Studējošo pētnieciskie darbi
Permanent URI for this collection
Browse
Recent Submissions
Item Why Swedish Women Choose Caesarean Section on Maternal Request instead of Vaginal Delivery(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Hanna Britt Linnéa Andersson; Anna Miskova; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineVisā pasaulē, arī Zviedrijā, pieaug ķeizargrieziena operāciju skaits. Ķeizargrieziens ir liela apjoma vēdera dobuma un iegurņa operācija, kas samazina mātes un augļa saslimstību un mirstību, ja tai ir medicīniskas indikācijas. Pieaug to sieviešu skaits, kuras vēlas veikt ķeizargriezienu, ja tas nav medicīniski indicēts, to sauc par ķeizargriezienu pēc mātes pieprasījuma. Šī pētījuma mērķis ir identificēt faktorus, kāpēc zviedru sievietes vēlas veikt ķeizargriezienu pēc mātes pieprasījuma nevis vaginālās dzemdības. Šis šķērsgriezuma pētījums tika veikts kā tiešsaistes aptauja. Dalībnieces bija sievietes, kurām anamnēzē ir ķeizargrieziens pēc mātes pieprasījuma un grūtnieces, kuras vēlas to veikt. Aptaujā tika iekļauti jautājumi par demogrāfiskajiem datiem, dzemdību īpatnībām un faktoriem, kas var ietekmēt pacientu izvēli. Pētījumā piedalījās 83 sievietes, no kurām 38 bija stāvoklī un vēlējās veikt ķeizargriezienu pēc mātes pieprasījuma. Pētījumā tika atklāts, ka biežākie faktori, kas ietekmēja sieviešu izvēli veikt ķeizaru pēc mātes pieprasījuma, bija satraukums par vaakuma ekstrakciju un stangu pielietošanu vaginālājās dzemdībās, bažas arī jaundzimušā komplikācijām pēc tām, pārslogots medicīnas personāls, bailes zaudēt kontroli pār vaginālajām dzemdībām, liels satraukums par vaginālo dzemdību uzsākšanu un to ilgumu. Galvenie faktori, kuri noteica ķeizargriezienu pēc mātes piepieprasījuma bija garantēta veselības medicīnas personāla uzraudzība, mazāks komplikāciju risks grūtniecei un jaundzimušajam. Dalībnieču komentāri liecināja, ka bailes ar vaginālo dzemdību komplikācijām ir izplatīts iemesls, lai izvēlētos operatīvo dzemdību veidu Turklāt šajā pētījumā tika konstatēts, ka liela daļa dalībnieču mēģināja izvairīties no iespējamas grūtniecības sakarā ar bailēm, bažām par izvēli, kas jāveic saaistībā ar bērna nākšanas pasaulē. Šajā pētījumā tika konstatēts, ka ir vairāki faktori, kuriem ir nozīme ķeizargrieziena pēc mātes pieprasījuma izvēlē. Tā ir multifaktoriāla izvēle, un pret grūtnieci jāizturas ar cieņu, neskatoties uz izvēles veidu.Item Micronutrient Supplementation and their Effect on Testosterone Levels in Men and Male Athletes(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Leon Felix Beyer; Jeļena Reste; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineIevads. Testosterons ir androgēnais hormons, ko galvenokārt ražo sēklinieki, bet mazākā daudzumā to var atrast arī sievietēm. Tas ir iesaistīts tādos fizioloģijas aspektos kā ķermeņa uzbūve, kaulu blīvums, muskuļu masa, seksuālo īpašību attīstība utt. Turklāt ir pierādīts, ka augstāks testosterona līmenis zināmā mērā ir saistīts ar sportistu snieguma pieaugumu. Lai organismā dabiski veidotos testosterons, ir nepieciešamas vairākas sastāvdaļas. To skaitā ir mikro- un makroelementi, kas galvenokārt tiek iegūti ar uzturu. Mērķis. Šī pētījuma mērķis ir izpētīt dažādu mikroelementu ietekmi uz testosterona līmeni vīriešiem vispār un specifiski uz vīriešu dzimuma sportistiem. Materiāli un metodes. Šis raksts ir literatūras apskats, kurā ir apkopoti dati no vairākiem esošajiem pētījumiem un apvienoti pārskatā par to, kuri mikrouzturlīdzekļi var ietekmēt testosterona līmeni vīriešiem un sportistiem. Rezultāti. Papildinot uzturu ar magniju, cinku, D vitamīnu un kalcija glikonātu, ievērojami (p<0,05) palielinājās testosterona līmenis. Magnija piedevas izraisīja brīvā testosterona līmeņa paaugstināšanos, īpaši tas bija vērojams tiem dalībniekiem, kuri vienlaikus ar piedevām veica fiziskus vingrinājumus. Arī cinka piedevas izraisīja būtisku (p<0,05) kopējā un brīvā testosterona līmeņa paaugstināšanos, kas liecina par tā potenciālu paaugstināt testosterona līmeni sportistiem pat bez fiziskas slodzes. D vitamīna piedevas izraisīja būtisku (p<0,05) kopējā testosterona līmeņa paaugstināšanos kopā ar ievērojamu 25(OH)D bāzes līmeņa paaugstināšanos, kas norāda uz potenciālu saistību starp D vitamīna statusu un testosterona līmeni. Turklāt kalcija glikonāta lietošana uzrādīja būtisku (p<0,05) gan kopējā, gan brīvā testosterona līmeņa paaugstināšanos, kas liecina arī par tā spēju pozitīvi ietekmēt testosterona līmeni pat bez regulāras fiziskās slodzes, kas norāda uz potenciālu tā attiecināšanu arī uz vīriešiem, kuri nav sportisti. Secinājumi. Noslēgumā var secināt, ka šī pētījuma rezultāti liecina par magnija, cinka, D vitamīna un kalcija glikonāta uztura bagātinātāju potenciālo ietekmi uz testosterona līmeni. Šie rezultāti apstiprina to, ka šo uzturvielu papildināšana var būt lietderīga sportistiem, kuri vēlas optimizēt testosterona līmeni, izmantojot iekšējos mehānismus. Turklāt rezultāti uzsver, cik svarīgi ir uzturēt pietiekamu D vitamīna līmeni, lai nodrošinātu optimālu testosterona līmeni, jo īpaši cilvēkiem ar nepietiekamu 25(OH)D bāzes līmeni. Nepieciešami turpmāki pētījumi, lai izpētītu ilgtermiņa ietekmi un optimālās devas veiksmīgai testosterona līmeņa paaugstināšanai un izpētītu to ietekmi uz sasniegumiem sportā un veselību.Item Burnout Syndrome Treatment and Prevention Approaches in Physicians(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Diana Romana Laskar; Jeļena Reste; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineItem Work-related Stress, Psychosocial Risks and Mental Health Outcomes among Workers across Various Occupational Fields(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Myriam Rebecca Barthel; Darja Kaļužnaja; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineIevads: Psihosociālie riski darba vietā, kuru izplatība ir 46%, var izraisīt stresu un galu galā nelabvēlīgus garīgās veselības iznākumus, tostarp depresijas simptomus un trauksmi. Šo garīgās veselības problēmu ikgadējās izmaksas Eiropā tiek ir ap 240 miljardu eiro apmērā. Psihosociālo risku un to ietekmes izpratne, identificēšana un novēršana ir liels izaicinājums, un šajā jomā ir nepieciešami plaši turpmāki pētījumi. Mērķis: Šī literatūras apskata mērķis bija izpētīt saistību starp ar darbu saistīto stresu, psihosociālajiem riskiem un garīgās veselības sekām dažādu profesiju vidū. Materiāli un metodes: Šis literatūras apskats ir balstīts uz pētījumiem, ko nodrošina uzticamas datu bāzes, tostarp, bet ne tikai PubMed, Clinical Key, ScienceDirect, Frontiers, PVO, EU-OSHA, Cambridge Core, Wiley Online bibliotēka. Rezultāti: Atsevišķi darba apstākļi psihosociālo riska faktoru veidā var izraisīt ar darbu saistītu stresu un garīgās veselības iznākumus, īpaši, ja tie ir smagi, bieži un ilgstoši. Darba psihosociālie faktori, kas var tikt skaidroti caurdarba pieprasījuma kontroles paradigmas, darba spriedzes, piepūles un atlīdzības nelīdzsvarotības un organizatoriskā taisnīguma modeļa iedarbību var izraisīt garīgās veselības traucējumu attīstību. Ar darbu saistīts stress galvenokārt izraisa depresiju un trauksmi, un citas nelabvēlīgas sekas ir garastāvokļa svārstības, izsīkums, domas par pašnāvību, bezmiegs, vielu lietošana un hronisks nogurums. Secinājumi: var secināt, ka psihosociālo riska faktoru iedarbība var izraisīt ar darbu saistītu stresu un galu galā veicināt garīgās veselības traucējumu attīstību. Atslēgas vārdi: psihosociālie riska faktori, ar darbu saistīts stress, stresa teorijas, garīgā veselība, depresija.Item Review of the Observed Effects of Environmental Factors on the Seasonality and Transmission of COVID-19(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Ahmed Maged Mohamed Zaki Bakhit; Darja Kaļužnaja; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineItem The Effects of Screen-time on Mental Health and Well-being in Children and Adolescents(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Marvin Söntgen; Darja Kaļužnaja; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineAnotācija Mūsdienu digitālajā laikmetā jaunieši arvien vairāk iesaistās ekrāna aktivitātēs, radot pieņēmumus par iespējamo ietekmi uz viņu garīgo veselību un vispārējo labklājību. Pastāvīga saskare ar digitālajām ierīcēm, piemēram, viedtālruņiem, planšetdatoriem, personālajiem datoriem un televizoru, var nopietni ietekmēt garīgo veselību un ir saistīta ar dažādām miega un uzvedības problēmām. Šī literatūras apskata mērķis bija apkopot esošos pētījumus, lai izpētītu saistību starp ekrāna ekspozīciju un garīgās veselības iznākumiem bērnu un pusaudžu vidū. PubMed, Clinical Key un Web of Science (Clarivate) datubāzēs tika sistemātiski meklēti pētījumi, kas publicēti angļu valodā laika posmā no 2013. gada janvāra līdz 2023. gada jūlijam. Kopumā tika analizēti 64 raksti, lai novērtētu teorētiskos un empīriskos pierādījumus par saistību starp ekrāna laiku un (1) garīgo veselību, (2) labklājību, (3) atkarību, (4) miegu un (5) kognitīvo attīstību. Vidējais kopējais ikdienas ekrāna laiks bērnu un pusaudžu vidū pieaug. Saturs un aktivitātes galvenokārt sastāv no tiešsaistes video skatīšanās un piekļuves sociālajiem medijiem. Pieaugošā pieejamība un izmaiņas sabiedrības gaidās saistībā ar tiešsaistes pieejamību un aktualitāti rada pieaugošu vajadzību pēc pastāvīgas lietotāju iesaistīšanās tiešsaistē. Kopumā palielināts ekrāna laiks ir saistīts ar negatīviem garīgās veselības iznākumiem, piemēram, trauksmi, depresiju un uzvedības traucējumiem, kā arī pazeminātu pašvērtējumu, sliktāku miega kvalitāti un kvantitāti, samazinātu akadēmisko sniegumu un paaugstinātu priekšlaicīgas kognitīvās funkcijas zuduma risku. Devas un reakcijas attiecības starp ekrāna laiku un garīgo veselību un labklājību vēl nav pilnībā izprastas, un ir jāturpina pētīt divvirzienu cēloņsakarību. Lai sekmētu sabiedrības izpratni un nodrošinātu labākus ārstēšanas rezultātus, pētījumiem būtu nepieciešami uzlabojumi, plašāka metodoloģija, kas vērstu lielāku uzmanību tieši ilgtermiņa ietekmei uz garīgo veselību no pārmērīgas ekrānu ekspozīcijas.Item The Assessment of the Impact of plant Protection Products on Human Health with a Focus on Child and Adolescent Development(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Maria Aicher; Žanna Martinsone; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineArvien vairāk epidemioloģisko pētījumu parāda saistību starp pesticīdu iedarbību un virkni reproduktīvo, attīstības un neiroloģiskās attīstības traucējumu, ko vismaz daļēji var izraisīt endokrīnās sistēmas traucējumi, kas izraisīti endokrīno sistēmu graujoši pesticīdu iedarbības rezultātā. Pesticīdu izraisītās problēmas saistītas ar agrīnu pubertātes sākumu zēniem un meitenēm, izmaiņas vīriešu reproduktīvajā sistēmā ar samazinātu spermas kvalitāti, kriptorhidismu, hipospadiju, sēklinieku disģenēzes sindromu (TDS) un agrīniem krūšu attīstības traucējumiem meitenēm (thelarche), izmaiņām sieviešu reproduktīvajos orgānos, u.tml. Šajā kontekstā tiek apspriesti tādi jautājumi kā neregulāri menstruālie cikli, ilgstošs laiks līdz iestājas grūtniecība, neauglība, reproduktīvo orgānu anomālijas, priekšlaicīgas dzemdības un spontānie aborti. Paaugstināts sieviešu un vīriešu reproduktīvo orgānu vēža risks, piemēram, krūts un olnīcu vēzis, sēklinieku un prostatas vēzis, kā arī bērnu leikēmija un smadzeņu audzēji bērniem, ir arī saistīts ar pesticīdu iedarbību. Pesticīdu epidemioloģiskajos pētījumos aprakstīti neiroloģiskie attīstības traucējumi bērniem, kas saistīti ar kavēšanos dažādos vecumam atbilstošos attīstības posmos, samazinātas intelektuālās spējas un traucētas motoriskās prasmes, kā arī neiro-uzvedības izmaiņas, kas ietekmē sociālo mijiedarbību, kā tas bieži tiek novērots uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumu (ADHD) un autisma spektra traucējumu (ASD) gadījumā. Diemžēl daudzi no šiem epidemioloģiskajiem pētījumiem nav pietiekami kvalitatīvi, lai sniegtu uz pierādījumiem balstītu informāciju par risku cilvēka veselībai. Kopumā tie parāda tikai asociācijas, nevis devas un atbildes reakcijas vai cēloņu un seku attiecības, jo ir grūti precīzi novērtēt iedarbību un pilnībā ņemt vērā visus traucējošos faktorus. Turklāt, pēcreģistrācijas epidemioloģisko pētījumu rezultāti bieži nesakrīt ar pesticīdu obligātās pirmstirdzniecības drošuma pārbaudes rezultātiem, kas lielā mērā balstās uz datiem no pētījumiem ar dzīvniekiem. Izmēģinājumus ar dzīvniekiem veic salīdzinoši lielās devās, bet tikai atsevišķiem pesticīdiem, bet maisījuma toksicitāti nevar novērtēt pilnībā. Turpretim epidemioloģiskie pētījumi atspoguļo faktisko cilvēku iedarbību uz daudziem dažādiem pesticīdiem (un citām ķīmiskām vielām) zemās koncentrācijās vidē. Tas vismaz daļēji varētu izskaidrot neatbilstību. Tāpēc ir nepieciešama ciešāka sadarbība starp toksikologiem un epidemiologiem, lai izstrādātu epidemioloģiskos pētījumus, kas ir labāk piemēroti cilvēku veselības riska novērtēšanai un sniegtu pilnīgāku informāciju par devu – atbildes reakcijām.Item Antidiabetic Drug Efficacy in Reduction of Mortality during the COVID-19 Pandemic(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Daniel Gonikman; Dmitrijs Kustovs; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineItem Sleep Deprivation Among Physicians: Impact on Physicians and Patients(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Hadisa Hossini; Darja Kaļužnaja; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineItem Microplastic and Nanoplastic Exposure Impact to Children Health(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Iida Eveliina Frilander; Žanna Martinsone; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineItem The Effects of Mobile Phones on Sleep Quality and Rest Time in adolescent(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Judith Barbara Staudenmeyer; Darja Kaļužnaja; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineItem Challenges of an Aging Population from a Medical Perspective(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Hasthanayakage Dulanjaya Chathuranga Perera; Ieva Kalve; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineKOPSAVILKUMS Pamatinformācija: Medicīnas jomā sasniegtie sasniegumi ir būtiski, lai krasi samazinātu bērnu mirstību un palielinātu paredzamo dzīves ilgumu. Tas ir veicinājis parādību, kas pazīstama kā iedzīvotāju novecošanās, kad lielākā daļa iedzīvotāju sasniedz sirmam vecumam atbilstošu vecumu. No medicīnas perspektīvas mēs risināsim problēmas, kas rodas saistībā ar vecumdienām. Fizioloģiskā novecošanās veicina trīs galveno parādību rašanos organismā - fizioloģisko ritmu izmaiņas, mūsu orgānu sistēmu sarežģītības samazināšanos un homeostenozes progresēšanu, kas noved pie vājuma stāvokļa. Pētījuma mērķis: Pētījuma mērķis: izpētīt dažādus novecošanās procesa aspektus, vecumdienām raksturīgās novecošanās sekas un no tā izrietošās problēmas veselības aprūpes iestādēm. Hipotēze: Mūsdienu medicīnas iestādēm ir izaicinājumi, kas saistīti ar fizioloģiskās novecošanās izraisīto problēmu risināšanu vecāka gadagājuma cilvēkiem. Materiāli un metodes: Literatūras apskats sastāv no primārajiem literatūras avotiem, kas iegūti no NCBI datubāzes no 1970. līdz 2024. gadam. Šajā pētījumā salīdzinātas veselības aprūpes iestāžu piemērotās stratēģijas attiecībā uz geriatriskiem pacientiem un no tām izrietošajām komplikācijām. Secinājums: Secinājumi: Ja vecāka gadagājuma cilvēku novecošanās izraisītās problēmas tiek ārstētas ambulatori, tas samazina vecāka gadagājuma cilvēku apmeklējumu biežumu slimnīcā, kā arī mazina vecāka gadagājuma cilvēku atkarību no stacionārās intervences un saīsina uzturēšanās ilgumu pēc hospitalizācijas. Tas samazina ekonomisko slogu valsts finansētajām veselības aprūpes sistēmas iestādēm, piemēram, vispārējām slimnīcām. Tādējādi primārās veselības aprūpes iestādes darbojas kā profilaktisks pasākums, nodrošinot iedzīvotāju veselības problēmu risināšanu un ārstēšanu kopienā. Atslēgas vārdi: fizioloģiskā novecošanās, geriatriskā medicīna, vājums, komorbiditāte, farmakoterapija, primārā veselības aprūpe, vispārējā slimnīca.Item How Harmful are Radiological Examinations to a Pregnant Patient: A Literature Review(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Rita Amanda Anniina Toriseva; Ilze Apine; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineDiagnostikas un terapeitiskā starojuma izmantošana grūtniecēm pieprasa rūpīga risku un ieguvumu izvērtēšana. Šī literatūra pārskata pētījumus iepriekš publicēti pētījumi, literatūra un informācija par izmantoto diagnostikas attēlveidošanas kārtību grūtniecēm – novērtējot radiācijas devas un to iespējamo iedarbību. Hipotēze, ja šis pētnieciskais dokuments ir tāds, ka radioloģijas procedūrās saņemtais starojums nevar izraisīt iedzimtas anomālijas, bet var izraisīt vēzi. Mērķis ir izpētīt kaitīgo ietekmi dažādas diagnostikas metodes var izraisīt auglim. Mērķi ir 1. līdz pētīs jonizējošā starojuma kaitīgo ietekmi uz augli; 2. pētīs devas dzemdē saņemts ar rentgenu; 3. izpētīt DT saņemtās devas dzemdē; 4. izpētīt devas dzemdē saņem ar invazīvo radioloģiju; 5. izpētīt devas dzemdē, ko saņem radionuklīds attēlveidošana (kaulu scintigrāfija, PET-CT, PET-MRI); 6. izpētīt iespējamo kaitējumu auglim no ultrasonogrāfija un; 7. pētīt iespējamo kaitējumu auglim no MRI. Secinājumi, ko izdarījusi izpētes dokuments ir šāds: 1. Jonizējošā starojuma kaitīgā ietekme uz augli ir izpaužas kā grūtniecības zudums, kroplību risks, augšanas aizkavēšana un neiroloģiska problēmas, piemēram, intelektuāla invaliditāte vai samazināts IQ. Apstarošanas iedarbība dzemdē ar palielināt vēža risku mūža garumā, kas nav lielāks kā tad, ja tāda pati iedarbība būtu bijusi saņemts zīdaiņa vecumā. 2. Absorbētās rentgenstaru attēlveidošanas devas dzemdē, ko saņem augli, ir diapazonā 0,001-1,7 mGy. Invazīvā attēlveidošana izraisa ievērojami lielāku devu, kas aprēķināta starp 3.3-81.4 mGy. 3. DT izmeklējumi izraisa absorbēto fetosa devu diapazonā no 0,001 līdz 12,9 MGy. 4. Absorbētā inhalatīvās radioloģijas attēlveidošanas deva, ko saņem auglim, ir ļoti plaša diapazons 3,1-247 mGy. 5. Absorbētā PET-CT deva, ko saņem auglim, ir ar variāciju diapazonu 10-90 mGy. 6. Ultraskaņu uzskata par drošu metodi. Tomēr pārbaudes laiks termiskās un mehāniskās iedarbības dēļ jābūt pēc iespējas īsākam. 7. MRI ir droša attēlveidošana metode jebkurā grūtniecības stadijā, bet gadolīnija lietošana nav ieteicama.Item Influenceof Vitamin D, C, Potassium and Sodium Levels on Patients with Arterial Hypertension(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Zaid Isam Muhammed Hasan Al-Karkhi; Jānis Blumfelds; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineItem Occupational Exposure to Airborne Particles: A Review of Health Effects and Control Measures(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Mihir Shaileshbhai Jani; Darja Kaļužnaja; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineItem Urogenital Chlamydiosis: Diagnosis and Treatment(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Alan Habash; Andra Dērveniece; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicinePētnieciskā darba mērķis: Šī literatūras apkopojuma mērķis ir sniegt visaptverošu pārskatu par dažādu diagnostisko laboratorisko metožu priekšrocībām un ierobežojumiem, lai noteiktu nekomplicētu uroģenitālo Chlamydia trachomatis infekciju. Turklāt ir aplūkotas nekomplicētas Chlamydia trachomatis izraisītas uroģenitālas infekcijas ārstēšanas iespējas. Pētnieciskā darba mērķi: Noskaidrot dažādu laboratorijas metožu priekšrocības un nepilnības uroģenitālas hlamidiozes diagnostikā. Sniegt pārskatu par izvēlētajiem pret Chlamydia trachomatis aktīvajiem antibakteriālajiem līdzekļiem. Pievērsties turpmākās uzraudzības procedūrai un atkārtotas testēšanas un ārstēšanas pārbaudes nepieciešamībai. Novērtēt potenciālās pret Chlamydia trachomatis vakcīnas nozīmi un dažādos viedokļus. Pētnieciskā darba hipotēzes: Nukleīnskābju amplifikācijas tests (Nucleic Acid Amplification Test (NAAT)) ir optimāla diagnostikas metode nekomplicētas dzimumorgānu hlamidiozes noteikšanai. Pašreizējās IUSTI Eiropas standarta antibakteriālo medikamentu lietošanas vadlīnijās noteiktajai terapijai ir augsts eradikācijas rādītājs, bet laboratorijās konstatē rezistentus Chlamydia trachomatis celmus. Atkārtota testēšana ir jāveic, lai atklātu pret antibiotikām rezistentu infekciju un reinficēšanos. Pētniecības dokumentā izmantotās metodes: Pētījums veikts kā zinātniskās literatūras apkopojums, izmantojot PubMed un Google Scholar datubāzes. Secinājumi: Lai gan neviena no diagnostikas metodēm nav perfekta, aprūpes punkta testiem būs potenciāls pārvarēt pašreizējos ierobežojumus uroģenitālās Chlamydia trachomatis infekcijas diagnostikā. Lai gan maz pacientu atgriežas uz atkārtotu testēšanu, tas ir efektīvs veids, kā atklāt atkārtotas infekcijas. Dažās iedzīvotāju grupās, piemēram, grūtniecēm, ir pamatoti veikt testus aprūpes vietā. Standarta aprūpes antibiotiku lietošanas režīmi joprojām ir efektīvi, un rezistences pret tiem attīstības risks ir zemsItem Impact of Social Determinants of Health on Cardiovascular Health and the Role of GP Practitioners as Indirect Modifiers(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Katharina Waibel; Dārta Geižāne; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineItem Biological Drugs in the Treatment of Nasal Polyps – Literature Review(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Sameli Antero Korpela; Ilze Dobele; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineBioloģiskie medikamenti 2. tipa iekaisuma slimību ārstēšanā tiek izmantoti jau vairāk nekā divdesmit gadus. Hronisks rinosinusinusīts ar deguna polipiem (HRS ar DP) ir hroniska rinosinusīta fenotips, kas klīniski izpaužas kā pastāvīgs deguna aizlikums, ožas pasliktināšanās vai zudums, izdalījumi no deguna, endoskoskopijā redzamiem polipiem, neraugoties uz pierādījumos balstītu ārstēšanu. Bioloģiskie medikamenti ir precīzijas ārstēšana, kas vērsta pret 2. tipa iekaisuma galvenajiem faktoriem, un to loma HRS ārstēšanā tiek aktīvi pētīta. Darbā veikta visaptveroša meklēšana datubāzēs PubMed / MEDLINE, Scopus un klīnisko pētījumu reģistrā ClinicalTrials.gov, iekļaujot informācijas avotus par pašlaik apstiprinātajiem un jaunajiem bioloģiskiem medikamentiem HRS ar deguna polipiem ārstēšanā, akcentējot randomizētus kontrolētus pētījumus. Bioloģiskie līdzekļi ir piemēroti HRS ar DP ārstēšanā pacientiem, kuri nav reaģējuši uz iepriekšējo medicīnisko vai ķirurģisko terapiju. ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) un Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) šobrīd ir apstiprinājusi dupilumabu, omalizumabu un mepolizumabu nepietiekami kontrolēta HRSar DP ārstēšanai, jo to pieļaujamais drošības profils un pierādītā efektivitāte sinonazālo simptomu uzlabošanā ir pierādīta daudznacionālos, daudzcentru, randomizētos, dubultmaskētos, placebo kontrolētos 3. fāzes klīniskajos pētījumos. Benralizumabs, tezepelumabs un depemokimabs ir daudzsološi bioloģiskie medikamenti, šobrīd pētīti 3. fāžu klīniskajos pētījumos, lai iegūtu apstiprinājumu HRR ar DPārstēšanai. Salīdzinot omalizumab, mepolizumab un benralizumab ,dupilumab ir pierādījis vislabāko efektivitāti HRSarDP pacientu sinonazālo simptomu un ar veselību saistītās dzīves kvalitātes uzlabošanā, tas tikai nedaudz atšķiras no omalizumaba. Bioloģiskajā pārvaldībā joprojām ir jāņem vērā vairāki faktori, proti, izmaksu efektivitāte, medikamentu pieejamība un precīzi biomarķieri.Item Comparison of Weight Loss Drug Therapies and their Effectiveness(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Nils Uhlemann; Vitolds Mackēvičs; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineAptaukošanās ir satraucoša veselības aprūpes problēma, kas apdraud ne tikai vairāk attīstītās pasaules valstis, bet arī sabiedrību visā pasaulē. Liekais svars ir slimība, kas ir saistīta ar saslimstības un mirstības pieaugumu un pasliktina cilvēku dzīves kvalitāti. Ar aptaukošanos slimo vairāk cilvēku nekā jebkad agrāk, un joprojām nav vērojama tendence, ka aptaukošanās skarto personu skaits samazinās. Gadsimtiem ilgi aptaukošanās skartie cilvēki meklē medicīniskus risinājumus cīņai ar aptaukošanos. Šodien mēs varētu saskarties ar pagrieziena punktu vēsturē. Tirgū ienāk jauni svara samazināšanas medikamenti, kas uzrāda daudzsološu iedarbību, kura ir salīdzināma ar bariatrisko ķirurģiju, tikai ar iknedēļas injekcijām. Tomēr šie medikamenti vēl nav pilnībā izprasti, lai gan tie jau izraisījuši plašas diskusijas sabiedrībā, karstas debates un bieži tiek slavēti kā zāles pret aptaukošanos. Vēsture liecina, ka ir daudz mēģinājumu rast farmakoloģiskus risinājumus šai sarežģītajai metabolisma intervencei, bet ir tikai daži ilgtermiņa veiksmes stāsti. Šī literatūras apskata mērķis ir sniegt ieskatu par pašlaik apstiprinātajiem medikamentiem pret aptaukošanos un salīdzināt to efektivitāti ar riska profilu.Item Artificial Intelligence in Neurosurgery(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Suchet Kaur Dhillon; Kaspars Auslands; Medicīnas fakultāte; Faculty of MedicineKOPSAVILKUMS Ievads: Mākslīgā intelekta (AI) izmantošana var palīdzēt diagnosticēt un ārstēt mugurkaula slimības. Metodes: 3 datubāzēs tika meklēta literatūra par mākslīgā intelekta izmantošanu mugurkaula ķirurģijā. Pētījumi tika iedalīti pirmsoperācijas, intraoperācijas un pēcoperācijas pētījumos. Atzinumi tika apkopoti, izmantojot nejaušo efektu kopsavilkuma darbības uztveršanas raksturlīknes. Rezultāti: Analizētajos 64 pētījumos pirmsoperācijas, intraoperācijas un pēcoperācijas aprūpei tika konstatēta attiecīgi 44 %, 11 % un 13 % metapieredze. Pirmsoperācijas gadījumā AI modeļu apvienotais jutīgums bija 80,1 % (95 % IK - 73,1 % līdz 85,6 %) un apvienotais specifiskums - 80,4 % (95 % IK - 72,8 % līdz 86,3 %). Intraoperācijas laikā AI modeļu apvienotais jutīgums bija 84,2 % (95 % KI - 73,2 % līdz 91,3 %) un apvienotais specifiskums bija 97,8 % (95 % KI - 90 % līdz 99,5 %). Pēcoperācijas gadījumā AI modeļu apvienotais jutīgums bija 77 % (95 % KI - 64,7 % līdz 86 %) un apvienotais specifiskums bija 92,5 % (95 % KI - 85,8 % līdz 96,2 %). Secinājumi: Lai gan AI ir lielāks potenciāls mugurkaula ķirurģijā, joprojām pastāv bažas par drošību un pierādījumu kvalitāti. Atslēgas vārdi: mugurkaula operācijas, mākslīgais intelekts, mākslīgais intelekts, jutīgums, specifiskums