2021. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi

Permanent URI for this collection

http://hdl.handle.net/123456789/4164

Browse

Browsing 2021. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi by Author "Auziņa, Daiga"

Now showing 1 - 3 of 3
  • No Thumbnail Available
    Item
    Analysis of Prognostic Significance of Biochemical Markers and Morphological Parameters in the Development of Bone Disease in Myeloma Patients. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2021) Auziņa, Daiga; Lejniece, Sandra
    Analysis of prognostic significance of biochemical markers and morphological parameters in the development of bone disease in myeloma patients Introduction. Multiple Myeloma (MM) is a primary malignant bone marrow disease, in which lytic bone destruction is a widespread clinical manifestation that affects a patient's quality of life. Osteolytic lesions are seen in 70–80% of patients at the time of diagnosis, while up to 90% develop lytic lesions during their disease. Bone disease can cause skeletal-related events (SREs) with pathological fractures, spinal cord compression, and hypercalcemia. Currently, there are no methods with high sensitivity and specificity that could solve these clinical problems related to early diagnosis of the disease and dynamic control of patients with MM, because the conventional radiological investigation method does not provide us information about bone formation and resorption. Aim. To prove the prognostic significance of biochemical markers and morphological indicators of bone disease development in myeloma patients. Materials and methods. The thesis consists of two parts of research, which are united by the investigation of prognostic factors of bone disease in multiple myeloma patients. Two biochemical markers of bone metabolism as well as the grade of myeloma cell malignancy and the degree of DKK-1 expression, determined in the bone marrow trephine, were studied. The target population consisted of 123 patients diagnosed with MM for the first time, for whom the biochemical markers of bone metabolism were identified, i.e. the bone resorption marker β carboxy-terminal cross-linked telopeptide (β-CTX), and the marker of osteoblast activity and bone formation – alkaline phosphatase bone fraction (bALP). They were measured at the time of diagnosis and after 6 and 12 months. For 49 patients enrolled in the study, the morphological features of plasma cells and DKK-1 expression in myeloma cells were assessed during the routine bone marrow trephine biopsy at the time of diagnosis. Results. The β-CTX value in the study group is statistically significantly higher than in the control group (p < 0.001), while the median bALP for the control and study group did not differ statistically significantly (p = 0.55). The median β-CTX differed statistically significantly at different stages of bone damage (p = 0.001). In patients who responded to treatment, β-CTX decreased statistically significantly (p < 0.001) from baseline (Md = –0.77), but in patients who did not respond, β-CTX value increased after 6 months of treatment compared to the baseline value (Md = 0.28). The calculated cut-off value for β-CTX is 0.79 ng/ml and, when analyzed in association with bone lesion degree, a statistically significant association was found between the two traits (p < 0.001). In contrast, changes in bALP levels after 6 months of treatment differed statistically significantly (p < 0.001), however, after one year, bALP did not differ statistically significantly (p = 0.06). There was no statistically significant difference in bALP levels between different degrees of bone lesion severity (p = 0.95). Analyzing the suitability of bALP for the diagnosis of bone disease in MM patients using the ROC curve, it was found that bALP is not diagnostic (AUC = 0.5; p > 0.05). In turn, β-CTX is an excellent diagnostic indicator of MM bone disease (AUC = 0.91; p < 0.001; 95% CI: 0.88–0.94). A statistically significant association was found between the level of DKK-1 expression in patients with and without bone lesions (p = 0.02). DKK-1 expression level is higher in patients with bone lesions, who have more moderate to pronounced expression. In contrast, significant levels of DKK-1 expression were not observed in patients without bone lesions. Patients with bone lesions have a higher grade of plasma cell malignancy compared to patients without bone lesions. Conclusions. All this suggests that the biochemical marker of bone resorption (β-CTX), the level of DKK-1 expression in myeloma cells, and the morphological features of plasma cells in MM patients play an essential role in the diagnosis and treatment of bone disease and predict the course of the disease.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Mielomas pacientu bioķīmisko marķieru un morfoloģisko rādītāju prognostiskās nozīmes analīze kaulu slimības attīstībā. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Auziņa, Daiga; Lejniece, Sandra
    Ievads. Multiplā mieloma (MM) ir primāra ļaundabīga kaulu smadzeņu saslimšana, kurai kaulu slimība, sevišķi kaulu lītiskas destrukcijas, ir ļoti izplatīta klīniskā izpausme, kas būtiski ietekmē pacienta dzīves kvalitāti. Osteolītiskus kaulu bojājumus novēro 70–80 % pacientu slimības diagnosticēšanas brīdī, bet līdz 90 % pacientu kaulu lītiskie bojājumi attīstās slimības gaitā. Kaulu slimība var izraisīt ar skeletu saistītus notikumus (SREs) ar patoloģiskiem lūzumiem, muguras smadzeņu kompresiju, hiperkalciēmiju. Pašreiz nav augstas jutības un specifitātes metodes, kas varētu atrisināt klīnisko problēmu, saistītu ar kaulu slimības agrīnu diagnostiku un dinamisku kontroli pacientiem ar MM, jo konvencionālās radioloģiskās izmeklēšanas metodes nesniedz informāciju par kaulu veidošanos un rezorbciju. Mērķis. Pierādīt mielomas pacientu bioķīmisko marķieru un morfoloģisko rādītāju prognostisko nozīmi kaulu slimības attīstībā. Materiāli un metodes. Promocijas darbs sastāv no divām pētījuma daļām, kuras vieno multiplās mielomas kaulu slimības prognostisko faktoru izpēte. Darbā tika pētīti gan kaulu metabolisma bioķīmiskie marķieri, gan kaulu smadzeņu trepānbiopsijā noteikta mielomas šūnu malignitātes pakāpe un DKK-1 ekspresijas pakāpe. Mērķa populācija ir 123 pirmreizēji MM pacienti, kuriem tika noteikti kaulu metabolisma bioķīmiskie marķieri, t.i., kaulu rezorbcijas marķieris- β karboksi-termināla šķērssaites telopeptīds (β-CTX) un osteoblastu aktivitātes un kaulu veidošanās marķieris- sārmainā fosfatāzes kaulu frakcija (bALP), gan slimības diagnosticēšanas brīdī, gan dinamikā pēc 6 un 12 mēnešiem. 49 no pētījumā iekļautajiem slimniekiem rutīnas kaulu smadzeņu trepānbiopsijas analīzē slimības diagnosticēšanas brīdī tika veikta plazmas šūnu morfoloģisko īpatnību izvērtēšana un DKK-1 ekspresijas noteikšana mielomas šūnās. Rezultāti. β-CTX vērtība pētījuma grupai ir statistiski nozīmīgi augstāka nekā kontroles grupai (p < 0,001), savukārt bALP mediāna kontroles un pētījuma grupai statistiski nozīmīgi neatšķiras (p = 0,55). Mediānais β-CTX statistiski ticami atšķiras dažādās kaulu bojājumu stadijās (p = 0,001). Pacientiem, kuri reaģēja uz terapiju, β-CTX statistiski nozīmīgi samazinājās (p < 0,001), salīdzinot ar sākuma vērtību (Md = –0,77), bet pacientiem, kuri nereaģēja uz terapiju, β-CTX pēc 6 mēnešu terapijas pieauga, salīdzinot ar sākuma vērtību (Md = 0,28). Aprēķinātā β-CTX robežvērtība ir 0,79 ng/ml, un, analizējot to saistībā ar kaulu bojājumu pakāpi, konstatēja statistiski nozīmīgu asociāciju starp abām pazīmēm (p < 0,001). Turpretī bALP līmeņa izmaiņas pēc 6 mēnešu terapijas statistiski nozīmīgi atšķiras (p < 0,001), tomēr pēc 1 gada bALP vairs statistiski nozīmīgi neatšķiras (p = 0,06). Nenovēroja statistiski nozīmīgu atšķirību bALP līmenī starp dažādām kaulu bojājumu smaguma pakāpēm (p = 0,95). Analizējot bALP piemērotību MM pacientu kaulu slimības diagnostikai, izmantojot ROC līkni, ieguva, ka bALP nav piemērojams diagnostikai (AUC = 0,5; p > 0,05). Savukārt β-CTX ir izcils MM kaulu slimības diagnostiskais rādītājs (AUC = 0,91; p < 0,001; 95 % TI: 0,88–0,94). Tika konstatēta statistiski nozīmīga asociācija starp DKK-1 ekspresijas pakāpi un pacientiem gan ar, gan bez kaulu bojājuma (p = 0,02). DKK-1 ekspresijas pakāpe ir augstāka pacientiem ar kaulu bojājumiem, un tiem ir vairāk vidējas un izteiktas pakāpes ekspresija. Turpretī izteiktu DKK-1 ekspresijas pakāpi nenovēro pacientiem bez kaulu bojājumiem. Pacientiem ar kaulu bojājumiem novēro vairāk augstas plazmas šūnu malignitātes pakāpes salīdzinājumā ar pacientiem bez kaulu bojājumiem. Secinājumi. Viss minētais ļauj secināt, ka MM pacientu kaulu rezorbcijas bioķīmiskajam marķierim (β-CTX) un DKK-1 ekspresijas pakāpei mielomas šūnās un plazmas šūnu morfoloģiskām pazīmēm ir būtiska nozīme kaulu slimības diagnostikā un ārstēšanā un tie ļauj paredzēt slimības gaitu.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Mielomas pacientu bioķīmisko marķieru un morfoloģisko rādītāju prognostiskās nozīmes analīze kaulu slimības attīstībā. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Auziņa, Daiga; Lejniece, Sandra
    Ievads. Multiplā mieloma (MM) ir primāra ļaundabīga kaulu smadzeņu saslimšana, kurai kaulu slimība, sevišķi kaulu lītiskas destrukcijas, ir ļoti izplatīta klīniskā izpausme, kas būtiski ietekmē pacienta dzīves kvalitāti. Osteolītiskus kaulu bojājumus novēro 70–80 % pacientu slimības diagnosticēšanas brīdī, bet līdz 90 % pacientu kaulu lītiskie bojājumi attīstās slimības gaitā. Kaulu slimība var izraisīt ar skeletu saistītus notikumus (SREs) ar patoloģiskiem lūzumiem, muguras smadzeņu kompresiju, hiperkalciēmiju. Pašreiz nav augstas jutības un specifitātes metodes, kas varētu atrisināt klīnisko problēmu, saistītu ar kaulu slimības agrīnu diagnostiku un dinamisku kontroli pacientiem ar MM, jo konvencionālās radioloģiskās izmeklēšanas metodes nesniedz informāciju par kaulu veidošanos un rezorbciju. Mērķis. Pierādīt mielomas pacientu bioķīmisko marķieru un morfoloģisko rādītāju prognostisko nozīmi kaulu slimības attīstībā. Materiāli un metodes. Promocijas darbs sastāv no divām pētījuma daļām, kuras vieno multiplās mielomas kaulu slimības prognostisko faktoru izpēte. Darbā tika pētīti gan kaulu metabolisma bioķīmiskie marķieri, gan kaulu smadzeņu trepānbiopsijā noteikta mielomas šūnu malignitātes pakāpe un DKK-1 ekspresijas pakāpe. Mērķa populācija ir 123 pirmreizēji MM pacienti, kuriem tika noteikti kaulu metabolisma bioķīmiskie marķieri, t.i., kaulu rezorbcijas marķieris- β karboksi-termināla šķērssaites telopeptīds (β-CTX) un osteoblastu aktivitātes un kaulu veidošanās marķieris- sārmainā fosfatāzes kaulu frakcija (bALP), gan slimības diagnosticēšanas brīdī, gan dinamikā pēc 6 un 12 mēnešiem. 49 no pētījumā iekļautajiem slimniekiem rutīnas kaulu smadzeņu trepānbiopsijas analīzē slimības diagnosticēšanas brīdī tika veikta plazmas šūnu morfoloģisko īpatnību izvērtēšana un DKK-1 ekspresijas noteikšana mielomas šūnās. Rezultāti. β-CTX vērtība pētījuma grupai ir statistiski nozīmīgi augstāka nekā kontroles grupai (p < 0,001), savukārt bALP mediāna kontroles un pētījuma grupai statistiski nozīmīgi neatšķiras (p = 0,55). Mediānais β-CTX statistiski ticami atšķiras dažādās kaulu bojājumu stadijās (p = 0,001). Pacientiem, kuri reaģēja uz terapiju, β-CTX statistiski nozīmīgi samazinājās (p < 0,001), salīdzinot ar sākuma vērtību (Md = –0,77), bet pacientiem, kuri nereaģēja uz terapiju, β-CTX pēc 6 mēnešu terapijas pieauga, salīdzinot ar sākuma vērtību (Md = 0,28). Aprēķinātā β-CTX robežvērtība ir 0,79 ng/ml, un, analizējot to saistībā ar kaulu bojājumu pakāpi, konstatēja statistiski nozīmīgu asociāciju starp abām pazīmēm (p < 0,001). Turpretī bALP līmeņa izmaiņas pēc 6 mēnešu terapijas statistiski nozīmīgi atšķiras (p < 0,001), tomēr pēc 1 gada bALP vairs statistiski nozīmīgi neatšķiras (p = 0,06). Nenovēroja statistiski nozīmīgu atšķirību bALP līmenī starp dažādām kaulu bojājumu smaguma pakāpēm (p = 0,95). Analizējot bALP piemērotību MM pacientu kaulu slimības diagnostikai, izmantojot ROC līkni, ieguva, ka bALP nav piemērojams diagnostikai (AUC = 0,5; p > 0,05). Savukārt β-CTX ir izcils MM kaulu slimības diagnostiskais rādītājs (AUC = 0,91; p < 0,001; 95 % TI: 0,88–0,94). Tika konstatēta statistiski nozīmīga asociācija starp DKK-1 ekspresijas pakāpi un pacientiem gan ar, gan bez kaulu bojājuma (p = 0,02). DKK-1 ekspresijas pakāpe ir augstāka pacientiem ar kaulu bojājumiem, un tiem ir vairāk vidējas un izteiktas pakāpes ekspresija. Turpretī izteiktu DKK-1 ekspresijas pakāpi nenovēro pacientiem bez kaulu bojājumiem. Pacientiem ar kaulu bojājumiem novēro vairāk augstas plazmas šūnu malignitātes pakāpes salīdzinājumā ar pacientiem bez kaulu bojājumiem. Secinājumi. Viss minētais ļauj secināt, ka MM pacientu kaulu rezorbcijas bioķīmiskajam marķierim (β-CTX) un DKK-1 ekspresijas pakāpei mielomas šūnās un plazmas šūnu morfoloģiskām pazīmēm ir būtiska nozīme kaulu slimības diagnostikā un ārstēšanā un tie ļauj paredzēt slimības gaitu.