RSU Students` final theses / RSU Studējošo noslēgumu darbi

Permanent URI for this community

http://hdl.handle.net/123456789/654

❗️ Lai saņemtu piekļuvi kopienā esošo studējošo noslēguma darbu pilntekstiem, spiediet uz faila nosaukuma lapas kreisajā pusē un nepieciešamības gadījumā aizpildiet un iesniedziet formu "Request a copy of the file" vai rakstiet piekļuves pieteikumu: Bibliotēkas pieteikumu portālā vai uz e-pastu biblioteka@rsu.lv

❗️ In order to receive access to the full texts of the students' final theses within this community, click on the file name on the left side of the page and, if necessary, fill out and submit the "Request a copy of the file" form or submit an access request: in the Library request portal or to the e-mail biblioteka@rsu.lv

Browse

Now showing 1 - 20 of 6722

100m un 2000m distances rezultātu uz airēšanas ergometra saistība ar dažādu fizisko darbspēju rādītājiem.
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Mārtiņš Markovs; Voldemārs Arnis; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Kvalifikācijas darba tēma: 100m un 2000m distances rezultātu uz airēšanas ergometra saistība ar dažādu fizisko darbspēju rādītājiem. Pētījuma mērķis: Izpētīt sprinta un garās distances, veiktas uz airēšanas ergometra, rezultātu saistību ar dažādu fizisko darbspēju rādītājiem. Pētījuma hipotēze: 1) Tiem dalībniekiem, kuriem ir labāki spēka rādītāji, tiem būs labāks rezultāts sprintā (100 m) un maksimālās jaudas testā. 2) Tiem, dalībniekiem, kuriem ir labāki spēka izturības rādītāji, tiem būs labāki rezultāti 2000 m distancē un maksimālās aerobās jaudas testā. 3) Ja attiecība starp maksimālās jaudas un aerobo darbspēju testu (maksimālās aerobās jauda) rezultātiem ir mazāka, tad personai ir dotības uz ātrāku garās distances veikšanu (2000 m), bet ja šī attiecība ir lielāka, tad dotības ir uz ātrāku īsās distances veikšanu (100 m). Pētījuma metodes: I daļa: maksimālā spēka tests spiešanā guļus (1RM) un spēka izturības tests ar 50% svara no 1RM; maksimālā spēka tests vilkmei (1RM) un spēka izturības tests ar 80% svara no 1RM; 100 m un 2000 m distanču testi uz Concept2 airēšanas egometra. II daļa: netiešais aerobo darbspēju tests (ar pieaugošu slodzi) un maksimālās jaudas tests uz Concept2 airēšanas ergometra. Dalībnieku raksturojumam un testu rezultātu atspoguļojumam tika izmantota aprakstošā statistika, sakarību noteikšanai tika izmantots Pīrsona korelācijas koeficients. Galvenie rezultāti un secinājumi: Dalībniekiem bija statistiski būtiskas atšķirības dažādu fizisko darbspēju rādītājos gan, ņemot vērā dzimumu, gan augumu un svaru. Pētījuma dalībniekiem, kuriem bija labāki rezultāti 1RM spiešanā guļus un 1RM vilkmē, bija īsāks 100 m distances laiks un augstāks maksimālās jaudas testa rezultāts. Netika noteiktas statistiski būtiskas spēka izturības rādītāju sakarības ar 2000 m distances laika un maksimālās aerobās jaudas rādītājiem. Hipotēze par attiecības vērtības pielietošanu dotību (uz īsāku vai garāku distanču veikšanu) prognozēšanā šajā pētījumā neapstiprinājās. Iegūto rezultātu praktiskā pielietojamība: Iegūtos rezultātus var izmantot, lai prognozētu personas rezultātu sprinta distancēs uz airēšanas ergometra Concept2, kā arī kā pamatu turpmākiem pētījumiem.
12. klašu skolēnu attieksme par alkoholisko dzērienu lietošanu
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Ina Dāboliņa; Sandra Perunova; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Pētījums izstrādāts, lai iegūtu informāciju no 12. klašu skolēniem par viņu attieksmi pret alkoholisko dzērienu lietošanu. Jauniešu vecumā veidojas personība, raksturs, attīstās prasmes, ieradumi un intereses. alkohola pieejamība būtiski palielina alkohola lietošanas risku. Latvijas pētījuma dati rāda, ka vismaz 60% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem mēdz pārsniegt pieļaujamās alkohola normas (Trapencieris et al., 2012). Darbam ir teorētiskā un pētniecības daļa, secinājumi un pielikumi. Darbā ir apkopota un analizēta literatūra, veikta informācijas avotu izpēte, parādīta tēmas aktualitāte. Pētījuma daļa tika veikta izmantojot kvantitatīvās pētīšanas metodi – anketu. Ar anketas palīdzību noskaidrota sabiedrības informētība par alkoholismu un tā izraisītajām slimībām. Apkopoti aptaujas rezultāti, veikta iegūto datu analīze, izdarīti secinājumi, izvirzīti priekšlikumi pēc pētījumā iegūtajiem rezultātiem.
12.-13. Saeimas politisko spēku nostāja Finanšu tirgus "kapitālajā remontā"
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Egils Jefremovs; Ilga Kreituse; Eiropas studiju fakultāte; Faculty of European Studies
Maģistra darba tēma ir “12.-13. Saeimas politisko spēku nostāja Finanšu tirgus “kapitālajā remontā”. Maģistra darba mērķis ir noteikt Latvijas parlamentā pārstāvēto partiju un partiju apvienību ideoloģiskās nostājas saistībā ar izteikumiem par finanšu tirgus “kapitālo remontu’. Šī pētījuma ietvaros tika aplūkots finanšu tirgus “kapitālā remonta” konteksts un identificēti parlamentā pārstāvēto politisko spēku izteikumi par finanšu tirgu regulāciju. Pētījumā secināts, ka finanšu tirgus “kapitālā remonta” nepieciešamību noteica pārmantoto valdību politika un nesakārtotā likumdošana. Nepieciešamās reformas stingrākai banku sektora uzraudzībai, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas draudu un korupcijas novēršanai veica parlaments. Izvērtējot saistību starp Latvijas parlamentā pārstāvēto politisko spēku ideoloģiskajām nostājām un izteikumiem par monetāro politiku un finanšu tirgus “kapitālo remontu” praktiskajā darbībā tika secināts, ka Saeimā pārstāvēto politisko spēku ideoloģiju nostājas atšķiras no to izteikumu satura par Latvijas finanšu tirgus “kapitālo remontu”. Maģistra darbs strukturēts četrās nodaļās un desmit apakšnodaļās, veiktas trīs padziļinātās intervijas, kopējam apjomam sasniedzot 100 lappuses.
13. Saeimas Ministru kabineta koalīciju darbība Covid-19 pirmā un trešā pandēmijas viļņa laikā
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Lita Luīze Melbārde; Ilga Kreituse; Eiropas studiju fakultāte; Faculty of European Studies
Bakalaura darba tēma ir “13. Saeimas Ministru kabineta koalīciju darbība Covid-19 pirmā un trešā pandēmijas viļņa laikā”. Covid-19 pandēmija ir skārusi lielāko daļu pasaules valstu jau kopš 2020. gada sākuma un Latvija nav bijis izņēmums. Kopš 2020. gada 2. marta, kad Latvijas teritorijā tika konstatēts pirmais saslimušais, 13. Saeimas Ministru kabinets ir pieņēmis neskaitāmus lēmumus Covid-19 pandēmijas krīzes vadīšanas sakarā. Ministru kabineta lēmumi ir gan plaši kritizēti, gan vērtēti kā apmierinoši, bet ir redzamas kļūdas lēmumu pieņemšanas sakarā, kas norāda uz nepieciešamību veikt plašāku analīzi par Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesu Covid-19 pandēmijā. Ir būtiski izpētīt 13. Saeimas Ministru kabineta darbību Covid-19 pandēmijas laikā, lai izprastu kādi ir bijuši iemesli un cēloņi Ministru kabineta novēlotajiem lēmumiem gan Covid-19 pirmā, gan trešā pandēmijas viļņu laikā. Šī pētījuma būtiskums ir ne tikai Latvijas mērogā, bet arī citu valstu sakarā, lai izprastu arī citu valstu valdību rīcību un darbību Covid-19 pandēmijas laikā. Kā arī, pēc šī pētījuma veikšanas ir iespējams veikt salīdzinošo analīzi arī ar citu valstu valdību veikumu Covid-19 pandēmijas laikā. Darbā izvirzītā hipotēze ir, ka Ministru kabineta novēloto lēmumu pieņemšana Covid-19 gan pirmā, gan trešā pandēmijas viļņa laikā ir saistīta ar nesaskaņām koalīcijā un vienlaicīgi vēlmi saglabāt varu. Lai pārbaudītu darbā izvirzīto hipotēzi darba ietvaros tika aprakstītas teorētiskās nostādnes par koalīcijām, to veidošanos un valsts valdību darbību ietvaru krīzes situācijās. Turpmāk darbā tika analizēta un salīdzināta 13. Saeimas Ministru kabineta darbība un pieņemtie lēmumi Covid-19 pirmā un trešā pandēmijas viļņa laikā. Darba gaitā tika secināts, ka hipotēze daļēji apstiprinājās, jo Covid-19 pirmajā vilnī novēloti lēmumi tika pieņemti saistībā vairāk ar neesošo pieredzi krīzes pārvaldībā, jo novēloti lēmumi bija tikai ar atbalsta mehānismiem iedzīvotājiem, kas tika pieņemti pirmo reizi. Turpretī, Covid-19 trešajā vilnī novēloti lēmumi bija tieši par ierobežojumu ieviešanu, kuros Ministru kabinetam pieredze bija jau no iepriekšējiem diviem Covid-19 pandēmijas viļņiem un tie acīmredzami tika pieņemti novēloti saistībā ar nesaskaņām koalīcijā un vienlaicīgi vēlmi saglabāt varu. Atslēgvārdi: Covid-19, pandēmija, valdība, koalīcija.
2 tipa cukura diabēta pacientu līdzestība diabētiskās pēdas aprūpē
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Alīna Osipova; Dagnija Brutāne; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Bakalaura darbs „ 2 tipa cukura diabēta pacientu līdzestība diabētiskās pēdas aprūpē” tiek izstrādāts ar mērķi noskaidrot 2 tipa cukura diabēta līdzestību diabētiskās pēdas aprūpē. Teorētiskajā daļa tika izmantota zinātniskā literatūra, līdz ar to tika apskatīta cukura diabēta pacientu līdzestība. Pētījuma veikšanai tika izmantota kvalitatīva pētījuma metode- intervija. Intervijā piedalījās 6 respondenti ar diabētisko pēdu vecumā no 18. gadiem. Tika izvirzīts pētījuma jautājums- kāda ir otrā tipa cukura diabēta pacientu līdzestība diabētiskās pēdas aprūpē? Bakalaura darbā kopumā tika izmantoti 22 literatūras avoti, kas aizgūti gan no angļu un latviešu valodām. Tās kopumā sastāv no 25 lappusēm, kas savukārt sīkāk sastāv no 2 galvenajām daļām un 15 apakšnodaļām, papildus tam ir pievienotas 9 lappuses pielikumā. Darba pirmajā daļā autore analizē zinātnisko literatūru par pacientu līdzestību, cukura diabētu, diabētisko pēdu, diabētiskās pēdas komplikācijām un tās aprūpes īpatnībām, riska faktoru atklāšanu un profilaktiskiem pasākumiem. Otrajā darba daļā autore atspoguļo pētījumu, izmantojot kontentanalīzes metodi. Atslēgas vārdi: cukura diabēts, līdzestība, diabētiskā pēda, profilakse
2-year relapse-free survival in gastric cancer patients after upfront surgery vs. neoadjuvant chemotherapy
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Linda Madelene Lorvi Westerberg; Elīna Sīviņa; Medicīnas fakultāte; Faculty of Medicine
Ievads: Pacientiem ar lokāli izplatītu kuņģa vēzi (KV) pēc ķirurģiskas operācijas (ĶO), salīdzinājumā ar neoadjuvantu ķīmijterapiju un operāciju (NAT+ O) ievērojami atšķiras prognoze. Pētījuma mērķis bija noteikt nozīmīgus prognostiskos faktorus, kas ietekmē divu gadu bezrecidīva izdzīvotību (BRI), pacientiem ar IB-IIIC stadijas KV pēc ĶO un NAT+O. Turklāt, mūsu papildus mērķis bija izstrādāt un apstiprināt jaunu nomogrammu, kas prognozē 2 gadu BRI pacientiem pēc IB-IIIC stadijas kuņģa vēža radikālas operācijas. Materiāls un metodes: Retrospektīvajā kohortas pētījumā tika iekļauti 203 pacienti ar IB-IIIC stadijas KV, kuriem tika veikta radikāla kuņģa rezekcija laika posmā no 2016. gada janvāra līdz 2020. gada decembrim Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Latvijā. 126 (62,1%) pacientiem tika veikta operācija bez neoadjuvantas ķīmijterapijas, bet 77 (37,9%) pacientiem pirms kuņģa rezekcijas tika veikta neoadjuvanta ķīmijterapija. Lai salīdzinātu izdzīvotību un noteiktu 2 gadu BRI ietekmējošos prognostiskos faktorus, tika izmantots Kaplana-Meijera novērtējums un Cox proporcionālo risku regresijas modelis. Neatkarīgie prognostiskie faktori tika iekļauti nomogrammā, kas prognozē 2 gadu BRI pēc radikālas KV rezekcijas. Lai novērtētu nomogrammas diskrimināciju un kalibrēšanu, tika veikta iekšējā validācija. Rezultāti: Cox proporcionālo risku regresijas analīze neuzrādīja statistiski nozīmīgu agrīnu recidīva riska atšķirību pacientiem, kam NAT tika lietota pirms KV rezekcijas, salīdzinājumā ar pacientiem bez NAT (HR=0,68; 95%CI=0,470-1,01; p=0,058). Turklāt, NAT saņemšana būtiski neietekmēja kopējo dzīvildzi, salīdzinot ar ĶO grupu. Svarīgi atzīmēt, ka NAT+ O grupā līdz novērošanas perioda beigām netika sasniegta 50 % mirstība. Aprēķinātā 5-gadu kopējā izdzīvotība (KI) bija 43,3 % pret 53,3 % ĶO un NAT+O grupās (HR=0,723; 95% CI=0,483-1,083; p=0,110). Multifaktoriālā analīze parādīja, ka (y)pT, limfmezglu attiecība, pirmsoperācijas trombocītu skaits, pēcoperācijas CA 19-9 līmenis un vaskulārā invāzija bija neatkarīgi 2 gadu BRI prognostiskie faktori. Nomogrammas modeļa iekšējā validācija uzrādīja Somersa D statistiku 0,458 un C indeksa vērtību 0,729 (95 % IK; 0,720-0,747). Turklāt, kalibrēšana izrādījās precīza, salīdzinot nomogrammas prognozes un faktiskos novērojumus par divu gadu BRI. Secinājumi: Mēs izstrādājām un apstiprinājām nomogrammu, kas prognozē 2 gadu BRI pēc radikālas rezekcijas IB-IIIC stadijas kuņģa vēža pacientiem. Šo nomogrammu var izmantot, lai novērtētu pacienta individuālo recidīva risku, izvērtējot papildu terapiju klīniskajā praksē.
2. tipa cukura diabēta pacientu zināšanas par uztura nozīmi diabēta terapijā un to izmantošana
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Inese Brokāne; Nelda Karpenska-Allaža; Rehabilitācijas fakultāte; Faculty of Rehabilitation
Aktualitāte.2. tipa cukura diabēts (2TCD) ir plaši izplatīta un augoša problēma gan globālā, gan vietējā mērogā, pacientu skaita pieaugums rada ievērojamu ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību kopumā. Uztura terapija ir viens no galvenajiem terapeitiskiem pasākumiem 2TCD pārvaldībā, jo pareizs uzturs var ievērojami ietekmēt glikozes līmeni asinīs un samazināt komplikāciju risku. Mērķis. Noskaidrot, vai respondentiem ir zināšanas par uztura nozīmi 2. tipa cukura diabēta terapijā un kā/vai šīs zināšanas tiek izmantotas ikdienā, identificēt faktorus kas ietekmē/var ietekmēt minēto zināšanu izmantošanu. Metodes. Kvantitatīva šķērsgriezuma pētījuma metode. Datu ievākšanai tika izmantota tiešsaistes aptaujas anketa. Anketa sastāvēja no divām daļām. Pirmā daļa – respondentu sociāldemokrātiskie un medicīniskie dati (12 jautājumi) un otrā daļa (14 jautājumi) – uztura un uztura zināšanu, to izmantošanas novērtējums. Papildus tika pievienota iespēja brīvā formā izteikt savu viedokli par anketas tēmu. Datu analīzē iekļautas 88 anketas. Iegūtie dati tika apkopoti un analizēti, lietojot MS Excel un IBM SPSS 27.0 datorprogrammas. Rezultāti. Tika analizētas 88 aptaujas anketas. Darba gaitā iegūtie rezultāti parāda, ka lielākai daļai no respondentiem (56%) zināšanas par uztura un to izmantošana slimības pārvaldībā ir zemas, nav vērtējamas kā veselīgas un atbilstošas uztura terapijas prasībām. Dati tika analizēti trīs griezumos – uztura izvēle (67% no dalībniekiem ir veselīgas izvēles), ēdiena plānošana (veselīga izvēle 58% dalībnieku), nepieciešamās kalorija (95% ir neatbilstošas izvēles). Secinājumi. Darba gaitā tik noskaidrots, ka iegūtie rezultāti atspoguļojas arī citos analizējos parametros – apmierinoši glikēmijas kontroles rādītāji, 78% no respondentiem ir lieka ķermeņa masa vai aptaukošanās, dzīvesveida rādītājos. Respondentiem bija ļoti zems fizisko aktivitāšu līmenis, nelīdzestīga pieeja valsts apmaksātai diabēta pašpārvaldes apmācībai (tikai 50% apmeklējuši diabēta apmācības kabinetu) un glikēmijas kontroles iespējām (regulāra paškontrole). Iezīmējās divi būtiski faktori, kas ietekmēja rezultātu - respondentu līdzestība un tādi šķēršļi kā gribasspēka, laika un motivācijas trūkums. Uzturam ir milzīga nozīme diabēta terapijā, pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka respondentu uztura izvēles kopuma ir vērtējamas kā zemas un var izraisīt ātrāku diabēta komplikāciju attīstību, lai gan komplikāciju profilakse ir pieejamākā, vienkāršākā un visefektīvākā diabēta kontroles stratēģija.
20 minūšu augstas intensitātes intervālu treniņu ietekme uz spēka, aerobo darbspēju un antropometriskajiem rādītājiem paaugstinātas olbaltumvielu diētas gadījumā.
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Linda Robalte; Voldemārs Arnis; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Kvalifikācijas darba tēma un mērķis: pētījums “20 minūšu augstas intensitātes intervālu treniņu ietekme uz spēka, aerobo darbspēju un antropometriskajiem rādītājiem paaugstinātas olbaltumvielu diētas gadījumā” tika realizēts, lai vairāk izprastu kā augstas intensitātes intervālu treniņi ietekmē aerobās darbspēju un spēka izturības rādītājus, kā arī ķermeņa antropometriskos rādītājus, jo pašreizējos pētījumos ir pierādīts, ka augstas intensitātes intervālu treniņi spēj paaugstinās aerobās darba spējas, uzlabojot sirds un asinsvadu sistēmas darbību, kas ir nozīmīgi populācijā, jo kā zināms, sirds un asinsvadu slimības ir galvenais mirstības cēlonis pasaulē. Tomēr pastāv vēl neskaidrības un pretrunas attiecībā uz šo treniņa veidu, īpaši spēka izturības un muskuļa masas attīstībā, tāpēc ir aktuāli izpētīt šī treniņa ietekmi uz iedzīvotājiem, īpaši iekļaujot treniņos visiem zināmus vingrinājumus, kurus sporta klubos bieži izmanto. Pētījums ilga kopā sešas nedēļas. Pētījumā bija divas grupas, kas veica vidēji garos intervālus: 90 sekundes darbs un 60 sekundes aktīvā atpūta, un 45 sekundes darbs un 30 sekundes aktīvā atpūta. Pirmās divas nedēļas treniņi bija jāveic divas reizes nedēļā, atlikušās četras, trīs reizes nedēļā. Katrā grupā bija septiņi dalībnieki vecumā no 18 – 50 gadiem, kas iepriekš nebija nodarbojušies ar fiziskām aktivitātēm un sūdzības par veselības stāvokli arī nebija. Visi dalībnieki pētījuma laikā lietoja noteiktu olbaltumvielu daudzumu, kas bija 1,6 g/kg. Pirms programmas uzsākšanas, katrs dalībnieks veica aerobo darba spēju Kūpera testu, spēka izturības vingrinājumu testus un nomērīja ķermeņa antropometriju noteiktās ķermeņa daļās ar mērlentu. Secinājumi: Pēc AIIT programmas īstenošanas, pētījuma dalībniekiem būtiski pieauga spēka izturības rādītāji, turpretim aerobās darba spējas izmaiņas neuzrādīja, kas daļēji apstiprina izvirzīto hipotēzi. Lai arī starp abām treniņu programmām nebija būtiska atšķirība attiecībā uz spēka izturības radītāju pieaugumu, izvērtējot uzlabojumu procentuālo pieaugumu, var secināt, ka tomēr efektīvāki spēka izturības pieaugumi ir 2. grupai (45/30). Abām treniņu programmām bija būtiska ietekme uz spēka un ķermeņa antropometriskajiem rādītājiem, izņemot ķermeņa svaru, kas daļēji apstiprina izvirzīto hipotēzi.
20.gadsimta atveidojums Latvijā tapušajās vēsturiskā žanra filmās (2018 – 2022).
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Laura Brīdaka; Dita Rietuma; Komunikācijas fakultāte; Faculty of Communications
Bakalaura darba “20. gadsimta atveidojums Latvijā tapušajās vēsturiskā žanra filmās (2018–2022)” mērķis ir apkopot to, kādas tendences sastopamas, atveidojot 20. gadsimta laika posmus vēsturiskā žanra filmās, kas tapušas Latvijā 2018. – 2022. gadā. Darbam tika izvirzīti divi pētnieciskie jautājumi: 1) Ar kādiem kino valodas līdzekļiem tiek atspoguļoti 20.gs. laika posmi Latvijas vēsturiskā žanra filmās? 2) Kā apskatītie kino valodas līdzekļi palīdz atveidot konkrētu laika periodu filmā? Darba teorētisko daļu veido trīs nodaļas. Pirmajā tiek aprakstīta situācija un aktualitātes Latvijas kino nozarē. Otrajā nodaļā apkopotas dažādu autoru idejas un skaidrojumi saistībā ar to, kas ir vēsturiskais žanrs. Tiek uzsvērta vēsturiskā žanra aktualitāte Latvijā ražotajās kinofilmās. Trešajā teorētiskās daļas nodaļā aprakstīti kino valodas elementi jeb kino semiotikas koncepts un to saistība ar vēsturisko žanru. Pētījuma metode ir vizuālā semiotiskā analīze. Tā izvēlēta, jo šādi var detalizēti pārskatīt filmā sastopamās zīmes, kas šajā gadījumā norāda uz 20. gs. laikposmu atveidojumu filmās. Izlases kārtībā analīzei tika izvēlētas četras Latvijas vēsturiskā žanra filmas. Analizētās filmas ir: “Janvāris”(2022), “Tizlenes”(2021), “Tēvs nakts”(2018) un “Homo Novus”(2018). Filmas tika segmentētas pa epizodēm, katrā no tām pievēršot uzmanību videi, varoņu izskatam, apgaismojumam un tonējumam, mūzikai, kadrējuma aspektiem, kā arī intertekstualitātei. Iegūtie rezultāti tika apkopoti tabulās. Analīzes procesā iegūtie rezultāti rāda, ka kino valodas līdzekļi, ar ko radīts 20. gs. laikposmu atspoguļojums Latvijas vēsturiskā žanra filmās, ir: intertekstualitāte, skaņa, kadra tonalitāte un gaisma, izmantotā valoda un tekstveida uzraksti, kadra kompozīcija, tas no kāda skatupunkta strukturēts stāsts (subjektivitāte), kā arī vide un tēlu izskats. Daži no kino valodas līdzekļiem, kas palīdz atveidot konkrētu laikposmu, bija jau zināmi un paredzami, līdz ar to darbā tika pierādīts, ka tie tiek izmantoti arī Latvijas vēsturiskajās filmās, lai radītu perioda sajūtu. Darba gaitā atklājās arī jauni veidi, kā audiovizuālā darbā iespējams atveidot pagātnes atmosfēru.
2008. gada augusta Krievijas-Gruzijas konflikta eskalācijas un pamiera analīze
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Jāzeps Bikše; Mārtiņš Daugulis; Eiropas studiju fakultāte; Faculty of European Studies
Bakalaura darbā “2008. gada augusta Krievijas-Gruzijas konflikta izcelsmes, eskalācijas un pamiera analīze” tiek analizēta racionālo aktoru – Krievijas un Gruzijas, valstu stratēģiskā mijiedarbība analizējot konflikta izcelsmi un eskalāciju caur spēļu teorijas spēka izsīkuma kara modeļa formu. Darba gadījuma analīzē izmantota formāla spēļu teorijas analīze konstruējot konfliktā iesaistīto pušu līdzsvara stratēģijas un apskatot primāri laika posmu no militārā konflikta eskalācijas 7. augustā līdz militārā konflikta izbeigšanai un pamiera panākšanai 12. augustā. Bakalaura darba mērķis ir izvērtēt Gruzijas un Krievijas kā racionālo aktoru stratēģiskās izvēles, kas noveda pie neparasti īsā militārā konflikta un tam sekojošā pamiera starp divām kaimiņvalstīm Kaukāza reģionā 2008. gada augustā. Īpaši analizē pievēršoties tieši Gruzijas kā racionāla aktora lēmumu pieņemšanas procesam un modeļa pamata nosacījumu konstrukcijai, kas Gruziju noveda militārā konflikta eskalācijā kā ex post kļūdainā stratēģijā. Autors darbā konstruē un analizē gadījuma konfliktu kā divu variāciju spēka izsīkuma modeli izmantojot starptautiskā neoreālisma teoriju aktoru lēmumu pieņemšanas vides un modeļa pamata noteikumu konstrukcijai. Bakalaura darbā izmantojot spēka izsīkuma kara modeļa analīzi secināti trīs būtiskākie faktori konflikta militārai eskalācijai: 1) Gruzijas augstās iekšējās izmaksas ne-militāra konflikta tālākai turpināšanai, īpaši, daudzkāršotais Gruzijas aizsardzības budžets radot lielas ekonomiskās izmaksas, konflikta izcelsmes posmā būtiski palielina militārā konflikta izcelšanās iespēju. 2) Konflikta militārā eskalācija bija Gruzijas gambīts, kas balstījās uz izdošanās varbūtību un nepilnīgas informācijas apstākļiem.
2009. gadā krūts vēža skrīninga programmā iekļauto sieviešu atsaucības analīze laikā līdz 2017. gadam Latvijā.
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Džeina Mežale; Inese Gobiņa; Una Kojalo; Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte; Faculty of Public Health and Social Welfare
Maģistra darbā atspoguļota krūts vēža skrīninga atsaucība kā viens no būtiskākajiem valsts organizētas skrīninga programmas kvalitāti un izpildījumu raksturojošiem parametriem. Ļaundabīgi audzēji ir būtiska sabiedrības veselības problēma visās pasaules valstīs, un to agrīnai diagnostikai jābūt veselības aizsardzības politikas galvenajai prioritātei. Maģistra darba mērķis ir izpētīt 2009. gadā valsts organizēta krūts vēža skrīninga programmā iekļauto sieviešu atsaucību laikā līdz 2017. gadam saistībā ar demogrāfiskiem faktoriem un iepriekšējo skrīninga izmeklējuma rezultātu. Lai sasniegtu mērķi, tika izvirzīti sekojoši uzdevumi: (1) veikt zinātniskās literatūras analīzi, (2) raksturot 2009. gadā krūts vēža skrīninga programmā iekļauto sieviešu atsaucības izmaiņas laikā līdz 2017. gadam, kā arī (3) analizēt krūts vēža skrīninga atsaucību saistībā ar sievietes demogrāfiskajiem faktoriem un (4) iepriekšējā krūts vēža skrīninga izmeklējuma rezultātu. Tika izvirzītas trīs hipotēzes: (1) 2009. gadā valsts organizēta krūts vēža skrīninga programmā iekļauto sieviešu atsaucība laikā līdz 2017. gadam ir pieaugusi, (2) valsts organizēta krūts vēža skrīninga programmā iekļauto sieviešu atsaucība saistīta ar sievietes vecumu, dzīvesvietu un attālumu līdz ārstniecības iestādei, kur veikts izmeklējums, kā arī (3) ar iepriekšējo krūts vēža skrīninga izmeklējuma rezultātu. Krūts vēža skrīninga atsaucība 2009. gadā programmā iekļauto sieviešu vidū laikā līdz 2017. gadam palielinājās, tomēr atsaucības rādītāji nesasniedza Eiropas noteiktos. Augstākas izredzes veikt skrīninga mamogrāfiju bija sievietēm, kuras dzīvo ārpus Rīgas, kā arī neatkarīgi no dzīvesvietas, lielākas izredzes veikt izmeklējumu bija jaunākām sievietēm. No visiem analizētajiem mainīgajiem, iepriekšējās skrīninga mamogrāfijas rezultātam bija visbūtiskākā ietekme uz turpmākajiem skrīninga atsaucības rādītājiem – jo izmeklējuma rezultāts bija nopietnāks, jo mazākas bija izredzes, ka sieviete veiks atkārotu skrīninga mamogrāfiju. Kopumā krūts vēža skrīninga atsaucības rādītāji Latvijā ir zemāki, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Īpaša uzmanība krūts vēža skrīninga programmas ietvaros jāpievērš mamogrāfijas apraksta kvalitātei. Visas trīs izvirzītās hipotēzes apstiprinājās. Darbs sastāv no pētījuma teorētiskās daļas, pētījuma praktiskās daļas, diskusijas, secinājumiem, priekšlikumiem un izmantotās literatūras avotiem. Darbā ir 6 attēli un 14 tabulas, tā kopējais apjoms 72 lpp. Mežale, Džeina. 2009. gadā krūts vēža skrīninga programmā iekļauto sieviešu atsaucības analīze laikā līdz 2017. gadam Latvijā. Maģistra darbs / zinātniskā vadītāja asoc.prof. Inese Gobiņa. Rīga: RSU/RISEBA, 2020. 72 lpp.
2020.gada Baltkrievijas pēcvēlēšanu krīzes ietekme uz Latvijas un Lietuvas militārās atturēšanas stratēģijām
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Anastasija Jemeļjanova; Māris Andžāns; Eiropas studiju fakultāte; Faculty of European Studies
Bakalaura darbā “2020. gada Baltkrievijas pēcvēlēšanu krīzes ietekme uz Latvijas un Lietuvas militārās atturēšanas stratēģijām” tiek pētītas Latvijas un Lietuvas atturēšanas stratēģijas, balstoties uz – perfektās atturēšanas pamatfaktoriem – spējām un ticamību. Tiek izpētīts, kā 2020. gada Baltkrievijas krīze ir ietekmējusi Latvijas un Lietuvas atturēšanas stratēģijas. Darbā tiek pārbaudīta hipotēze, ka Baltkrievijas 2020.gada pēcvēlēšanu krīze būtiski neietekmēja Latvijas un Lietuvas militārās atturēšanas stratēģijas, jo Baltkrievija tika uzskatīta par Krievijas radīto draudu turpinājumu. Balstoties uz pieaugošo Krievijas agresiju reģionā un Baltkrievijas integrāciju Krievijas drošības infrastruktūrā. Atturēšana ir nozīmīga visam Baltijas jūras reģionam, jo valstis saskaras ar jauniem reģionāliem apdraudējumiem. Darba pirmajā daļā tiek apskatīta perfektā atturēšanas teorija, identificējot galvenos teorijas pamatfaktorus. Tiek apskatīta atturēšanas vēsturiskā attīstība, raksturojot klasisko atturēšanas teoriju, taču, lai veiksmīgu skaidrot mūsdienu situāciju izpēti attiecībā uz valstu atturēšanas spējām, tiek detalizētāk raksturota perfektā atturēšanas teorija, kas ir vispārēja starpvalstu konfliktu teorija, ko ir iespējams piemērot reālās pasaules apstākļiem, tai skaitā krīzēm. Teorijā tiek izmantoti spēļu modeļi, raksturojot un pētot atturēšanu. Darba otrajā daļā tiek raksturotas Latvijas un Lietuvas atturēšanas stratēģijas un militārās atturēšanas spējas pirms Baltkrievijas 2020. gada pēcvēlēšanu krīzes – analizējot valstu aizsardzības politikas, balstoties uz perfektās atturēšanas teorijas pamatfaktoriem: spējām (militārais spēks un spēka projekcija) un ticamību. Tiek apskatīta Latvijas un Lietuvas valsts aizsardzības spēju attīstība un valstu reakcija uz reģiona draudiem. Darba trešajā daļā analizēts kā 2020.gada Baltkrievijas pēcvēlēšanu krīze ir ietekmējusi Latvijas un Lietuvas atturēšanas stratēģijas, proti, kādas izmaiņas ir novērojamas valstu aizsardzības politikās pēc 2020.gada Baltkrievijas pēcvēlēšanu krīzes. Tiek salīdzinātas atturēšanas stratēģijas pirms un pēc krīzes, identificējot arī atšķirības Latvijas un Lietuvas valstu atturēšanas stratēģijās, ko ietekmējusi pēcvēlēšanu krīze. Hipotēze daļēji apstiprinās, jo Baltkrievija kļūst par reģionālo draudu, galvenokārt Krievijas militārās sadarbības iespaidā, un ir skaidrs, ka Krievijas klātbūtne ir veicinājusi Baltkrievijas neapdomātās darbības, kas ietekmējušas visu Baltijas jūras reģionu.
2020.gada LTV-7 ziņu raidījuma kvantitatīvā analīze.
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Anna Novikova; Sergejs Kruks; Komunikācijas fakultāte; Faculty of Communications
Bakalaura darbā “2020.gada LTV-7 ziņu raidījuma satura kvantitatīvā analīze” tika, galvenokārt, pētīts LTV-7 ziņu raidījuma saturs krievu valodā. Darbs ir papildinājums pētījumiem par Latvijas medijiem Covid-19 laikā. Dati par Latvijas mediju LTV-7 tika salīdzināti ar citiem Latvijas televīzijas ziņu raidījumiem latviešu valodā. Galvenais darba mērķis bija izpētīt Covid-19 pandēmijas sākuma laika periodu, proti 2020.gada oktobri un novembri LTV-7 ziņu raidījumā “Šovakar” (“Сегодня вечером”) un noteikt medija dienas kārtību. Turklāt salīdzināt ar 2021.gada oktobra un novembra datiem. LTV-7 ziņu raidījuma “Šovakar” ar izlases palīdzību izvēlēti 14 programmas ieraksti un 124 sižeti, kuri tika analizēti izmantojot 10 analīzes kategorijas. Rezultātā, tika konstatētas visbiežāk sastaptas tēmas, kas bija aktuālas un kā tika atspoguļota pandēmijas tēma ziņu raidījumā pandēmijas 1.viļņa sākumā un pašlaik. Pētījums atklāj, ka Covid-19 pandēmijas tematiskais virziens ir visbiežāk sastopams gan 2020.gada iegūtos datos, gan 2021.gadā. Ziņas par pandēmijas dinamiku valstī kopumā tika atspoguļotas neitrāli, informācija tika sniegta ievērojot noteiktus apzīmējumus un nepalielināja stresu ārkārtas situācijas laikā. Medijs aizpildīts ar informāciju par Covid-19 pandēmijas dinamiku un statistiku. Taču jāatzīst, ka skaidrojumi par koronavīruss un noderīga informācija sabiedrības izglītošanai netika konstatēta. LTV-7 medijs programmas ierakstos visbiežāk izmanto oficiālus avotus. Nevar apgalvot, ka medijs ir pilnībā kontrolēts no valdības puses, jo biežākos gadījumos tas reprezentē pilsoņu dzīvi un atstāj to intereses., pat ja tie neatbilst valsts lēmumiem. Tas tikai parāda, ka LTV-7 pārbauda informāciju un mēģina vienmēr apstiprināt sniegtās ziņas ar oficiālo apstiprinājumu. Tomēr medijs retāk izmanto aculiecinieku un tautas pārstāvju viedokļus sižetos. Tomēr, neoficiālu avotu varētu būt arī vairāk. Nereti tieši aculiecinieki sniedz patiesāku informāciju, jo ir jāpiemin arī tas, ka pētījumā tika atklāts, ka LTV-7 medija saturs visvairāk atspoguļo sabiedrisko domu un strādā, lai sniegt sabiedrībai informāciju, kas ir cieši saistīta ar katra indivīda dzīvi.
2021. gada "Instagram" lietotnes ietekmētāju atklāta norādīšana par reklāmas sadarbību: tā cēloņi un ietekme uz reklāmas kampaņas efektivitāti mērķauditorijai – Latvijas sievietes vecuma grupā no 25 līdz 40 gadiem
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Deniss Ševeļovs; Vita Savicka; Komunikācijas fakultāte; Faculty of Communications
Maģistra darba mērķis ir noskaidrot ietekmētāju reklāmas slēpšanas motīvus un to sekas auditorijas vidū: noskaidrot, kādi ir ietekmētāju motīvi atklāt vai slēpt to, ka reklāmas saturs ir apmaksāts; Vai Latvijas sievietēm vecumā no 25 līdz 40 gadiem ir svarīga ietekmētāju komunikācijas ētika; Kā rīkojas auditorija, kad tā saprot, ka netiek ievērots atklātības princips; Vai reklāmas slēpšanai ir pozitīva ietekme uz komunikācijas kampaņas rezultātiem un Kas – zīmoli vai paši ietekmētāji – pieņem lēmumu norādīt uz apmaksāto sadarbību vai nē, un kāpēc? Darbā aplūkotas tādas tēmas kā ietekmētāju ētikas kodekss, Latvijas milēniāļu reklāmas uztvere sociālo mediju lietotnē “Instagram” un reklāmas publikāciju iesaistes rādītāji. Lai sasniegtu maģistra darba mērķi, darbā ir izmantotas trīs pētījuma metodes – fokusa grupas, daļēji strukturētas intervijas un tiešsaistes aptauja. Izpētes procesā piedāvāts arī piloteksperiments tālākiem pētījumiem. Var secināt, ka reklāmas slēpšana vai tās norādīšana, būtiski neietekmē publikācijas efektivitāti. Taču reklāmas slēpšana ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt paša ietekmētāja reputāciju, proti, reklāmas sadarbību apjomu un sekotāju skaita samazināšanos.
21-hidroksilāzes deficīta jaundzimušo skrīninga efektivitātes izvērtējums Latvijā
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Aļona Lavrenova; Iveta Dzīvīte-Krišāne; Medicīnas fakultāte; Faculty of Medicine
Retrospektīvs kohortas pētījums, kurā tika veikts jaundzimušo IVGH – 21-OH deficīta skrīninga apkopojums Latvijā laika periodā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 1. februārim; datu apkopojums par skrīninga laikā diagnosticētajiem IVGH pacientiem laika periodā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 1. februārim, un veikta iegūto rezultātu salīdzināšana ar pirms 21-OH deficīta skrīninga ieviešanas Latvijā diagnosticētajiem IVGH pacientiem laika periodā no 2000. gada 1. janvāra. Tika veikta jaundzimušo IVGH – 21-OH deficīta skrīninga analīze, izvērtējot skrīninga efektivitāti un kvalitāti.
3 gadus un 7 mēnešus vecs zēns ar IV tipa Osteogenesis Imperfecta - ceļš līdz diagnozei un slimības vadīšana: klīniskā gadījuma apraksts
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Kelija Leimane; Vija Siliņa; Medicīnas fakultāte; Faculty of Medicine
Ievads. Osteogenesis imperfecta (OI) ir reta (1:20 000) ģenētiska saslimšana, kuras spilgtākā izpausme ir kaulu trauslums. Slimības etioloģija 80% gadījumu – mutācijas COL1A1 un COL1A2 gēnos, kuri kodē pirmā tipa prokolagēnu (I līdz IV tips pēc Sillenca – autosomāli dominantas formas). Slimības vadīšanā nozīmīga multidisciplināra pieeja. Gadījuma apraksts. Zēns dzimis 2016. gada 20. martā no 1. grūtniecības, 38. gestācijas nedēļā. Dzimšanas svars – 3.180 kg (36. procentīle), garums – 51 cm (72. procentīle), galvas apkārtmērs – 35 cm (66. procentīle), krūšu apkārtmērs – 33 cm. Apgares skala 8/9. Otrajā dzīves dienā tika diagnosticēts augšstilba kaula lūzums dzemdību traumas dēļ. Tika veikta slēgta repozīcija, imobilizācija ar koksīta ģipsi un turpmāka ortopēda novērošana. Turpmāko pāris mēnešu laikā pacients atkārtoti vērsies Uzņemšanas nodaļā ar sūdzībām par aizcietējumiem un izteiktu raudāšanu kustību laikā. Pēc atkārtota labā augšstilba kaula lūzuma 3 mēnešu vecumā, tika apspriests ģenētisks lūzumu cēlonis. DNS sekvenēšana (mutācija COL1A2 gēnā) apstiprināja diagnozi – Osteogenesis imperfecta. Līdz šim pacients ir saņēmis ciklisku i/v Bisfosfonātu (Acidum zoledronicum Latvijā un Pamidronate Disodium specializētā klīnikā Krievijā) terapiju, piedzīvojis 21 rentgenoloģiski apstiprinātu lūzumu un 7 operācijas – osteosintēzes ar Rush stieņiem Latvijā un Fassier-Duval teleskopiskajiem stieņiem Krievijā. Pacientam nozīmētas dažādas fizikālās procedūras 5 reizes nedēļā. Zēna svars šobrīd ir 12.9 kg (5. procentīle), augums – 94 cm (9. procentīle). Secinājumi. Dzemdību laikā gūtu lūzumu cēloņa noteikšana ir izšķiroša pacienta tālākās terapijas nozīmēšanā. Klīniskā izmeklēšana, radioloģiskie, laboratorie izmeklējumi, ieskaitot ģenētiskos testus, ir jāapsver, it īpaši atkārtotu lūzumu gadījumos. OI ir slimība, kas pieprasa ilgstošu, mūsdienīgu vadīšanu un terapiju, lai mazinātu deformāciju un komplikāciju attīstību.
3-Arilaziridīn-2-karbonskābes atvasinājumi un 3-arilaziridīn-2-il-ketoni: Aziridinēšanas metodes
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Kirils Veļikijs; Ilze Štrumfa; Medicīnas fakultāte; Faculty of Medicine
Aziridinēšanas reakcijās ir balstīta nozīmīga aziridīnu sintēzes metode. Pēdējās dekādēs šajā laukā ir sasniegts ievērojams progress. Augsti funkcionalizētie aziridīni, ieskaitot (3-arilaziridīn)-2-karbonil atvasinājumus, ir nozīmīgi gan medicīniskajā, gan arī sintēzes ķīmijā. Atrast jaunus pretvēža un pretvīrusu medikamentus un attīstīt efektīvas metodes gan pašu bioloģiski aktīvo savienojumu, gan to būvbloku sintēzē, ir viens no galvenajiem medicīniskās ķīmijas uzdevumiem. Šajā apskatā esam fokusējušies uz 3-arilaziridīnu ieguves aziridinēšanā balstītajām metodēm, apskatīts galvenokārt progress pēc 2000. gada.
36 Kognitīvā funkcijas 60 gadus un vecākiem pacientiem ar hroniskām neinfekcijas slimībām
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Emīlija Zeltiņa; Guntis Karelis; Medicīnas fakultāte; Faculty of Medicine
Ir labi zināms, ka hroniskas neinfekciju slimības ir saistītas ar agrīniem kognitīviem traucējumiem vecuma sākumā, kas paaugstina demences risku pacientiem. Pētījuma mērķis bija novērtēt kognitīvās funkcijas 60 vai vairāk gadus veciem, kognitīvi veseliem pacientiem, kas apmeklē ārstus dažādu hronisku neinfekciozu saslimšanu dēļ .107 pacienti vecumā 60 un vairāk (vidējais vecums 74 gadi; 44 vīrieši, 63 sievietes; 25 sievietes apmeklēja ģimenes ārstu , 21 – neirologu , 23 – pulmonologu , 38 – otorinolaringologu , pacienti ar neinfekcijas slimībām piedalījās eksperimentālā šķērsgriezuma pētījumā. Viņi aizpildīja kognitīvo neveiksmju anketu (CFQ), subjektīvo kognitīvo sūdzību (SCCs), mini-mentālo (MMSE) testu.
3D drukas iespējas timpanostomijas simulatora izstrādē
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Uldis Roze; Gunta Sumeraga; Medicīnas fakultāte; Faculty of Medicine
Kopsavilkums Ievads: Apgūstot otorinolaringoloģijas speciālista profesiju, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir nepieciešamo praktisko iemaņu attīstīšana. Apmācībās klīniskajā praksē ir jāpanāk līdzsvars starp iemaņu pilnveidošanu un pacienta drošību. Attīstoties mūsdienu ražošanas tehnoloģijām, ar vien biežāk tiek pielietoti medicīnisko manipulāciju un klīnisko scenāriju simulatori. Tie rada drošu apmācības vidi, kurā kļūdotiestiek gūta pieredze nevis paaugstināts risks pacientam. Sīkās un smalkās anatomijas dēļ, otorinolaringoloģijas praksē jo sevišķi ir nepieciešama iespēja vizuāli un praktiski parādīt un izmēģināt procedūru, pirms to veikt klīniskajā praksē. Mērķis: Galvenais darba mērķis bija fukncionāla timpanostomijas trenažiera izstrāde un tā funkcionālā novērtēšana. Metodes: Tika veikta pieejamās literatūras izpēte izmantojot PubMed datubāzi, aspkatīts 3D drukas iekārtu tirgus un to programmatūras nodrošinājums. Izmantojot brīvprātīgi piešķirtus pacienta izmeklēšanas datus, tika izstrādāts funkcionāls timpanostomijas trenažiera prototips, veikta tā aprobācija izmantojot anketu. Anketas dati tika anlizēti izmantojot SPSS 22.0 (IBM Company, Čikāga, Ilinoisa, ASV) programmu. Dati tika analizēti, izmantojot Kraskela – Vollisa testu, Duneta pāru testu un Bonferoni korekciju. Rezultāti: Respondentiem tika lūgts novērtēt trenažiera līdzību cilvēka audiem un novērtēt to, cik viegli bija veikt timpanostomijas ievietošanas manipulāciju. Abās vērtēšanas kategorijās tika izmantota skala no 1 līdz 5 ballēm. Tika atklāta statistiski nozīmīga vidējo rangu atšķirība grūtības pakāpes novērtējumā (p=0,044) starp sertificētiem ārstiem, ārstiem rezidentiem un medicīnas studentiem, kā arī, ka pastāv statistiski nozīmīga atšķirība (p=0,042), starp to, kā timpanostomas ievietošanas grūtības pakāpi novērtēja medicīnas studenti un ārsti rezidenti. Starp specializācijas grupām netika atklāta statistiski nozīmīga atšķirība līdzības novērtējumā (p=0,070) Secinājumi: Mūsdienu 3D ražošanas tehnoloģijas ir pietiekami attīstītas un pieejamas, lai dotu iespēju izstrādāt funkcionālus medicīnisko manipulāciju trenažierus.
4-12 gadu vecu bērnu ar cerebrālo trieku dzīves kvalitātes novērtēšanas primāro aprūpētāju anketas latviskā tulkojuma ticamības pārbaude
(Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Dana Krista Rezņika; Ilze Blūmentāle; Rehabilitācijas fakultāte; Faculty of Rehabilitation
Darba nosaukums: 4-12 gadu vecu bērnu ar cerebrālo trieku dzīves kvalitātes novērtēšanas primāro aprūpētāju anketas latviskā tulkojuma ticamības pārbaude. Pētāmā problēma: Latviešu valodā nav pieejams specifisks instruments, lai novērtētu bērnu ar cerebrālo trieku dzīves kvalitāti no primāro aprūpētāju viedokļa. Darba mērķis: Veikt 4-12 gadu vecu bērnu ar cerebrālo trieku dzīves kvalitātes novērtēšanas primāro aprūpētāju anketas (CP QOL-Child PCR) tulkojumu latviešu valodā un pārbaudīt tulkojuma ticamību. Pētījuma metodes: Veikts kvantitatīvs, neeksperimentāls pētījums. Pētījumā piedalījās 20 primārie aprūpētāji, kuru bērni ir vecumā no 4 līdz 12 gadiem un kuru bērniem ir diagnosticēta cerebrālā trieka. Lai pārbaudītu CP QOL-Child PCR latviskā tulkojuma ticamību, tika noteikta anketas iekšējā saskaņotība un testa-retesta ticamība. Pētījuma instruments: Novērtēšanas instrumenta CP QOL-Child PCR latviskā tulkojuma versija. Pētījuma rezultāti: Anketas kopējais Kronbaha alfa koeficients liecina par izcilu iekšējo saskaņotību (α 0,963). Vērtējot katra domēna iekšējo saskaņotību – Kronbaha alfa koeficients robežās no 0,738 līdz 0,941. Nosakot testa-retesta ticamību, anketas kopējā starpklašu korelācijas koeficienta vērtība liecina par izcilu ticamību (ICC 0,993). Arī vērtējot katra domēna starpklašu korelācijas koeficientu, vērojama izcila ticamība – ICC robežās no 0,925 līdz 0,988. Secinājumi: CP QOL-Child PCR latviskā tulkojuma versija ir ticama, bet ir nepieciešams turpināt pētījumu, veicot ticamības pārbaudi ar plašāku respondentu skaitu.

Browse

Browsing RSU Students` final theses / RSU Studējošo noslēgumu darbi by Title

Results Per Page

Sort Options