2024. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi

Permanent URI for this collection

http://hdl.handle.net/123456789/15107

Browse

Browsing 2024. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi by Author "Bezborodovs, Ņikita"

Now showing 1 - 3 of 3
  • No Thumbnail Available
    Item
    Emocionālo un uzvedības problēmu prevalence un ar to asociētie faktori Latvijas pusaudžu populācijā. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Bezborodovs, Ņikita; Villeruša, Anita; Rancāns, Elmārs
    Ievads. Pusaudžu periods ir kritisks laiks psihisko traucējumu attīstībai, kas pēdējās desmitgadēs izvirzās kā nopietnākā sabiedrības veselības problēma tieši jauno cilvēku vidū. Pētījumi uzrāda sarežģītu saistību starp dažādiem veselību ietekmējošiem faktoriem un paaugstinātu risku uz emociju un uzvedības traucējumiem pusaudžu vecumā. Veiksmīgai profilakses un ārstniecības stratēģiju izstrādāšanai un ieviešanai mums ir nepieciešamas ticamas un pusaudžu populācijā validētas emociju un uzvedības grūtību skrīninga metodes, kā arī padziļinātas zināšanas par populācijai specifiskiem riska un protektīviem faktoriem. Darba mērķis bija pētīt emocionālu un uzvedības grūtību izplatību Latvijas pusaudžu populācijā un ar to asociētos sociāli demogrāfiskos, ar veselību saistītos un veselību ietekmējošos faktorus, kā arī novērtēt skrīninga instrumenta piemērotību pusaudžu emocionālo un uzvedības traucējumu atpazīšanai gan vispārējā populācijā, gan klīniskajā praksē. Materiāli un metodes. Darbā tika analizēti dati no divām atsevišķām, bet konceptuāli un metodoloģiski saistītām datu kopām – reprezentatīvās vispārējās Latvijas 11, 13 un 15 gadu vecu pusaudžu populācijas izlases (n = 4385) un klīniskās, palīdzību meklējošās 11 līdz 17 gadu vecu pusaudžu populācijas izlases (n = 207). Emociju un uzvedības grūtību skrīnēšanai abās izlasēs tika izmantota aptauja “Stiprās puses un grūtības” (SDQ). Skrīninga instrumenta piemērotība tika vērtēta, analizējot tā psihometriskās īpašības abās pētījuma izlasēs, savukārt emociju un uzvedības grūtību saistība ar veselību ietekmējošiem individuāliem un vides psihosociāliem faktoriem tika pētīta vispārējās populācijas izlasē, izmantojot statistiskās modelēšanas metodes, nosakot nesamērotās un pēc sociāli demogrāfiskiem faktoriem samērotās izredžu attiecības, kā arī pārbaudot mijiedarbību ar dzimumu un vecumu. Rezultāti. SDQ pusaudžu pašaptaujas instruments uzrādīja nevienmērīgus iekšējās saskaņotības rādītājus līdzvērtīgi latviešu un krievu valodā abās pētījuma populāciju izlasēs. Pietiekamu uzticamības līmeni (Kronbaha alfa virs 0,7) sasniedza SDQ aptaujas emocionālo grūtību, prosociālās uzvedības, internalizējošo grūtību un kopējo grūtību skalas. Hiperaktivitātes, vienaudžu attiecību un eksternalizējošo grūtību skalas demonstrēja nepietiekamu iekšējo saskaņotību (Kronbaha alfas robežās no 0,5 līdz 0,6), savukārt uzvedības grūtību apakšskala – ļoti zemu iekšējo saskaņotību (Kronbaha alfa zem 0,5). Klīniskās populācijas izlases pusaudži ieguva ievērojami augstākus vidējos rezultātus SDQ emocionālo, vienaudžu attiecību grūtību un hiperaktivitātes apakšskalās, nekā pusaudži no vispārējās populācijas izlases, taču starp grupām nebija būtisku atšķirību uzvedības problēmu un prosociālas uzvedības apakšskalās. Koriģējot pēc vecuma un dzimuma, klīniskās grupas pusaudžiem bija 5,4 reizes lielākas izredzes sasniegt “anormalitātes” slieksni (virs 390. populācijas procentiles) emocionālajās problēmās, 3,0× hiperaktivitātē, 2,8× vienaudžu problēmās un 4,5× kopējās grūtībās. Klīniskās populācijas izlasē internalizējošo traucējumu diagnozes esamība nozīmīgi korelēja ar pozitīviem skrīninga rezultātiem SDQ emocionālo grūtību, internalizējošo grūtību un kopējo grūtību skalās. Eksternalizējošo traucējumu diagnoze nozīmīgi korelēja ar pozitīviem skrīninga rezultātiem hiperaktivitātes apakšskalā un negatīviem skrīninga rezultātiem emocionālo grūtību un internalizējošo grūtību skalās. Internalizējošo grūtību skalas specifiskums attiecībā uz internalizējošo traucējumu klīniskām diagnozēm bija attiecīgi 56 % un 73 %. Eksternalizējošo grūtību skalas specifiskums attiecībā uz eksternalizējošo traucējumu diagnozēm bija 38 % un 75 %. Kopumā neviena no SDQ pusaudžu pašaptaujas skalām neuzrādīja pietiekamus klīniskā noderīguma rādītājus, kas liecinātu par to spēju būt noderīgai klīniskā lēmumu pieņemšanas procesā. Vispārējās populācijas izlasē nozīmīgas emociju grūtības tika konstatētas 9,3 % jauniešu, uzvedības grūtības – 6,4 %. Zēniem emociju grūtības kopumā bija mazāk izplatītas, nekā meitenēm, un tās nedaudz samazinājās, palielinoties vecumam. Savukārt meitenēm emociju grūtības izteikti pieauga līdz ar vecumu. Uzvedības grūtības 11 gadu veciem zēniem bija izteikti biežāk sastopamas, nekā meitenēm, bet, vecumam pieaugot, uzvedības grūtību izplatība starp dzimumiem izlīdzinājās. Emociju grūtību gadījumā zēniem vislielāko saistību uzrādīja problemātiskā sociālo tīklu lietošana, bet meitenēm – multiplas veselības sūdzības, zems saiknes ar sevi nozīmīgums un ņirgāšanās pieredze gan skolā, gan e-vidē. Abiem dzimumiem emociju grūtībām liela saistība bija ar zemu veselības pašnovērtējumu un zemu ar veselību saistīto dzīves kvalitāti. Uzvedības grūtību gadījumā meitenēm to visvairāk raksturojazema ar veselību saistītā dzīves kvalitāte, smēķēšana, alkohola lietošana, mazs saiknes ar citiem subjektīvs nozīmīgums. Abiem dzimumiem uzvedības grūtībām bija liela saistība ar problemātisko sociālo mediju lietošanu un ņirgāšanos par citiem gan skolā, gan e-vidē. Secinājumi. SDQ anketas pašaptaujas versija Latvijas pusaudžu populācijā kopumā uzrāda pietiekamus iekšējās validitātes rādītājus, lai to varētu izmantot secinājumu izdarīšanai par emocionālo un uzvedības grūtību izplatību un to ietekmējošiem faktoriem vispārējā Latvijas pusaudžu populācijā. Ar SDQ skrīninga instrumenta palīdzību noteiktām internalizējošām un eksternalizējošām grūtībām ir statistiski nozīmīga korelācija ar atbilstošās taksonomiskās grupas klīniski noteiktām psihisko traucējumu diagnozēm, tomēr šīs skrīninga anketas specifiskums, kā arī citas paredzes vērtības nav pietiekamas, lai to būtu noderīgi lietot ikdienas klīniskajā praksē. Internalizējošo un eksternalizējošo grūtību izplatība Latvijas 11, 13 un 15 gadu vecu pusaudžu populācijā ir augsta, un tajā ir vērojami izteikti dzimuma un vecuma efekti. 4 Promocijas pētījumā tika identificēti gan universāli, gan arī dzimuma specifiski sociāli demogrāfiski, ar veselību saistīti un veselību ietekmējoši faktori, kas ir ticami saistīti ar būtiski paaugstinātām internalizējošo un eksternalizējošo grūtību izredzēm. Šos datus ir svarīgi ņemt vērā, veidojot un īstenojot primārās un sekundārās profilakses programmas, kā arī plānojot valsts politiku jauniešu psihiskās veselības jomā.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Emocionālo un uzvedības problēmu prevalence un ar to asociētie faktori Latvijas pusaudžu populācijā. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Bezborodovs, Ņikita; Villeruša, Anita; Rancāns, Elmārs
    Ievads. Pusaudžu periods ir kritisks laiks psihisko traucējumu attīstībai, kas pēdējās desmitgadēs izvirzās kā nopietnākā sabiedrības veselības problēma tieši jauno cilvēku vidū. Pētījumi uzrāda sarežģītu saistību starp dažādiem veselību ietekmējošiem faktoriem un paaugstinātu risku uz emociju un uzvedības traucējumiem pusaudžu vecumā. Veiksmīgai profilakses un ārstniecības stratēģiju izstrādāšanai un ieviešanai mums ir nepieciešamas ticamas un pusaudžu populācijā validētas emociju un uzvedības grūtību skrīninga metodes, kā arī padziļinātas zināšanas par populācijai specifiskiem riska un protektīviem faktoriem. Darba mērķis bija pētīt emocionālu un uzvedības grūtību izplatību Latvijas pusaudžu populācijā un ar to asociētos sociāli demogrāfiskos, ar veselību saistītos un veselību ietekmējošos faktorus, kā arī novērtēt skrīninga instrumenta piemērotību pusaudžu emocionālo un uzvedības traucējumu atpazīšanai gan vispārējā populācijā, gan klīniskajā praksē. Materiāli un metodes. Darbā tika analizēti dati no divām atsevišķām, bet konceptuāli un metodoloģiski saistītām datu kopām – reprezentatīvās vispārējās Latvijas 11, 13 un 15 gadu vecu pusaudžu populācijas izlases (n = 4385) un klīniskās, palīdzību meklējošās 11 līdz 17 gadu vecu pusaudžu populācijas izlases (n = 207). Emociju un uzvedības grūtību skrīnēšanai abās izlasēs tika izmantota aptauja “Stiprās puses un grūtības” (SDQ). Skrīninga instrumenta piemērotība tika vērtēta, analizējot tā psihometriskās īpašības abās pētījuma izlasēs, savukārt emociju un uzvedības grūtību saistība ar veselību ietekmējošiem individuāliem un vides psihosociāliem faktoriem tika pētīta vispārējās populācijas izlasē, izmantojot statistiskās modelēšanas metodes, nosakot nesamērotās un pēc sociāli demogrāfiskiem faktoriem samērotās izredžu attiecības, kā arī pārbaudot mijiedarbību ar dzimumu un vecumu. Rezultāti. SDQ pusaudžu pašaptaujas instruments uzrādīja nevienmērīgus iekšējās saskaņotības rādītājus līdzvērtīgi latviešu un krievu valodā abās pētījuma populāciju izlasēs. Pietiekamu uzticamības līmeni (Kronbaha alfa virs 0,7) sasniedza SDQ aptaujas emocionālo grūtību, prosociālās uzvedības, internalizējošo grūtību un kopējo grūtību skalas. Hiperaktivitātes, vienaudžu attiecību un eksternalizējošo grūtību skalas demonstrēja nepietiekamu iekšējo saskaņotību (Kronbaha alfas robežās no 0,5 līdz 0,6), savukārt uzvedības grūtību apakšskala – ļoti zemu iekšējo saskaņotību (Kronbaha alfa zem 0,5). Klīniskās populācijas izlases pusaudži ieguva ievērojami augstākus vidējos rezultātus SDQ emocionālo, vienaudžu attiecību grūtību un hiperaktivitātes apakšskalās, nekā pusaudži no vispārējās populācijas izlases, taču starp grupām nebija būtisku atšķirību uzvedības problēmu un prosociālas uzvedības apakšskalās. Koriģējot pēc vecuma un dzimuma, klīniskās grupas pusaudžiem bija 5,4 reizes lielākas izredzes sasniegt “anormalitātes” slieksni (virs 390. populācijas procentiles) emocionālajās problēmās, 3,0× hiperaktivitātē, 2,8× vienaudžu problēmās un 4,5× kopējās grūtībās. Klīniskās populācijas izlasē internalizējošo traucējumu diagnozes esamība nozīmīgi korelēja ar pozitīviem skrīninga rezultātiem SDQ emocionālo grūtību, internalizējošo grūtību un kopējo grūtību skalās. Eksternalizējošo traucējumu diagnoze nozīmīgi korelēja ar pozitīviem skrīninga rezultātiem hiperaktivitātes apakšskalā un negatīviem skrīninga rezultātiem emocionālo grūtību un internalizējošo grūtību skalās. Internalizējošo grūtību skalas specifiskums attiecībā uz internalizējošo traucējumu klīniskām diagnozēm bija attiecīgi 56 % un 73 %. Eksternalizējošo grūtību skalas specifiskums attiecībā uz eksternalizējošo traucējumu diagnozēm bija 38 % un 75 %. Kopumā neviena no SDQ pusaudžu pašaptaujas skalām neuzrādīja pietiekamus klīniskā noderīguma rādītājus, kas liecinātu par to spēju būt noderīgai klīniskā lēmumu pieņemšanas procesā. Vispārējās populācijas izlasē nozīmīgas emociju grūtības tika konstatētas 9,3 % jauniešu, uzvedības grūtības – 6,4 %. Zēniem emociju grūtības kopumā bija mazāk izplatītas, nekā meitenēm, un tās nedaudz samazinājās, palielinoties vecumam. Savukārt meitenēm emociju grūtības izteikti pieauga līdz ar vecumu. Uzvedības grūtības 11 gadu veciem zēniem bija izteikti biežāk sastopamas, nekā meitenēm, bet, vecumam pieaugot, uzvedības grūtību izplatība starp dzimumiem izlīdzinājās. Emociju grūtību gadījumā zēniem vislielāko saistību uzrādīja problemātiskā sociālo tīklu lietošana, bet meitenēm – multiplas veselības sūdzības, zems saiknes ar sevi nozīmīgums un ņirgāšanās pieredze gan skolā, gan e-vidē. Abiem dzimumiem emociju grūtībām liela saistība bija ar zemu veselības pašnovērtējumu un zemu ar veselību saistīto dzīves kvalitāti. Uzvedības grūtību gadījumā meitenēm to visvairāk raksturojazema ar veselību saistītā dzīves kvalitāte, smēķēšana, alkohola lietošana, mazs saiknes ar citiem subjektīvs nozīmīgums. Abiem dzimumiem uzvedības grūtībām bija liela saistība ar problemātisko sociālo mediju lietošanu un ņirgāšanos par citiem gan skolā, gan e-vidē. Secinājumi. SDQ anketas pašaptaujas versija Latvijas pusaudžu populācijā kopumā uzrāda pietiekamus iekšējās validitātes rādītājus, lai to varētu izmantot secinājumu izdarīšanai par emocionālo un uzvedības grūtību izplatību un to ietekmējošiem faktoriem vispārējā Latvijas pusaudžu populācijā. Ar SDQ skrīninga instrumenta palīdzību noteiktām internalizējošām un eksternalizējošām grūtībām ir statistiski nozīmīga korelācija ar atbilstošās taksonomiskās grupas klīniski noteiktām psihisko traucējumu diagnozēm, tomēr šīs skrīninga anketas specifiskums, kā arī citas paredzes vērtības nav pietiekamas, lai to būtu noderīgi lietot ikdienas klīniskajā praksē. Internalizējošo un eksternalizējošo grūtību izplatība Latvijas 11, 13 un 15 gadu vecu pusaudžu populācijā ir augsta, un tajā ir vērojami izteikti dzimuma un vecuma efekti. 4 Promocijas pētījumā tika identificēti gan universāli, gan arī dzimuma specifiski sociāli demogrāfiski, ar veselību saistīti un veselību ietekmējoši faktori, kas ir ticami saistīti ar būtiski paaugstinātām internalizējošo un eksternalizējošo grūtību izredzēm. Šos datus ir svarīgi ņemt vērā, veidojot un īstenojot primārās un sekundārās profilakses programmas, kā arī plānojot valsts politiku jauniešu psihiskās veselības jomā.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Prevalence and Associated Factors of Emotional and Behavioural Difficulties in Latvian Adolescent Population. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2024) Bezborodovs, Ņikita; Villeruša, Anita; Rancāns, Elmārs
    Introduction. Adolescence is a critical period for the development of mental disorders, which have emerged in recent decades as the most serious public health problem among young people. Research shows a complex relationship between a wide range of health-related and health-influencing factors and an increased risk of emotional and behavioural disorders in adolescence. To successfully develop and implement prevention and treatment strategies, we need reliable and validated screening methods for emotional and behavioural difficulties in the adolescent population, as well as in-depth knowledge of population-specific risk and protective factors. The aim of this study was to investigate the prevalence of emotional and behavioural difficulties in the Latvian adolescent population and associated socio-demographic, healthrelated and health-promoting factors, as well as to assess the suitability of a screening instrument for the detection of emotional and behavioural difficulties in adolescents, both in the general population and in clinical practice. Materials and methods. Data were analysed from two separate but conceptually and methodologically related datasets: a representative Latvian general population sample of 11-, 13- and 15-year-olds (n = 4385) and a clinical help-seeking population sample of 11- to 17-year-olds (n = 207). The Strengths and Difficulties Questionnaire (SDQ) was used to screen for emotional and behavioural difficulties in both samples. The appropriateness of the screening tool was assessed by analysing its psychometric properties in both study samples, while the association of emotional and behavioural difficulties with individual and environmental psychosocial health determinants was examined in the general population sample using statistical modelling techniques by identifying unadjusted and adjusted odds ratios for sociodemographic factors, and by testing for interactions with gender and age. Results. The adolescent self-report SDQ showed inconsistent internal consistency scores in both Latvian and Russian samples of the study population. The SDQ scales for emotional difficulties, prosocial behaviour, internalising difficulties, and total difficulties reached a reasonable level of reliability (Cronbach's alpha above 0.7). The hyperactivity, peer relations and externalising difficulties scales had low internal consistency (Cronbach's alpha between 0.5 and 0.6), while the conduct difficulties subscale had very low internal consistency (Cronbach's alpha below 0.5). Adolescents in the clinical population sample scored significantly higher on the emotional difficulties, peer problems and hyperactivity subscales of the SDQ than adolescents 6in the general population sample, but there were no significant differences between groups on the conduct problems and prosocial behaviour subscales. In the clinical population sample, the presence of a diagnosis of an internalising disorder was significantly correlated with positive screening results on the emotional difficulties, internalising difficulties and general difficulties scales of the SDQ. A diagnosis of externalising disorder was significantly correlated with positive screening results on the hyperactivity subscale and negative screening results on the emotional difficulties and internalising difficulties scales. The sensitivity and specificity of the internalising difficulties scale for clinical diagnoses of internalising disorders were 56 % and 73 %, respectively. The sensitivity and specificity of the Externalising Difficulties scale for clinical diagnoses of externalising disorders were 38 % and 75 %, respectively. Overall, none of the adolescent self-report scales of the SDQ showed sufficient clinical utility to be useful in everyday clinical decision making. In the general population sample, significant emotional difficulties were found in 9.3 %of young people and behavioural difficulties in 6.4 %. Emotional difficulties were generally less common in boys than in girls and decreased slightly with age. For girls, however, emotional difficulties increased significantly with age. Behavioural difficulties were significantly more common among 11-year-old boys than among girls, but the prevalence of behavioural difficulties equalised between the sexes with increasing age. In the case of emotional difficulties, problematic social media use showed the strongest association for boys, while multiple health complaints, low self-esteem and experience of teasing in both school and e- environments showed the strongest association for girls. For both sexes, emotional difficulties were strongly associated with low health self-esteem and low health-related quality of life. For girls, behavioural difficulties were most strongly associated with low health-related quality of life, smoking, alcohol consumption and low subjective importance of relationships with others. For both sexes, behavioural difficulties were strongly associated with problematic social media use and bullying others, both at school and in the e-environment. Conclusions. The self-report version of the SDQ in the Latvian adolescent population as a whole shows sufficient internal validity to be used to draw conclusions about the prevalence of emotional and behavioural difficulties and their influencing factors in the general Latvian adolescent population. Internalising and externalising difficulties identified by the SDQ have statistically significant correlations with clinically diagnosed mental disorders, but the sensitivity and specificity of this screening questionnaire, as well as other predictive values, are not sufficient to make it useful for routine clinical practice. The prevalence of internalising and externalising difficulties in the Latvian population of 11-, 13- and 15-year-old adolescents is high, with strong gender and age effects. The 7 dissertation study identified both universal and gender-specific socio-demographic, health and health-related factors that are reliably associated with significantly increased odds of internalising and externalising difficulties. It is important to take these data into account when designing and implementing primary and secondary prevention programmes, as well as when planning public policies on young people's mental health.