LSPA 2009. - 2023. gadā aizstāvētie promocijas darbi

Permanent URI for this collection

https://dspace.rsu.lv/handle/123456789/21775

Browse

Browsing LSPA 2009. - 2023. gadā aizstāvētie promocijas darbi by Subject "AK metode"

Now showing 1 - 2 of 2
  • No Thumbnail Available
    Item
    Izmainītas centrālās neirālās regulācijas ietekme uz apakšstilba saliecējmuskuļu aerobo darba spēju nodrošinošajiem faktoriem sportistiem. Promocijas darba kopsavilkums / Changes in Musculoskeletal Function on Lower Limb by Altered Central Neural Regulation. Summary of the Doctoral Thesis
    (Latvian Academy of Sport Education, 2022) Vārpa, Normunds; Paeglītis, Alvis; Pääsuke, Mati
    Over the past fifty years, the scientific literature has described one of the physiological research methods – psychosomatics, which is based on holistic principles (Solms, 2002; Vilbers, 2011; Ančevska, 2020). In functional therapy, applied kinesiology (AK) assessment methods are employed, which are closely related to the inner world of the person, i.e., assessment of the state of a mental "I" (Kagan, 2007). AK methods are based on this inner world, which is affecting person’s somatic, autonomic, endocrine, mental systems and neuromuscular functional states (Walther, 2000; Frost, 2002). The assessment of the health status of the human body must take place as a complex unit. Theoretically, there should be a correlation between the internal mental "I" and material empirically measured parameter "It". Analysing the linearly correlative relationships of the parameter pairs described in the literature, no direct correlative links have been found between the "I" assessments and "It" measurements. This suggests that the regulation of such correlations between a person's psychological and material (bodily) interactions should be sought in the regulation of the more complex neuroreflectory or meridian energies. Frost writes that circulatory disorders (without explaining which ones) in skeletal muscles can cause functional disorders of neural regulation, which disrupt the normal motor control of the muscles. As a result, the changes take place in the neural regulation of the motor model of movement, also changing the muscle activity in stereotypical movements (Frost, 2002). In Latvia and in the world, in the last thirty years of the previous century, intensive research studies have been conducted on local blood flow regulation problems of muscles. These studies have shown that a variety of endogenous and exogenous factors cause the functional disorders of autonomic nervous system, which leads to inadequate local blood flow regulation. In these situations, the decrease in endurance of muscles can be observed (Start, 1964; Skārds, 1996). Scientific databases have many publications on local blood flow responses to the muscles, but little attention is paid to the regulation of the intramuscular blood network, considering the muscle as one organ (Seagal, Bearden, 2002), although it is known that muscle activity depends on the functions of active movement units. In 1980-90’s, Laboratory of circulatory regulation physiology (Riga School of circulatory regulation) had elaborated the explanation of muscle’s internal circulatory regulation principles. Riga School of circulatory regulation was a scientific centre of Soviet Union, which main task was to research the local peripheral blood circulation of muscles. With the collapse of the Soviet Union, the activities and research of the Centre were discontinued, but the physiological explanations and research results can still be found in various scientific publications and proceedings in Russian. In last decades, the research has evolved in certain directions, such as sports physiology, sports biomechanics, sports biochemistry, sports psychology, but less attention is paid to the integration these individual research fields in a system by analysing a person in a holistic way, which has been a topic for an increasing debate recently. With development of research technologies, the rapid advancement is observed in development of several research methods, such as neurophysiological (microelectrode techniques, computerised methods of electroencephalography and electromyography (EMG), and proton emission tomography (PET)), arthrokinematic control (radiological examination dynamics), biomechanical parameters (analysis of 3D video images), soft tissue physiological parameters (ultrasound, magnetic resonance imaging - MRI), and blood flow and spectral analysis of biochemical composition research methods. In each of these research areas, which examines the individual organ systems, enough important and scientifically valid results is obtained, but such differentiated research of human organism could lead to the fact that in the practical treatment, as well as in optimization of the training process, particular results of these studies are sought and applied. For example, the functional disorders in the knee joint are examined by using X-ray and ultrasound methods, arthroscopy, magnetic resonance imaging, etc., basically without paying attention to other correlated systems and their functional condition. Only in the last 20 years, due to technical possibilities, neurophysiologists have started to focus on the analysis of neural modelling of movement control and its relation to the quality of movement. Mainly, the influence of the pathological conditions (stroke, CNS trauma, etc.) of the central nervous system’s (CNS) structures on the motor control of movement is analysed, but the studies should continue adaptability of movement organization models when changes are experienced in the somatic or autonomic structures of the organism. In experimental studies, the AK method is empirically defined as the influence of the functional changes in various body structures on neuromuscular regulation of muscles, leading to functional changes in movement organization models (Walther, 2000; Frost, 2002). Applied kinesiology (AK) tests are increasingly applied as a functional diagnostic tool in the training process involving sports doctors and sports physiotherapists. Empirically defined functionally weak muscle are the cause of a particular dysfunction of the organism. It is not clear, whether prevention of the functional weakness of a particular muscle will directly affect the identified organism’s dysfunction or adaptive changes will take place in the organism impacting the specific dysfunction. The explanation of such correlations allows using the AK methods in a more purposeful way to improve the functional abilities of the body. It is not possible to cover all body's systems and all the factors, which affect of muscles in one research study, therefore, for this study, the author has chosen such empirically measurable parameters as the muscle’s local peripheral blood flow, the muscle’s bio-electrical activity and H-reflex, muscle tone and isometric endurance test of lower limb up to fatigue, and a qualitative evaluation criterion – the changes in the central neural regulation system assessed by AK method in order to obtain the information about the muscle: is the muscle normal or functionally weak, or has the neural regulation of muscle changed. The functional changes in central neural regulation may vary – starting from the cerebral cortex torsion and ending with the stroke. In this work, by using the term "muscle with altered neural regulation”, the author means the activity of the muscle with functionally transient dysfunctions, which can manifest itself in changes in the quality of movement and which can be assessed with qualitative AK tests. The author is interested if the functional disorders of neural regulation of muscles, which can easily be detected using AK tests as they can be qualitatively assessed, are connected with the factors that ensure the aerobic endurance of lower limb flexor muscles, which can be empirically measured quantitatively. Up to now, searching for information on quantitatively measurable parameter changes applying AK method in scientific data bases such as “ScienceDirect”, “EBSCOHOST”, “ProQuest Medical Library”, “The Cochrane Library” “Scopus” and “Web of Science”, using the keywords “applied kinesiology” and “applied kinesiology AND measurements", only a few scientific publications were found in English (e.g., Schwartz et al, 2014), which state that there are no statistically significant differences between a normal and functionally weak muscle. In contrast, there are very many scientific publications on the usefulness of AK method in relation to various illnesses of the body systems and options for their treatment. From the above mentioned it can be concluded that this method is adopted as empirically good qualitative method for diagnostics, but little is known about the changes of quantitatively measurable parameters and their effectiveness for assessing various body systems to make conclusions on dysfunctions of neural regulation. So far, when testing a functionally weak muscle as a variable, it was interpreted by implementation of force, but the author of this study has chosen to use a holistic approach assessing the connection of a functionally weak muscle with other neurally regulated body systems. The author, working as a physiotherapist with the athletes, has gained the following experience: if there is an opportunity to regularly monitor the state of neural regulation of muscles, which, perhaps, has the relation to quantitatively assessed parameters, then, in the cases of regulatory functional disorders in different body systems, the exogenous or endogenous disturbances could be eliminated by improving the person’s overall ability to perform physical exercises in aerobic mode. This idea is being tested in this research. This research does not search for linear correlations, drawing attention to the growth of average indicators of the group, but on the contrary, the author wants to show that in the system of a living organism, the changes or response reactions are individually dependent on the subject, justifying it with available information and contemporary knowledge. Of course, this does not exclude the fact, that the interaction analysis of several body system’s structures does not cover interactions of all regulatory structures of the body, therefore, overall, this research study must be considered as a conditional organism model analysis with the attempt to expand the amount of simultaneously interacting parameters.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Izmainītas centrālās neirālās regulācijas ietekme uz apakšstilba saliecējmuskuļu aerobo darba spēju nodrošinošajiem faktoriem sportistiem. Promocijas darbs
    (Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, 2022) Vārpa, Normunds; Paeglītis, Alvis; Pääsuke, Mati
    Pēdējo piecdesmit gadu laikā literatūrā ir formulēta viena no fizioloģijas pētniecības metodēm – psihosomatika, kas balstās uz holistiskiem principiem (Solms, 2002; Vilbers, 2011; Ančevska, 2020). Funkcionālajā terapijā kā šādu metodi var minēt pielietojamās kinezioloģijas (angļu v. - “Applied Kinesiology” - AK) vērtēšanas metodes, kas ir cieši saistītas ar cilvēka iekšējo pasauli, t.i., psihiskā “Es” stāvokļa vērtējumu (Kagan, 2007). AK metodes balstās uz šo iekšējo pasauli, kas ietekmē cilvēka somatisko, veģetatīvo, endokrīno, psihisko sistēmu un neiromuskulāros funkcionālos stāvokļus (Walther, 2000; Frost, 2002). Šādi funkcionāli izmainīti stāvokļi ir mainīgi un nav stacionāri (Rosner, Cuthbert, 2012). Cilvēka organisma veselības stāvokļa vērtēšanai ir jānotiek kā kompleksam lielumam. Teorētiski vajadzētu būt sakarībām starp iekšējā psihiskā “Es” un materiālo empīriski mērīto parametru ”Tas”. No iepriekš literatūrā aprakstītajām pētītajām parametru pāru lineārajām korelatīvajām sakarībām ir noskaidrots, ka tiešas korelatīvas saiknes starp ”Es ” vērtējumiem un “Tas” mērījumiem nav. Tas liek domāt, ka šādu sakarību regulācija starp personas psiholoģisko un materiālo (ķermenisko) mijiedarbību jāmeklē sarežģītāko neiroreflektoro vai meridiānu enerģiju regulācijā. Frosts raksta, ka cirkulatori traucējumi (nepaskaidrojot kādi) skeleta muskuļos var izsaukt šo muskuļu funkcionālus neirālās regulācijas traucējumus, kas izjauc normālu muskuļu motoro kontroli. Tā ietekmē rodas kustību motorā modeļa neirālās regulācijas izmaiņas, līdz ar to muskuļu darbība stereotipiskās kustībās ir mainīta (Frost, 2002). Latvijā un pasaulē pagājušā gadsimta pēdējos trīsdesmit gados ir veikti intensīvi pētījumi par muskuļu lokālās asinsrites regulācijas problēmām. Šajos pētījumos ir pierādīts, ka dažādi endogēni un eksogēni faktori izsauc veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus, kas noved pie neadekvātas lokālas asinsrites regulācijas. Šādās situācijās novēro muskuļa aerobo darba spēju samazināšanos (Start, 1964; Skārds, 1996). Zinātniskajās datubāzēs ir daudz publikāciju par muskuļa lokālo asinsriti, bet maz analizēta muskuļa iekšējā asins tīkla regulācija atsevišķi, uzskatot muskuli par vienu orgānu (Seagal, Bearden 2002), kaut gan ir zināms, ka muskuļa darbība ir atkarīga no aktīvo kustību vienību darbības. 20.gs. 80. – 90. gados Asinsrites regulācijas fizioloģijas laboratorijā (Rīgas asinsrites regulācijas skola) ir izstrādāts muskuļa iekšējās asinsrites regulācijas principu skaidrojums. Rīgas asinsrites regulācijas skola bija Padomju Savienības zinātnes centrs, kura galvenais uzdevums bija pētīt muskuļu lokālo perifēro asins cirkulāciju. Padomju Savienības pastāvēšanas beigās centra darbība un pētījumi tika pārtraukti, bet fizioloģiskais skaidrojums un pētījumu rezultāti atrodami dažādās zinātniskajās publikācijās un konferenču tēzēs krievu valodā. Pētniecība pēdējās desmitgadēs ir attīstījusies atsevišķos virzienos, piemēram, sporta fizioloģijā, sporta biomehānikā, sporta bioķīmijā, sporta psiholoģijā, taču mazāk pētīta šo atsevišķo pētniecības nozaru integrēšana sistēmā, analizējot sportistu kā vienotu veselumu, tas ir, holistiski, par ko pēdējā laikā sāk diskutēt arvien vairāk. Attīstoties pētniecības tehnoloģijām, strauji pilnveidojušās neirofizioloģijas (mikroelektrodu tehnikas, elektroecefalogrāfijas un elektromiogrāfijas (EMG) datorizētās metodes, protonu emisijas tomogrāfijas metodes), artrokinemātiskās kontroles (radioloģiskā izmeklēšana dinamikā), biomehānisko parametru (3D video attēlu analīzes), mīksto audu fizioloģisko parametru (ultrasonogrāfijas, magnētiskā rezonanse - MR), asins plūsmas un bioķīmiskā sastāva spektrālanalīzes pētījumu metodes. Katrā no šiem pētniecības virzieniem, kas apskata atsevišķas orgānu sistēmas, ir iegūts pietiekami daudz ievērojamu zinātniski pamatotu rezultātu, taču šādi organisma diferenciālie pētījumi varētu būt par cēloni tam, ka praktiskajā terapijā, kā arī treniņa procesa optimizēšanā, tiek meklēti un lietoti atsevišķi šo pētījumu rezultāti. Piemēram, funkcionālie traucējumi ceļa locītavā tiek meklēti, izmantojot rentgena, ultraskaņas metodi, artroskopiju, magnētiskās rezonanses metodi u.c., praktiski neinteresējoties par citām saistītām sistēmām un to funkcionālo stāvokli. Tehnisku iespēju dēļ neirofizioloģijā tikai pēdējo 20 gadu laikā sāk pievērsties kustību vadīšanas neirālo modeļu analīzei un to saistībai ar kustību realizācijas kvalitāti. Pārsvarā ir analizētas centrālās nervu sistēmas (CNS) struktūru patoloģisko darbības traucējumu (insultu, CNS traumu u.c.) ietekme uz kustību motoro kontroli, bet jāturpina pētīt kustību organizācijas modeļu adaptācijas spējas, mainoties organisma somatisko vai veģetatīvo struktūru stāvoklim. Eksperimentālajos pētījumos empīriski AK metode ir formulēta kā sakarība starp dažādu organisma struktūru funkcionālo izmaiņu ietekmi uz atbilstošu muskuļu neiromuskulāro regulāciju, kas izraisa izmaiņas kustību organizācijas modeļos (Walther, 2000; Frost, 2002). Sportistu treniņu procesā, iesaistoties sporta ārstiem un sporta fizioterapeitiem, arvien biežāk kā funkcionālās diagnostikas metode tiek lietoti AK testi. Empīriski konstatētie funkcionāli vājie muskuļi (angļu v. - functional week muscle) tiek uzskatīti par cēloni kādai konkrētai organisma disfunkcijai. Nav skaidrības par to, vai konkrētā muskuļa funkcionālā vājuma novēršana tieši ietekmēs konstatēto organisma disfunkciju, vai organismā kopumā notiks adaptīvas izmaiņas, kuras ietekmēs arī konkrēto disfunkciju. Šādu sakarību skaidrošana ļauj mērķtiecīgāk izmantot pielietojamās kinezioloģijas metodes sportistu organisma funkcionālo spēju uzlabošanai. Viena pētnieciskā darba ietvaros nav iespējams aptvert visas organisma sistēmas un visus faktorus, kas ietekmē muskuļu aerobās darba spējas, tāpēc autors savā darbā kā empīriski mērāmos parametrus izvēlējās muskuļa lokālo perifēro asins plūsmu, muskuļu bioelektrisko aktivitāti un H-refleksu, muskuļa tonusu un apakšstilba saliecējmuskuļu aerobās darba spējas līdz nogurumam, bet par kvalitatīvās vērtēšanas kritēriju – centrālās neirālās regulācijas sistēmas izmaiņas, kuras vērtē ar AK metodi, lai iegūtu atzinumu, vai muskulis ir normāls vai funkcionāli vājš jeb muskulis ar izmainītu neirālo regulāciju. Centrālās neirālās regulācijas izmaiņas var būt dažādas – sākot ar smadzeņu apvalka torsiju un beidzot ar smadzeņu insultu. Autors šī darba ietvaros, lietojot terminu “muskulis ar izmainītu neirālo regulāciju”, izprot muskuļa darbību ar pārejošiem funkcionāliem traucējumiem. Šāda pieeja tiek aprakstīta gan AK literatūrā (piem., Frost, 2002), gan atzīst autori Aminoff, Boller, Swaab (2016) grāmatā “Functional neurologic disorders”, kuri uzsver, ka funkcionāli traucējumi cilvēkiem mūsdienās parādās arvien biežāk, kas var izpausties dažādi, piemēram, ar kustību kvalitātes izmaiņām. Savukārt AK pārstāvji norāda, ka tos var novērtēt ar kvalitatīvi vērtējamiem AK metodes testiem. Autoru interesē, vai muskuļa neirālās regulācijas funkcionāli traucējumi, kas ir ērti diagnosticējami ar AK metodes testiem, jo ir kvalitatīvi vērtējami, ir saistīti ar sportistu apakšstilba saliecējmuskuļu aerobās izturības nodrošinošajiem faktoriem, ko iespējams empīriski kvantitatīvi mērīt. Līdz šim, meklējot tādās zinātnisko rakstu datu bāzēs kā “ScienceDirect”, “EBSCOHOST”, “ProQuest Medical Library”, “The Cochrane Library” “Scopus” “Web Of Science”, kurās atrodami vārdu salikumi kā “Applied Kinesiology”, “Applied Kinesiology AND measurements (latviešu v. - mērījumi)”, par kvantitatīvu mērāmu parametru izmaiņām, izmantojot AK metodi, tika atrastas tikai dažas zinātniskās publikācijas angļu valodā (piemēram, Schwartz et al., 2014), kuras liecina, ka starp normālu un funkcionāli vāju muskuli statistiski ticamu atšķirību nav. Turpretī ir ļoti daudz zinātnisko publikāciju par AK metodes lietderību saistībā ar dažādām organisma sistēmu saslimšanām un ārstēšanas iespējām. No iepriekš minētā varētu secināt, ka metode ir pieņemta kā empīriski laba kvalitatīva diagnostikas metode, taču maz zināms par kvantitatīvi mērāmu parametru izmaiņām un to lietderīgumu dažādu organisma sistēmu vērtēšanā, lai spriestu par neirālās regulācijas izmaiņām. Līdz šim, testējot funkcionāli vāju muskuli kā mainīgo lielumu, interpretēja ar spēka realizāciju, taču autors savā pētījumā izvēlējās holistisku pieeju un vērtēja funkcionāli vāja muskuļa saistību ar citām neirāli regulētām organisma sistēmām. Autoram, strādājot par fizioterapeitu ar sportistiem, ir izveidojusies atziņa: ja ir iespēja regulāri kontrolēt muskuļu neirālās regulācijas stāvokli, kam, iespējams, ir sakarība ar kvantitatīvi vērtējamiem parametriem, tad regulācijas funkcionālu traucējumu gadījumos dažādās organisma sistēmās varētu operatīvi novērst eksogēnos vai endogēnos traucējumus, kas uzlabotu cilvēka vispārējo spēju realizēt fizisku slodzi aerobā režīmā. Šo atziņu autors cenšas pārbaudīt savā pētījumā. Šajā pētījumā nav meklētas lineāras sakarības, pievēršot uzmanību grupas vidējo rādītāju pieaugumam, bet gluži pretēji, proti, autors ir vēlējies pierādīt, ka dzīvā organisma sistēmā izmaiņas jeb atbildes reakcijas ir individuāli atkarīgas no subjekta, to pamatojot ar mūsdienās esošajām zināšanām un pieejamo informāciju. Protams, tas neizslēdz faktu, ka arī mūsu vairāku sistēmas struktūru mijiedarbības analīze neaptver visu organisma regulatoro struktūru mijiedarbības, tādēļ arī šis pētījums vispārināti uzskatāms kā nosacīta organisma modeļa analīze ar centienu paplašināt vienlaicīgi mijiedarbojošos parametru skaitu.