ievērojami samazināt stresa līmeni, uzlabot miega kvalitāti un veicināt emocionālo noturību. Joga izrādījās tikpat efektīva vai pat efektīvāka, salīdzinot ar tradicionālajām arodslimību ārstēšanas metodēm. Tomēr pētījumu dizaina neviendabīgums, kas apgrūtina rezultātu tiešu salīdzināšanu vai ticamu secinājumu izdarīšanu, un liela mēroga randomizētu kontrolētu pētījumu trūkums joprojām ir būtiskas nepilnības. Joga tiek uzskatīta par dzīvotspējīgu un pieejamu risinājumu balsta un kustību aparāta slimību profilaksei un pārvaldībai medmāsu aprindās. Ņemot vērā tās divējādo ietekmi uz fizisko un garīgo stāvokli, tā ir efektīvs papildinājums pašreizējiem arodslimību risinājumiem. Šajā pārskatā ir uzsvērta jogas iekļaušanas medicīnas iestādēs vērtība kā preventīvs pasākums veselīgākai un noturīgākai veselības aprūpes sistēmai. Turklāt pierādījumi ir daudzsološi, bet pretrunīgi, tāpēc ir nepieciešami vairāk pētījumu, lai sniegtu labākus ieteikumus. Mērķis būtu izveidot standarta protokolus vai vadlīnijas, lai to efektīvi integrētu dažādās veselības aprūpes vidēs, maksimāli palielinot tās ietekmi.Item type: Item , Postoperative period after glaucoma surgery(Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Kenny Kruber; Līva Čaikovska; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineLiterature review of postoperative complications following various glaucoma surgeries. Focused on complication types, incidence rates, and timing (early vs. late), and analyzed shared pathophysiological and surgical factors. Found that SLT and MIGS offer the safest profiles with mild, transient effects, while penetrating and cyclodestructive surgeries carry higher vision-threatening risks. Emphasizes tailored procedure choice, patient education, and proactive postoperative follow-up to optimize long-term outcomes.