2024. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi

Permanent URI for this collection

http://hdl.handle.net/123456789/15107

Browse

Browsing 2024. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi by Author "Groma, Valērija"

Now showing 1 - 6 of 6
  • No Thumbnail Available
    Item
    Cilvēka papilomas vīrusa ietekme uz galvas un kakla vēzi: izplatības un prognostiskās nozīmes izpēte. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Lifšics, Andrejs; Groma, Valērija; Murovska, Modra
    Galvas un kakla plakanšūnu karcinoma (GKPK) ir septītā visizplatītākā vēža forma pasaulē. Nozīmīgi riska faktori GKPK attīstībā ir tabakas smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana. Tomēr precīza cilvēka papilomas vīrusa (CPV) ietekme uz GKPK pacientu dzīvildzi, īpaši pacientiem ar balsenes plakanšūnu karcinomu (BPK) un hypopharynx plakanšūnu karcinomu (HPPK), joprojām nav pilnībā skaidra. Šī pētījuma mērķis bija izpētīt CPV infekcijas prevalenci (HPV DNS, E6/E7 mRNS) pacientiem ar diagnosticētām oropharynx plakanšūnu karcinomu (OPPK), HPPK un BPK un saprast CPV infekcijas lomu šo audzēju attīstībā un pacientu dzīvildzē, izvērtējot audzēju supresoru proteīnu (p16 un p53) un CPV16 E6 un E7 onkoproteīnu imūnhistoķīmisko ekspresiju. Promocija darba pirmajā daļā tika iekļauts retrospektīvs pētījums par 247 pacientiem ar histoloģiski apstiprinātu OPPK. Šajā pētījumā galvenais mērķis bija izvērtēt kopējo un slimības specifisko dzīvildzi, kā arī veikt histopatoloģisku audzēju analīzi. Kaplana-Meijera dzīvildzes analīzes rezultāti norādīja uz labākiem izdzīvošanas rezultātiem sieviešu dzimtes pacientiem, gados jaunākiem pacientiem bez kaitīgiem ieradumiem (smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana), tiem, kuriem bija veikta operācija un kuri saņēma staru terapiju, kā arī pacientiem ar mazāku primāro audzēju un zemāku slimības stadiju. Cox regresijas analīze atklāja samazinātu agrīnas nāves risku pacientiem ar zemāku T pakāpi, bez reģionālām metastāzēm (N0) un bez kaitīgiem ieradumiem, kā arī tiem, kuriem bija veikta operācija un kuri saņēma staru terapiju. Lielākā daļa pētījumā iekļauto OPPK pacientu bija ar aukslēju mandeļu vai mēles pamatnes audzējiem, taču audzēja lokalizācija nekorelēja ar vidējo izdzīvošanas laiku vai izdzīvošanas rezultātiem. Būtiski sliktāka kopējā un slimības specifiskā dzīvildze bija pacientiem ar rīkles sienas un aukslēju mandeļu vēžiem salīdzinājumā ar audzējiem, kas lokalizēti mīkstajās aukslējās. Audzēja histoloģiskais variants ievērojami neietekmēja kopējo un slimības specifisko dzīvildzi, savukārt izvēlētajiem ārstēšanas veidiem bija ievērojama ietekme uz dzīvildzi. Promocijas darba otrajā daļā tika veikta 106 GKPK paraugu (34 OPPK, 41 BPK, 31 HPPK) imūnhistoķīmiskā (p16, p53, HPV16 E6/E7 proteīni) un molekulāri bioloģiskā (CPV DNS un E6/E7 mRNS) izmeklēšana, kā arī veikta šo pacientu klīniskā izvērtēšana un analīze. Lai izvērtētu un salīdzinātu dažādas molekulāri bioloģiskās izmeklēšanas metodes CPV noteikšanai no parafīnā ieguldīto audu iegūtajā nukleīnskābju materiālā, tika izmeklēts 31 formalīnā fiksēts parafīnā ieguldīts HPPK paraugs. Divas reālā laika polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) metodes, Anyplex II HPV28 un Sacace HPV High-Risk Screen Real-TM Quant, demonstrēja statistiski stipru rezultātu saskaņu. Tika konstatēta mērena pozitīva korelācija starp Anyplex II HPV28 semikvantitatīvajiem rezultātiem un Sacace kvantitatīvajiem rezultātiem. Pielietotie nukleīnskābju ekstrakcijas komplekti ir viegli izmantojami un uzticami, lai izgūtu kvalitatīvu materiālu no parafīnā ieguldītiem audiem turpmākai molekulārai izmeklēšanai. Reālā laika PĶR testi, kas mērķēti uz īsāku DNS fragmentu noteikšanu, ir efektīvi un uzticami CPV ģenētiskā materiāla atklāšanā parafīnā ieguldīto audu paraugos. Tālākā 106 GKPK paraugu izmeklēšana atklāja, ka CPV16 ir visizplatītākais augsta riska CPV tips šajos paraugos. CPV16 izplatība bija attiecīgi 26/34 (76,47 %), 22/41 (53,66 %) un 20/31 (64,52 %) OPPK, BPK un HPPK gadījumā. CPV16 E6/E7 mRNS tika konstatētas 15/26 (57,7 %) OPPK, 2/22 (9 %) BPK un 0/20 HPPK CPV16-pozitīvajos paraugos. CPV16 E6 proteīna pozitivitāte tika imūnhistoķīmiski apstiprināta 44/106 (41,5 %) GKPK paraugos, savukārt HPV16 E7 proteīna pozitivitāte bija novērojama 39/106 (36,8 %) GKPK paraugos. CPV DNS klātbūtne (augsta un zema riska CPV veidi) audzējā bija saistīta ar labākiem piecu gadu kopējās un slimības specifiskās dzīvildzes rādītājiem pacientiem ar OPPK un BPK. CPV16 E6 proteīna un p16 proteīna imūnhistoķīmiskā pozitivitāte bija saistīta ar labākiem izdzīvošanas rezultātiem gan Kaplana-Meijera analīzē OPPK gadījumā, gan Cox analīzē OPPK un HPPK gadījumos. Turklāt p53 pozitivitāte bija saistīta ar labāku dzīvildzi tieši OPPK gadījumā. Šis pētījums ir sniedzis svarīgu informāciju par CPV prevalenci un nozīmi GKPK gadījumā, tomēr ir nepieciešami papildu pētījumi, lai padziļināti izpētītu CPV (augsta un zema riska) lomu neorofaringeālu GKPK attīstībā un šo pacientu dzīvildzē. Papildus ir nepieciešami pētījumi, lai izvērtētu CPV16 E6 proteīna imūnhistoķīmiskās ekspresijas prognostisko vērtību, īpaši OPPK un HPPK gadījumos.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Clinical Course, Treatment Outcome, Cellular, and Molecular Biology Findings in Cases of Infective Endocarditis Caused by Various Microorganisms Among Cardiac Surgery Patients. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2024) Meidrops, Kristiāns; Stradiņš, Pēteris; Groma, Valērija
    Infective endocarditis is a life-threatening disease characterized by microorganism-induced damage to the endocardium. There can be several potential causative microorganisms, although some are more commonly detected than others. Consequently, the aetiology, manifestations, course, and outcome of the disease can vary. Regardless of the aetiology, the most common reasons why patients are at risk are uncontrolled systemic or local infection, systemic or pulmonary vegetation embolism, and heart failure caused by valve damage. It has long been believed that bacteraemia and existing endothelial damage play a major role in the pathogenesis of infective endocarditis. Therefore, the diagnosis of infective endocarditis is also based on the detection of the pathogen in the blood and imaging studies that demonstrate endocardial involvement in the process. With the advancement of technology, diagnostic and research possibilities have expanded. As a result, potentially new significant elements in the pathogenesis of infective endocarditis have emerged, enabling more accurate diagnosis, prediction of unfavorable outcomes and risk factors, as well as increased treatment effectiveness. In this doctoral thesis, the clinical course, treatment outcomes, cellular and molecular biology findings in cases of infective endocarditis caused by various microorganisms in cardiac surgical patients were identified. An analysis of data from patients operated on in Latvia was conducted, including identification of the most common causative agents, risk factors, and outcomes. Analysis of the excised valves was performed morphologically using light microscopy and electron microscopy. Neutrophilic leukocyte activation markers were identified using immunohistochemistry, indicating neutrophilic leukocyte and neutrophil extracellular trap involvement in the pathogenesis process. Overall, the intrahospital mortality for operated patients with infective endocarditis was 11.2 %, but the long-term prognosis was 21.7 % after one year and 28.7 % after three years. Perivalvular infection prevalence was independently associated with an increased risk of intrahospital mortality. None of the laboratory indicators were independently prognostic for intrahospital mortality. There were no statistically significant differences between the blood culture-positive and negative endocarditis groups in terms of intrahospital mortality, intrahospital and intensive care unit stay, as well as three-year mortality. The most commonly encountered microorganism in the blood culture-positive endocarditis group was S. aureus. It was associated with significantly higher intrahospital mortality (RR coefficient of 3.332 and 4.408 in univariate and multivariate analyses, respectively) compared to other disease-causing microorganisms. Unlike E. faecalis, S. aureus is also associated with worse long-term prognosis in patients with infective endocarditis after cardiac surgery. In cases of blood culture-negative endocarditis 16S rRNA Next-Generation Sequencing is a useful technology for diagnosing the causative agent. Among blood culture-negative infective endocarditis cases, a large portion of the causative agents are Bartonella spp. These patients more frequently have a history of alcoholism, higher creatinine and BNP levels, lower ejection fraction of the left ventricle, lower glucose levels, leukocyte and platelet counts. There were differences in Bartonella spp. and non-Bartonella spp. infective endocarditis valvular vegetation morphology. On the contrary of control group patients’ cardiac valves a high level of neutrophilic leukocyte activation markers was observed. When compared, marker expression was significantly higher in non-Bartonella spp. infective endocarditis patients group.
  • No Thumbnail Available
    Item
    HPV's Impact on Head and Neck Cancers: Exploring Prevalence and Prognostic Significance. Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2024) Lifšics, Andrejs; Groma, Valērija; Murovska, Modra
    Head and neck squamous cell carcinoma (HNSCC) is the seventh most prevalent cancer worldwide. Significant risk factors in the development of HNSCC are tobacco smoking and alcohol consumption. However, the exact impact of human papillomavirus (HPV) on the survival prognosis of patients with HNSCC, particularly those with laryngeal squamous cell carcinoma (LSCC) and hypopharyngeal squamous cell carcinoma (HPSCC), remains somewhat unclear. This research aimed to examine the prevalence of HPV infection (HPV DNA, E6/E7 mRNA) among individuals diagnosed with oropharyngeal squamous cell carcinoma (OPSCC), HPSCC, and LSCC, and to understand the role of HPV infection in tumour formation and patient survival by evaluating the immunohistochemical (IHC) expression of tumour suppressor proteins (p16 and p53) and HPV16 E6 and E7 oncoproteins. The first part of the research involved a retrospective study of 247 patients with confirmed OPSCC. The primary outcomes assessed in this study were overall survival (OS) and disease-specific survival (DSS), in addition to histopathological analysis. The results of the Kaplan-Meier survival analysis indicated better survival outcomes for female patients, younger individuals without unhealthy habits (smoking and alcohol abuse), those who underwent surgery and received radiotherapy, and those with lower tumour grade and disease stage. The Cox regression analysis revealed a reduced risk of early death in patients with lower tumour grade, no regional metastases (N0), and without unhealthy habits, as well as in patients who underwent surgery and received radiotherapy. Most tumours were localised in the palatine tonsils and the base of the tongue, but the localisation did not show a correlation with mean survival time or survival outcomes. Significantly lower OS and DSS rates were observed in patients with involvement of the pharyngeal wall and tonsils compared to tumours localised in the soft palate. The histological variant of the tumour did not appear to significantly impact OS and DSS, while the chosen therapeutic approaches had a significant effect on survival outcomes. The second part of the research encompassed the IHC (p16, p53, HPV16 E6/E7 proteins) and virological (HPV DNA, E6/E7 mRNA) investigation of 106 tumour samples from patients with HNSCC (34 OPSCC, 41 LSCC, 31 HPSCC), as well as clinical assessment of these patients. To evaluate and compare several molecular biology methods for detecting HPV in nucleic acid material obtained from formalin-fixed paraffin-embedded (FFPE) samples. assessment of the 31 FFPE tumour samples from patients with HPSCC was performed. The two real-time PCR methods, Anyplex II HPV28 and Sacace HPV High-Risk Screen Real-TM Quant, exhibited strong agreement. A moderate positive correlation was identified between the semiquantitative results obtained from Anyplex II HPV28 and the quantitative results obtained from Sacace. Used nucleic acid extraction kits are good and reliable for extracting qualitative material for further molecular investigation. Real-time PCR methods that target smaller DNA amplicons are effective and dependable techniques for detecting HPV genetic material in FFPE samples. Further assessment of 106 HNSCC samples revealed that HPV16 was the most prevalent high-risk (HR-) HPV type found. The prevalence of HPV16 was 26/34 (76.47%), 22/41 (53.66%), and 20/31 (64.52%) in OPSCC, LSCC, and HPSCC accordingly. HPV16 E6/E7 mRNA was detected in 15/26 (57.7%) of the OPSCC samples, 2/22 (9%) of the LSCC samples, and 0/20 of the HPSCC HPV16-positive samples. Overexpression of HPV16 E6 protein was immunohistochemically confirmed in 44/106 (41.5%) of the HNSCC samples, and overexpression of HPV16 E7 protein – in 39/106 (36.8%) of the HNSCC samples. The presence of HPV DNA, both low-risk (LR-) and HR-HPV types, was linked to improved 5-year OS and DSS rates in patients with OPSCC and LSCC. The IHC overexpression of HPV16 E6 protein and p16 protein was associated with better survival outcomes, as observed in both univariate analysis for OPSCC and multivariate analysis for OPSCC and HPSCC. Additionally, the overexpression of p53 was linked to improved survival specifically in OPSCC. This research has provided crucial insights into our understanding of HPV prevalence and significance in HNSCCs. However, additional studies are necessary to investigate the role of HPV infection (HR- and LR-) in non-oropharyngeal HNSCC and its prognostic value in survival of these patients. Moreover, more studies are needed to evaluate the potential use of IHC for HPV16 E6 protein expression as a prognostic marker in OPSCC and HPSCC.
  • No Thumbnail Available
    Item
    HPV's Impact on Head and Neck Cancers: Exploring Prevalence and Prognostic Significance. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2024) Lifšics, Andrejs; Groma, Valērija; Murovska, Modra
    Head and neck squamous cell carcinoma (HNSCC) is the seventh most prevalent cancer worldwide. Significant risk factors in the development of HNSCC are tobacco smoking and alcohol consumption. However, the exact impact of human papillomavirus (HPV) on the survival prognosis of patients with HNSCC, particularly those with laryngeal squamous cell carcinoma (LSCC) and hypopharyngeal squamous cell carcinoma (HPSCC), remains somewhat unclear. This research aimed to examine the prevalence of HPV infection (HPV DNA, E6/E7 mRNA) among individuals diagnosed with oropharyngeal squamous cell carcinoma (OPSCC), HPSCC, and LSCC, and to understand the role of HPV infection in tumour formation and patient survival by evaluating the immunohistochemical (IHC) expression of tumour suppressor proteins (p16 and p53) and HPV16 E6 and E7 oncoproteins. The first part of the research involved a retrospective study of 247 patients with confirmed OPSCC. The primary outcomes assessed in this study were overall survival (OS) and disease-specific survival (DSS), in addition to histopathological analysis. The results of the Kaplan-Meier survival analysis indicated better survival outcomes for female patients, younger individuals without unhealthy habits (smoking and alcohol abuse), those who underwent surgery and received radiotherapy, and those with lower tumour grade and disease stage. The Cox regression analysis revealed a reduced risk of early death in patients with lower tumour grade, no regional metastases (N0), and without unhealthy habits, as well as in patients who underwent surgery and received radiotherapy. Most tumours were localised in the palatine tonsils and the base of the tongue, but the localisation did not show a correlation with mean survival time or survival outcomes. Significantly lower OS and DSS rates were observed in patients with involvement of the pharyngeal wall and tonsils compared to tumours localised in the soft palate. The histological variant of the tumour did not appear to significantly impact OS and DSS, while the chosen therapeutic approaches had a significant effect on survival outcomes. The second part of the research encompassed the IHC (p16, p53, HPV16 E6/E7 proteins) and virological (HPV DNA, E6/E7 mRNA) investigation of 106 tumour samples from patients with HNSCC (34 OPSCC, 41 LSCC, 31 HPSCC), as well as clinical assessment of these patients. To evaluate and compare several molecular biology methods for detecting HPV in nucleic acid material obtained from formalin-fixed paraffin-embedded (FFPE) samples. assessment of the 31 FFPE tumour samples from patients with HPSCC was performed. The two real-time PCR methods, Anyplex II HPV28 and Sacace HPV High-Risk Screen Real-TM Quant, exhibited strong agreement. A moderate positive correlation was identified between the semiquantitative results obtained from Anyplex II HPV28 and the quantitative results obtained from Sacace. Used nucleic acid extraction kits are good and reliable for extracting qualitative material for further molecular investigation. Real-time PCR methods that target smaller DNA amplicons are effective and dependable techniques for detecting HPV genetic material in FFPE samples. Further assessment of 106 HNSCC samples revealed that HPV16 was the most prevalent high-risk (HR-) HPV type found. The prevalence of HPV16 was 26/34 (76.47%), 22/41 (53.66%), and 20/31 (64.52%) in OPSCC, LSCC, and HPSCC accordingly. HPV16 E6/E7 mRNA was detected in 15/26 (57.7%) of the OPSCC samples, 2/22 (9%) of the LSCC samples, and 0/20 of the HPSCC HPV16-positive samples. Overexpression of HPV16 E6 protein was immunohistochemically confirmed in 44/106 (41.5%) of the HNSCC samples, and overexpression of HPV16 E7 protein – in 39/106 (36.8%) of the HNSCC samples. The presence of HPV DNA, both low-risk (LR-) and HR-HPV types, was linked to improved 5-year OS and DSS rates in patients with OPSCC and LSCC. The IHC overexpression of HPV16 E6 protein and p16 protein was associated with better survival outcomes, as observed in both univariate analysis for OPSCC and multivariate analysis for OPSCC and HPSCC. Additionally, the overexpression of p53 was linked to improved survival specifically in OPSCC. This research has provided crucial insights into our understanding of HPV prevalence and significance in HNSCCs. However, additional studies are necessary to investigate the role of HPV infection (HR- and LR-) in non-oropharyngeal HNSCC and its prognostic value in survival of these patients. Moreover, more studies are needed to evaluate the potential use of IHC for HPV16 E6 protein expression as a prognostic marker in OPSCC and HPSCC.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Klīniskā gaita, ārstēšanas rezultāti, celulārā un molekulārbioloģiskā atrade kardioķirurģiskiem pacientiem ar dažādu mikroorganismu ierosinātu infekciozo endokardītu. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Meidrops, Kristiāns; Stradiņš, Pēteris; Groma, Valērija
    Infekciozais endokardīts ir dzīvību apdraudoša slimība, kam raksturīgs mikroorganismu izraisīts endokarda bojājums. Potenciālie slimības ierosinātāji var būt dažādi, kaut gan atsevišķi mikroorganismi tiek konstatēti biežāk par citiem. Līdz ar to vienas slimības etioloģija, gaita, izpausmes un iznākums var atšķirties. Pacientus visbiežāk apdraud nekontrolēta sistēmiska vai lokāla infekcija, sistēmiska vai pulmonāla veģetāciju embolija, sirds vārstuļu bojājuma izraisīta sirds mazspēja. Infekciozā endokardīta patoģenēzē noteicošā ir bakterēmija un endotēlija bojājums. Līdz ar to arī infekciozā endokardīta diagnostika ir balstīta uz patoloģiju izraisošā mikroorganisma konstatēšanu asinīs un attēldiagnostiku, kas pierāda endokarda iesaisti procesā. Attīstoties tehnoloģijām, paplašinājušās diagnostikas un pētniecības iespējas. Ir parādījušies potenciāli jauni, būtiski elementi infekciozā endokardīta patoģenēzes procesā, kurus apzinot iespējams veikt precīzāku diagnostiku, prognozēt slimības nelabvēlīgas gaitas norisi un riska faktorus, kā arī uzlabot ārstēšanas efektivitāti. Šajā promocijas darbā tika apzināta klīniskā gaita, ārstēšanas rezultāti, celulārās un molekulārbioloģiskās atrades dažādu mikroorganismu ierosināta infekciozā endokardīta gadījumos kardioķirurģiskiem pacientiem. Veikta Latvijā operēto pacientu datu analīze, apzināti biežākie izraisītāji, riska faktori un ārstēšanas rezultāti. Analizēts operāciju materiāls ar 16S rRNS nākamās paaudzes sekvencēšanas (16S rRNS NGS) tehnoloģiju ierosinātāju identificēšanai. Ekscidētie vārstuļi pētīti morfoloģiski – ar gaismas mikroskopiju un elektronmikroskopiju. Ar imūnhistoķīmijas palīdzību tika konstatēti neitrofilo leikocītu aktivācijas marķieri, kuri norāda uz neitrofilo leikocītu un neitrofilo leikocītu ekstracelulāro lamatu iesaisti patoģenēzes procesā. Intrahospitālā mirstība operētajiem infekciozā endokardīta pacientiem kopumā bija 11,2 %, taču ilgtermiņā prognoze bija attiecīgi 21,7 % pēc viena gada un 28,7 % pēc trim gadiem. Perivalulāra infekcijas izplatība bija neatkarīgi saistīta ar palielinātu intrahospitālās mirstības risku. Neviens no laboratorajiem rādītājiem nebija neatkarīgi prognostisks intrahospitālajai mirstībai. Netika konstatēta statistiski nozīmīga atšķirība starp asiņu kultūras pozitīva un negatīva infekciozā endokardīta grupām attiecībā uz intrahospitālo mirstību, hospitalizācijas un intensīvās terapijas nodaļā pavadīto laiku, kā arī trīs gadu mirstību. Visbiežāk sastopamais mikroorganisms asiņu kultūras pozitīva infekciozā endokardīta grupā bija S. aureus. Tas bija saistīts ar neatkarīgi augstāku intrahospitālo mirstību (RR koeficients 3,332 un 4,408 vienfaktora un daudzfaktoru analīzē), salīdzinot ar citiem slimības izraisītājiem mikroorganismiem. Atšķirībā no E. Faecalis, S. aureus tika novērota arī sliktāka ilgtermiņa prognoze. Lai diagnosticētu slimības izraisītāju, īpaši asiņu kultūras negatīva infekciozā endokardīta gadījumos, 16S rRNS NGS ir noderīga tehnoloģija. Starp asiņu kultūras negatīva infekciozā endokardīta ierosinātājiem lielu daļu sastāda Bartonella spp. Šiem pacientiem biežāk bija vērojama alkoholisma anamnēze, augstāki kreatinīna un BNP rādītāji, zemāka kreisā kambara izsviedes frakcija, glikozes līmenis, leikocītu un trombocītu skaits. Bija vērojamas atšķirības Bartonella spp. un ne-Bartonella spp. infekciozā endokardīta (IE) pacientu vārstuļu veģetāciju morfoloģijā. Atšķirībā no kontroles grupas pacientu vārstuļiem gan Bartonella spp., gan ne-Bartonella spp. IE pacientu vārstuļos bija vērojama augsta neitrofilo leikocītu aktivizācijas marķieru ekspresija. Statistiski ticami augstāk tā bija vērojama ne-Bartonella spp. IE grupas pacientiem.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Klīniskā gaita, ārstēšanas rezultāti, celulārā un molekulārbioloģiskā atrade kardioķirurģiskiem pacientiem ar dažādu mikroorganismu ierosinātu infekciozo endokardītu. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Meidrops, Kristiāns; Stradiņš, Pēteris; Groma, Valērija
    Infekciozais endokardīts ir dzīvību apdraudoša slimība, kam raksturīgs mikroorganismu izraisīts endokarda bojājums. Potenciālie slimības ierosinātāji var būt dažādi, kaut gan atsevišķi mikroorganismi tiek konstatēti biežāk par citiem. Līdz ar to vienas slimības etioloģija, gaita, izpausmes un iznākums var atšķirties. Pacientus visbiežāk apdraud nekontrolēta sistēmiska vai lokāla infekcija, sistēmiska vai pulmonāla veģetāciju embolija, sirds vārstuļu bojājuma izraisīta sirds mazspēja. Infekciozā endokardīta patoģenēzē noteicošā ir bakterēmija un endotēlija bojājums. Līdz ar to arī infekciozā endokardīta diagnostika ir balstīta uz patoloģiju izraisošā mikroorganisma konstatēšanu asinīs un attēldiagnostiku, kas pierāda endokarda iesaisti procesā. Attīstoties tehnoloģijām, paplašinājušās diagnostikas un pētniecības iespējas. Ir parādījušies potenciāli jauni, būtiski elementi infekciozā endokardīta patoģenēzes procesā, kurus apzinot iespējams veikt precīzāku diagnostiku, prognozēt slimības nelabvēlīgas gaitas norisi un riska faktorus, kā arī uzlabot ārstēšanas efektivitāti. Šajā promocijas darbā tika apzināta klīniskā gaita, ārstēšanas rezultāti, celulārās un molekulārbioloģiskās atrades dažādu mikroorganismu ierosināta infekciozā endokardīta gadījumos kardioķirurģiskiem pacientiem. Veikta Latvijā operēto pacientu datu analīze, apzināti biežākie izraisītāji, riska faktori un ārstēšanas rezultāti. Analizēts operāciju materiāls ar 16S rRNS nākamās paaudzes sekvencēšanas (16S rRNS NGS) tehnoloģiju ierosinātāju identificēšanai. Ekscidētie vārstuļi pētīti morfoloģiski – ar gaismas mikroskopiju un elektronmikroskopiju. Ar imūnhistoķīmijas palīdzību tika konstatēti neitrofilo leikocītu aktivācijas marķieri, kuri norāda uz neitrofilo leikocītu un neitrofilo leikocītu ekstracelulāro lamatu iesaisti patoģenēzes procesā. Intrahospitālā mirstība operētajiem infekciozā endokardīta pacientiem kopumā bija 11,2 %, taču ilgtermiņā prognoze bija attiecīgi 21,7 % pēc viena gada un 28,7 % pēc trim gadiem. Perivalulāra infekcijas izplatība bija neatkarīgi saistīta ar palielinātu intrahospitālās mirstības risku. Neviens no laboratorajiem rādītājiem nebija neatkarīgi prognostisks intrahospitālajai mirstībai. Netika konstatēta statistiski nozīmīga atšķirība starp asiņu kultūras pozitīva un negatīva infekciozā endokardīta grupām attiecībā uz intrahospitālo mirstību, hospitalizācijas un intensīvās terapijas nodaļā pavadīto laiku, kā arī trīs gadu mirstību. Visbiežāk sastopamais mikroorganisms asiņu kultūras pozitīva infekciozā endokardīta grupā bija S. aureus. Tas bija saistīts ar neatkarīgi augstāku intrahospitālo mirstību (RR koeficients 3,332 un 4,408 vienfaktora un daudzfaktoru analīzē), salīdzinot ar citiem slimības izraisītājiem mikroorganismiem. Atšķirībā no E. Faecalis, S. aureus tika novērota arī sliktāka ilgtermiņa prognoze. Lai diagnosticētu slimības izraisītāju, īpaši asiņu kultūras negatīva infekciozā endokardīta gadījumos, 16S rRNS NGS ir noderīga tehnoloģija. Starp asiņu kultūras negatīva infekciozā endokardīta ierosinātājiem lielu daļu sastāda Bartonella spp. Šiem pacientiem biežāk bija vērojama alkoholisma anamnēze, augstāki kreatinīna un BNP rādītāji, zemāka kreisā kambara izsviedes frakcija, glikozes līmenis, leikocītu un trombocītu skaits. Bija vērojamas atšķirības Bartonella spp. un ne-Bartonella spp. infekciozā endokardīta (IE) pacientu vārstuļu veģetāciju morfoloģijā. Atšķirībā no kontroles grupas pacientu vārstuļiem gan Bartonella spp., gan ne-Bartonella spp. IE pacientu vārstuļos bija vērojama augsta neitrofilo leikocītu aktivizācijas marķieru ekspresija. Statistiski ticami augstāk tā bija vērojama ne-Bartonella spp. IE grupas pacientiem.