2024. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi

Permanent URI for this collection

http://hdl.handle.net/123456789/15107

Browse

Browsing 2024. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi by Author "Dadeliene, Rūta"

Now showing 1 - 3 of 3
  • No Thumbnail Available
    Item
    Emociju regulācija fiziskajās rekreācijas aktivitātēs sievietēm pieaugušā vecumposmā. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Ulme, Gundega; Grants, Juris; Dadeliene, Rūta
    Eiropā un pasaulē arvien lielāks uzsvars tiek likts uz psihisko slimību profilaksi un veselības veicināšanu, jo valstis ir apzinājušās ne tikai problēmas aktualitāti, bet arī ekonomiskos ieguvumus no garīgi veselas sabiedrības (Slimību profilakses un kontroles centrs [SPKC], 2011), kurā fiziskās aktivitātes ir viens no rīkiem, kā uzturēt fizisko un psihisko veselību, kas ir viens no veselības stūrakmeņiem. Tomēr dati saistībā ar cilvēku emocionālajām grūtībām ir satraucoši. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas [PVO] (World Health Organization [WHO]) sniegto informāciju depresija ir viena no izplatītākajām slimībām neinfekciju slimību grupā, kas kopumā rada vislielāko slogu sabiedrības veselībai, izraisot darba nespēju. Trauksme un depresija ir izplatītākie psihiskās veselības traucējumi Eiropas Savienībā [ES], kas katru gadu ietekmē 20,9 % (t. i., 99,4 miljonus) cilvēku. Statistikas dati norāda, ka klīnisku trauksmi piedzīvo 40 miljonu Amerikas iedzīvotāju jeb 18 % populācijas (Ratey & Hagerman, 2008). Psihiskās veselības profilakse ir arī katra cilvēka paša atbildība, tāpēc spēja novērtēt un prasme regulēt savas emocijas var būt viens no rīkiem gan fiziskās, gan psihiskās veselības uzturēšanai. Vienlaikus ir būtiski piedāvāt sabiedrībai idejas un zinātniski pārbaudītas metodes emociju regulācijai. Pētījumi norāda uz skaidru sakarību starp fizisko aktivitāšu ieradumiem un psihisko veselību, tomēr statistikas dati liecina arī par fizisko aktivitāšu, tostarp fizisko rekreācijas (angl. recreation) aktivitāšu, nepietiekamību – sabiedrība kļūst fiziski arvien kūtrāka ar visām no tā izrietošajām sekām. Fizisko aktivitāšu trūkums ir ceturtais izplatītākais nāves cēlonis pasaulē (Kohl et al., 2012). Mazkustība pakļauj cilvēku lielākam riskam iegūt dažādas saslimšanas (piemēram, kardiovaskulāras slimības, diabētu u. tml.), kā arī negatīvi ietekmē psihisko veselību, kas savukārt cilvēku var pakļaut stresam jeb spriedzei, trauksmei un depresijai (Warburton, Nicol & Bredin, 2006). Cilvēks pieaugušā vecumposmā ir darbspējīgā vecumā. Darba nespējas iemesli raisa nacionāla līmeņa interesi iesaistīt cilvēkus tādās fiziskajās aktivitātēs, kuru mērķis ir atjaunošanās. Brīvā laika fiziskās aktivitātes pozitīvi ietekmē cilvēku emocionālo stāvokli un pozitīvi korelē ar laimi (Lyubomirsky & Layous, 2013). Pētījumi pierāda, ka fiziskās aktivitātes var būt saistītas arī ar stresu, t. i., regulāras fiziskās aktivitātes var gan veicināt stresa noturību jeb stresa toleranci, gan arī izraisīt stresu atkarībā no vingrinājumu slodzes, intensitātes u. c., piemēram, sociālajiem, faktoriem. Nav viennozīmīgu pētījumu par to, kāda veida fiziskās aktivitātes un kādā intensitātē būtu veicamas, lai regulētu emocijas, mazinātu trauksmi un distresu, kā arī paaugstinātu subjektīvo vitalitāti. Piemēram, ja emociju regulācijai tiek ieteikts lietot monotonas un ritmiskas fiziskās aktivitātes mērenā intensitātē, tad stresa noturības veicināšanai tiek ieteiktas aktivitātes, kas ir samērā neprognozējamas, neparedzamas, tādējādi radinot cilvēku pie stresa. Fiziskās rekreācijas aktivitātes ir mazbudžeta nodarbes un notiek dabā. To mērķis ir prieks un labizjūta (angl. wellbeing), savukārt daba nodrošina emociju regulāciju, stabilizējot pozitīvās emocijas. Plānojot rekreācijas aktivitātes dabā atbilstoši zinātniskajā literatūrā jau izstrādātajām rekomendācijām, ir iespējams rūpēties par savu psihisko veselību, vienlaikus iegūstot pozitīvas emociju izmaiņas (valenci), mazinot trauksmi un paaugstinot subjektīvo vitalitāti. Veicot teorētisko pētījumu, zinātniskās literatūras analīzē iegūtie rezultāti izmantoti rekomendāciju izstrādei fizisko rekreācijas aktivitāšu modeļa īstenošanai. Ņemot vērā ieteikumus emociju, trauksmes un subjektīvās vitalitātes regulācijai, cilvēkam ir iespējams ikdienā apzināti rūpēties par savu psihisko veselību neatkarīgi no ienākumiem un darba laika, tādējādi uzņemoties atbildību par savu veselību un vienlaikus veicinot visas sabiedrības veselību.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Emociju regulācija fiziskajās rekreācijas aktivitātēs sievietēm pieaugušā vecumposmā. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Ulme, Gundega; Grants, Juris; Dadeliene, Rūta
    Eiropā un pasaulē arvien lielāks uzsvars tiek likts uz psihisko slimību profilaksi un veselības veicināšanu, jo valstis ir apzinājušās ne tikai problēmas aktualitāti, bet arī ekonomiskos ieguvumus no garīgi veselas sabiedrības (Slimību profilakses un kontroles centrs [SPKC], 2011), kurā fiziskās aktivitātes ir viens no rīkiem, kā uzturēt fizisko un psihisko veselību, kas ir viens no veselības stūrakmeņiem. Tomēr dati saistībā ar cilvēku emocionālajām grūtībām ir satraucoši. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas [PVO] (World Health Organization [WHO]) sniegto informāciju depresija ir viena no izplatītākajām slimībām neinfekciju slimību grupā, kas kopumā rada vislielāko slogu sabiedrības veselībai, izraisot darba nespēju. Trauksme un depresija ir izplatītākie psihiskās veselības traucējumi Eiropas Savienībā [ES], kas katru gadu ietekmē 20,9 % (t. i., 99,4 miljonus) cilvēku. Statistikas dati norāda, ka klīnisku trauksmi piedzīvo 40 miljonu Amerikas iedzīvotāju jeb 18 % populācijas (Ratey & Hagerman, 2008). Psihiskās veselības profilakse ir arī katra cilvēka paša atbildība, tāpēc spēja novērtēt un prasme regulēt savas emocijas var būt viens no rīkiem gan fiziskās, gan psihiskās veselības uzturēšanai. Vienlaikus ir būtiski piedāvāt sabiedrībai idejas un zinātniski pārbaudītas metodes emociju regulācijai. Pētījumi norāda uz skaidru sakarību starp fizisko aktivitāšu ieradumiem un psihisko veselību, tomēr statistikas dati liecina arī par fizisko aktivitāšu, tostarp fizisko rekreācijas (angl. recreation) aktivitāšu, nepietiekamību – sabiedrība kļūst fiziski arvien kūtrāka ar visām no tā izrietošajām sekām. Fizisko aktivitāšu trūkums ir ceturtais izplatītākais nāves cēlonis pasaulē (Kohl et al., 2012). Mazkustība pakļauj cilvēku lielākam riskam iegūt dažādas saslimšanas (piemēram, kardiovaskulāras slimības, diabētu u. tml.), kā arī negatīvi ietekmē psihisko veselību, kas savukārt cilvēku var pakļaut stresam jeb spriedzei, trauksmei un depresijai (Warburton, Nicol & Bredin, 2006). Cilvēks pieaugušā vecumposmā ir darbspējīgā vecumā. Darba nespējas iemesli raisa nacionāla līmeņa interesi iesaistīt cilvēkus tādās fiziskajās aktivitātēs, kuru mērķis ir atjaunošanās. Brīvā laika fiziskās aktivitātes pozitīvi ietekmē cilvēku emocionālo stāvokli un pozitīvi korelē ar laimi (Lyubomirsky & Layous, 2013). Pētījumi pierāda, ka fiziskās aktivitātes var būt saistītas arī ar stresu, t. i., regulāras fiziskās aktivitātes var gan veicināt stresa noturību jeb stresa toleranci, gan arī izraisīt stresu atkarībā no vingrinājumu slodzes, intensitātes u. c., piemēram, sociālajiem, faktoriem. Nav viennozīmīgu pētījumu par to, kāda veida fiziskās aktivitātes un kādā intensitātē būtu veicamas, lai regulētu emocijas, mazinātu trauksmi un distresu, kā arī paaugstinātu subjektīvo vitalitāti. Piemēram, ja emociju regulācijai tiek ieteikts lietot monotonas un ritmiskas fiziskās aktivitātes mērenā intensitātē, tad stresa noturības veicināšanai tiek ieteiktas aktivitātes, kas ir samērā neprognozējamas, neparedzamas, tādējādi radinot cilvēku pie stresa. Fiziskās rekreācijas aktivitātes ir mazbudžeta nodarbes un notiek dabā. To mērķis ir prieks un labizjūta (angl. wellbeing), savukārt daba nodrošina emociju regulāciju, stabilizējot pozitīvās emocijas. Plānojot rekreācijas aktivitātes dabā atbilstoši zinātniskajā literatūrā jau izstrādātajām rekomendācijām, ir iespējams rūpēties par savu psihisko veselību, vienlaikus iegūstot pozitīvas emociju izmaiņas (valenci), mazinot trauksmi un paaugstinot subjektīvo vitalitāti. Veicot teorētisko pētījumu, zinātniskās literatūras analīzē iegūtie rezultāti izmantoti rekomendāciju izstrādei fizisko rekreācijas aktivitāšu modeļa īstenošanai. Ņemot vērā ieteikumus emociju, trauksmes un subjektīvās vitalitātes regulācijai, cilvēkam ir iespējams ikdienā apzināti rūpēties par savu psihisko veselību neatkarīgi no ienākumiem un darba laika, tādējādi uzņemoties atbildību par savu veselību un vienlaikus veicinot visas sabiedrības veselību.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Emotion Regulation During Physical Recreational Activities among Adult Women. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2024) Ulme, Gundega; Grants, Juris; Dadeliene, Rūta
    In Europe and the world, the stress is increasingly laid on psychic disease prophylaxis and health promotion, as the countries gained awareness not only of the topicality of the problem, but also of the economic advantages of an emotionally healthy society, with physical activities being one of the tools for maintaining physical and emotional health as one of the cornerstones of health. Still, data related to emotional problems in people are worrying. According to the information provided by the World Health Organization [WHO], depression is one of the most widespread non-infectious diseases, which overall generates the greatest load on social health by causing inability to work. Anxiety and depression are the most widespread psychic health disorders in the European Union [EU], with annual impact on 20.9% (that is, 99.4 million) people. Statistical data shows that clinical anxiety is experienced by 40 million of American residents or 18% of the population (Ratey & Hagerman, 2008). Psychic disease prophylaxis is the responsibility of every person, thus the ability to assess and the capacity to regulate one’s emotions can be one of the tools for maintaining both physical and emotional health. Simultaneously, it is essential to offer to the society ideas and scientifically verified methods for emotion regulation. Studies indicate a clear relation between physical activity habits and emotional health, but statistical data also indicates that physical activities, including physical recreational activities are insufficient, as the society is becoming increasingly sedentary with the ensuing consequences. Lack of physical activities is the fourth most common cause of death (Kohl et al., 2012). A sedentary lifestyle leads to an increased risk of various diseases, such as cardiovascular diseases, diabetes, etc., as well as having negative impact on psychic health, leading to a greater probability of a person succumbing to stress, anxiety and depression (Warburton, Nicol & Bredin, 2006). An adult person is at the age when he or she is capable of working. Sick leaves give rise to the national-level interest in engaging people in physical activities that aim at recreation. Leisure physical activities have a positive impact on a person’s emotional condition and have positive correlation with happiness (Lyubomirsky & Layous, 2013). Studies show that physical activities can be related to stress; in other words, regular physical activities can both facilitate stress resistance or stress tolerance and cause stress, depending on the intensity of the exercise and other factors, such as social factors. There are no unambiguous studies on the type and intensity of physical activities needed to regulate emotions, reduce anxiety and distress and increase subjective vitality. For instance, whereas monotonous and rhythmic physical activities of moderate intensity are recommended for emotion regulation, activities that are rather unforeseeable and unpredictable are recommended for stress regulation promotion, as these activities habituate people to stress. Physical recreational activities are low-cost undertakings that take place in nature. Their aim is to achieve joy and well-being, with nature providing emotion regulation by stabilising positive emotions. By planning outdoor recreational activities according to recommendations already developed in scientific literature, it is possible to take care of one’s emotional health while gaining positive emotions, reducing anxiety and raising subjective vitality. In conducting a theoretical study, the results gained in analysing scientific literature were used for developing recommendations for a physical recreational activities model. In view of recommendations for regulating emotions, anxiety and subjective vitality, people are able to take daily and conscious care of their emotional health irrespective of income and working hours, thus taking on responsibility of their health and simultaneously promoting health in the society as a whole.