Studējošo kvalifikācijas darbi
Permanent URI for this collection
Browse
Browsing Studējošo kvalifikācijas darbi by Subject "10km skrējiens"
Now showing 1 - 1 of 1
Results Per Page
Sort Options
Item Dažādu augstas intensitātes intervālu treniņu salīdzinājums un to ietekme uz garo distanču skrējēju rezultātiem(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Sofja Gavrilova; Voldemārs Arnis; Liepājas filiāle; Liepāja branchKvalifikācijas darba tēma „Dažādu augstas intensitātes intervālu treniņu salīdzinājums, un to ietekme uz garo distanču skrējēju rezultātiem”. Darba mērķis ir salīdzināt divu dažādu augstas intensitātes intervālu treniņu programmu ietekmi uz garo distanču skrējēju rezultātiem. Kvalifikācijas darba hipotēze - mēneša augstas intensitātes intervālu treniņi, kuru programmā intervāli ir garāki, uzlabo garo distanču skrējēju rezultātus. Kvalifikācijas darbs sastāv no literatūras apskata un pētnieciskās daļas. Literatūras apskatā ir sniegts augstas intensitātes intervāla treniņu raksturojums, garo distanču skrējēju treniņu specifika un ir aprakstīts augstas intensitātes intervālu treniņu pielietojums garo distanču skrējējiem. Pētījuma daļā tika veikts praktiskais pētījums, kurā piedalījās desmit respondenti: sievietes un vīrieši vecumā no 18 līdz 40 gadiem, kas nodarbojas ar skriešanu. Kvalifikācijas darba ietvaros par pētījuma metodi tika izmantota aptauja, AIIT programmas, novērtēšanas protokols un datu statistiskā apstrāde. Ar aptaujas palīdzību tika atlasīti skrējēji, kas labprātīgi piekrita piedalīties pētījumā. Pirms treniņu programmas uzsākšanas dalībnieki veica netiešo 10km skriešanas testu, pēc tam trenējās četru nedēļu garumā un beigās atkārtoti tika veikts 10km skriešanas tests. Treniņi sastāvēja no divu dažādu AIIT. Pirmajai grupai AIIT sastāvēja no 60 sekunžu slodzes ar SF 85%-95% no maksimālās, tad seko 60 sekunžu slodze ar SF 65%-75% no maksimālās, intervālu atkārtojumu skaits. Otrajai grupai 180 sekunžu slodze ar SF 85%-95% no maksimālās, tad seko 180 sekunžu slodze ar SF 65%-75% no maksimālās, intervālu atkārtojumu skaits 3. Abām grupām arī tika iekļauta iesildīšanās un atsildīšanās, kuru laikā bija jānoskrien 1km ar sirds frekvenci 65%-75% no maksimālās. Tika secināts, ka pirmajai pētījuma grupai laika izmaiņas 2 minūtes 53 sekundes ± 112 sekundes jeb noskrietais laiks uzlabojās par 4,48% un otrajai pētījuma grupai 2 minūtes 9 sekundes ± 51 sekundes jeb noskrietais laiks uzlabojās par 3,89%. Pirmajai pētījuma grupai tempa rādītāju izmaiņas 0,16 ± 0,12 min/km un otrajai pētījuma grupai tempa rādītāju izmaiņas 0,13 ± 0,06 min/km. Pirmajai pētījuma grupai, kura trenējās pēc AIIT programmas ar iekļautiem īsākiem intervāliem, rezultāti labāki nekā otrajai pētījuma grupai, kurai programmā tika iekļauti AIIT ar garākiem intervāliem. Darbu var izmantot citi studenti, kā literatūras avotu un darbs var kalpot, kā pamats turpmākajiem pētījumiem.