Izdegšanas sindroms psihiatriem: riska faktori, izplatība, ietekme uz psihisko veselību un intervences

Abstract

Izdegšanas sindroms psihiatru vidū ir aktuāla problēma augstas darba intensitātes un emocionālās slodzes dēļ, ko vēl vairāk pastiprinājis psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieprasījuma pieaugums pēc COVID-19 pandēmijas. Pētījuma mērķis: veikt zinātniskās literatūras apkopojumu par izdegšanu psihiatru vidū, analizējot ar to saistītos faktorus, izplatību, ietekmi uz psihisko veselību un iespējamās intervences izdegšanas sindroma riska un izplatības mazināšanai. Darba hipotēze: izdegšanas sindroms psihiatru vidū ir plaši izplatīts, negatīvi ietekmē psihisko veselību un ir mazināms ar mērķtiecīgām intervencēm. Literatūras apskats veidots pēc tematiskā principa, analizējot recenzētus zinātniskos avotus no starptautiskām datubāzēm. Analizētie pētījumi liecina, ka izdegšanas sindromu psihiatru vidū nosaka vairāku faktoru kopums, īpaši augsta darba slodze, nelabvēlīga darba organizācija un nepietiekams atbalsts. Izdegšanas sindroms psihiatru vidū ir plaši izplatīts, un tā izplatības rādītāji svārstās no 27,5% līdz 78%. Izdegšanas sindroma izplatības rādītāju un riska faktoru salīdzināšanu dažādos analizētajos pētījumos ierobežo metodoloģiskās atšķirības. Izdegšanas sindroms psihiatru vidū ir bieži sastopams līdzās depresijas un trauksmes simptomiem, bet tieša cēloņsakarība starp tiem nav nosakāma. Izdegšanas mazināšanā nozīmīgas ir dažādu līmeņu intervences, kas var būt efektīvas arī psihiatru vidū. Pētījums norāda uz nepieciešamību turpmāk analizēt izdegšanas sindromu Latvijas psihiatru vidū.Burnout syndrome among psychiatrists is a a pressing concern due to high work intensity and emotional burden, which has been further exacerbated by the increased demand for mental health care services following the COVID-19 pandemic. Aim: to provide a review of the scientific literature on burnout among psychiatrists, analyzing associated factors, prevalence, impact on mental health, and possible interventions to reduce the risk and prevalence of burnout syndrome. Hypothesis: burnout syndrome among psychiatrists is highly prevalent, negatively affects mental health, and can be reduced through targeted interventions. The literature review was structured using a thematic approach, analyzing publications retrieved from international scientific databases. The analyzed studies indicate that burnout syndrome among psychiatrists is determined by a combination of factors, particularly high workload, unfavorable work organization, and insufficient support. Burnout syndrome among psychiatrists is highly prevalent, with prevalence rates ranging from 27.5% to 78%. The comparison of prevalence rates and risk factors across the analyzed studies is limited by methodological differences. Burnout syndrome among psychiatrists is frequently associated with symptoms of depression and anxiety; however, a direct causal relationship between them cannot be established. Multi-level interventions play a significant role in reducing burnout and may also be effective for psychiatrists. The study highlights the need for further research on burnout syndrome among psychiatrists in Latvia.