2021. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi

Permanent URI for this collection

http://hdl.handle.net/123456789/4164

Browse

Browsing 2021. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi by Author "Bērziņa, Natālija"

Now showing 1 - 3 of 3
  • No Thumbnail Available
    Item
    Pacientu ar šizofrēnijas spektra traucējumiem, afektīva un neirotiska spektra traucējumiem līdzestības un atkārtotu hospitalizāciju saistība ar pacientu apmierinātību ar saņemto aprūpi. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Bērziņa, Natālija; Taube, Māris
    Ievads. Pasaulē pēdējo 30 gadu laikā arvien aktuālāks kļūst jautājums par līdzestības terapijā saistību ar pacientu veikto aprūpes novērtējumu. Vairākos pasaules pētījumos tiek pierādīts tas, ka tieši pacientu stacionārās aprūpes novērtējums pozitīvi korelē ar līdzestību terapijā un slimības iznākumu, kas psihiatrijā, kā arī jebkurā medicīnas nozarē kopumā ir viens no svarīgākajiem ārstēšanas elementiem. Latvijas Veselības ministrijas izstrādātajā rīcības plānā 2013.–2020. gadam saskaņā ar PVO paziņoto iniciatīvu veselības aprūpē kā viena no prioritātēm tiek minēta veselības veicināšana, uzlabojot pieejamās veselības aprūpes kvalitāti, īpaši psihiskās veselības aprūpes jomā (World Health Organization, 2015), kas akcentē promocijas darba aktualitāti, pētot pacientu vērtējumu par ārstēšanos psihiskās veselības aprūpes stacionāra apstākļos. Darba mērķis bija novērtēt pacientu ar šizofrēnijas spektra traucējumiem, afektīva un neirotiska spektra traucējumiem līdzestības netiešo rādītāju un atkārtotu hospitalizāciju saistību ar saņemtās stacionārās aprūpes novērtējumu.Materiāls un metodes. No 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 1. decembrim tika veikts šķērsgriezuma pētījums par pacientiem ar psihiskām saslimšanām, kuri bija stacionēti akūtajā vai subakūtajā stacionārajā nodaļā. Pētījuma metode bija adaptēta Pacientu ar psihiskām saslimšanām stacionārās aprūpes apmierinātības aptauja (PIPEQ-OS) divās valodās pacientu ārstēšanas apmierinātības noteikšanai ar pievienotu sociāli demogrāfisko datu protokola pielikumu. Kopumā promocijas darbā analizēti dati par 1335 respondentiem. Respondences procents ir 62% (n=823). Statistiskajā datu apstrādē izmantotas šādas metodes: aprakstošā statistika respondentu un nerespondentu grupu raksturošanai, t-tests vai Welch tests nesapāroto izlašu nepārtraukto mainīgo salīdzināšanai, Hī-kvadrāta tests divu kategoriālu mainīgo salīdzināšanai, lineārā regresija sociāli demogrāfisko rādītāju saistības noteikšanai ar līdzestības netiešiem rādītājiem un Spīrmana korelācijas koeficients saistību noteikšanai starp dažādiem rādītājiem diagnožu grupās, starp apmierinātību anketas skalās un līdzestības netiešiem rādītājiem. Rezultāti. Respondenti bija gados vecāki pacienti (p<0,001), sievietes, ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību (p<0,001), biežāk ar bezdarbnieka, invalīda vai pensionāra statusu (p<0,001), ar attiecību pieredzi (p<0,001), biežāk šizofrēnijas un afektīva spektra pacienti (p<0,001) ar somatisko blakusdiagnozi (p<0,001) un iepriekšējo pieredzi psihiskās veselības aprūpē (p<0,001). Apkopojot rezultātus par augstāku vai zemāku apmierinātību, vairāk apmierināti ar ārstēšanu bija gados vecāki pacienti (p<0,001), sievietes (p=0,003), ar augstāko, vidējo profesionālo vai vidējo izglītību (p=0,001), algotu darbu strādājošie, ar invaliditāti vai pensionāra statusu (p<0,001), ar attiecību vēsturi (precēti, šķirti, atraitņi) (p<0,001), pacienti ar afektīva spektra diagnozēm un organiskiem psihiskiem traucējumiem (p<0,001), pacienti ar somatisko blakusdiagnozi (p-0,010). Pacienti, kuri ārstēšanu novērtēja augstāk, biežāk pēc izrakstīšanās izņēma zāles (p<0,001). Vecums pozitīvi korelēja ar apmierinātību mijiedarbības (B 0,08, p=0,001) un struktūras skalā (B 0,10, p<0,001), zemāka izglītība pozitīvi korelēja ar apmierinātību mijiedarbības skalā (B 0,569, p=0,003), bezdarbnieka statuss negatīvi korelēja ar apmierinātību iznākumu skalā (B -0,191, p=0,009). Tika noteikta vāja korelācija apmierinātībai 3 anketas skalās (sadarbība ar pacientu, struktūra un iestādes, iznākumi) ar turpmāko ambulatoro vizīšu skaitu pacientiem ar afektīva spektra traucējumiem. Pacientiem ar afektīva spektra traucējumiem un šizofrēnijas spektra diagnozēm tika konstatēta pozitīva korelācija starp apmierinātību mijiedarbības (rs 0,207, p=0,010; rs 0,151, p=0,000 atbilstoši) un struktūras skalās (rs 0,236, p=0,000; rs 0,184,p=0,001 atbilstoši) un zāļu izņemšanas biežumu pēc izrakstīšanās. Tika noteikts, ka aptaujas 3 skalas (mijiedarbība (rs -0,074, p=0,034), struktūra (rs -0,081, p=0,021) un iznākumi (rs -0,102, p=0,004)) negatīvi korelēja ar turpmāko ambulatoro vizīšu biežumu. Pozitīva korelācija tika noteikta visām aptaujas skalām (mijiedarbība (rs 0,174, p<0,001), struktūrai (rs 0,086, p<0,001) un iznākumiem (rs 0,073, p=0,039)) ar zāļu izņemšanu aptiekā. Secinājumi. Promocijas darbā tika noteikti ar pacientu apmierinātību saistītie faktori, pacientu novērtējuma saistība ar turpmākām ambulatorām vizītēm un zāļu izņemšanu pēc izrakstīšanas no stacionāra. Augstāka apmierinātība bija pacientiem ar šādiem sociāli demogrāfiskiem rādītājiem: gados vecāki, sievietes ar augstāko, vidējo profesionālo vai vidējo izglītību, algotu darbu strādājošie, ar invaliditāti vai pensionāra statusu, ar attiecību vēsturi (precēti, šķirti, atraitņi). Vismazāk apmierināti pacienti bija ar radinieku iesaistīšanu ārstēšanas procesā, kā arī ar iespēju ietekmēt medikamenta izvēli, arī mazāk apmierināti ar informācijas pieejamību. Zemāk aprūpi novērtēja pacienti ar šizofrēnijas spektra traucējumiem un pacienti ar neirotiskiem un ar stresu saistītiem traucējumiem. Statistiski ticama izrādījās saistība starp apmierinātības augstākiem punktiem un turpmāko zāļu izņemšanu. Pacientu apmierinātība aptaujas skalās uzrādīja saistību ar zāļu izņemšanu pēc izrakstīšanas no stacionāra 12 mēnešu laikā. Pacientu ar psihiskām saslimšanām stacionārās aprūpes apmierinātības aptauja (PIPEQ-OS) var tikt izmantota pacientu aprūpes apmierinātības noskaidrošanai psihiskās veselības aprūpes stacionāros. Pētījuma rezultāti var tikt izmantoti ārstēšanas procesa uzlabošanai un personāla iesaistīšanai, lai kāpinātu pacientu līdzestību, ietekmētu ārstēšanas iznākumu un pacientu ar psihiskām saslimšanām adaptāciju.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Pacientu ar šizofrēnijas spektra traucējumiem, afektīva un neirotiska spektra traucējumiem līdzestības un atkārtotu hospitalizāciju saistība ar pacientu apmierinātību ar saņemto aprūpi. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Bērziņa, Natālija; Taube, Māris
    Ievads. Pasaulē pēdējo 30 gadu laikā arvien aktuālāks kļūst jautājums par līdzestības terapijā saistību ar pacientu veikto aprūpes novērtējumu. Vairākos pasaules pētījumos tiek pierādīts tas, ka tieši pacientu stacionārās aprūpes novērtējums pozitīvi korelē ar līdzestību terapijā un slimības iznākumu, kas psihiatrijā, kā arī jebkurā medicīnas nozarē kopumā ir viens no svarīgākajiem ārstēšanas elementiem. Latvijas Veselības ministrijas izstrādātajā rīcības plānā 2013.–2020. gadam saskaņā ar PVO paziņoto iniciatīvu veselības aprūpē kā viena no prioritātēm tiek minēta veselības veicināšana, uzlabojot pieejamās veselības aprūpes kvalitāti, īpaši psihiskās veselības aprūpes jomā (World Health Organization, 2015), kas akcentē promocijas darba aktualitāti, pētot pacientu vērtējumu par ārstēšanos psihiskās veselības aprūpes stacionāra apstākļos. Darba mērķis bija novērtēt pacientu ar šizofrēnijas spektra traucējumiem, afektīva un neirotiska spektra traucējumiem līdzestības netiešo rādītāju un atkārtotu hospitalizāciju saistību ar saņemtās stacionārās aprūpes novērtējumu.Materiāls un metodes. No 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 1. decembrim tika veikts šķērsgriezuma pētījums par pacientiem ar psihiskām saslimšanām, kuri bija stacionēti akūtajā vai subakūtajā stacionārajā nodaļā. Pētījuma metode bija adaptēta Pacientu ar psihiskām saslimšanām stacionārās aprūpes apmierinātības aptauja (PIPEQ-OS) divās valodās pacientu ārstēšanas apmierinātības noteikšanai ar pievienotu sociāli demogrāfisko datu protokola pielikumu. Kopumā promocijas darbā analizēti dati par 1335 respondentiem. Respondences procents ir 62% (n=823). Statistiskajā datu apstrādē izmantotas šādas metodes: aprakstošā statistika respondentu un nerespondentu grupu raksturošanai, t-tests vai Welch tests nesapāroto izlašu nepārtraukto mainīgo salīdzināšanai, Hī-kvadrāta tests divu kategoriālu mainīgo salīdzināšanai, lineārā regresija sociāli demogrāfisko rādītāju saistības noteikšanai ar līdzestības netiešiem rādītājiem un Spīrmana korelācijas koeficients saistību noteikšanai starp dažādiem rādītājiem diagnožu grupās, starp apmierinātību anketas skalās un līdzestības netiešiem rādītājiem. Rezultāti. Respondenti bija gados vecāki pacienti (p<0,001), sievietes, ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību (p<0,001), biežāk ar bezdarbnieka, invalīda vai pensionāra statusu (p<0,001), ar attiecību pieredzi (p<0,001), biežāk šizofrēnijas un afektīva spektra pacienti (p<0,001) ar somatisko blakusdiagnozi (p<0,001) un iepriekšējo pieredzi psihiskās veselības aprūpē (p<0,001). Apkopojot rezultātus par augstāku vai zemāku apmierinātību, vairāk apmierināti ar ārstēšanu bija gados vecāki pacienti (p<0,001), sievietes (p=0,003), ar augstāko, vidējo profesionālo vai vidējo izglītību (p=0,001), algotu darbu strādājošie, ar invaliditāti vai pensionāra statusu (p<0,001), ar attiecību vēsturi (precēti, šķirti, atraitņi) (p<0,001), pacienti ar afektīva spektra diagnozēm un organiskiem psihiskiem traucējumiem (p<0,001), pacienti ar somatisko blakusdiagnozi (p-0,010). Pacienti, kuri ārstēšanu novērtēja augstāk, biežāk pēc izrakstīšanās izņēma zāles (p<0,001). Vecums pozitīvi korelēja ar apmierinātību mijiedarbības (B 0,08, p=0,001) un struktūras skalā (B 0,10, p<0,001), zemāka izglītība pozitīvi korelēja ar apmierinātību mijiedarbības skalā (B 0,569, p=0,003), bezdarbnieka statuss negatīvi korelēja ar apmierinātību iznākumu skalā (B -0,191, p=0,009). Tika noteikta vāja korelācija apmierinātībai 3 anketas skalās (sadarbība ar pacientu, struktūra un iestādes, iznākumi) ar turpmāko ambulatoro vizīšu skaitu pacientiem ar afektīva spektra traucējumiem. Pacientiem ar afektīva spektra traucējumiem un šizofrēnijas spektra diagnozēm tika konstatēta pozitīva korelācija starp apmierinātību mijiedarbības (rs 0,207, p=0,010; rs 0,151, p=0,000 atbilstoši) un struktūras skalās (rs 0,236, p=0,000; rs 0,184,p=0,001 atbilstoši) un zāļu izņemšanas biežumu pēc izrakstīšanās. Tika noteikts, ka aptaujas 3 skalas (mijiedarbība (rs -0,074, p=0,034), struktūra (rs -0,081, p=0,021) un iznākumi (rs -0,102, p=0,004)) negatīvi korelēja ar turpmāko ambulatoro vizīšu biežumu. Pozitīva korelācija tika noteikta visām aptaujas skalām (mijiedarbība (rs 0,174, p<0,001), struktūrai (rs 0,086, p<0,001) un iznākumiem (rs 0,073, p=0,039)) ar zāļu izņemšanu aptiekā. Secinājumi. Promocijas darbā tika noteikti ar pacientu apmierinātību saistītie faktori, pacientu novērtējuma saistība ar turpmākām ambulatorām vizītēm un zāļu izņemšanu pēc izrakstīšanas no stacionāra. Augstāka apmierinātība bija pacientiem ar šādiem sociāli demogrāfiskiem rādītājiem: gados vecāki, sievietes ar augstāko, vidējo profesionālo vai vidējo izglītību, algotu darbu strādājošie, ar invaliditāti vai pensionāra statusu, ar attiecību vēsturi (precēti, šķirti, atraitņi). Vismazāk apmierināti pacienti bija ar radinieku iesaistīšanu ārstēšanas procesā, kā arī ar iespēju ietekmēt medikamenta izvēli, arī mazāk apmierināti ar informācijas pieejamību. Zemāk aprūpi novērtēja pacienti ar šizofrēnijas spektra traucējumiem un pacienti ar neirotiskiem un ar stresu saistītiem traucējumiem. Statistiski ticama izrādījās saistība starp apmierinātības augstākiem punktiem un turpmāko zāļu izņemšanu. Pacientu apmierinātība aptaujas skalās uzrādīja saistību ar zāļu izņemšanu pēc izrakstīšanas no stacionāra 12 mēnešu laikā. Pacientu ar psihiskām saslimšanām stacionārās aprūpes apmierinātības aptauja (PIPEQ-OS) var tikt izmantota pacientu aprūpes apmierinātības noskaidrošanai psihiskās veselības aprūpes stacionāros. Pētījuma rezultāti var tikt izmantoti ārstēšanas procesa uzlabošanai un personāla iesaistīšanai, lai kāpinātu pacientu līdzestību, ietekmētu ārstēšanas iznākumu un pacientu ar psihiskām saslimšanām adaptāciju.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Relationship of Compliance and Re-Hospitalisation of Patients with Schizophrenia Spectrum Disorders, Affective and Neurotic Spectrum Disorders with Patient Satisfaction of Received Care. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2021) Bērziņa, Natālija; Taube, Māris
    Objective. Over the last 30 years, the issue of the relationship of satisfaction of patient care to compliance is becoming increasingly acute in the world. Numerous studies around the world have shown that it is the satisfaction of patient with inpatient care that correlates positively with the compliance and disease outcomes in the field of psychiatry, as well as in any medical sector as a whole and is one of the most important elements of treatment. The Action Plan 2013-2020 developed by the Ministry of Health of Latvia, in line with the initiative announced by the WHO in health care, has mentioned that one of the priorities in promoting health is by improving the quality of available health care, especially in the field of mental health care (World Health Organization, 2015), which emphasizes the importance of the doctoral thesis studying patients' satisfaction with treatment in mental health care hospital. The aim of the work was to evaluate the relationship between satisfaction and such factors as compliance indirect measures and re-hospitalisation rates of patients with schizophrenia spectrum disorders, affective and neurotic spectrum disorders. Material and methods. A cross-sectional study was conducted from 1 January 2018 to 1 December 2018 in patients with mental disorders who have been hospitalised in acute or subacute hospital units. The study tool was an adapted two-language questionnaire for self-assessment of patients' satisfaction of treatment. A total number of 1335 respondents have been analysed in the doctoral thesis work. The respondent rate was 62% (n=823). In statistical data processing, there the following methods were used: descriptive statistics for the respondents and non-respondents' groups, t-test or Welch test for comparing continuous variables, Chi-square test for comparing two categorical variables, linear regression for the relationship between socio-demographic factors with compliance undirect measures and Spearman correlation coefficient for the relationship between different indicators in diagnostic groups, satisfaction in questionnaire scales and surrogate ratios of compliance. Results. Respondents were elderly patients (p<0,001), women, with higher or secondary education (p<0,001), more often unemployed, with a status of disabled or retired (p<0.001), with relationship experience (p<0,001), more frequent with schizophrenia and affective spectrum disorders (p<0.001) with somatic co-diagnosis (p<0.001) and previous experience in mental health care (p<0.001). When compiling results for higher or lower satisfaction with treatment, older patients (p<0.001), women (p=0.003) with higher, secondary, and professional education (p=0.001), employees, patients with a disability or pensioner status (p<0,001), with relationship history (married, divorced, widowed) (p<0,001), patients with affective spectrum disorders and organic mental disorders (p<0,001), patients with somatic side diagnosis (p-0,010) were more satisfied in PIPEQ-OS questionnaire. Patients who scored treatment higher were more likely to take the medicine after discharge from inpatient (p<0.001). Age positively correlated with satisfaction in the interaction with patient (B 0.08, p=0.001) and in the structure and facility scale (B 0.10, p<0.001), lower education was positively correlated with satisfaction in the interaction with patient scale (B 0.569, p=0.003), the unemployed status negatively correlated with satisfaction in the outcomes scale (B -0.191, p=0.009). PIPEQ-OS questionnaire all three scales were identified for poor correlation of satisfaction with the number of subsequent outpatient visits in patients with affective spectrum disorders. In patients with affective spectrum disorders and schizophrenia spectrum disorders, a positive correlation was observed between satisfaction with interaction scale (rs 0.207, p=0.010; rs 0.151, p=0.000 as appropriate) and structure and facilities scale (rs 0.236, p=0.000; rs 0.184, p=0.001 as appropriate) and frequency of medication use. It was established that 3 questionnaire scales (interaction scale (rs -0.074, p=0.034), structure and facilities scale (rs -0.081, p=0.021) and outcome scale (rs -0.102, p=0.004) negatively correlated with the subsequent frequency of outpatient visits. A positive correlation was established for all questionnaire scales (interactions (rs 0.174, p<0.001), structure (rs 0.086, p<0.001) and outcomes (rs 0.073, p=0.039)) and further medication use. Conclusions. In the research work, we identified factors related to patients' satisfaction with treatment as well as we detected patients' satisfaction correlation with further outpatients visits and medication use. Higher satisfaction was detected among older age patients, women, those with professional and middle education, working, disabled or retired, patients with relationship history. The lowest score had questions about family involvement, possibilities to influence the treatment and provided information. Lowest satisfaction was among schizophrenia and neurotic and stress-related disorders. Higher satisfaction correlated with medication use. PIPEQ-OS can be used in inpatient mental health care to measure patients’ satisfaction with received care. Our findings could be used for improvements in the treatment process in inpatient care facilities and promoting personal to engage more in the care of patients. Our results could help to improve compliance in patients with different diagnoses and influence the treatment outcomes and patients' adjustment to their disorder.