2021. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi

Permanent URI for this collection

http://hdl.handle.net/123456789/4164

Browse

Browsing 2021. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi by Author "Kalniņš, Artis"

Now showing 1 - 3 of 3
  • No Thumbnail Available
    Item
    Comparison of Treatment Methods for Coronary Heart Disease in Patients with Chronic Total Coronary Artery Occlusions. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2021) Kalniņš, Artis; Lejnieks, Aivars; Ērglis, Andrejs
    One of the methods for coronary heart disease (CHD) treatment is percutaneous coronary intervention (PCI). After the first successful percutaneous coronary angioplasty, done in 1977, PCI many years were performed only for patients with stable CHD. Since the early 1980s, PCI has also been used for acute myocardial infarction (MI) treatment. The benefits of invasive treatment over thrombolysis in acute MI had became clear already after the first studies (Keeley et al., 2003). Primary percutaneous coronary intervention is now undoubtedly the treatment of choice for the treatment of acute myocardial infarction (Ibanez et al., 2018). The usefulness and effectiveness of PCI in the treatment of chronic coronary heart disease, on the other hand, is constantly being discussed. Several studies have been performed trying to attempt to question the efficacy of PCI in the treatment of stable CHD (COURAGE, ORBITA). However, these studies have had a relatively short follow-up time and have not led to a limitation of PCI as a treatment method for stable CHD. A large proportion of CTO patients are asymptomatic and it is therefore even more difficult to demonstrate the benefits and advantages of invasive treatment for this group of patients. There are very few long-term follow-up studies that would prove efficacy or ineffectiveness of CTO invasive treatment, so the dissertation summarizes data and angioplasty results for 551 patients who underwent CTO PCI over 10 years.The aim of the study is to compare the long-term results of invasive treatment methods for patients with coronary heart disease and chronic total coronary artery occlusions. The dissertation compared the overall survival after successful and unsuccessful CTO PCI procedures, compared the long-term results of antegrade and retrograde percutaneous coronary intervention techniques, evaluated the multifactor effect of chronic total coronary artery occlusion complexity on the outcome of percutaneous coronary intervention and survival. Study also analyses PCI results for different groups of patients: with and without diabetes, before and after the age of 65, men and women, patients with and without a history of coronary artery bypass graft surgery.Comparing the long-term results after successful and unsuccessful CTO PCI procedures, a better survival was found after successful CTO PCI. Also has been found that the use of the retrograde approach improves the results of procedures and does not worsen the prognosis. It is concluded that in cases where successful antegrade CTO PCI is unlikely, the retrograde approach should be used as the primary strategy. It has been confirmed that the complexity of CTO, calculated by the J-CTO, PROGRESS CTO, CL and CASTLE scores, is directly correlated with the outcome of the procedure. The complexity of CTO, assessed by the PROGRESS CTO and CASTLE scales, can affect patient survival due to the complexity criteria included in these scales – quality of collaterals available for retrograde approach, age, and previous CABG.Analyses of different groups of patients have shown that CTO revascularization provides better survival in men than in women, the presence or absence of diabetes does not affect the long-term results of CTO PCI, for patients under and up to 65 years of age long term outcome after CTO PCI is not related to the patients age, but to the success of the procedure, patients with CTO and previous coronary artery bypass grafting should be considered as patients with increased complexity of CTO PCI.The obtained results provide recommendations for the CTO patients assesement and for CTO PCI procedure planning and performance.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Koronārās sirds slimības ārstēšanas metožu salīdzinājums pacientiem ar hroniskām totālām koronāro artēriju oklūzijām. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Kalniņš, Artis; Lejnieks, Aivars; Ērglis, Andrejs
    Viena no koronārās sirds slimības (KSS) ārstēšanas metodēm ir perkutānā koronārā intervence (PKI). Pēc pirmās koronārās angioplastikas veikšanas 1977. gadā daudzus gadus PKI tika veiktas tikai stabilas KSS pacientiem. Kopš 80. gadu sākuma PKI sāka lietot arī akūtu miokarda infarktu (MI) gadījumā. Jau no pirmajiem pētījumiem arvien skaidrākas kļuva invazīvas ārstēšanas priekšrocības salīdzinājumā ar trombolīzi akūtu MI gadījumos (Keeley et al., 2003). Primārā perkutāna koronārā intervence šobrīd nešaubīgi ir izvēles terapija akūta miokarda infarkta ārstēšanai (Ibanez et al., 2018). Turpretī PKI lietderība un efektivitāte hroniskas koronārās sirds slimības ārstēšanā nemitīgi tiek diskutēta. Veikti vairāki pētījumi, kuros mēģināts apšaubīt PKI efektivitāti stabilas KSS ārstēšanā (COURAGE, ORBITA). Šie pētījumi tomēr bijuši ar relatīvi īsu pacientu novērošanas laiku un nav kļuvuši par iemeslu PKI kā stabilas KSS ārstēšanas metodes ierobežošanai. Liela daļa pacientu ar hroniskām totālām koronāro artēriju oklūzijām (HTO) ir mazsimptomātiski, un pierādīt šīs pacientu grupas invazīvas ārstēšanas metodes priekšrocības un ieguvumus tāpēc ir vēl grūtāk. Ilga novērojuma laika pētījumu, kas ļautu pierādīt vai apšaubīt invazīvas ārstēšanas efektivitāti, ir ļoti maz, tādēļ promocijas darbā apkopoti dati un perkutāno koronāro intervenču rezultāti par 551 pacientu, kam HTO PKI veiktas 10 gadu laikā.Pētījuma mērķis ir invazīvas ārstēšanas metožu ilgtermiņa rezultātu salīdzinājums pacientiem ar koronāro sirds slimību un hroniskām totālām koronāro artēriju oklūzijām. Promocijas darbā salīdzināta izdzīvotība pēc sekmīgām un pēc nesekmīgām HTO PKI procedūrām, veikts antegrādas un retrogrādas perkutānas koronārās intervences tehnikās veikto procedūru ilgtermiņa rezultātu salīdzinājums, izvērtēta hronisku totālu koronāro artēriju oklūziju sarežģītības daudzfaktoru ietekme uz perkutānās koronārās intervences rezultātu un izdzīvotību, kā arī novērtēti HTO PKI rezultāti dažādām pacientu grupām – pacientiem ar cukura diabētu un pacientiem, kuriem tā nav, pacientiem pirms un pēc 65 gadu vecuma, vīriešiem un sievietēm, pacientiem ar un bez koronāro artēriju šuntēšanas operācijas anamnēzē.Salīdzinot ilgtermiņa rezultātus pēc sekmīgām un nesekmīgām HTO PKI procedūrām, konstatēta labāka izdzīvotība pēc sekmīgi veiktām HTO PKI. Konstatēts arī, ka retrogrādās metodes lietošana uzlabo procedūru rezultātus un nepasliktina prognozi. Secināts, ka gadījumos, kad sekmīga antegrāda HTO PKI maz iespējama, retrogrādā metode izmantojama kā primārā stratēģija. Apstiprināts, ka HTO sarežģītība, kas noteikta, izmantojot J-CTO, PROGRESS CTO, CL un CASTLE skalas, tieši korelē ar procedūras iznākumu. HTO sarežģītība, kas noteikta, izmantojot PROGRESS CTO un CASTLE skalas, var ietekmēt pacienta izdzīvotību, pateicoties šajās skalās iekļautajiem sarežģītības kritērijiem – retrogrādās metodes lietošanai izmantojamu kolaterāļu trūkumam, pacienta vecumam un KAŠ anamnēzē. Analizējot dažādu grupu pacientus, konstatēts, ka HTO revaskularizācija vīriešiem nodrošina labāku izdzīvotību, nekā sievietēm, cukura diabēta esamība vai neesamība HTO PKI ilgtermiņa rezultātus neietekmē, pacientiem līdz 65 gadu vecumam un pēc tā izdzīvotība pēc sekmīgas PKI procedūras nav saistīta ar pacienta vecumu, bet gan ar procedūras iznākumu, pacienti ar HTO un koronāro artēriju šuntēšanas operāciju anamnēzē vērtējami kā paaugstinātas sarežģītības HTO PKI pacienti.Iegūtie rezultāti sniedz rekomendācijas par HTO pacientu novērtēšanu, HTO PKI procedūru plānošanu un veikšanu.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Koronārās sirds slimības ārstēšanas metožu salīdzinājums pacientiem ar hroniskām totālām koronāro artēriju oklūzijām. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Kalniņš, Artis; Lejnieks, Aivars; Ērglis, Andrejs
    Viena no koronārās sirds slimības (KSS) ārstēšanas metodēm ir perkutānā koronārā intervence (PKI). Pēc pirmās koronārās angioplastikas veikšanas 1977. gadā daudzus gadus PKI tika veiktas tikai stabilas KSS pacientiem. Kopš 80. gadu sākuma PKI sāka lietot arī akūtu miokarda infarktu (MI) gadījumā. Jau no pirmajiem pētījumiem arvien skaidrākas kļuva invazīvas ārstēšanas priekšrocības salīdzinājumā ar trombolīzi akūtu MI gadījumos (Keeley et al., 2003). Primārā perkutāna koronārā intervence šobrīd nešaubīgi ir izvēles terapija akūta miokarda infarkta ārstēšanai (Ibanez et al., 2018). Turpretī PKI lietderība un efektivitāte hroniskas koronārās sirds slimības ārstēšanā nemitīgi tiek diskutēta. Veikti vairāki pētījumi, kuros mēģināts apšaubīt PKI efektivitāti stabilas KSS ārstēšanā (COURAGE, ORBITA). Šie pētījumi tomēr bijuši ar relatīvi īsu pacientu novērošanas laiku un nav kļuvuši par iemeslu PKI kā stabilas KSS ārstēšanas metodes ierobežošanai. Liela daļa pacientu ar hroniskām totālām koronāro artēriju oklūzijām (HTO) ir mazsimptomātiski, un pierādīt šīs pacientu grupas invazīvas ārstēšanas metodes priekšrocības un ieguvumus tāpēc ir vēl grūtāk. Ilga novērojuma laika pētījumu, kas ļautu pierādīt vai apšaubīt invazīvas ārstēšanas efektivitāti, ir ļoti maz, tādēļ promocijas darbā apkopoti dati un perkutāno koronāro intervenču rezultāti par 551 pacientu, kam HTO PKI veiktas 10 gadu laikā.Pētījuma mērķis ir invazīvas ārstēšanas metožu ilgtermiņa rezultātu salīdzinājums pacientiem ar koronāro sirds slimību un hroniskām totālām koronāro artēriju oklūzijām. Promocijas darbā salīdzināta izdzīvotība pēc sekmīgām un pēc nesekmīgām HTO PKI procedūrām, veikts antegrādas un retrogrādas perkutānas koronārās intervences tehnikās veikto procedūru ilgtermiņa rezultātu salīdzinājums, izvērtēta hronisku totālu koronāro artēriju oklūziju sarežģītības daudzfaktoru ietekme uz perkutānās koronārās intervences rezultātu un izdzīvotību, kā arī novērtēti HTO PKI rezultāti dažādām pacientu grupām – pacientiem ar cukura diabētu un pacientiem, kuriem tā nav, pacientiem pirms un pēc 65 gadu vecuma, vīriešiem un sievietēm, pacientiem ar un bez koronāro artēriju šuntēšanas operācijas anamnēzē.Salīdzinot ilgtermiņa rezultātus pēc sekmīgām un nesekmīgām HTO PKI procedūrām, konstatēta labāka izdzīvotība pēc sekmīgi veiktām HTO PKI. Konstatēts arī, ka retrogrādās metodes lietošana uzlabo procedūru rezultātus un nepasliktina prognozi. Secināts, ka gadījumos, kad sekmīga antegrāda HTO PKI maz iespējama, retrogrādā metode izmantojama kā primārā stratēģija. Apstiprināts, ka HTO sarežģītība, kas noteikta, izmantojot J-CTO, PROGRESS CTO, CL un CASTLE skalas, tieši korelē ar procedūras iznākumu. HTO sarežģītība, kas noteikta, izmantojot PROGRESS CTO un CASTLE skalas, var ietekmēt pacienta izdzīvotību, pateicoties šajās skalās iekļautajiem sarežģītības kritērijiem – retrogrādās metodes lietošanai izmantojamu kolaterāļu trūkumam, pacienta vecumam un KAŠ anamnēzē. Analizējot dažādu grupu pacientus, konstatēts, ka HTO revaskularizācija vīriešiem nodrošina labāku izdzīvotību, nekā sievietēm, cukura diabēta esamība vai neesamība HTO PKI ilgtermiņa rezultātus neietekmē, pacientiem līdz 65 gadu vecumam un pēc tā izdzīvotība pēc sekmīgas PKI procedūras nav saistīta ar pacienta vecumu, bet gan ar procedūras iznākumu, pacienti ar HTO un koronāro artēriju šuntēšanas operāciju anamnēzē vērtējami kā paaugstinātas sarežģītības HTO PKI pacienti.Iegūtie rezultāti sniedz rekomendācijas par HTO pacientu novērtēšanu, HTO PKI procedūru plānošanu un veikšanu.