Please use this identifier to cite or link to this item: https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2022-15_pd
Title: Multiplās mielomas morfoloģiskie un imūnhistoķīmiskie prognostiskie faktori un to korelācija ar saslimšanas klīniski laboratoriskajiem rādītājiem. Promocijas darbs
Other Titles: Morphological and Immunohistochemical Prognostic Factors of Multiple Myeloma and their Correlation with Clinical and Laboratory Indicators of Morbidity. Doctoral Thesis
Authors: Kleina, Regīna
Lejniece, Sandra
Nazarovs, Jurijs
Keywords: promocijas darbs;Multiple myeloma;plazmoblastiska diferenciācija;CD56;p53;ciklīns D1
Issue Date: 2022
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Citation: Nazarovs, J. 2022. Multiplās mielomas morfoloģiskie un imūnhistoķīmiskie prognostiskie faktori un to korelācija ar saslimšanas klīniski laboratoriskajiem rādītājiem: promocijas darbs: apakšnozare – patoloģija. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte. https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2022-15_pd
Abstract: Multiplā mieloma ir salīdzinoši reti sastopams ļaundabīgs audzējs, kas veido ap 1 % no visiem onkoloģiskajiem saslimšanas gadījumiem un 13 % no hematoloģiskajiem audzējiem. Tā visbiežāk tiek diagnosticēta pacientiem, kas ir vecāki par 70 gadiem, 35 % pacientu ir jaunāki par 65 gadiem un ap 2 % slimnieku ir jaunāki par 40 gadiem.Multiplās mielomas (MM) pētījuma aktualitāti nosaka gan Rietumu pasaulē, gan arī Latvijā pēdējos gados novērotā pieaugošā saslimstības tendence ar šo ļaundabīgo neoplāziju (Slimību profilakses un kontroles centra dati).Pēdējos 20 gados pasaulē, pateicoties agrīnākai diagnostikai un mūsdienīgākiem MM ārstēšanas paņēmieniem, pacienti dzīvo 10–20 un pat vairāk gadus, piecu gadu dzīvildze ir palielinājusies līdz pat 50–60 %.MM diagnostikā izmanto vairākus testus: seroloģiskos, radioloģiskos, citoloģiskos, histoloģiskos u. c., kas palīdz ne tikai diagnosticēt MM, bet arī noteikt tās prognozi un ārstēšanas efektivitāti. Neapšaubāmi, ievērojamu vietu MM gaitas paredzēšanā ieņem imūnhistoķīmiskie imeklējumi ar dažādu biomarķieru kombināciju noteikšanu kaulu smadzeņu trepānbiopsijās.Darba mērķis bija novērtēt kaulu smadzeņu trepānbiopsijās morfoloģiskās un imūnhistoķīmiskās izmaiņas un salīdzināt tās ar klīniskajiem un laboratoriskajiem rādītājiem, lai noteiktu svarīgākos prognostiskos MM kritērijus pacientiem ar primāri diagnosticētu šo slimību tās dažādajās stadijās.Pētījumā tika analizēti 122 slimnieku morfoloģiskie parametri: mielomas šūnu daudzums, mielomas šūnu procentuālais daudzums ar plazmoblastisku diferenciāciju un to infiltrācijas tipu, kā arī kaulu smadzeņu celularitāte un mielofibrozes pakāpe. Savukārt imūnhistoķīmiski tika izvērtēta aberanto un onkogēno marķieru (CD56, BCL2, p53, ciklīns D1, p21) ekspresija mielomas šūnās.Visi nepārtauktie mainīgie tika aprakstīti kā vidējie aritmētiskie, datu izkliedes diapazons un 95 % ticamības intervāls. Imūnhistoķīmisko un morfoloģisko parametru korelācija ar klīniski laboratoriskajiem datiem tika veikta, izmantojot Spīrmena (Spearman) neparametrisko korelācijas testu. Neparametriskie un tostarp kategoriskie dati tika salīdzināti, izmantojot Manna–Vitnija U testu, bet parametriskie – ar divu izlašu t-testu. Izanalizējot iegūtos rezultātus, tika secināts, ka kaulu smadzeņu histoloģisko datu izvērtējums pierāda, ka tādi morfoloģiskie parametri kā paaugstināta kaulu smadzeņu celularitāte, kaulaudu trabēkulu mikroosteolīze, augsts mielomas šūnu skaits, ievērojami paaugstināts mielomas šūnu procentuālais daudzums ar plazmoblastisku diferenciāciju, mielomas šūnu difūzais un jauktais infiltrācijas tips korelē ar sliktākiem klīniski laboratoriskajiem prognostiskajiem parametriem: B2MKB, kreatinīna, M-gradienta līmeņa paaugstināšanos, bet albumīna, hemoglobīna līmeņa un nieru funkcijas samazināšanos, kā arī ar vēlīnākām MM stadijām pēc Salmona–Djurī klasifikācijas (SDK).Tāpat tika konstatēts, ka CD56 marķiera ekspresijas izzušana un p53 antigēna pozitivitāte mielomas šūnās statistiski ticami korelē ar B2MKB paaugstināšanos un nieru bojājumu, kā arī ar hemoglobīna līmeņa un trombocītu skaita samazināšanos un vēlīnākām MM stadijām pēc SDK.Ciklīna D1 antigēna ekspresija mielomas šūnās statistiski ticami korelē ar MM nelabvēlīgāku, agresīvāku gaitu, t. i., B2MKB, kalcija līmeņa paaugstināšanos serumā, biežākiem klīniski radioloģiski pierādītiem kaulu bojājumiem, patoloģiskiem lūzumiem un vēlīnākām MM stadijām pēc SDK.Pētījumā tika pierādīts, ka pastāv statistiski ticama korelācija starp p21 antigēna ekspresiju mielomas šūnās un paaugstinātu M-gradienta līmeni serumā, bet samazinātu albumīna līmeni un vēlīnākām MM stadijām pēc SDK.MM slimības gaitas prognozēšanai kaulu smadzeņu biopsijās iesaku noteikt šādas histoloģiskās izmaiņas: kaulu smadzeņu celularitāti, mielomas šūnu skaitu, mielomas šūnu procentuālo daudzumu ar plazmoblastisku diferenciāciju, mielomas šūnu infiltrācijas veidu, kā arī imūnhistoķīmiski noteikt aberanto un onkogēno imūnhistoķīmisko marķieru CD56, p53, ciklīna D1 ekspresiju.
Description: Promocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātē, Patoloģijas katedrā un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā Latvijā. Aizstāvēšana: Medicīnas bāzes zinātņu, tai skaitā farmācijas promocijas padomes atklātā sēdē 2022. gada 20. decmbrī plkst. 15:00, attālināti tiešsaistes platformā Zoom.
DOI: https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2022-15_pd
License URI: http://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/
Appears in Collections:2022. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi

Files in This Item:
File SizeFormat 
2022-15_Nazarovs-Jurijs_PD_IPD-2695.pdf2.37 MBAdobe PDFView/Openopen_acces_unlocked


This item is licensed under a Creative Commons License Creative Commons