2020. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi

Permanent URI for this collection

http://hdl.handle.net/123456789/1126

Browse

Browsing 2020. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi by Subject "chromothripsis"

Now showing 1 - 3 of 3
  • No Thumbnail Available
    Item
    Metastatic Colorectal Cancer Clinical and Genetic Prognostic and Predictive Factors. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2020) Sīviņa, Elīna; Miklaševičs, Edvīns; Purkalne, Gunta
    Colorectal cancer is one of the most common cancer types in the world. Although the results of early colorectal cancer treatment have improved significantly in recent decades, no effective therapy is currently available for advanced or metastatic disease. From a genetic standpoint, colorectal cancer is not a single disease, but a heterogeneous group of malignancies arising within the colon. Prognosis of mCRC is determined by oncogenetic pathway, localization of the primary tumour, molecular genetics of cancer, microenvironment and tumour stroma, and host microbiome. The progress in clinical and molecular studies have determined mechanisms of development and progression of colorectal cancer, and also helped to define most effective treatment strategy for each patent to prolong survival. Aim of the study was to demonstrate that both the clinical factors and chromosomal aberrations can be used as a prognostic and predictive factors in patients with metastatic colorectal cancer. Methods. The promotion work consists of three separate studies. In the first study, clinical factors (age, year of diagnosis, type of chemotherapy and number of treatment lines, localization of metastases) and their impact on progression free survival (PFS) and overall survival (OS) were analysed. 220 mCRC patients who received chemotherapy between 2004 and 2016 in P.Stradins CUH Clinic of Oncology (PSCUH) were included in retrospective study. In the second, prospective study, the impact of clinical factors – such as neutropenia and duration of previous treatment – on progression free survival in 14 patients with refractory mCRC receiving trifluridine/tipiracil (FTD/TPI) from April 2016 to January 2017 in PSCUH and RECUH/LOC were analysed. In the third, prospective study, impact of massive chromosomal fragmentation chromothripsis on progression free survival in 19 mCRC patients receiving first line FOLFOX chemotherapy in 2011–2012 were analysed. Results. The results of our study revealed that treatment strategy and survival of patients with unresectable mCRC is equal to data from published clinical studies. There was no significant difference in survival between synchronous and metachronous mCRC. Improved overall survival (OS) was observed in patients receiving more than one line of chemotherapy (HR 0.49; p = 0.0002), and in patient < 50 years (HR 0.49; p = 0.0002), but decreased OS was observed in patients with multiple metastases (p = 0.059). In patients with refractory mCRC receiving FTD/TPI treatment, two positive clinical predictive markers were identified – neutropenia and duration of previous treatment > 18 months. Increased mPFS (HR 0.24; p = 0.033) and mOS (HR 0.25; p = 0.075) was observed in patients with Grade 3 and 4 neutropenia. Similarly, increased mPFS (HR 0.15; p = 0.029) and mOS (HR 0.23; p = 0.069) was observed in patients with duration of previous treatment > 18 months. High breakpoint instability index (BPI) and chromothripsis are positive predictive markers in mCRC patients receiving first line FOLFOX chemotherapy. In patients without chromothripsis, mPFS was decreased (HR 3.43; p = 0.03), but the impact on OS was not detected. Conclusion. Different clinical and genetic factors may be used as a predictive and prognostic markers in treatment of mCRC.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Metastātiska kolorektālā vēža klīniskie un ģenētiskie prognostiskie un prediktīvie marķieri. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Sīviņa, Elīna; Miklaševičs, Edvīns; Purkalne, Gunta
    Kolorektālais vēzis ir viens no izplatītākajiem audzējiem pasaulē. Lai arī agrīna kolorektālā vēža ārstēšanas rezultāti pēdējās desmitgadēs ir ievērojami uzlabojušies, aizvien vēl nav pieejama efektīva metastātiska kolorektālā vēža (mKRV) ārstēšana. Ir arvien vairāk pierādījumu, ka kolorektālais vēzis ir ģenētiski heterogēna audzēju grupa, kurus vieno anatomiskā lokalizācija resnajā zarnā. Slimības agresivitāti un prognozi nosaka gan kolorektālā vēža rašanās onkoģenēzes ceļš, gan audzēja lokalizācija, izplatība, molekulāri ģenētiskās izmaiņas, audzēja mikrovide un stroma, kā arī zarnas mikrobioms. Izprotot kolorektālā vēža rašanās un progresēšanas mehānismus, mums ir iespēja precīzāk piemeklēt katram pacientam atbilstošu ārstēšanas veidu un pagarināt dzīvildzi. Darba mērķis. Pētījuma mērķis bija pierādīt, ka audzēja klīniskos rādītājus un audzēja hromosomālās izmaiņas var izmantot kā prognostiskus un prediktīvus faktorus pacientiem ar metastātisku kolorektālo vēzi (mKRV). Darba metodes. Lai sasniegtu mērķi, promocijas darbs tika sadalīts trīs daļās. Pirmajā pētījuma daļā tika analizēti mKRV pacientu klīniskie un demogrāfiskie rādītāji (vecums, slimības diagnosticēšanas gads, ķīmijterapijas veids un terapijas līniju skaits, metastāžu lokalizācija) un to ietekme uz bezprogresijas un kopējo izdzīvotību. Retrospektīvajā analīzē iekļauti 220 pacienti ar mKRV, kas saņēma ķīmijterapiju laika posmā no 2004. līdz 2016.gadam. Otrajā, prospektīvajā, pētījuma daļā tika analizēta divu klīnisko parametru – neitropēnija un laika intervāls līdz trešās līnijas ķīmijterapijas uzsākšanai – ietekme uz bezprogresijas izdzīvotību 14 pacientiem ar refraktāru mKRV, kuri saņēma trifluridīna/tipiracila (FTD/TPI) terapiju laika posmā no 2016. gada aprīļa līdz 2017. gada janvārim PSKUS un RAKUS/LOC. Trešajā, prospektīvajā, pētījuma daļā tika analizētas masīvas hromosomālās fragmentācijas (chromothripsis) ietekme uz bezprogresijas izdzīvotību mKRV pacientiem, kas saņēma pirmās līnijas ķīmijterapiju ar FOLFOX laika posmā no 2011. gada līdz 2012. gadam, kā arī analizētas biežākās gēnu delēcijas. Darba rezultāti. Pētījuma rezultāti liecina, ka nerezecējama mKRV pacientu ārstēšana PSKUS un RAKUS/LOC un viņu izdzīvotība ir līdzīga publicēto pētījumu datiem. Netika konstatēta izdzīvotības atšķirība pacientiem ar sinhronu vai metahronu mKRV, bet ievērojami labāka kopējā izdzīvotība (OS) konstatēta pacientiem, kuri saņēma vairāk par vienu ķīmijterapijas līniju (HR 0,36; p < 0,0001), kā arī pacientiem, kas jaunāki par 50 gadiem (HR 0,49; p = 0,0002). Sliktāka kopējā izdzīvotība bija pacientiem ar multiplām metastāzēm (p = 0,059). Pacientiem ar refraktāru mKRV, kas saņēma FTD/TPI terapiju, konstatēti divi pozitīvi klīniskie prediktīvie marķieri – neitropēnija terapijas saņemšanas laikā un laiks no slimības diagnosticēšanas brīža līdz FTD/TPI uzsākšanai vairāk par 18 mēnešiem. Pagarināta mPFS (HR 0,24, p = 0,033) un mOS (HR 0,25; p = 0,075) konstatēta pacientiem ar 3. un 4. pakāpes neitropēniju. Līdzīgi, labāka mPFS (HR 0,15; p = 0,029) un mOS (HR 0,23; p = 0,069) konstatēta pacientiem ar iepriekšējās terapijas ilgumu vairāk par 18 mēnešiem. Augsts DNS lūzumpunktu nestabilitātes indekss (LNI) un chromothripsis ir pozitīvs prediktīvs marķieris mKRV pacientiem, kas saņēma paliatīvu pirmās līnijas FOLFOX tipa ķīmijterapiju. Pacientiem bez chromothripsis mPFS bija īsāka (HR 3,43; p = 0,03), bet netika konstatēta ietekme uz kopējo izdzīvotību. Secinājumi. Minētā atrade ļauj secināt, ka mKRV klīniskie un ģenētiskie faktori var tikt izmantoti, lai prognozētu terapijas efektivitāti un slimības gaitu.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Metastātiska kolorektālā vēža klīniskie un ģenētiskie prognostiskie un prediktīvie marķieri. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Sīviņa, Elīna; Miklaševičs, Edvīns; Purkalne, Gunta
    Kolorektālais vēzis ir viens no izplatītākajiem audzējiem pasaulē. Lai arī agrīna kolorektālā vēža ārstēšanas rezultāti pēdējās desmitgadēs ir ievērojami uzlabojušies, aizvien vēl nav pieejama efektīva metastātiska kolorektālā vēža (mKRV) ārstēšana. Ir arvien vairāk pierādījumu, ka kolorektālais vēzis ir ģenētiski heterogēna audzēju grupa, kurus vieno anatomiskā lokalizācija resnajā zarnā. Slimības agresivitāti un prognozi nosaka gan kolorektālā vēža rašanās onkoģenēzes ceļš, gan audzēja lokalizācija, izplatība, molekulāri ģenētiskās izmaiņas, audzēja mikrovide un stroma, kā arī zarnas mikrobioms. Izprotot kolorektālā vēža rašanās un progresēšanas mehānismus, mums ir iespēja precīzāk piemeklēt katram pacientam atbilstošu ārstēšanas veidu un pagarināt dzīvildzi. Darba mērķis. Pētījuma mērķis bija pierādīt, ka audzēja klīniskos rādītājus un audzēja hromosomālās izmaiņas var izmantot kā prognostiskus un prediktīvus faktorus pacientiem ar metastātisku kolorektālo vēzi (mKRV). Darba metodes. Lai sasniegtu mērķi, promocijas darbs tika sadalīts trīs daļās. Pirmajā pētījuma daļā tika analizēti mKRV pacientu klīniskie un demogrāfiskie rādītāji (vecums, slimības diagnosticēšanas gads, ķīmijterapijas veids un terapijas līniju skaits, metastāžu lokalizācija) un to ietekme uz bezprogresijas un kopējo izdzīvotību. Retrospektīvajā analīzē iekļauti 220 pacienti ar mKRV, kas saņēma ķīmijterapiju laika posmā no 2004. līdz 2016.gadam. Otrajā, prospektīvajā, pētījuma daļā tika analizēta divu klīnisko parametru – neitropēnija un laika intervāls līdz trešās līnijas ķīmijterapijas uzsākšanai – ietekme uz bezprogresijas izdzīvotību 14 pacientiem ar refraktāru mKRV, kuri saņēma trifluridīna/tipiracila (FTD/TPI) terapiju laika posmā no 2016. gada aprīļa līdz 2017. gada janvārim PSKUS un RAKUS/LOC. Trešajā, prospektīvajā, pētījuma daļā tika analizētas masīvas hromosomālās fragmentācijas (chromothripsis) ietekme uz bezprogresijas izdzīvotību mKRV pacientiem, kas saņēma pirmās līnijas ķīmijterapiju ar FOLFOX laika posmā no 2011. gada līdz 2012. gadam, kā arī analizētas biežākās gēnu delēcijas. Darba rezultāti. Pētījuma rezultāti liecina, ka nerezecējama mKRV pacientu ārstēšana PSKUS un RAKUS/LOC un viņu izdzīvotība ir līdzīga publicēto pētījumu datiem. Netika konstatēta izdzīvotības atšķirība pacientiem ar sinhronu vai metahronu mKRV, bet ievērojami labāka kopējā izdzīvotība (OS) konstatēta pacientiem, kuri saņēma vairāk par vienu ķīmijterapijas līniju (HR 0,36; p < 0,0001), kā arī pacientiem, kas jaunāki par 50 gadiem (HR 0,49; p = 0,0002). Sliktāka kopējā izdzīvotība bija pacientiem ar multiplām metastāzēm (p = 0,059). Pacientiem ar refraktāru mKRV, kas saņēma FTD/TPI terapiju, konstatēti divi pozitīvi klīniskie prediktīvie marķieri – neitropēnija terapijas saņemšanas laikā un laiks no slimības diagnosticēšanas brīža līdz FTD/TPI uzsākšanai vairāk par 18 mēnešiem. Pagarināta mPFS (HR 0,24, p = 0,033) un mOS (HR 0,25; p = 0,075) konstatēta pacientiem ar 3. un 4. pakāpes neitropēniju. Līdzīgi, labāka mPFS (HR 0,15; p = 0,029) un mOS (HR 0,23; p = 0,069) konstatēta pacientiem ar iepriekšējās terapijas ilgumu vairāk par 18 mēnešiem. Augsts DNS lūzumpunktu nestabilitātes indekss (LNI) un chromothripsis ir pozitīvs prediktīvs marķieris mKRV pacientiem, kas saņēma paliatīvu pirmās līnijas FOLFOX tipa ķīmijterapiju. Pacientiem bez chromothripsis mPFS bija īsāka (HR 3,43; p = 0,03), bet netika konstatēta ietekme uz kopējo izdzīvotību. Secinājumi. Minētā atrade ļauj secināt, ka mKRV klīniskie un ģenētiskie faktori var tikt izmantoti, lai prognozētu terapijas efektivitāti un slimības gaitu.