2024. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi
Permanent URI for this collection
Browse
Browsing 2024. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi by Issue Date
Now showing 1 - 20 of 66
Results Per Page
Sort Options
Item Latentu papillārlīniju rakstu pēdu uz miruša cilvēka epidermas izpētes kriminālistiskie aspekti. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Zīle, Aelita; Vilks, AndrejsPromocijas darbs “Latentu papillārlīniju rakstu pēdu uz miruša cilvēka epidermas izpētes kriminālistiskie aspekti” ir sistēmisks pētījums par latentu papillārlīniju rakstu pēdu vizualizēšanas iespējamību uz miruša cilvēka ādas teorētiskā un praktiskā aspektā. Pētnieciskā darba mērķis ir veikt teorētisku un praktisku pētījumu latentu papillārlīniju rakstu pēdu vizualizēšanā uz miruša cilvēka epidermas, apzinot iespējamās kriminālistiskās un tehnoloģiskās problēmas, un sniegt priekšlikumus to risinājuma pilnveidei. Pētījuma ietvarā tika apkopota un pētīta zinātniskā literatūra un raksti: medicīnā par cilvēka ādas uzbūvi un latentu papillārlīniju rakstu pēdu veidojošo vielu; tiesu medicīnā par papillārlīniju rakstu pēdu saglabāšanos ietekmējošajiem faktoriem uz miruša cilvēka ādas; kriminālistikā par latentu papillārlīniju rakstu pēdu reljefu un pēdu ģenēzi, papillārlīniju rakstu pēdu saglabāšanas priekšnosacījumiem, pēdu vizualizēšanas tehnoloģiskajām iespējām un analizējot ārvalstīs veikto eksperimentu gaitu un rezultātus. Tāpat arī pētījuma ietvarā autore veica patstāvīgu eksperimentu, pētot latentu papillārlīniju rakstu pēdu ģenēzi un atspoguļojumu uz miruša cilvēka ādas, pēdu vizualizēšanu un pārkopēšanu, lietojot dažādus vizualizēšanas un izņemšanas aģentus, pētīja un analizēja dzimuma, vecuma, ādas stāvokļa, kontakta ilguma ietekmi uz personas identifikācijai derīgu pēdu iegūšanu. Promocijas darba struktūru veido ievads, četras nodaļas, kas iedalītas apakšnodaļās, un nobeigums, kurā izklāstīti pētījuma secinājumi un priekšlikumi, izmantotās literatūras avotu saraksts un pielikumi.Item Aktīnisko keratožu diagnostikas un ārstēšanas aspekti. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Balcere, Alise; Krūmiņa, Anželika; Rone-Kupfere, MāraAktīniskās keratozes ir bieži sastopami intraepiteliāli keratinocītu jaunveidojumi, kas ir hroniski saulē bojātas ādas marķieri. Aktīniskās keratozes var tieši progresēt par invazīvu plakanšūnu karcinomu, bet ir jāņem vērā, ka to klātbūtne palielina arī citu ādas audzēju attīstības risku. Tas liecina, ka zināšanām un pētījumiem par aktīnisko keratožu diagnostiku un ārstēšanu ir būtiska klīniska nozīme. Šī promocijas darba mērķis bija izpētīt dažādus klīniski nozīmīgus aktīnisko keratožu diagnostikas un ārstēšanas aspektus. Mērķis tika sasniegts ar septiņiem uzdevumiem un sešām recenzētām publikācijām. Pirmajā darba daļā tika skatīts, kuri klīniskie un dermatoskopiskie parametri liecina par slimībai raksturīgajām histoloģiskajām un imūnhistoķīmiskajām pārmaiņām ādā. Lai to panāktu, sākotnēji tika veikts sistemātisks pārskats, lai identificētu tās aktīnisko keratožu klīniskās pazīmes, kas raksturo veidojumus, kuri vēlāk prospektīvos pētījumos progresēja par invazīvām plakanšūnu karcinomām. Šis sistemātiskais literatūras pārskats metodoloģiski tika veikts saskaņā ar Prisma vadlīnijām un reģistrēts Prospero datubāzē. Darba rezultātā tika secināts, ka ilgstošas un lielas vai saplūstošas aktīniskās keratozes ir visbūtiskākie klīniskie riska faktori tālākai ādas plakanšūnu karcinomas attīstībai no šiem veidojumiem. Papildus tika apkopotas biežākās aktīnisko keratožu dermatoskopiskās pazīmes, kā arī noteikts, kuri no minētajiem imūnhistoķīmiskajiem marķieriem – p53, p63, p16, Ki67, ciklīns D, Bcl-2 un CD31 – ir būtiski aktīnisko keratožu un intraepiteliālo karcinomu paraugos, salīdzinot ar klīniski veselas saulē bojātas ādas paraugiem. Lai to paveiktu, tika apkopoti prospektīvi iegūti aktīnisko keratožu, intraepiteliālu ādas karcinomu un tās pašas vecumgrupas pacientu veselas ādas paraugi no saulei pakļautajām vietām (sejas ādas) un veikti atbilstošie hematoksilīna, eozīna un imūnhistoķīmiskie krāsojumi. Rezultātā tika noskaidrots, ka amorfo masu klātbūtne, p53 krāsojuma intensitāte, Bcl-2 un CD31 marķieru ekspresija atšķiras klīniski veselā hroniski saules bojātā ādā, salīdzinot ar aktīnisko keratožu un intraepidermālu ādas karcinomu paraugiem. Pētījuma tālākā daļā ir sākts analizēt klīnisko un dermatoskopisko parametrusaistību ar histoloģiskām un imūnhistoķīmiskām pārmaiņām. Rezultātā ir iegūts, ka dermatoskopiski tipiskas aktīniskās keratozes, tostarp ar raksturīgo mazo starpfolikulāro asins kapilāru klātbūtni, ir biežāk redzamas, ja histopatoloģiskajā izmeklēšanā ir amorfas masas. Turklāt dermatoskopiski tipiskām aktīniskajām keratozēm ir zemāka CD31 marķiera ekspresija, savukārt folikulu trūkums bija saistīts ar palielinātu Bcl-2 marķiera subepidermālo ekspresiju. Šie rezultāti skaidrojami ar hroniskā ultravioletā starojuma nozīmi aktīnisko keratožu attīstībā, un tie izceļ neoangioģenēzes un subepidermālās iekaisuma šūnu infiltrācijas 3 nozīmi aktīnisko keratožu progresēšanā līdz plakanšūnu karcinomai. Turklāt šie rezultāti uzsver dermatoskopijas nozīmi tādu veidojumu atlasē, kuriem ir lielāka smaguma pakāpe un tāpēc var būt nepieciešama rūpīgāka uzraudzība vai agresīvāka terapija. Darba otrajā daļā tika pētīti ar aktīnisko keratožu ārstēšanu saistīti aspekti. Pirmkārt, šī darba ietvaros tika dermatoskopiski sekots aktīnisko keratožu dermatoskopiskajām pārmaiņām ārstēšanas laikā, tostarp ārstēšanas radītā iekaisuma fāzē. Tas ir būtiski, jo bieži diagnoze tiek pamatota ar dermatoskopiskām pazīmēm, savukārt, ja dermatoskopiskās pazīmes ir mainīgas, tas var ietekmēt diagnostisko procesu. Pētījuma rezultātā tika secināts, ka baltās spīdīgās strēles ir mainīgas dermatoskopiskās struktūras, kuras var izzust terapijas radītā iekaisuma laikā, var izzust pēc lokālās terapijas un dažkārt var parādīties pirmo reizi pēc ārstēšanas. Turklāt, veicot dinamisko novērošanu, mēs varējām vizualizēt un ziņot par retu klīnisko gadījumu, kurā aktīniskās keratozes ir vienā lokalizācijā ar virspusēju bazālo šūnu karcinomu un šī karcinoma ir dermatoskopiski diagnosticējama tikai pēc aktīnisko keratožu terapijas. Turpinot terapijas aspektu izpēti, tika salīdzināta smagu aplikācijas vietu reakcijusastopamība starp dažādām aktīnisko keratožu lauka ārstēšanas metodēm. Ir zināms, ka aktīnisko keratožu ārstēšana sniedz daudz priekšrocību pacientiem, tomēr lauka ārstēšanas metodes rada iekaisuma reakcijas, kuras pacientiem bieži ir grūti pieņemamas. Tāpēc tika veikts literatūras apskats un secināts, ka smagas intensitātes medikamenta radītas aplikācijas vietas reakcijas ir bieži sastopamas, īpaši terapijā ar imihimodu. Vienīgā terapeitiskā metode ar zemu smagu lokālo reakciju izplatību bija dienasgaismas fotodinamiskā terapija. Ārstēšanas pārtraukšana lokālo reakciju dēļ ir bieža, lai gan visaugstākais ārstēšanas pārtraukšanas biežums lokālo reakciju dēļ tika novērots pētījumos ar visilgākajām ārstēšanas shēmām, piemēram, ar diklofenaku, nevis pētījumos, kuros ziņots par visaugstāko smagu lokālo reakciju sastopamību. Šie secinājumi ir klīniski būtiski, nosakot lokālo terapiju aktīnisko keratožu pacientiem.Item Formation and Maintenance of Resilience in People with Chronic Musculoskeletal Pain. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2024) Zelčāne, Elīna; Pipere, AnitaIntroduction Musculoskeletal pain is one of the most common health disorders. It affects 13–47 % of the world’s population. Of these, approximately 39 % to 45 % suffer from chronic pain. Living with chronic pain can have several negative consequences, like stress, depression, social isolation, and lower quality of life. However, some individuals are more resilient despite pain. The aim of the Thesis This study aims to explore how people with chronic musculoskeletal pain (CMP) describe their experience regarding the formation and maintenance of resilience in the long term. Methods Within the framework of the qualitative research strategy, semi-structured interviews and two focus groups with 17 purposefully selected research participants ages 29 to 64 were conducted. Data were analysed by integrating thematic analysis, narrative analysis, and the critical incident technique. The analysis of interviews and interpretation of results revealed that resilience begins to develop only when individuals reach a threshold of physical or emotional suffering significant enough to assume responsibility for the future. Reasons why some people bounce back more quickly than others are influenced by the intensity of pain, individual level of endurance, available support and whether they have a hope for improving their health. Maintaining resilience in the long term depends on regular physical activities, especially on-site group sessions and various pain relief techniques. An essential role in maintaining resilience involves employing cognitive and emotion regulation strategies, like rejecting unrealistic expectations, focusing on opportunities rather than obstacles, maintaining a positive future perspective, seeking sources of joy, and attributing meaning to life despite pain. To sustain resilience in the long term, one must be able to accept emotional and practical support during times of need while simultaneously avoiding dependence on external assistance. Conclusions This study enabled the exploration of factors that promote and hinder resilience at different stages of illness. Based on the descriptions of experiences provided by the interviewed research participants on how they have adapted to life with chronic pain, the author of 6 the dissertation concluded that resilience changes depending on the course of the illness, the person?s ability to accept the pain-related aspects of life that cannot be changed, and the willingness to take responsibility for maintaining quality of life despite the limitations caused by pain. In this study, the decision-making process concerning the methodology is exhaustively described, so it can serve as an example for qualitative researchers interested in investigating resilience or other complex and multidimensional phenomena.Item Emocionālo un uzvedības problēmu prevalence un ar to asociētie faktori Latvijas pusaudžu populācijā. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Bezborodovs, Ņikita; Villeruša, Anita; Rancāns, ElmārsIevads. Pusaudžu periods ir kritisks laiks psihisko traucējumu attīstībai, kas pēdējās desmitgadēs izvirzās kā nopietnākā sabiedrības veselības problēma tieši jauno cilvēku vidū. Pētījumi uzrāda sarežģītu saistību starp dažādiem veselību ietekmējošiem faktoriem un paaugstinātu risku uz emociju un uzvedības traucējumiem pusaudžu vecumā. Veiksmīgai profilakses un ārstniecības stratēģiju izstrādāšanai un ieviešanai mums ir nepieciešamas ticamas un pusaudžu populācijā validētas emociju un uzvedības grūtību skrīninga metodes, kā arī padziļinātas zināšanas par populācijai specifiskiem riska un protektīviem faktoriem. Darba mērķis bija pētīt emocionālu un uzvedības grūtību izplatību Latvijas pusaudžu populācijā un ar to asociētos sociāli demogrāfiskos, ar veselību saistītos un veselību ietekmējošos faktorus, kā arī novērtēt skrīninga instrumenta piemērotību pusaudžu emocionālo un uzvedības traucējumu atpazīšanai gan vispārējā populācijā, gan klīniskajā praksē. Materiāli un metodes. Darbā tika analizēti dati no divām atsevišķām, bet konceptuāli un metodoloģiski saistītām datu kopām – reprezentatīvās vispārējās Latvijas 11, 13 un 15 gadu vecu pusaudžu populācijas izlases (n = 4385) un klīniskās, palīdzību meklējošās 11 līdz 17 gadu vecu pusaudžu populācijas izlases (n = 207). Emociju un uzvedības grūtību skrīnēšanai abās izlasēs tika izmantota aptauja “Stiprās puses un grūtības” (SDQ). Skrīninga instrumenta piemērotība tika vērtēta, analizējot tā psihometriskās īpašības abās pētījuma izlasēs, savukārt emociju un uzvedības grūtību saistība ar veselību ietekmējošiem individuāliem un vides psihosociāliem faktoriem tika pētīta vispārējās populācijas izlasē, izmantojot statistiskās modelēšanas metodes, nosakot nesamērotās un pēc sociāli demogrāfiskiem faktoriem samērotās izredžu attiecības, kā arī pārbaudot mijiedarbību ar dzimumu un vecumu. Rezultāti. SDQ pusaudžu pašaptaujas instruments uzrādīja nevienmērīgus iekšējās saskaņotības rādītājus līdzvērtīgi latviešu un krievu valodā abās pētījuma populāciju izlasēs. Pietiekamu uzticamības līmeni (Kronbaha alfa virs 0,7) sasniedza SDQ aptaujas emocionālo grūtību, prosociālās uzvedības, internalizējošo grūtību un kopējo grūtību skalas. Hiperaktivitātes, vienaudžu attiecību un eksternalizējošo grūtību skalas demonstrēja nepietiekamu iekšējo saskaņotību (Kronbaha alfas robežās no 0,5 līdz 0,6), savukārt uzvedības grūtību apakšskala – ļoti zemu iekšējo saskaņotību (Kronbaha alfa zem 0,5). Klīniskās populācijas izlases pusaudži ieguva ievērojami augstākus vidējos rezultātus SDQ emocionālo, vienaudžu attiecību grūtību un hiperaktivitātes apakšskalās, nekā pusaudži no vispārējās populācijas izlases, taču starp grupām nebija būtisku atšķirību uzvedības problēmu un prosociālas uzvedības apakšskalās. Koriģējot pēc vecuma un dzimuma, klīniskās grupas pusaudžiem bija 5,4 reizes lielākas izredzes sasniegt “anormalitātes” slieksni (virs 390. populācijas procentiles) emocionālajās problēmās, 3,0× hiperaktivitātē, 2,8× vienaudžu problēmās un 4,5× kopējās grūtībās. Klīniskās populācijas izlasē internalizējošo traucējumu diagnozes esamība nozīmīgi korelēja ar pozitīviem skrīninga rezultātiem SDQ emocionālo grūtību, internalizējošo grūtību un kopējo grūtību skalās. Eksternalizējošo traucējumu diagnoze nozīmīgi korelēja ar pozitīviem skrīninga rezultātiem hiperaktivitātes apakšskalā un negatīviem skrīninga rezultātiem emocionālo grūtību un internalizējošo grūtību skalās. Internalizējošo grūtību skalas specifiskums attiecībā uz internalizējošo traucējumu klīniskām diagnozēm bija attiecīgi 56 % un 73 %. Eksternalizējošo grūtību skalas specifiskums attiecībā uz eksternalizējošo traucējumu diagnozēm bija 38 % un 75 %. Kopumā neviena no SDQ pusaudžu pašaptaujas skalām neuzrādīja pietiekamus klīniskā noderīguma rādītājus, kas liecinātu par to spēju būt noderīgai klīniskā lēmumu pieņemšanas procesā. Vispārējās populācijas izlasē nozīmīgas emociju grūtības tika konstatētas 9,3 % jauniešu, uzvedības grūtības – 6,4 %. Zēniem emociju grūtības kopumā bija mazāk izplatītas, nekā meitenēm, un tās nedaudz samazinājās, palielinoties vecumam. Savukārt meitenēm emociju grūtības izteikti pieauga līdz ar vecumu. Uzvedības grūtības 11 gadu veciem zēniem bija izteikti biežāk sastopamas, nekā meitenēm, bet, vecumam pieaugot, uzvedības grūtību izplatība starp dzimumiem izlīdzinājās. Emociju grūtību gadījumā zēniem vislielāko saistību uzrādīja problemātiskā sociālo tīklu lietošana, bet meitenēm – multiplas veselības sūdzības, zems saiknes ar sevi nozīmīgums un ņirgāšanās pieredze gan skolā, gan e-vidē. Abiem dzimumiem emociju grūtībām liela saistība bija ar zemu veselības pašnovērtējumu un zemu ar veselību saistīto dzīves kvalitāti. Uzvedības grūtību gadījumā meitenēm to visvairāk raksturojazema ar veselību saistītā dzīves kvalitāte, smēķēšana, alkohola lietošana, mazs saiknes ar citiem subjektīvs nozīmīgums. Abiem dzimumiem uzvedības grūtībām bija liela saistība ar problemātisko sociālo mediju lietošanu un ņirgāšanos par citiem gan skolā, gan e-vidē. Secinājumi. SDQ anketas pašaptaujas versija Latvijas pusaudžu populācijā kopumā uzrāda pietiekamus iekšējās validitātes rādītājus, lai to varētu izmantot secinājumu izdarīšanai par emocionālo un uzvedības grūtību izplatību un to ietekmējošiem faktoriem vispārējā Latvijas pusaudžu populācijā. Ar SDQ skrīninga instrumenta palīdzību noteiktām internalizējošām un eksternalizējošām grūtībām ir statistiski nozīmīga korelācija ar atbilstošās taksonomiskās grupas klīniski noteiktām psihisko traucējumu diagnozēm, tomēr šīs skrīninga anketas specifiskums, kā arī citas paredzes vērtības nav pietiekamas, lai to būtu noderīgi lietot ikdienas klīniskajā praksē. Internalizējošo un eksternalizējošo grūtību izplatība Latvijas 11, 13 un 15 gadu vecu pusaudžu populācijā ir augsta, un tajā ir vērojami izteikti dzimuma un vecuma efekti. 4 Promocijas pētījumā tika identificēti gan universāli, gan arī dzimuma specifiski sociāli demogrāfiski, ar veselību saistīti un veselību ietekmējoši faktori, kas ir ticami saistīti ar būtiski paaugstinātām internalizējošo un eksternalizējošo grūtību izredzēm. Šos datus ir svarīgi ņemt vērā, veidojot un īstenojot primārās un sekundārās profilakses programmas, kā arī plānojot valsts politiku jauniešu psihiskās veselības jomā.Item Identifying Genetic Factors Associated with Breast or Ovarian Cancer Risk in BRCA1 Pathogenic Variant Carriers. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2024) Berga-Švītiņa, Egija; Miklaševičs, Edvīns; Vilne, BaibaBreast cancer (BC) is a most prevalent cancer among women globally and ovarian cancer (OC) is also a significant healthcare burden, ranking eighth in terms of incidence and mortality in females. The aetiology of these malignancies involves a complex interplay between modifiable and non-modifiable risk factors. Among these, genetic predisposition, particularly pathogenic variants (PVs) in BRCA1 gene, significantly elevate a risk of BC or OC development. However, BC and OC risk for germline BRCA1 PV carriers differ by individual and are affected by genetic factors. The aim of this study is to explore genetic factors that might modulate BC and OC risk and to assess the effect of polygenic risk score (PRS) to estimate the overall genetic risk of a women carrying region-specific germline BRCA1 PVs to develop BC or OC due to additional genetic variations. We performed a genome-wide association study (GWAS) in 406 female BRCA1 PV (c.4035del or c.5266dup) carriers, affected with BC or OC vs. unaffected individuals, followed by functional annotations of the most significantly associated single nucleotide variants (SNVs). Next, we investigated recently developed novel genome-wise PRS association with BC and OC risk in BRCA1 PV carriers. A binomial logistic regression model was applied to assess the association of PRS with BC or OC development risk. In BC patients, the most significantly associated SNV was rs2609813 (p = 2.33 × 10−7, odds ratio (OR) = 0.28) in FAM107B gene (genomic position (GRCh37) 10:14800320). The variant is intronic in the protein coding gene and predicted to be a regulatory region variant. The second most significant BC-associated SNV was rs4688094 (p = 7.76 × 10−7, OR = 0.38) in long non-coding RNA (lncRNA) gene (genomic position (GRCh37) 3:118003477) and the most significant OC-associated SNV was rs79732499 (p = 1.38 × 10−7, OR = 0.00031) located in genomic position (GRCh37) 20:3404208 and is predicted to be a regulatory region variant located in enhancer. Both variants are in the non-coding genome. This suggests that they may influence gene expression or other regulatory processes rather than directly altering protein structure or function. Due to the small sample size, our results did not reach a genome-wide significance of p = 5 × 10−8. Regarding PRS calculations, best-fitting BayesW PRS model could effectively predict the individual’s BC risk (OR = 1.37; 95 % confidence interval (CI) = 1.03–1.81, p = 0.029 with area under receiver-operator curve (AUC) = 0.76). At the same time, none of the applied PRS was a good predictor of OC development risk, suggesting the need for further investigation in larger OC cohort. The results of this study can be used as preliminary data for a more comprehensive study and might contribute to customised PRS development for BRCA1 PV carriers. Previously developed BayesW PRS model contributed to assessing the risk of developing BC for germline 4 BRCA1 PV (c.4035del or c.5266dup) carriers and may facilitate more precise and timelier patient stratification and decision-making to improve the current BC treatment or even prevention strategies.Item Repo darījumu problemātikas tiesiskie aspekti un to risinājumi. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Jukna, Tatjana; Grasis, JānisPromocijas darba mērķis ir zinātniska pētījuma par repo darījumu civiltiesisko problemātiku izstrādes rezultātā radīt teorētisko bāzi repo darījuma civiltiesisko aspektu izpratnei un nošķiršanai no citiem pēc struktūras līdzīgiem darījumiem, kā arī noskaidrot teorētiskā, civiltiesiskā regulējuma un praksē pastāvošo problemātiku, izvirzīt konceptuālus priekšlikumus tiesiskā regulējuma radīšanai un pilnveidošanai. Lai sasniegtu promocijas darba mērķi, tika pētīti repo darījumu problemātikas tiesiskie aspekti un izvirzīti priekšlikumi Latvijas Republikas regulējuma tūlītējai pilnveidošanai, sniegti ieteikumi Direktīvas par finanšu nodrošinājuma līgumiem (2002/47/EK) un Finanšu tirgus direktīvas (2014/65/ES) atsevišķu noteikumu pārskatīšanai, kā arī likti teorētiski pamati repo darījumu un citu finanšu tirgus darījumu civiltiesiskā regulējuma konceptuālai attīstībai nākotnē. Šis ir pirmais pētījums par repo darījumu problemātiku Latvijas un, iespējams, Lietuvas un Igaunijas tiesību vēsturē. Pētījumu neesamība izraisa izpratnes trūkumu un kļūdainu konceptu rašanos, tie ātri izplatās mazajos tirgos, kā arī traucē vienotas vietējā tirgus prakses attīstībai. Promocijas darba pētījuma pamatu veido vairāk nekā 500 avotu (monogrāfijas, zinātniska literatūra, pētījumi, normatīvi akti, tiesu prakse) 11 valodās (angļu, latviešu, krievu, spāņu, itāļu, franču u. c.), kā arī nestrukturētas ekspertu intervijas un gan starptautiskajā, gan Latvijas praksē izmantoti repo ietvaru līgumi. Promocijas darba sastāv no ievada, četrām pamatnodaļām, kuras ir sadalītas vairākās apakšnodaļās, nobeiguma, secinājumiem un priekšlikumiem un izmantotās literatūras saraksta, kā arī 33 pielikumiem. Darbs strukturēts ar mērķi loģiski un secīgi atklāt repo darījumu problemātiku. Tā ievadā ir pamatota pētāmās tēmas aktualitāte, norādīts pētījuma mērķis un mērķa sasniegšanai izvirzītie uzdevumi, norādīts pētījuma priekšmets un objekts, kā arī raksturotas pētījumā izmantotās zinātniskās metodes. Darba pirmajā nodaļā tiek aplūkots repo jēdziens un repo darījuma ģenēze, tostarp tiek pētītas repo līdzīgas konstrukcijas – fiducia, pactum de retrovendendo, mohantra, cambrium un recambrium, belening-renversaals –, skarta spekulāciju un spēļu tiesiskā problemātika, kā arī aplūkota darījuma transformācija 20. gs. Promocijas darba otrajā nodaļā tiek izskatīts repo darījuma regulējums ES civiltiesiskā un paražu tiesību līmenī. Trešajā nodaļā, pētot pirmajā apakšnodaļā repo darījuma civiltiesiskās teorijas, autore papildina vai atspēko teorijā sniegtus argumentus un norāda uz šo teoriju trūkumiem, lai otrajā apakšnodaļā raksturotu atsevišķus repo darījuma civiltiesiskos aspektus. Darba ceturtā nodaļa ir veltīta repo darījumiem Latvijā. Tajā tiek retrospektīvi aplūkoti darījumi, atspēkots Latvijas tiesību doktrīnā paustais viedoklis, ka repo darījums ir atpakaļpirkuma līgums, veikta Latvijas repo darījumu noslēgšanas prakses analīze ar vēsturiskas novērošanas metodi, izmantojot iegūto empīrisko materiālu un reducējot tajā esošo 4 tekstu līdz katra repo elementa raksturojumam, lai vēlāk kvantitatīvi novērtētu praksē noslēdzamo repo līgumu saturu, atklātu deviācijas un noskaidrotu to cēloņus, izteiktu priekšlikumus problemātikas risināšanai. Pamatojoties uz zinātnisko avotu teorētisko un empīrisko materiālu izpēti, ir formulēti 43 secinājumi tēžu, priekšlikumu un ieteikumu veidā, kuri ir apvienoti 17 secinājumu grupās, tostarp izstrādāts “Repo līguma minimālais standarts” un veikta repo darījumu klasifikācija civiltiesisko darījumu starpā.Item Sejas šķeltnes skartu balstaudu morfoloģiskās pārmaiņas audu reģenerācijas gaitā. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Buile, Dace; Pilmane, Māra; Akota, IlzeIedzimtu sejas defektu kopums, kas veidojas nepilnīgas sejas kroku saaugšanas rezultātā, tiek saukts par sejas šķeltnēm, pie kurām pieder arī alveolārā izauguma un aukslēju šķeltne. Sejas šķeltņu korekcijas notiek ķirurģiskās iejaukšanās ceļā, un parasti ir nepieciešama vairāk nekā viena operācija, lai atjaunotu normālas fizioloģiskās funkcijas, īpaši gadījumos, kad tā ir skārusi balstaudus. Pētījuma mērķis bija noteikt šķeltnes skartu balstaudu (skrimšļaudu un kaulaudu) dažādu audu faktoru relatīvo daudzumu imūnhistoķīmiski pirmo reizi un atkārtoti operētos balstaudos. Pētījumā tika iekļauti 49 pacienti. Kopējais kaula morfoloģiskā materiāla vienību skaits, kas tika iegūts no pacientiem, kuriem pirmo reizi tika veikta osteoplastika vai rinoplastika, bija 14. Atkārtoti operētu pacientu morfoloģiskā materiāla kaula vienību skaits bija 22. Skrimšļa morfoloģiskā materiāla skaits balstaudu operācijās, kur kā pirmo operāciju veica rinoplastiku, bija 17. Skrimšļaudu paraugi, kuri tika iegūti no rinoplastikas, kas tika veikta kā atkārtota balstaudu operācija, bija 21. Atkarībā no balstaudu veida un operāciju secības pacienti tika sadalīti četrās grupās, kā arī tika veidotas divas kontroles grupas. Izmantojot imūnhistoķīmisko metodi kaulaudos un skrimšļaudos, tika noteikti: matrices metaloproteināze 2 (MMP-2), matrices metaloproteināze 8 (MMP-8), matrices metaloproteināze 9 (MMP-9), matrices metaloproteināzes 2 audu inhibitors (TIMP-2), kaula morfoģenētiskais proteīns 2/4 (BMP-2/4), bāziskais fibroblastu augšanas faktors (bFGF), transformējošais augšanas faktors beta 1 (TGFβ1), interleikīns 1 alfa (IL-1α), interleikīns 10 (IL-10), cilvēka beta defensīns 2 (HBD-2), cilvēka beta defensīns 3 (HBD-3), osteopontīns (OPN), osteoprotegerīns (OPG), osteokalcīns (OC), runt radniecīgais transkripcijas faktors 2 (Runx2), bezspārnu tipa MMTV integrācijas saites 3a olbaltumviela (Wnt3a). Apoptozes izvērtēšanai tika pielietots TUNEL kita standartizēts komplekts. Skrimšļaudu kontroles grupā visvairāk novēroja OPG, MMP-8 un apoptozes pozitīvos hondrocītus. Pirmo reizi operētiem šķeltnes skartiem pacientiem bija palielināts skaits OC, OPN, OPG, BMP-2/4 bFGF, TGFB1, MMP-2, MMP-8, MMP-9, TIMP-2, IL-1a, IL-10, HBD-2, Wnt-3a un apoptozes pozitīvo hondrocītu. Atkārtoti operētiem šķeltnes skartiem pacientiem šo iepriekš minēto faktoru skaits bija palielināts, kā arī palielināts bija HBD-3 skaits. Kaulaudu kontroles grupā novēroja OC, BMP-2/4, MMP-8, MMP-9, IL-10, HBD-2 un apoptozes pozitīvos osteocītus. Pirmo reizi operēto šķeltnes skartu pacientu kaulaudos bija novērots gandrīz visu faktoru izteikts relatīvā daudzuma samazinājums, no kuriem vislielākajā daudzumā tika konstatēts OC. No atkārtoti operēto šķeltnes skarto pacientu kaulaudiem MMP-2 pozitīvo šūnu relatīvais daudzums palielinājās līdz kontroles audu līmenim, kā arī 3 lielākā daudzumā tika novēroti OC un apoptozes pozitīvie osteocīti, kuri nesasniedza kontroles audu pozitīvo šūnu relatīvā daudzuma līmeni.Item Iodine Sufficiency during Pregnancy in Latvia. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2024) Veisa, Vija; Konrāde, Ilze; Rezeberga, DaceGlobally, iodine deficiency after starvation is the next most common cause of potentially preventable brain damage. The iodine is essential micronutrient for production of thyroid hormones. Even mild iodine insufficiency during pregnancy can lead to maternal hypothyroxinemia and decreased transplacental transfer of thyroid hormones with further negative effect on the proliferation and migration of foetal neurons and decreased neuroplasticity of foetal brain. Thus, sufficient intake of iodine during pregnancy is particularly important not only in individual terms, but also affects the national social and economic development – lower intelligence quotient (IQ) is related to decreased learning capacity and lower educational levels, hence lower income and welfare. Universal salt iodisation is the main strategy recommended by the World Health organization (WHO) to prevent iodine deficiency. It has been successfully implemented in many countries worldwide over the past 25 years. In Latvia, similarly to other European regions, population studies indicate persisting mild (at least seasonal) iodine deficiency, nevertheless, the use of iodised salt in households and food industry is still voluntary. Particularly vulnerable part of the population in mild to moderate iodine deficiency regions are pregnant women – demand of iodine significantly increases already in first weeks of pregnancy. To replace presumptions with scientific evidence, the aim of the study was to evaluate iodine sufficiency among pregnant women in Latvia. After revealing iodine deficiency in all trimesters of pregnancy, further aim was to assess whether information activities, carried out among healthcare professionals and women of reproductive age, is associated with improved iodine intake. For evaluation of iodine sufficiency during pregnancy, in 2013 urinary iodine was measured to pregnant women in various regions of Latvia. Information regarding consumption of iodine containing supplements and dietary products was obtained from questionnaires, completed by women. Results – urinary iodine was measured in 696 women from various regions of Latvia in 2013. The median creatinine (Cr) standardised urinary iodine concentration (UIC) was 80.8 (interquartile range (IQR) 46.1–130.6) μg/g Cr and approved iodine deficiency during pregnancy (150–250 μg/g indicates optimal iodine intake during pregnancy according to WHO recommendations). Median UIC was significantly lower in the first trimester, during the most important period of foetal brain development and organogenesis, compared to the second and third trimesters (p < 0.001 in both trimesters). After 5 years, which is the WHO recommended time for re-monitoring iodine intake in population, median urinary iodine in pregnant women (n 129) during the first trimester revealed that iodine intake has improved (143.1 (IQR 89.9–228.9) μg/g Cr), however remained below optimal. While analysis of dietary habits did not reveal any significant change in consumption of iodine-containing food products in recent years, for half of pregnant women in the first trimester the iodine intake is sufficient. One explanation that can be attributed to improved iodine intake, is higher number of women taking supplements during the first trimester of pregnancy, including those with iodine concentrations ≥ 150 μg (50.3 %, among them with iodine ≥ 150 μg 3.1 % in 2013, and 68.2 %, among them with iodine ≥ 150 μg 14.7 % in 2018). Newborn’s TSH screening data in 2019 reveals that 5.6 % (95 % CI 5.2–5.9 %) of newborns were detected TSH > 5 mIU/L, and in 2022 – 8.8 % (95 % CI 8.4–9.3 %) with TSH > 5 mIU/L. According to the criteria recommended by WHO (newborn ratio 3.0–19.9 % with TSH above 5 mIU/L indicates mild iodine deficiency in the population), newborn TSH screening confirms mild iodine deficiency in Latvia. Thus, all women in childbearing age should be advised to increase consumption of iodine containing dietary products, including iodised salt, but more global solutions are hampered by the fact that iodine intake has a U-shaped effect – both, very high and low concentrations can be harmful. The higher iodation of thyroglobulin is associated with higher autoantigenicity and therefore the detection of serum selenium levels in pregnant women, which may reduce autoimmune reactions as a cofactor of selenoenzymes, was an important aspect in research. The detected mean serum selenium level 102.07 ± 37.01 μg/L is not optimal, according to opinion of many researchers, but is sufficient to ensure the activity of antioxidative enzymes, thus reducing the risk of postpartum thyroiditis or thyrotoxycosis – side effects related to iodine intake. Results of the research, carried out for the first time in Latvia, suggest that information activities should be regular, they are safe, effective, but re-monitoring of median urinary iodine in population is necessary to ensure optimal iodine intake, which is still insufficient during pregnancy.Item The Right of Patient and Physician to Express their Religious Beliefs during Medical Treatment. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2024) Šāberte, Laura; Slokenberga, SantaThe doctoral thesis “The Right of Patient and Physician to Express their Religious Beliefs during Medical Treatment” is a scientific research, the objective of which is to study and analyse the legal framework identifying current legal problems when a capable adult patient and a certified physician, who is also the attending physician, have the right to express freedom of religion and its interaction with other rights in the field of healthcare, as well as to identify problems in the national legal framework and make proposals for improving the national legal acts. So far, no in-depth research has been carried out in the Republic of Latvia as regards the right of a capable adult patient and a certified physician, who is also the attending physician, to express freedom of religion. In the legal science of the Republic of Latvia, studies in the field of human rights have mostly been conducted on the right to freedom of religion. The conclusions and proposals made by the Author of the doctoral thesis for improving the national legal framework can be used in the development of legal thought, in the application and interpretation of the existing legal norms, and in the legislative process to improve legal acts. Consequently, the doctoral thesis can be of interest to the legislator, lawyers, patients, medical practitioners, educators and students, and other persons interested in obtaining in-depth information on the subject of the doctoral thesis. In the doctoral thesis, the Author examines the right of a capable adult patient and a certified physician, who is also the attending physician, to express freedom of religion and it’s interaction in medical treatment through the prism of the national legal framework, taking into account that the implementation of the right to freedom of religion in the Latvian legal system results from the State’s obligations in front of international obligations, which it has undertaken under Article 89 of the Constitution of the Republic of Latvia. Article 89 of the Constitution of the Republic of Latvia provides that State shall recognise and protect fundamental human rights in accordance with this Constitution, laws and international agreements binding on Latvia. Due to the limited scope of the doctoral thesis, the Author carries out an in-depth study of the sources of national law and on the study of external international obligations, which covers the sources of law at the level of the Council of Europe and the European Union. The doctoral thesis consists of an introduction, four chapters and a conclusion. Each chapter begins with an introductory section setting out the main issues addressed in that part, followed by the main body of the chapter. At the end of each part, intermediate conclusions are 5 drawn from the main body of the chapter, which form the basis for the conclusions and proposals at the end of the doctoral thesis. The introduction explains the relevance of the doctoral thesis, the research boundaries and problems, aims and the tasks, the research object and subject, the research questions, the research methods, the analytical approach to research, and information on the use of terminology and sources. In the first chapter, the Author examines what constitutional protection should be ensured regarding the right of a capable adult patient and a certified physician, who is also the attending physician, to express their religious beliefs, considering Latvia’s international obligations as enshrined in the legal sources of the Council of Europe and the European Union. In the second chapter, the Author examines what legal protection is provided to a capable adult patient regarding the right to express his or her religious beliefs in medical treatment, identifies problems in the national legal framework and makes proposals for its improvement. In the third chapter, the Author examines what legal protection exists for the right of a certified physician, who is also an attending physician, to express his or her religious beliefs in medical treatment, identifies problems in the national legal framework and makes proposals for its improvement. In the fourth chapter, the Author examines how the rights of a capable adult patient and a certified physician, who is also the attending physician, to express their religious beliefs are balanced. Considering the constitutional protections that are and should be provided, the author analyses whether the balance between the rights of a capable adult patient and a certified physician, who is also the attending physician, to express their religious beliefs is appropriate in the context of the individual’s right to self-determination and the right to the highest attainable standard of health. In the fourth chapter, the author also makes proposals for the improvement of the national legal framework. At the end of the doctoral thesis, conclusions are drawn and proposals put forward for the improvement of the national legal framework regarding the right of a capable adult patient and a certified physician, who is also the attending physician, to express freedom of religion in medical treatment. The doctoral thesis is accompanied by information on publications and reports on the subject of the doctoral thesis, the list of literature sources used, the acknowledgements, and two annexes: Annex 1 “Correspondence with the Department of Terminology and Translation of Legal Acts of the Latvian State Language Centre”; Annex 2 “The right of the patient, the 6 patient’s relatives and medical practitioners to receive spiritual care and right to perform religious activities in in-patient medical treatment institutions in the Republic of Latvia”.Item Identifying Genetic Factors Associated with Breast or Ovarian Cancer Risk in BRCA1 Pathogenic Variant Carriers. Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2024) Berga-Švītiņa, Egija; Miklaševičs, Edvīns; Vilne, BaibaBreast cancer (BC) is a most prevalent cancer among women globally and ovarian cancer (OC) is also a significant healthcare burden, ranking eighth in terms of incidence and mortality in females. The aetiology of these malignancies involves a complex interplay between modifiable and non-modifiable risk factors. Among these, genetic predisposition, particularly pathogenic variants (PVs) in BRCA1 gene, significantly elevate a risk of BC or OC development. However, BC and OC risk for germline BRCA1 PV carriers differ by individual and are affected by genetic factors. The aim of this study is to explore genetic factors that might modulate BC and OC risk and to assess the effect of polygenic risk score (PRS) to estimate the overall genetic risk of a women carrying region-specific germline BRCA1 PVs to develop BC or OC due to additional genetic variations. We performed a genome-wide association study (GWAS) in 406 female BRCA1 PV (c.4035del or c.5266dup) carriers, affected with BC or OC vs. unaffected individuals, followed by functional annotations of the most significantly associated single nucleotide variants (SNVs). Next, we investigated recently developed novel genome-wise PRS association with BC and OC risk in BRCA1 PV carriers. A binomial logistic regression model was applied to assess the association of PRS with BC or OC development risk. In BC patients, the most significantly associated SNV was rs2609813 (p = 2.33 × 10−7, odds ratio (OR) = 0.28) in FAM107B gene (genomic position (GRCh37) 10:14800320). The variant is intronic in the protein coding gene and predicted to be a regulatory region variant. The second most significant BC-associated SNV was rs4688094 (p = 7.76 × 10−7, OR = 0.38) in long non-coding RNA (lncRNA) gene (genomic position (GRCh37) 3:118003477) and the most significant OC-associated SNV was rs79732499 (p = 1.38 × 10−7, OR = 0.00031) located in genomic position (GRCh37) 20:3404208 and is predicted to be a regulatory region variant located in enhancer. Both variants are in the non-coding genome. This suggests that they may influence gene expression or other regulatory processes rather than directly altering protein structure or function. Due to the small sample size, our results did not reach a genome-wide significance of p = 5 × 10−8. Regarding PRS calculations, best-fitting BayesW PRS model could effectively predict the individual’s BC risk (OR = 1.37; 95 % confidence interval (CI) = 1.03–1.81, p = 0.029 with area under receiver-operator curve (AUC) = 0.76). At the same time, none of the applied PRS was a good predictor of OC development risk, suggesting the need for further investigation in larger OC cohort. The results of this study can be used as preliminary data for a more comprehensive study and might contribute to customised PRS development for BRCA1 PV carriers. Previously developed BayesW PRS model contributed to assessing the risk of developing BC for germline 4 BRCA1 PV (c.4035del or c.5266dup) carriers and may facilitate more precise and timelier patient stratification and decision-making to improve the current BC treatment or even prevention strategies.Item Militāro apavu valkāšanas biomehāniskie aspekti un to saistība ar apakšējo ekstremitāšu pārslodzes traumām. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Ņesteroviča, Darja; Stepens, AinārsProfesionāls militārais dienests paredz augstas intensitātes fizisko slodzi, ieskaitot fiziskās sagatavotības treniņus, lauka taktiskās mācības un forsētus pārgājienus, kas paaugstina muskuloskeletālā traumatisma risku. Karavīru vidū muskuļu un skeleta traumas ir būtiska medicīniska problēma, kas ne tikai rada paaugstinātu finansiālu slogu uz militāro veselības aprūpi un samazina armijas kaujas gatavību, bet ir galvenais priekšlaicīgas atvaļināšanas medicīniskais iemesls NATO dalībvalstu armijās. Akūtas un pārslodzes kāju muskuloskeletālās traumas (MSKI) ir biežākas ceļa locītavas, apakšstilba un pēdas rajonā. Militāro apavu loma MSKI attīstībā pašlaik nav skaidra, un tiek ieteikta papildu pētījumu veikšana par saistību starp militāro apaviem un pārslodzes tipa traumām. Šī darba mērķis bija noskaidrot apakšējo ekstremitāšu pārslodzes traumu biežumu Latvijas Sauszemes spēku karavīriem un noskaidrot to saistību ar militāro apavu izmantošanas paradumiem un pēdu uzbūves īpatnībām. Epidemioloģiskie un klīniskie dati tika iegūti no 2018. līdz 2020. gadam. Šķērsgriezuma pētījumā par MSKI izplatību piedalījās n = 227 aktīvā dienesta karavīri un tas tika veikts ikgadējās medicīniskās pārbaudes laikā Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības Medicīnas nodrošinājuma centrā. Iepriekš gūtas kāju MSKI bija sastopamas 42,7 % gadījumos, biežākās bija apakšstilba un pēdas pārslodzes traumas. Pētījuma dalībnieki, kuri izmantoja pēdas garumam neatbilstošus militāros zābakus, neatkarīgi no viņu traumu vēstures, apavu komfortu novērtēja zemāk. Gaitas analīze gan ar basām kājām, gan nēsājot militāros zābakus tika veikta gadījuma-kontroles pētījuma laikā (n = 66), grupās dalībnieki tika iedalīti atkarībā no viņu apakšstilba un pēdas pārslodzes traumu vēstures. Abās grupās novēroja, ka militāro apavu izmantošana palielina leņķi, kādā pēdas pieskarās pie atbalsta laukuma, vienlaikus stabilizē papēža kaulu un samazina pēdas locītavas kustību ātrumu. Nosacījuma loģistiskās regresijas modelis atklāja, ka tikai gaitas cikla ilguma mainība (OR = 2,71, 95 % CI 1,31–5,60), ejot basām kājām, var statistiski nozīmīgi prognozēt apakšstilba un pēdu pārslodzes traumu risku. Gaitas cikla ilguma mainības optimālā robežvērtība tika noteikta kā 1,95 %, kas ļauj paredzēt apakšstilba un pēdas pārslodzes traumu ar 56 % jutīgumu un 88 % specifiskumu. Pētījumā tika secināts, ka militāro apavu izmantošana veicina gaitas stabilitāti un simetriju. Savukārt, militāru apavu izmantošana nav saistīta ar apakšstilba un pēdu pārslodzes traumu risku. Pētījuma datu parāda, ka gaitas cikla mainība ir potenciāls riska faktors kāju MSKI attīstībā, kas sniedz pamatojumu gaitas un pēdu skrīninga vadlīniju izveidei militārās medicīnas jomā.Item Biomechanical Aspects of Military Footwear Usage and their Relationship with Lower Extremity Overuse Injuries. Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2024) Ņesteroviča, Darja; Stepens, AinārsProfessional military service involves high-intensity physical training, including field training exercises and marching, which increase the risk of musculoskeletal injuries (MSKIs). In the military, MSKIs represent a significant medical concern, leading to an increased financial strain on military healthcare and a decrease in military preparedness. Acute and overuse lower extremity MSKIs are more common in the knee, lower leg, and foot. The role of military footwear in the development of overuse injuries is currently unresolved, and more research is suggested on the relationship between military footwear and overuse injuries. The purpose of this work was to determine the incidence of overuse MSKI in the lower and investigate its possible relationship with military footwear usage among the Latvian Land Forces. The research was carried out on infantry soldiers during their annual medical examinations at the Military Medical Support Centre of the Latvian National Army Logistic Command from 2018 to 2020. In a cross-sectional study on the epidemiology of MSKI, a total of n = 227 active duty infantry soldiers participated. Among study participants, 42.7 % had a history of lower extremity injuries, with a higher prevalence of overuse injuries in the lower leg. Study participants who wore inappropriate size of military boots reported lower comfort ratings for all parameters, irrespective of their history of injuries. Gait analysis was performed barefoot and wearing military boots during the case-control study (n = 66) where subjects were divided into groups according to their history of overuse injuries. Both groups showed an elevation in the foot contact angle, while simultaneously showing a reduction in the eversion of the rearfoot and the angular velocities of the ankle when wearing military footwear. The conditional logistic regression model revealed that stride time variability (OR = 2.71, 95 % CI 1.31 – 5.60) during barefoot gait demonstrated statistical significance in predicting the risk of lower leg overuse injury. The optimal threshold for stride time variability was determined to be 1.95 %, which could effectively predict the occurrence of lower leg overuse injuries, showing a sensitivity of 56 % and a specificity of 88 %. Based on research findings, walking in military footwear improves stability and encourages gait symmetry, and the risk of overuse injuries to the lower extremities does not appear to be influenced by gait with footwear. The research results support the importance of further investigating gait variability as a possible risk factor for MSKI and lay the groundwork for the establishment of guidelines for medical gait and foot screening in the military.Item Clinical Course, Treatment Outcome, Cellular, and Molecular Biology Findings in Cases of Infective Endocarditis Caused by Various Microorganisms Among Cardiac Surgery Patients. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2024) Meidrops, Kristiāns; Stradiņš, Pēteris; Groma, ValērijaInfective endocarditis is a life-threatening disease characterized by microorganism-induced damage to the endocardium. There can be several potential causative microorganisms, although some are more commonly detected than others. Consequently, the aetiology, manifestations, course, and outcome of the disease can vary. Regardless of the aetiology, the most common reasons why patients are at risk are uncontrolled systemic or local infection, systemic or pulmonary vegetation embolism, and heart failure caused by valve damage. It has long been believed that bacteraemia and existing endothelial damage play a major role in the pathogenesis of infective endocarditis. Therefore, the diagnosis of infective endocarditis is also based on the detection of the pathogen in the blood and imaging studies that demonstrate endocardial involvement in the process. With the advancement of technology, diagnostic and research possibilities have expanded. As a result, potentially new significant elements in the pathogenesis of infective endocarditis have emerged, enabling more accurate diagnosis, prediction of unfavorable outcomes and risk factors, as well as increased treatment effectiveness. In this doctoral thesis, the clinical course, treatment outcomes, cellular and molecular biology findings in cases of infective endocarditis caused by various microorganisms in cardiac surgical patients were identified. An analysis of data from patients operated on in Latvia was conducted, including identification of the most common causative agents, risk factors, and outcomes. Analysis of the excised valves was performed morphologically using light microscopy and electron microscopy. Neutrophilic leukocyte activation markers were identified using immunohistochemistry, indicating neutrophilic leukocyte and neutrophil extracellular trap involvement in the pathogenesis process. Overall, the intrahospital mortality for operated patients with infective endocarditis was 11.2 %, but the long-term prognosis was 21.7 % after one year and 28.7 % after three years. Perivalvular infection prevalence was independently associated with an increased risk of intrahospital mortality. None of the laboratory indicators were independently prognostic for intrahospital mortality. There were no statistically significant differences between the blood culture-positive and negative endocarditis groups in terms of intrahospital mortality, intrahospital and intensive care unit stay, as well as three-year mortality. The most commonly encountered microorganism in the blood culture-positive endocarditis group was S. aureus. It was associated with significantly higher intrahospital mortality (RR coefficient of 3.332 and 4.408 in univariate and multivariate analyses, respectively) compared to other disease-causing microorganisms. Unlike E. faecalis, S. aureus is also associated with worse long-term prognosis in patients with infective endocarditis after cardiac surgery. In cases of blood culture-negative endocarditis 16S rRNA Next-Generation Sequencing is a useful technology for diagnosing the causative agent. Among blood culture-negative infective endocarditis cases, a large portion of the causative agents are Bartonella spp. These patients more frequently have a history of alcoholism, higher creatinine and BNP levels, lower ejection fraction of the left ventricle, lower glucose levels, leukocyte and platelet counts. There were differences in Bartonella spp. and non-Bartonella spp. infective endocarditis valvular vegetation morphology. On the contrary of control group patients’ cardiac valves a high level of neutrophilic leukocyte activation markers was observed. When compared, marker expression was significantly higher in non-Bartonella spp. infective endocarditis patients group.Item Pacienta un ārsta tiesības paust savu reliģisko pārliecību ārstniecībā. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Šāberte, Laura; Slokenberga, SantaPromocijas darbs “Pacienta un ārsta tiesības paust savu reliģisko pārliecību ārstniecībā” ir zinātnisks pētījums, kura mērķis ir pētīt pilngadīga, lemtspējīga pacienta un sertificēta ārsta, kurš vienlaikus ir pacienta ārstējošais ārsts, tiesību paust reliģisko pārliecību aizsardzību ārstniecībā un šo tiesību mijiedarbību ar citām tiesībām ārstniecībā, kā arī identificēt nacionālā normatīvā regulējuma problēmas un sniegt priekšlikumus tā pilnveidošanai. Pilngadīga, lemtspējīga pacienta un sertificēta ārsta, kurš vienlaikus ir pacienta ārstējošais ārsts, tiesības paust savu reliģisko pārliecību ārstniecībā Latvijas Republikas tiesību zinātnē līdz šim padziļināti nav tikušas pētītas. Latvijas Republikas tiesību zinātnē pārsvarā par tiesībām uz reliģijas brīvību pētījumi ir veikti cilvēktiesību jomā. Promocijas darbā izdarītos secinājumus un priekšlikumus var izmantot juridiskās domas attīstībā un izpratnes veidošanā par tiesību uz reliģijas brīvību piemērošanas jautājumiem ārstniecībā, kā arī lai pilnveidotu nacionālo normatīvo regulējumu. Promocijas darbs var būt aktuāls likumdevējam, juristiem, pacientiem, ārstniecības personām, mācībspēkiem, studentiem un citām personām, kurām ir interese iegūt padziļinātu informāciju par promocijas darba tematu. Autore promocijas darbā pēta pilngadīga, lemtspējīga pacienta un sertificēta ārsta, kurš vienlaikus ir pacienta ārstējošais ārsts, tiesības paust savu reliģisko pārliecību ārstniecībā caur nacionālā normatīvā regulējuma prizmu, ņemot vērā, ka tiesību uz reliģijas brīvību iedzīvināšana Latvijas Republikas tiesību sistēmā izriet no valsts pienākumiem starptautisko saistību priekšā. Starptautiskās saistības Latvijas Republika ir uzņēmusies ar Latvijas Republikas Satversmes 89. pantu, kurā ir noteikts, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Ierobežotā promocijas darba apjoma dēļ autore promocijas darbā padziļināti pēta nacionālos tiesību avotus un ārējās starptautiskās saistības, kas aptver Eiropas Padomes un Eiropas Savienības tiesību avotus. Promocijas darba struktūru veido ievads, četras nodaļas, kuras ir sadalītas apakšnodaļās, un nobeigums. Katras promocijas darba nodaļas sākumā ir ievaddaļa, kurā norādīti būtiskākie nodaļā aplūkotie jautājumi, kam seko iztirzājums. Katras promocijas darba nodaļas beigās tiek sniegti no nodaļas satura izrietošie starpsecinājumi, kas ir pamats promocijas darba nobeigumā norādītajiem secinājumiem un priekšlikumiem. Ievadā tiek atklāta promocijas darba temata aktualitāte, pētījuma teorētiskā un praktiskā nozīme, pētījuma robežas un pētāmā problēma, promocijas darba mērķis un uzdevumi, pētījuma objekts un priekšmets, pētījuma jautājumi, pētījuma metodoloģija un analītiskā pieeja pētījuma veikšanai, kā arī informācija par izmantoto literatūru. Pirmajā promocijas darba nodaļā autore izzina, kāda konstitucionālā aizsardzība ir jānodrošina attiecībā uz pacienta un ārsta tiesībām paust savu reliģisko pārliecību, ņemot vērā Latvijas starptautiskās saistības, kas ietvertas Eiropas Padomes (EP) un Eiropas Savienības (ES) tiesību avotos. Otrajā promocijas darba nodaļā autore pēta, kāda aizsardzība nacionālajos normatīvajos aktos ir nodrošināta pacientam attiecībā uz tiesībām paust savu reliģisko pārliecību ārstniecībā, kā arī identificē nacionālā normatīvā regulējuma problēmas un sniedz priekšlikumus tā pilnveidošanai. Trešajā promocijas darba nodaļā autore pēta, kāda aizsardzība nacionālajos normatīvajos aktos ir nodrošināta ārstam attiecībā uz tiesībām paust savu reliģisko pārliecību ārstniecībā, kā arī identificē nacionālā normatīvā regulējuma problēmas un sniedz priekšlikumus tā pilnveidošanai. Ceturtajā promocijas darba nodaļā autore izzina, kā tiek līdzsvarotas pacienta un ārsta tiesības paust savu reliģisko pārliecību ārstniecībā un vai šo tiesību līdzsvarošana kontekstā ar personas tiesībām uz pašnoteikšanos un tiesībām sasniegt visaugstāko iespējamo veselības līmeni, ņemot vērā nodrošināto un nodrošināmo konstitucionālo aizsardzību, ir adekvāta. Tāpat ceturtajā promocijas darba nodaļā autore sniedz priekšlikumus nacionālā normatīvā regulējuma pilnveidošanai. Promocijas darba nobeigumā ir izdarīti secinājumi un izvirzīti priekšlikumi nacionālā normatīvā regulējuma pilnveidošanai attiecībā uz pacienta un ārsta tiesībām paust savu reliģisko pārliecību ārstniecībā. Promocijas darbam ir pievienota informācija par publikācijām un ziņojumiem par promocijas darba tematu, pateicība, izmantotās literatūras saraksts un divi pielikumi: 1. pielikums “Sarakste ar Valsts valodas centru”; 2. pielikums “Pacienta, pacienta tuvinieku un ārstniecības personu tiesību saņemt garīgo aprūpi īstenošanas kārtība un reliģiskās darbības veikšana stacionārajās ārstniecības iestādēs Latvijas Republikā”.Item Dzīvesspēka veidošanās un uzturēšana slimniekiem ar hroniskām muskuloskeletālām sāpēm. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Zelčāne, Elīna; Pipere, AnitaIevads Muskuloskeletālas sāpes ir viens no biežākajiem veselības traucējumiem. Atkarībā no ģeogrāfiskā reģiona tās skar no 13 % līdz 47 % pasaules iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 39–45 % cieš hroniskas sāpes. Hroniskas muskuloskeletālas sāpes (HMS) mēdz radīt tādas negatīvas sekas kā stresu, depresiju, sociālo izolāciju un zemāku dzīves kvalitāti, tomēr pētījumi liecina, ka daži slimnieki spēj saglabāt dzīvesspēku un turpināt pilnvērtīgi funkcionēt, neskatoties uz sāpēm. Darba mērķis Promocijas darba mērķis bija izpētīt dzīvesspēka veidošanās un uzturēšanas pieredzi cilvēkiem ar HMS. Metodes Darbā tika izmantota kvalitatīva pētījuma stratēģija, kuras ietvaros veiktas daļēji strukturētas intervijas un divas fokusgrupas ar 17 mērķtiecīgi izraudzītiem cilvēkiem vecumā no 29 līdz 64 gadiem. Dati tika analizēti, integrējot tematisko analīzi, naratīvo analīzi un kritisko incidentu tehniku. Šāda integratīva datu analīzes pieeja, iekļaujot arī kritisko incidentu tehniku, kvalitatīvajos pētījumos Latvijā līdz šim nav tikusi izmantota. Rezultāti Pētījuma datu interpretācija liecina par to, ka intervēto HMS slimnieku dzīvesspēks sāk attīstīties tad, kad cilvēka fiziskās un/vai emocionālās ciešanas ir pietiekami spēcīgas, lai viņš būtu gatavs uzņemties ieviest izmaiņas domāšanā un uzvedībā. To, cik ātri pēc pārciestajiem veselības satricinājumiem slimnieks spēs atgūties, ietekmē sāpju intensitāte un pacietības mērs, tas, vai cilvēkam ir cerība, ka varētu kļūt labāk, un tas, cik daudz informatīvo, emocionālo un citu resursu ir cilvēka rīcībā. Slimības sākumposmā intervētajiem HMS slimniekiem dzīvesspēku palīdz attīstīt tuvinieku, pacientu kopienas un psiholoģiskās palīdzības sniedzēju atbalsts. Tas veicina diagnozes pieņemšanu un ļauj nejusties vieniem ciešanās. Savukārt savlaicīgas un drošticamas informācijas trūkums par diagnozi samazina slimnieku līdzestību un veicina pievēršanos nepārbaudītām ārstniecības metodēm. Ilgtermiņā intervētajiem HMS slimniekiem dzīvesspēku palīdz saglabāt spējām pielāgotas fiziskās aktivitātes, īpaši klātienes grupu nodarbības, kā arī dažādu sāpju mazināšanas paņēmienu izmantošana. Būtiska loma dzīvesspēka uzturēšanā ir kognitīvo un emociju regulācijas stratēģiju izmantošanai, atsakoties no nereālām gaidām, koncentrējoties uz 4 iespēju meklēšanu esošajos apstākļos, saglabājot pozitīvu nākotnes perspektīvu, meklējot aizraušanās un prieka avotus, kā arī piešķirot dzīvei jēgu par spīti sāpēm. Lai uzturētu dzīvesspēku ilgtermiņā, ir jāspēj pieņemt emocionālu un praktisku atbalstu brīžos, kad tas nepieciešams, vienlaikus nepaliekot atkarīgam no ārējā atbalsta. Secinājumi Šis pētījums ļāva noskaidrot, kādi faktori veicina un kavē dzīvesspēku dažādos slimības posmos. Balstoties uz intervēto HMS slimnieku sniegtajiem pieredzes aprakstiem par to, kā viņi adaptējušies dzīvei ar hroniskām sāpēm, promocijas darba autore secināja, ka dzīvesspēks mainās atkarībā no slimības gaitas, cilvēka spējas pieņemt ar sāpēm saistītos dzīves aspektus, kurus nav iespējams mainīt, kā arī gatavības uzņemties atbildību par dzīves kvalitātes saglabāšanu, neskatoties uz sāpju radītajiem ierobežojumiem. Šajā pētījumā ir detalizēti atspoguļots ar metodoloģiju saistīto lēmumu pieņemšanas process, tāpēc tas var kalpot kā paraugs kvalitatīvajiem pētniekiem, kuri vēlas pētīt dzīvesspēku vai citus kompleksus un multidimensionālus fenomenus, integrējot dažādas datu analīzes metodes, tai skaitā Latvijā līdz šim neizmantoto kritisko incidentu tehniku.Item Regional Dimension in European Union: Shaping Key Performance Indicators for Financial Institutions. Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2024) Černiševs, Oļegs; Popova, Jeļena; Surmačs, AndrejsThe rise of fintech, or the combination of digital financial services and technology, represents a turning point in the evolution of financial institutions in an ever-changing financial environment. This Thesis explores the operational aspects and regulatory frameworks in the European Union. Fintechs are able to effectively provide services across the EU market due to the modern EU legislation, the passporting mechanism, in particular. These services involve complex cross-border and interregional operations, which are associated with risks and connected to KPIs. Chapter 1 presents the systematic literature review to determine the lacuna in the issue of KPIs formation for financial institutions. The genesis of fintech is also explored, with specific emphasis on the regional dimensions. The taxonomy of fintech is presented. The region of research application is identified. Special attention is paid to the operations of the European Central Bank (ECB) as a financial regulator in the EU region. Chapter 2 reviews and analyses the impact of EU regional and national policies on financial institutions. The conditions for the functioning of fintech are compared, highlighting the regional peculiarities. The taxonomy of digital financial products and their representation in different EU regions is presented. The comparative analysis between e-money products and crypto-based assets demonstrates their characteristics and operating environment. The taxonomy and life cycle of digital assets are shown. It also identifies the pricing components for digital and cryptocurrencies. Chapter 3 determines the KPIs and KRIs for financial institutions. This is done on the basis of the expert panel's estimates. The currently limited use of appropriate KPIS is discussed. In addition, the development of financial services in smart cities is shown and the regional aspect of fintech functioning in smart cities is specified. The opportunities for smart cities to use fintech and financial services as part of the sharing economy are also identified. In this chapter, two statistical models are presented. The PLS-SEM analysis is used to evaluate the relationships between the risks of internal processes and KPIs (Model 1) and the risk of compliance with regional legislation and KPIs (Model 2). At the end of the study, conclusions are drawn and recommendations formulated.Item Cilvēka papilomas vīrusa ietekme uz galvas un kakla vēzi: izplatības un prognostiskās nozīmes izpēte. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Lifšics, Andrejs; Groma, Valērija; Murovska, ModraGalvas un kakla plakanšūnu karcinoma (GKPK) ir septītā visizplatītākā vēža forma pasaulē. Nozīmīgi riska faktori GKPK attīstībā ir tabakas smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana. Tomēr precīza cilvēka papilomas vīrusa (CPV) ietekme uz GKPK pacientu dzīvildzi, īpaši pacientiem ar balsenes plakanšūnu karcinomu (BPK) un hypopharynx plakanšūnu karcinomu (HPPK), joprojām nav pilnībā skaidra. Šī pētījuma mērķis bija izpētīt CPV infekcijas prevalenci (HPV DNS, E6/E7 mRNS) pacientiem ar diagnosticētām oropharynx plakanšūnu karcinomu (OPPK), HPPK un BPK un saprast CPV infekcijas lomu šo audzēju attīstībā un pacientu dzīvildzē, izvērtējot audzēju supresoru proteīnu (p16 un p53) un CPV16 E6 un E7 onkoproteīnu imūnhistoķīmisko ekspresiju. Promocija darba pirmajā daļā tika iekļauts retrospektīvs pētījums par 247 pacientiem ar histoloģiski apstiprinātu OPPK. Šajā pētījumā galvenais mērķis bija izvērtēt kopējo un slimības specifisko dzīvildzi, kā arī veikt histopatoloģisku audzēju analīzi. Kaplana-Meijera dzīvildzes analīzes rezultāti norādīja uz labākiem izdzīvošanas rezultātiem sieviešu dzimtes pacientiem, gados jaunākiem pacientiem bez kaitīgiem ieradumiem (smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana), tiem, kuriem bija veikta operācija un kuri saņēma staru terapiju, kā arī pacientiem ar mazāku primāro audzēju un zemāku slimības stadiju. Cox regresijas analīze atklāja samazinātu agrīnas nāves risku pacientiem ar zemāku T pakāpi, bez reģionālām metastāzēm (N0) un bez kaitīgiem ieradumiem, kā arī tiem, kuriem bija veikta operācija un kuri saņēma staru terapiju. Lielākā daļa pētījumā iekļauto OPPK pacientu bija ar aukslēju mandeļu vai mēles pamatnes audzējiem, taču audzēja lokalizācija nekorelēja ar vidējo izdzīvošanas laiku vai izdzīvošanas rezultātiem. Būtiski sliktāka kopējā un slimības specifiskā dzīvildze bija pacientiem ar rīkles sienas un aukslēju mandeļu vēžiem salīdzinājumā ar audzējiem, kas lokalizēti mīkstajās aukslējās. Audzēja histoloģiskais variants ievērojami neietekmēja kopējo un slimības specifisko dzīvildzi, savukārt izvēlētajiem ārstēšanas veidiem bija ievērojama ietekme uz dzīvildzi. Promocijas darba otrajā daļā tika veikta 106 GKPK paraugu (34 OPPK, 41 BPK, 31 HPPK) imūnhistoķīmiskā (p16, p53, HPV16 E6/E7 proteīni) un molekulāri bioloģiskā (CPV DNS un E6/E7 mRNS) izmeklēšana, kā arī veikta šo pacientu klīniskā izvērtēšana un analīze. Lai izvērtētu un salīdzinātu dažādas molekulāri bioloģiskās izmeklēšanas metodes CPV noteikšanai no parafīnā ieguldīto audu iegūtajā nukleīnskābju materiālā, tika izmeklēts 31 formalīnā fiksēts parafīnā ieguldīts HPPK paraugs. Divas reālā laika polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) metodes, Anyplex II HPV28 un Sacace HPV High-Risk Screen Real-TM Quant, demonstrēja statistiski stipru rezultātu saskaņu. Tika konstatēta mērena pozitīva korelācija starp Anyplex II HPV28 semikvantitatīvajiem rezultātiem un Sacace kvantitatīvajiem rezultātiem. Pielietotie nukleīnskābju ekstrakcijas komplekti ir viegli izmantojami un uzticami, lai izgūtu kvalitatīvu materiālu no parafīnā ieguldītiem audiem turpmākai molekulārai izmeklēšanai. Reālā laika PĶR testi, kas mērķēti uz īsāku DNS fragmentu noteikšanu, ir efektīvi un uzticami CPV ģenētiskā materiāla atklāšanā parafīnā ieguldīto audu paraugos. Tālākā 106 GKPK paraugu izmeklēšana atklāja, ka CPV16 ir visizplatītākais augsta riska CPV tips šajos paraugos. CPV16 izplatība bija attiecīgi 26/34 (76,47 %), 22/41 (53,66 %) un 20/31 (64,52 %) OPPK, BPK un HPPK gadījumā. CPV16 E6/E7 mRNS tika konstatētas 15/26 (57,7 %) OPPK, 2/22 (9 %) BPK un 0/20 HPPK CPV16-pozitīvajos paraugos. CPV16 E6 proteīna pozitivitāte tika imūnhistoķīmiski apstiprināta 44/106 (41,5 %) GKPK paraugos, savukārt HPV16 E7 proteīna pozitivitāte bija novērojama 39/106 (36,8 %) GKPK paraugos. CPV DNS klātbūtne (augsta un zema riska CPV veidi) audzējā bija saistīta ar labākiem piecu gadu kopējās un slimības specifiskās dzīvildzes rādītājiem pacientiem ar OPPK un BPK. CPV16 E6 proteīna un p16 proteīna imūnhistoķīmiskā pozitivitāte bija saistīta ar labākiem izdzīvošanas rezultātiem gan Kaplana-Meijera analīzē OPPK gadījumā, gan Cox analīzē OPPK un HPPK gadījumos. Turklāt p53 pozitivitāte bija saistīta ar labāku dzīvildzi tieši OPPK gadījumā. Šis pētījums ir sniedzis svarīgu informāciju par CPV prevalenci un nozīmi GKPK gadījumā, tomēr ir nepieciešami papildu pētījumi, lai padziļināti izpētītu CPV (augsta un zema riska) lomu neorofaringeālu GKPK attīstībā un šo pacientu dzīvildzē. Papildus ir nepieciešami pētījumi, lai izvērtētu CPV16 E6 proteīna imūnhistoķīmiskās ekspresijas prognostisko vērtību, īpaši OPPK un HPPK gadījumos.Item Pacienta un ārsta tiesības paust savu reliģisko pārliecību ārstniecībā. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Šāberte, Laura; Slokenberga, SantaPromocijas darbs “Pacienta un ārsta tiesības paust savu reliģisko pārliecību ārstniecībā” ir zinātnisks pētījums, kura mērķis ir pētīt pilngadīga, lemtspējīga pacienta un sertificēta ārsta, kurš vienlaikus ir pacienta ārstējošais ārsts, tiesību paust reliģisko pārliecību aizsardzību ārstniecībā un šo tiesību mijiedarbību ar citām tiesībām ārstniecībā, kā arī identificēt nacionālā normatīvā regulējuma problēmas un sniegt priekšlikumus tā pilnveidošanai. Pilngadīga, lemtspējīga pacienta un sertificēta ārsta, kurš vienlaikus ir pacienta ārstējošais ārsts, tiesības paust savu reliģisko pārliecību ārstniecībā Latvijas Republikas tiesību zinātnē līdz šim padziļināti nav tikušas pētītas. Latvijas Republikas tiesību zinātnē pārsvarā par tiesībām uz reliģijas brīvību pētījumi ir veikti cilvēktiesību jomā. Promocijas darbā izdarītos secinājumus un priekšlikumus var izmantot juridiskās domas attīstībā un izpratnes veidošanā par tiesību uz reliģijas brīvību piemērošanas jautājumiem ārstniecībā, kā arī lai pilnveidotu nacionālo normatīvo regulējumu. Promocijas darbs var būt aktuāls likumdevējam, juristiem, pacientiem, ārstniecības personām, mācībspēkiem, studentiem un citām personām, kurām ir interese iegūt padziļinātu informāciju par promocijas darba tematu. Autore promocijas darbā pēta pilngadīga, lemtspējīga pacienta un sertificēta ārsta, kurš vienlaikus ir pacienta ārstējošais ārsts, tiesības paust savu reliģisko pārliecību ārstniecībā caur nacionālā normatīvā regulējuma prizmu, ņemot vērā, ka tiesību uz reliģijas brīvību iedzīvināšana Latvijas Republikas tiesību sistēmā izriet no valsts pienākumiem starptautisko saistību priekšā. Starptautiskās saistības Latvijas Republika ir uzņēmusies ar Latvijas Republikas Satversmes 89. pantu, kurā ir noteikts, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Ierobežotā promocijas darba apjoma dēļ autore promocijas darbā padziļināti pēta nacionālos tiesību avotus un ārējās starptautiskās saistības, kas aptver Eiropas Padomes un Eiropas Savienības tiesību avotus. Promocijas darba struktūru veido ievads, četras nodaļas, kuras ir sadalītas apakšnodaļās, un nobeigums. Katras promocijas darba nodaļas sākumā ir ievaddaļa, kurā norādīti būtiskākie nodaļā aplūkotie jautājumi, kam seko iztirzājums. Katras promocijas darba nodaļas beigās tiek sniegti no nodaļas satura izrietošie starpsecinājumi, kas ir pamats promocijas darba nobeigumā norādītajiem secinājumiem un priekšlikumiem. Ievadā tiek atklāta promocijas darba temata aktualitāte, pētījuma teorētiskā un praktiskā nozīme, pētījuma robežas un pētāmā problēma, promocijas darba mērķis un uzdevumi, pētījuma objekts un priekšmets, pētījuma jautājumi, pētījuma metodoloģija un analītiskā pieeja pētījuma veikšanai, kā arī informācija par izmantoto literatūru. Pirmajā promocijas darba nodaļā autore izzina, kāda konstitucionālā aizsardzība ir jānodrošina attiecībā uz pacienta un ārsta tiesībām paust savu reliģisko pārliecību, ņemot vērā Latvijas starptautiskās saistības, kas ietvertas Eiropas Padomes (EP) un Eiropas Savienības (ES) tiesību avotos. Otrajā promocijas darba nodaļā autore pēta, kāda aizsardzība nacionālajos normatīvajos aktos ir nodrošināta pacientam attiecībā uz tiesībām paust savu reliģisko pārliecību ārstniecībā, kā arī identificē nacionālā normatīvā regulējuma problēmas un sniedz priekšlikumus tā pilnveidošanai. Trešajā promocijas darba nodaļā autore pēta, kāda aizsardzība nacionālajos normatīvajos aktos ir nodrošināta ārstam attiecībā uz tiesībām paust savu reliģisko pārliecību ārstniecībā, kā arī identificē nacionālā normatīvā regulējuma problēmas un sniedz priekšlikumus tā pilnveidošanai. Ceturtajā promocijas darba nodaļā autore izzina, kā tiek līdzsvarotas pacienta un ārsta tiesības paust savu reliģisko pārliecību ārstniecībā un vai šo tiesību līdzsvarošana kontekstā ar personas tiesībām uz pašnoteikšanos un tiesībām sasniegt visaugstāko iespējamo veselības līmeni, ņemot vērā nodrošināto un nodrošināmo konstitucionālo aizsardzību, ir adekvāta. Tāpat ceturtajā promocijas darba nodaļā autore sniedz priekšlikumus nacionālā normatīvā regulējuma pilnveidošanai. Promocijas darba nobeigumā ir izdarīti secinājumi un izvirzīti priekšlikumi nacionālā normatīvā regulējuma pilnveidošanai attiecībā uz pacienta un ārsta tiesībām paust savu reliģisko pārliecību ārstniecībā. Promocijas darbam ir pievienota informācija par publikācijām un ziņojumiem par promocijas darba tematu, pateicība, izmantotās literatūras saraksts un divi pielikumi: 1. pielikums “Sarakste ar Valsts valodas centru”; 2. pielikums “Pacienta, pacienta tuvinieku un ārstniecības personu tiesību saņemt garīgo aprūpi īstenošanas kārtība un reliģiskās darbības veikšana stacionārajās ārstniecības iestādēs Latvijas Republikā”.Item Fluorhinolonu grupas pretmikrobu līdzeklis levofloksacīns veterinārmedicīnā un tā farmakokinētikas un farmakodinamikas pētījumi. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Šitovs, Andrejs; Bandere. Dace; Purviņa, SantaAntibakteriālie līdzekļi ir viena no svarīgākajām zāļu grupām medicīnā. Fluorohinoloni ir vieni no visplašāk izmantotajiem antibakteriāliem līdzekļiem. Levofloksacīns ir trešās paaudzes fluoorhinolons, kas paredzēts lietošanai humānajā medicīnā, bet tam ir zināms pielietojums arī veterinārmedicīnā. Šis promocijas darbs ir četru zinātnisku publikāciju kopa, kuru mērķis ir pārbaudīt levofloksacīna piemērotoību izmantošanai veterinārmedicīnā un izvērtēt tā aktivitāti un īpašības dzīvnieku sugās, kurās tas ir mazāk pētīts. Naratīvi, pirmā publikācija ir zinātniskās literatūras apskats, kurā tika novērtēta levofloksacīna loma veterinārmedicīnā, aptverot levofloksacīna lietošanas pašreizējo statusu veterinārmedicīnā pasaulē, tā pretmikrobu aktivitāti, rezistences problēmas, farmakokinētiku, zāļu atliekvielas audos, blakusefektus un zāļu mijiedarbību. Otrā publikācija ir levofloksacīna farmakokinētisko profilu eksperimentāls novērtējums sešiem klīniski veseliem mājas trušiem pēc 5 mg/kg intravenozas, intramuskulāras un subkutānas ievades, izmantojot krustenisko pētījuma dizainu. Turklāt tika mērīta vienreizējas levofloksacīna ievades ietekme uz asaru produkciju un osmolaritāti. Šajā pētījumā pēc ekstravaskulāras ievadīšanas levofloksacīnam bija augsts klīrenss (0.60 mL/g/h) un absolūta biopieejamība. Trešajā publikācijā tika novērtēti levofloksacīna farmakokinētiskie profili klīniski veselām zosīm (divas grupas pa astoņiem dzīvniekiem, kas saņēma attiecīgi 2 mg/kg intravenozi un 5 mg/kg perorāli) un tā izsīkuma profili zosu muskuļos, sirdīs, aknās, nierēs un plaušās pēc vienreizējas perorālas 5 mg/kg devas lietošanas. Šajā pētījumā levofloksacīna klīrenss arī bija augsts (0.28 mL/g/h), un arī biopieejamība bija absolūta. Levofloksacīna koncentrācijas aknās un nierēs bija visaugstākās no analizētiem audiem. Ceturtās publikācijas mērķis bija novērtēt levofloksacīna aktivitāti pret divām baktēriju sugām, kas visbiežāk ir saistītas ar trušu infekcijām. Minimālā inhibējošā un minimālā baktericīda koncentrācijas tika noteiktas 10 Pasteurella multocida un 5 Escherichia coli baktēriju izolātiem. Veikts pētījums kura rezultātā iegūtas mikroorganismu nonāvēšanas līknes laikā in vitro un ex vivo, lai aprēķinātu ieteicamās levofloksacīna dienas devas pret P. multocida (MIC = 0.015 μg/mL) un E. coli (MIC = 0.03 μg/mL) izolātiem. Devas tika aprēķinātas attiecīgi. ≤ 0.91 un ≤ 1.43 mg/kg. Levofloksacīns bija labi panesams lielākajā daļā pētījumu dzīvniekiem tam bija labvēlīgs farmakokinētiskais profils ekstravaskulārai ievadīšanai, un tas bija aktīvs pret baktērijām, kas izolētas no dzīvniekiem. Neskatoties uz to, ka tas tiek izmantots veterinārmedicīnā valstīs ārpus ES, PVO to ir klasificējusi levofloksacīnu kā augstākās prioritātes kritiski svarīgo pretmikrobu līdzekli, kurš nav reģistrēts lietošanai dzīvniekiem un to pašlaik nav atļauts izmantot veterinārmedicīnā ES. Levofloksacīna kā pētījuma tēmas izvēle balstījās uz tā globālo izplatību, atšķirīgo lietošanas statusu un plašo pretmikrobu aktivitāti. Tādējādi tas ir kļuvis par saistošu priekšmetu zinātniskai izpētei.Item Legal Aspects and Solutions to the Problematics of Repo Transactions. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2024) Jukna, Tatjana; Grasis, JānisThe aim of the doctoral thesis is to, through research on the civil law aspects surrounding repo transactions, establish a theoretical basis for comprehending and differentiating the civil aspects of repo transactions from other transactions structurally akin to repos. This involves elucidating the theoretical, civil law, and practical challenges and proposing conceptual solutions for the creation and enhancement of the legal framework. To accomplish the thesis's objective, specific legal aspects of repo transactions were examined, leading to proposals for advancing regulations in the Republic of Latvia. Recommendations were formulated for revising specific provisions of the Directive 2002/47/EK on Financial Collateral Arrangements and the Directive 2014/65/ES on Markets in Financial Instruments. As well as the theoretical basis was established for the conceptual development of civil law regulation concerning repo and other financial market’s transactions in the future. This study represents the pioneering research on the characteristics of repo transactions in the legal history of Latvia and potentially extends to Lithuania and Estonia. The research foundation of the thesis encompasses over 500 sources, including monographs, scientific literature, studies, normative acts, and court practice, spanning 11 languages such as English, Latvian, Russian, Spanish, Italian, French, etc. Additionally, unstructured expert interviews were conducted, and repo framework agreements employed in both international and Latvian practices were analysed. The thesis structure comprises an introduction, four main chapters with various subsections, a closing, conclusions and proposals, a list of references, and 33 appendices. The structure of the thesis has been chosen in order to present the problematics of repo transactions in a logical and sequential manner. In the introduction, the thesis establishes the relevance of the subject, articulates the study's aim and its associated tasks, defines the subject and object of the research, and outlines the scientific methods employed. The first chapter delves into the meaning of the word “repo” and explores the genesis of the repo transaction, encompassing an examination of repo-like constructions such as fiducia, pactum de retrovendendo, mohantra, cambrium and recambrium, belening-renversaals, along with the exploration of legal issues related to speculation and gambling, and entails an examination of the transaction's evolution in the 20-th century. In the second chapter of the thesis, the author scrutinizes the regulation of repo at the EU, civil, and business customs levels. Moving to Chapter 3, in the first subsection, the author explores civil law theories of repo, either substantiating or challenging the arguments within these theories. This involves identifying weaknesses in certain theories to delineate specific civil law aspects of repo in the second subsection. The fourth chapter focuses on repo transactions in Latvia. Here, the author conducts a retrospective review of these transactions, challenges the opinion expressed in Latvian legal doctrine asserting a repo transaction as atpakaļpirkuma līgums, and exploits the method of historical observation to analyse transaction practices in Latvia. She uses the empirical material obtained and reduces the text to a conceptual description of each element of a repo, to subsequently quantify the content of repo agreements used in practice, and to identify deviations and the causes of these deviations, and to make proposals to address the problematics. Through an examination of scientific sources, theoretical and empirical data, 43 conclusions in the form of theses, proposals, and recommendations, grouped into 17 categories of conclusions have been derived. These encompass the draft of a “Minimum Standard for Repo Agreements” and the classification of repo transactions among civil law transactions.