LSPA 2009. - 2023. gadā aizstāvētie promocijas darbi

Permanent URI for this collection

https://dspace.rsu.lv/handle/123456789/21775

Browse

Browsing LSPA 2009. - 2023. gadā aizstāvētie promocijas darbi by Subject "60-75 gadus veci cilvēki"

Now showing 1 - 2 of 2
  • No Thumbnail Available
    Item
    Fiziskās aktivitātes veselības veicināšanai 60-75 gadus veciem cilvēkiem. Promocijas darba kopsavilkums / Health-Enhancing Physical Activities for 60-75 Years Old Seniors. Summary of the Doctoral Thesis
    (Latvian Academy of Sport Education, 2011) Kaupužs, Aivars; Lāriņš, Viesturs
    One of the most important achievements of modern society is the increase of prospective population lifespan. Hundred years ago the average lifespan of Europeans was under 50 years, but nowadays it already exceeds 70 years. The number of inhabitants, who are older than 65 years, increases very fast. According to the data of Central Statistical Bureau of Latvia, since the beginning of the 1990s in Latvia there has been negative increase in natural reproduction and migration balance. Along with the prospective increase of lifespan, it can cause noticeable recession in the population age structure in Latvia, which will have negative influence on socio-economic processes. The decrease of labour force will create a necessity to keep working abilities and health as long as it is possible in order to let continue valuable social life at the retirement age, too. The increase of population lifespan also includes a lot of challenge. Becoming older, physical, sensory and cognitive abilities of the body diminishes and it could be the reason for functional restrictions. Along with weakening abilities of an organism, the risk of health disturbance increases, and it affects human working abilities and social welfare essentially. In later years aging indications appear which influence the human’s physical and psycho-emotional state. The reduction in the functional state also produces certain restrictions of activities, which bother daily actions. In the recommendations of the World Health Organization (WHO) physical activities are specified as one of the most important factors for maintaining health. Benefits for older adults, which are achieved by regular physical training, are widely researched in different aspects. R.Pate (1995) has defined positive influence of physical activities on disease prevention. R.Shepard and C.Bouchard (1995), J.Chandler and E.Hadley (1996), B.Resnik (2000) in their studies have indicated possibilities to improve physical qualities essentially also in old age. Regular physical activities have positive influence on emotional, cognitive and social factors. Total decrease of physical activities for older adults is connected with both inner and social factors. Changing of the social status is a reason for decreasing physical activities at work, in transportation and housekeeping, and the lifestyle gets more sedentary (Brownson, Boehmer, Luke, 2005). A tremendous attention is devoted to the research of these problems in the USA and Europe. Several inquiries carried out by questionnaires of self-assessment have clarified that only about one third of inhabitants of these countries are active enough (Pleis, Lucas, 2009; Sjöström, Oja, Hangströmer, Smith, Bauman, 2006). Taking into consideration the theoretical statements about the necessity to keep up regular physical activities in old age and the analysis of the available information about the real situation, there are revealed the issues which research will enable to understand the factors influencing participation of seniors in physical activities. Basing on scientific cognitions the programmes for promoting physical activity are one of options how to involve seniors into regular physical activities (Hughes, Seymour, Campbell, Whitelaw, Bazzarre, 2009). According to the data of W.Ettinger and coauthors (1997), only about a half of people involved in the programme of physical activities continued it after 6 months. It shows that it is necessary to search for other solutions in the development of these programmes and their theoretical grounding. As S.Bair and co-authors (2004) have noted developing programmes promoting educational and physical activities it is important to emphasize opportunities to be active in daily life. The authors mention that it is difficult to include regular practicing in everyday life, therefore the increase of daily activities could give much more benefits. It is necessary to educate society about essential benefits to be achieved by moderate physical daily activities. Educational programmes have to be based on the individual needs of each person and age and gender peculiarities. Successful implementation of a programme depends on identification of factors disturbing physical activities, formation of confidence of one’s own abilities and conformity of the offered activities to person readiness to change habits (Brawley, Rejeski, King, 2003). It is very important to obtain information about psycho-emotional, social and environmental factors affecting behaviour at this specific age period. The effective planning and implementation of programmes promoting physical activity are directly connected with these factors. The ambit of the research within the doctoral thesis determines the open conflict between the scientifically sound cognitions of the positive effects of physical activities and lack of human activity. Total physical activity of Latvia's population in the age group from 60 to 75 years is studied within the thesis and there is established a correlation between the factors affecting health. The collected data provide initial information on physical activity and correlation of health influencing factors in this age group as well as reveals general trends. For more detailed research of the problem individuals’ opinions in interviews regarding their physical activity and main factors preventing or contributing to it were determined. In the course of the doctoral thesis development the obtained information was used for creation and approbation of a health-promoting physical activity programme for 60-75 years old seniors, providing practical contribution to solving the problem.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Fiziskās aktivitātes veselības veicināšanai 60-75 gadus veciem cilvēkiem. Promocijas darbs
    (Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, 2011) Kaupužs, Aivars; Lāriņš, Viesturs
    Viens no būtiskiem mūsdienu sabiedrības sasniegumiem ir iedzīvotāju paredzamā mūža ilguma palielināšanās. Ja vēl pirms 100 gadiem Eiropas iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums bija nepilni 50 gadi, tad šobrīd tas jau pārsniedz 70 gadus. Strauji palielinās kopējais iedzīvotāju skaits, kuru vecums pārsniedz 65 gadus. Pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kopš deviņdesmito gadu sākuma Latvijā ir negatīvs gan dabiskais pieaugums, gan migrācijas saldo. Līdz ar paredzamā mūža ilguma palielināšanos, tuvākajos gadu desmitos tas var izraisīt ievērojamu Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņas, kas negatīvi ietekmēs sociāli ekonomiskos procesus. Darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās radīs nepieciešamību cilvēkam pēc iespējas ilgāk saglabāt darba spējas un veselību, lai turpinātu pilnvērtīgu sociālo dzīvi sasniedzot arī pensionēšanās vecumu. Dzīves ilguma palielināšanās ietver sevī arī daudzus izaicinājumus. Cilvēkam novecojot, samazinās organisma fiziskās, sensorās un kognitīvās spējas, kas var izraisīt funkcionālos ierobežojumus. Pavājinoties organisma spējām, palielinās veselības traucējumu risks, kas būtiski ietekmē cilvēka darba spējas un sociālo labklājību. Vēlākos dzīves gados parādās arī novecošanās pazīmes, kas ietekmē gan cilvēka fizisko, gan psiho-emocionālo stāvokli. Izmaiņas funkcionālajā stāvoklī izraisa arī zināmus aktivitāšu ierobežojumus, kas traucē ikdienas darbību. Pasaules Veselības organizācijas rekomedācijās regulāras fiziskās aktivitātes tiek norādītas kā viens no svarīgākajiem faktoriem veselības saglabāšanā. Ieguvumi, ko sniedz regulāra fiziskā vingrināšanās gados veciem cilvēkiem, ir plaši pētīti dažādos aspektos. R.Pate (1995) noteica pozitīvo aktivitāšu ietekmi uz hronisko slimību novēršanā. R.Šepards un C.Boučards (1995), J.Čandlers un E.Hadlejs (1996), B.Resnik (2000) savos pētījumos konstatēja iespēju būtiski uzlabot fiziskās īpašības arī vecākajā dzīves posmā. Regulāras fiziskās aktivitātes pozitīvi ietekmē arī emocionālos, kognitīvos un sociālos faktorus. Kopējās fiziskās aktivitātes samazināšanās gados veciem cilvēkiem ir saistīta gan ar iekšējiem, gan ar sociālajiem faktoriem. Mainoties sociālajam statusam, samazinās fiziskā aktivitātē darbā, pārvietojoties un mājsaimniecības uzturēšanā un palielinās mazkustīgi pavadītais laiks (Brownson, Boehmer, Luke, 2005). Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs liela uzmanība tiek veltīta šo problēmu izpētei. Vairākos pētījumos, kas tika veikti izmantojot pašnovērtējuma aptaujas, ir noskaidrots, ka aptuveni tikai viena trešdaļa no šo valstu iedzīvotājiem ir pietiekami aktīvi (Pleis, Lucas, 2009; Sjöström, Oja, Hagströmer, Smith, Bauman, 2006). Ņemot vērā teorētiskos atzinumus par nepieciešamību saglabāt regulāras fiziskās aktivitātes arī vēlākajā dzīves posmā un pieejamās informācijas analīzi par reālo situāciju, tiek atklāti problēmjautājumi, kuru turpmākā izpēte ļaus labāk izprast faktorus, kas ietekmē gados vecu cilvēku iesaistīšanos fiziskajās aktivitātēs. Pamatojoties uz zinātniskās literatūras atziņām, fizisko aktivitāti veicinošās programmas, ir viena no iespējām, kā iesaistīt gados vecus cilvēkus regulārās aktivitātēs (Hughes, Seymour, Campbell, Whitelaw, Bazzarre, 2009). Pēc W.Etingera un līdzautoru (1997) datiem tikai aptuveni puse no vingrināšanās programmā iesaistītiem cilvēkiem to turpināja arī pēc 6 mēnešiem. Tas norāda uz nepieciešamību meklēt jaunus risinājumus programmu izstrādē un to teorētiskajā pamatojumā. Kā norāda S.Bleirs un līdzautori (2004), izstrādājot izglītojošās un fizisko aktivitāti veicinošās programmas, ir jāakcentē iespējas būt aktīvam ikdienas gaitās. Autori norāda, ka regulāras vingrināšanās nodarbības ir grūtāk iekļaujamas ikdienas ritmā, tādēļ ikdienas aktivitātes palielināšana var sniegt lielākus ieguvumus. Ir nepieciešama sabiedrības izglītošana par būtiskiem veselības ieguvumiem, ko var sniegt mērenās ikdienas aktivitātes. Izglītojošām programmām ir jābalstās uz personu individuālajām vajadzībām, vecuma un dzimuma īpatnībām. Veiksmīgas programmas pamatā ir aktivitātēm traucējošo faktoru izzināšana, pārliecības par savām spējām veidošana un piedāvāto aktivitāšu atbilstība cilvēka gatavībai mainīt savus ieradumus (Brawley, Rejeski, King, 2003). Efektīvas fiziskās aktivitātes veicināšanas pasākumu plānošanai un to realizēšanai ir būtiski apzināt attiecīgā vecuma posma psiho-emocionālos, sociālos un vides faktorus, kas ietekmē personas iesaistīšanos aktivitātēs. Promocijas darba pētījuma robežas nosaka atklātās pretrunas starp zinātniski pamatotām atziņām par fizisko aktivitāšu pozitīvo ietekmi un cilvēku nepietiekamo aktivitāti. Promocijas darbā ir pētīta Latvijas iedzīvotāju kopējā fiziskā aktivitāte vecuma grupā no 60 līdz 75 gadiem un noteiktas mijsakarības starp veselību ietekmējošiem faktoriem. Iegūtie dati sniedz pirmatnējo informāciju par fiziskās aktivitātes un veselību ietekmējošo faktoru mijsakarībām šajā vecumposmā un atklāj vispārīgās tendences. Problēmas detalizētākai izpētei intervijās tika noskaidroti cilvēku viedokļi par fizisko aktivitāti un galvenie to kavējošie un veicinoši faktori. Promocijas darba pētījuma gaitā iegūtā informācija tika izmantota, izveidojot un aprobējot veselību veicinošo fizisko aktivitāšu programmu 60-75 gadus veciem cilvēkiem, kas sniedz praktisko ieguldījumu problēmas risināšanā.