Maģistra darbi

Permanent URI for this collection

http://hdl.handle.net/123456789/910

Browse

Browsing Maģistra darbi by Subject "(Keywords: China"

Now showing 1 - 1 of 1
  • No Thumbnail Available
    Item
    Baltijas valstu pozīciju noteicošie faktori Centrāleiropas, Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības formāta ietvaros
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Indra Vītola; Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova; Eiropas studiju fakultāte; Faculty of European Studies
    ANOTĀCIJA Maģistra darba tēma ir “Baltijas valstu pozīciju noteicošie faktori Centrāleiropas, Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības formāta ietvaros”. Darba aktualitāte ir skatāma caur Centrāleiropas, Austrumeiropas un Ķīnas sadarbības formāta “16+1” dažādām transformācijām, kuras ir veicinājušas iesaistīto valstu pozīciju maiņas. Pēc Lietuvas paziņojuma 2021. gadā, par izstāšanos no sadarbības formāta, vairākas valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija tiek uzskatītas par šādas rīcības sekotājām, ar potenciālu iespēju apsvērt savu nepieciešamību būt par šī formāta dalībniecēm. Tēmas aktualitāte izpaužas arī šī savdabīgā sadarbības formāta ietekmes potenciālā, pētot iesaistīto valstu rīcības un iespējamos riskus nokļūt ekonomiskā atkarībā no finanšu resursus piedāvājošās valsts Ķīnas, apmaiņā pret investīcijām un resursu pieplūdes valsts ekonomikā. Atšķirība starp valstu ekspektācijām sadarbības formāta dibināšanas sākumā un šobrīd ir būtiska. Dažādi iemesli; politiski, ekonomiski, ideoloģiski un dažādās vērībās balstīti ir kalpojuši par iemesliem valstu pozīciju maiņai un pats formāts piedzīvo zināmas pārmaiņas, ko ietekmējuši vairāki faktori, tai skaitā Covid 19 pandēmija. Arī ģeopolitiskais, ekoloģiskais, drošības risks un Eiropas Savienības vienotības risks ir būtisks šīs tēmas izpētē. Sniedzot skaidrojumu par Baltijas valstu pozīciju maiņu, tām esot gan Eiropas Savienības dalībvalstīm gan NATO sabiedrotajām un stingri paužot savu nostāju cilvēktiesību jautājumos, valstu suverenitātes jautājumos un starptautiskās drošības jautājumos, kā arī esot vienotām klimata pārmaiņu un zaļā kursa jautājumos, kas skar visu Eiropas reģionu. Darba procesā tiek pētīta sadarbības formāta struktūra, būtiskākie projekti, kas realizēti tā ietvaros. Tiek akcentētas svarīgākās problēmas un apdraudējumi, kas skar iesaistītās valstis. Tiek analizētas Baltijas valstu nostājas, identificēti Baltijas valstu pozīciju noteicošie faktori un to izmaiņas laika periodā no 2012. gada līdz 2022. gada janvārim, kā arī tiek pētīti dažādie pozīciju maiņu ietekmējošie notikumi un rīcību iemesli. Pētniecībai izmatota kvalitatīvās pētījuma metodes; dokumentu analīzes metode, analizētas publikācijas, pētījumi un paziņojumus par šo tēmu, kā arī veikta intervija ar Latvijas Satiksmes ministru Tāli Linkaiti. Būtiskākie secinājumi – Baltijas valstu pozīcijas ir mainījušās sadarbības formāta pastāvēšanas posmā no 2012. līdz 2022. gada janvārim un to izmaiņas ir ietekmējuši vairāki faktori, kas ir ne tikai ekonomiski, bet arī politiski un ideoloģiski. Baltijas valstu pozīciju maiņu ir ietekmējusi ģeopolitiskā situācija, drošības jautājumi, vērtības un dažādo saistību apņemšanās.