2022. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi

Permanent URI for this collection

http://hdl.handle.net/123456789/7724

Browse

Recent Submissions

Now showing 1 - 20 of 45
  • No Thumbnail Available
    Item
    Morphological and Immunohistochemical Prognostic Factors of Multiple Myeloma and their Correlation with Clinical and Laboratory Indicators of Morbidity. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2022) Nazarovs, Jurijs; Kleina, Regīna; Lejniece, Sandra
    Multiple myeloma accounts for 13% of hematologic malignancies. MM affects not only older people, but also persons of working age (35% of all) and 2% of patients are younger than 40 years.The importance of MM research is denoted by the growing incidence of the disease in the Western world and in Latvia in recent years. MM incidence has increased from 4.06 in year 2008 to 5.5 in year 2017 per 100’000 inhabitants.Over the last 20 years early diagnostics and novel treatment options have allowed for an increase in MM patient life expectancy up to 10–20 years after diagnosis, and the five-year survival rate has reached 50%.The MM workup includes serological, radiological, cytological, and histological tests that allow to verify the diagnosis, estimate the prognosis and treatment efficacy. Immunohistochemical detection of a variety of biomarker combinations in bone marrow biopsies has an important prognostic role of MM. The aim of the study was to find correlations between morphological, immunohistochemical features of the bone marrow with clinical and laboratory prognostic parameters and clinical stages of MM.Bone marrow trephine biopsies of 122 MM patients were analysed: amount of plasma cells, percentages of myeloma cells with plasmablastic morphology, myeloma cell infiltration type, bone marrow cellularity, degree of myelofibrosis, aberrant and myeloma cells expression of oncogenic immunohistochemical markers – CD56, BCL2, p53, cyclin D1, p21.The results were expressed as mean (M) ± standard deviation (SD) or percentage and range. Normality was assessed using the D’Agostino-Pearson omnibus normality test. Correlation between histological, clinical and laboratory parametric data were determined by Spearman's tests. It was found that increased bone marrow cellularity, microosteolytic lesion, high myeloma cell numbers, increased percentage of the myeloma cells with plasmablastic morphology, diffuse and mixed myeloma cell infiltration patterns were associated with worse clinical and laboratory prognostic parameters such as elevated serum ß2 microglobulin and creatinine levels, higher M-protein, decreased albumin and haemoglobin levels, renal insufficiency, and advanced stages of Salmon Durie classification.We have proved that CD56 negative and p53 positive MM patients’ groups correlate with the higher levels of ß2 microglobulin, renal insufficiency, low platelet count, decreased haemoglobin levels and advanced stages of Salmon-Durie classification.A statistically significant correlation was found between cyclin D1 expression in myeloma cells and the following prognostically poor clinical and laboratory findings – increased ß2 microglobulin serum levels, hypercalcaemia, clinically and radiologically proven bone damage or fractures, advanced stages of Salmon-Durie classification.There was proved that a statistically significant correlation exists between p21 antigen expression in myeloma cells and the following laboratory and clinical features: higher M-protein, decreased albumin level and advanced stages of Salmon-Durie classification.We recommend to investigate bone marrow material with such a combination of histological changes: amount of plasma cells percentages of myeloma cells with plasmablastic morphology, myeloma cell infiltration type, bone marrow cellularity, aberrant and myeloma cells expression of oncogenic immunohistochemical markers – CD56, BCL2, p53, cyclin D1, p21for the prediction of MM course.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Multiplās mielomas morfoloģiskie un imūnhistoķīmiskie prognostiskie faktori un to korelācija ar saslimšanas klīniski laboratoriskajiem rādītājiem. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Nazarovs, Jurijs; Kleina, Regīna; Lejniece, Sandra
    Multiplā mieloma ir salīdzinoši reti sastopams ļaundabīgs audzējs, kas veido ap 1 % no visiem onkoloģiskajiem saslimšanas gadījumiem un 13 % no hematoloģiskajiem audzējiem. Tā visbiežāk tiek diagnosticēta pacientiem, kas ir vecāki par 70 gadiem, 35 % pacientu ir jaunāki par 65 gadiem un ap 2 % slimnieku ir jaunāki par 40 gadiem.Multiplās mielomas (MM) pētījuma aktualitāti nosaka gan Rietumu pasaulē, gan arī Latvijā pēdējos gados novērotā pieaugošā saslimstības tendence ar šo ļaundabīgo neoplāziju (Slimību profilakses un kontroles centra dati).Pēdējos 20 gados pasaulē, pateicoties agrīnākai diagnostikai un mūsdienīgākiem MM ārstēšanas paņēmieniem, pacienti dzīvo 10–20 un pat vairāk gadus, piecu gadu dzīvildze ir palielinājusies līdz pat 50–60 %.MM diagnostikā izmanto vairākus testus: seroloģiskos, radioloģiskos, citoloģiskos, histoloģiskos u. c., kas palīdz ne tikai diagnosticēt MM, bet arī noteikt tās prognozi un ārstēšanas efektivitāti. Neapšaubāmi, ievērojamu vietu MM gaitas paredzēšanā ieņem imūnhistoķīmiskie imeklējumi ar dažādu biomarķieru kombināciju noteikšanu kaulu smadzeņu trepānbiopsijās.Darba mērķis bija novērtēt kaulu smadzeņu trepānbiopsijās morfoloģiskās un imūnhistoķīmiskās izmaiņas un salīdzināt tās ar klīniskajiem un laboratoriskajiem rādītājiem, lai noteiktu svarīgākos prognostiskos MM kritērijus pacientiem ar primāri diagnosticētu šo slimību tās dažādajās stadijās.Pētījumā tika analizēti 122 slimnieku morfoloģiskie parametri: mielomas šūnu daudzums, mielomas šūnu procentuālais daudzums ar plazmoblastisku diferenciāciju un to infiltrācijas tipu, kā arī kaulu smadzeņu celularitāte un mielofibrozes pakāpe. Savukārt imūnhistoķīmiski tika izvērtēta aberanto un onkogēno marķieru (CD56, BCL2, p53, ciklīns D1, p21) ekspresija mielomas šūnās.Visi nepārtauktie mainīgie tika aprakstīti kā vidējie aritmētiskie, datu izkliedes diapazons un 95 % ticamības intervāls. Imūnhistoķīmisko un morfoloģisko parametru korelācija ar klīniski laboratoriskajiem datiem tika veikta, izmantojot Spīrmena (Spearman) neparametrisko korelācijas testu. Neparametriskie un tostarp kategoriskie dati tika salīdzināti, izmantojot Manna–Vitnija U testu, bet parametriskie – ar divu izlašu t-testu. Izanalizējot iegūtos rezultātus, tika secināts, ka kaulu smadzeņu histoloģisko datu izvērtējums pierāda, ka tādi morfoloģiskie parametri kā paaugstināta kaulu smadzeņu celularitāte, kaulaudu trabēkulu mikroosteolīze, augsts mielomas šūnu skaits, ievērojami paaugstināts mielomas šūnu procentuālais daudzums ar plazmoblastisku diferenciāciju, mielomas šūnu difūzais un jauktais infiltrācijas tips korelē ar sliktākiem klīniski laboratoriskajiem prognostiskajiem parametriem: B2MKB, kreatinīna, M-gradienta līmeņa paaugstināšanos, bet albumīna, hemoglobīna līmeņa un nieru funkcijas samazināšanos, kā arī ar vēlīnākām MM stadijām pēc Salmona–Djurī klasifikācijas (SDK).Tāpat tika konstatēts, ka CD56 marķiera ekspresijas izzušana un p53 antigēna pozitivitāte mielomas šūnās statistiski ticami korelē ar B2MKB paaugstināšanos un nieru bojājumu, kā arī ar hemoglobīna līmeņa un trombocītu skaita samazināšanos un vēlīnākām MM stadijām pēc SDK.Ciklīna D1 antigēna ekspresija mielomas šūnās statistiski ticami korelē ar MM nelabvēlīgāku, agresīvāku gaitu, t. i., B2MKB, kalcija līmeņa paaugstināšanos serumā, biežākiem klīniski radioloģiski pierādītiem kaulu bojājumiem, patoloģiskiem lūzumiem un vēlīnākām MM stadijām pēc SDK.Pētījumā tika pierādīts, ka pastāv statistiski ticama korelācija starp p21 antigēna ekspresiju mielomas šūnās un paaugstinātu M-gradienta līmeni serumā, bet samazinātu albumīna līmeni un vēlīnākām MM stadijām pēc SDK.MM slimības gaitas prognozēšanai kaulu smadzeņu biopsijās iesaku noteikt šādas histoloģiskās izmaiņas: kaulu smadzeņu celularitāti, mielomas šūnu skaitu, mielomas šūnu procentuālo daudzumu ar plazmoblastisku diferenciāciju, mielomas šūnu infiltrācijas veidu, kā arī imūnhistoķīmiski noteikt aberanto un onkogēno imūnhistoķīmisko marķieru CD56, p53, ciklīna D1 ekspresiju.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Multiplās mielomas morfoloģiskie un imūnhistoķīmiskie prognostiskie faktori un to korelācija ar saslimšanas klīniski laboratoriskajiem rādītājiem. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Nazarovs, Jurijs; Kleina, Regīna; Lejniece, Sandra
    Multiplā mieloma ir salīdzinoši reti sastopams ļaundabīgs audzējs, kas veido ap 1 % no visiem onkoloģiskajiem saslimšanas gadījumiem un 13 % no hematoloģiskajiem audzējiem. Tā visbiežāk tiek diagnosticēta pacientiem, kas ir vecāki par 70 gadiem, 35 % pacientu ir jaunāki par 65 gadiem un ap 2 % slimnieku ir jaunāki par 40 gadiem.Multiplās mielomas (MM) pētījuma aktualitāti nosaka gan Rietumu pasaulē, gan arī Latvijā pēdējos gados novērotā pieaugošā saslimstības tendence ar šo ļaundabīgo neoplāziju (Slimību profilakses un kontroles centra dati).Pēdējos 20 gados pasaulē, pateicoties agrīnākai diagnostikai un mūsdienīgākiem MM ārstēšanas paņēmieniem, pacienti dzīvo 10–20 un pat vairāk gadus, piecu gadu dzīvildze ir palielinājusies līdz pat 50–60 %.MM diagnostikā izmanto vairākus testus: seroloģiskos, radioloģiskos, citoloģiskos, histoloģiskos u. c., kas palīdz ne tikai diagnosticēt MM, bet arī noteikt tās prognozi un ārstēšanas efektivitāti. Neapšaubāmi, ievērojamu vietu MM gaitas paredzēšanā ieņem imūnhistoķīmiskie imeklējumi ar dažādu biomarķieru kombināciju noteikšanu kaulu smadzeņu trepānbiopsijās.Darba mērķis bija novērtēt kaulu smadzeņu trepānbiopsijās morfoloģiskās un imūnhistoķīmiskās izmaiņas un salīdzināt tās ar klīniskajiem un laboratoriskajiem rādītājiem, lai noteiktu svarīgākos prognostiskos MM kritērijus pacientiem ar primāri diagnosticētu šo slimību tās dažādajās stadijās.Pētījumā tika analizēti 122 slimnieku morfoloģiskie parametri: mielomas šūnu daudzums, mielomas šūnu procentuālais daudzums ar plazmoblastisku diferenciāciju un to infiltrācijas tipu, kā arī kaulu smadzeņu celularitāte un mielofibrozes pakāpe. Savukārt imūnhistoķīmiski tika izvērtēta aberanto un onkogēno marķieru (CD56, BCL2, p53, ciklīns D1, p21) ekspresija mielomas šūnās.Visi nepārtauktie mainīgie tika aprakstīti kā vidējie aritmētiskie, datu izkliedes diapazons un 95 % ticamības intervāls. Imūnhistoķīmisko un morfoloģisko parametru korelācija ar klīniski laboratoriskajiem datiem tika veikta, izmantojot Spīrmena (Spearman) neparametrisko korelācijas testu. Neparametriskie un tostarp kategoriskie dati tika salīdzināti, izmantojot Manna–Vitnija U testu, bet parametriskie – ar divu izlašu t-testu. Izanalizējot iegūtos rezultātus, tika secināts, ka kaulu smadzeņu histoloģisko datu izvērtējums pierāda, ka tādi morfoloģiskie parametri kā paaugstināta kaulu smadzeņu celularitāte, kaulaudu trabēkulu mikroosteolīze, augsts mielomas šūnu skaits, ievērojami paaugstināts mielomas šūnu procentuālais daudzums ar plazmoblastisku diferenciāciju, mielomas šūnu difūzais un jauktais infiltrācijas tips korelē ar sliktākiem klīniski laboratoriskajiem prognostiskajiem parametriem: B2MKB, kreatinīna, M-gradienta līmeņa paaugstināšanos, bet albumīna, hemoglobīna līmeņa un nieru funkcijas samazināšanos, kā arī ar vēlīnākām MM stadijām pēc Salmona–Djurī klasifikācijas (SDK).Tāpat tika konstatēts, ka CD56 marķiera ekspresijas izzušana un p53 antigēna pozitivitāte mielomas šūnās statistiski ticami korelē ar B2MKB paaugstināšanos un nieru bojājumu, kā arī ar hemoglobīna līmeņa un trombocītu skaita samazināšanos un vēlīnākām MM stadijām pēc SDK.Ciklīna D1 antigēna ekspresija mielomas šūnās statistiski ticami korelē ar MM nelabvēlīgāku, agresīvāku gaitu, t. i., B2MKB, kalcija līmeņa paaugstināšanos serumā, biežākiem klīniski radioloģiski pierādītiem kaulu bojājumiem, patoloģiskiem lūzumiem un vēlīnākām MM stadijām pēc SDK.Pētījumā tika pierādīts, ka pastāv statistiski ticama korelācija starp p21 antigēna ekspresiju mielomas šūnās un paaugstinātu M-gradienta līmeni serumā, bet samazinātu albumīna līmeni un vēlīnākām MM stadijām pēc SDK.MM slimības gaitas prognozēšanai kaulu smadzeņu biopsijās iesaku noteikt šādas histoloģiskās izmaiņas: kaulu smadzeņu celularitāti, mielomas šūnu skaitu, mielomas šūnu procentuālo daudzumu ar plazmoblastisku diferenciāciju, mielomas šūnu infiltrācijas veidu, kā arī imūnhistoķīmiski noteikt aberanto un onkogēno imūnhistoķīmisko marķieru CD56, p53, ciklīna D1 ekspresiju.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Factors Related to COVID-19 Preventive Behaviour in Population of Latvia. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2022) Šuriņa, Sanita; Mārtinsone, Kristīne
    The aim of the Doctoral Thesis was to study the factors related to COVID-19 preventive behaviour in the population of Latvia. The Thesis was developed in two stages. Stage one theoretically established and empirically tested an integrated model of factors related to COVID-19 preventative behaviour, stage two theoretically established and empirically tested an integrated model of factors related to COVID-19 vaccination behaviour.Sample. The first stage used data from a sample of Latvian residents (n = 2608), aged 18 to 74 (M = 46.42, SD = 13.86). The second stage used data from a representative sample of the population of Latvia (n = 1017), by administrative territorial division, aged 18 to 75 years (M = 46.53, SD = 16.22).Instrumentary. The first stage of the study assessed COVID-19 preventive behaviour, trust in COVID-19 information sources, fear of COVID-19, assessment of COVID-19 threats, belief in COVID-19 conspiracy theories. The second stage of the study dealt with: COVID-19 vaccination behaviour, rationale for vaccination, perceived vulnerability, fear of COVID-19, institutional trust, perceived social support from the immediate family and perceived social support from acquaintances.Procedure. The first stage of the study used data from the Institute of Public Health National research programme (NRP) project “Impact of COVID-19 on health care system and public health in Latvia; ways in preparing health sector for future epidemics” poll “Evaluation of the impact of the COVID-19 outbreak on mental health”. The data was collected by research centre KANTAR, organising an internet survey in July, 2020. The second stage used data from the NRP “Life with COVID-19: Evaluation of overcoming the coronavirus crisis in Latvia and recommendations for societal resilience in the future”. The data was collected by research centre SKDS, organising direct interviews at respondents’ places of residence in September, 2021.Results. The results of the first stage of the Doctoral Thesis revealed, that COVID-19 preventive behaviour is associated with an assessment of COVID-19 threats, trust in COVID-19 information sources and fear of COVID-19, but not with belief in COVID-19 conspiracy theories. Among the sociodemographic factors, age (older age) and gender (female), but not education, region (location of residence) and employment status, are associated with preventive behaviour for COVID-19. Stage two results revealed that motives to protect themselves from illness, to protect other people from illness and to promote collective immunity, to continue to working and / or study, as well as institutional trust and education (higher education), are associated with COVID-19 vaccination behaviour. Perceived social support from relatives is negatively linked to vaccination behaviour, while perceived vulnerability, fear of COVID-19, perceived social support from acquaintances, age and gender are not factors related to COVID-19 vaccination behaviour.Conclusions. COVID-19 preventive behaviour is associated with assessment of COVID-19 threats, fear of COVID-19, trust in COVID-19 information sources, age (higher age) and gender (female gender). COVID-19 vaccination behaviour is associated with motives to get vaccinated to protect yourself from illness, to protect other people from illness and to promote collective immunity, to continue to working and/or study, as well as institutional trust and level of education (higher education).
  • No Thumbnail Available
    Item
    Ar Covid-19 preventīvo uzvedību saistītie faktori Latvijas iedzīvotāju populācijā. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Šuriņa, Sanita; Mārtinsone, Kristīne
    Promocijas darba mērķis ir izpētīt ar Covid-19 preventīvo uzvedību saistītos faktorus Latvijas iedzīvotāju populācijā. Promocijas darbs tika veikts divos posmos. Pirmajā posmā tika teorētiski izveidots un empīriski pārbaudīts ar Covid-19 preventīvo uzvedību saistīto faktoru integratīvais modelis, otrajā posmā tika teorētiski izveidots un empīriski pārbaudīts ar Covid-19 vakcinēšanās uzvedību saistīto faktoru integratīvais modelis.Izlase. Pirmajā posmā tika izmantoti dati no Latvijas iedzīvotāju izlases (n = 2608) vecumā no 18 līdz 74 gadiem (M = 46,42, SD = 13,86). Otrajā posmā tika izmantoti dati no reprezentatīvas Latvijas iedzīvotāju izlases (n = 1017) pēc administratīvi teritoriālā dalījuma vecumā no 18 līdz 75 gadiem (M = 46,53, SD = 16,22).Instrumentārijs. Promocijas darba pirmā posma pētījumā tika novērtēta Covid-19 preventīvā uzvedība, uzticēšanās Covid-19 informācijas avotiem, bailes no Covid-19, Covid-19 draudu novērtējums, ticība Covid-19 sazvērestības teorijām. Promocijas darba otrā posma pētījumā tika novērtēta Covid-19 vakcinēšanās uzvedība, vakcinēšanās motīvi, uztvertā ievainojamība, bailes no Covid-19, institucionālā uzticēšanās, uztvertais sociālais atbalsts no tuviniekiem un uztvertais sociālais atbalsts no paziņām.Procedūra. Pirmajā pētījuma posmā tika izmantoti dati no Sabiedrības veselības institūta Valsts pētījumu programmas (VPP) projekta “Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana” aptaujas “Covid-19 uzliesmojuma ietekmes uz psihisko veselību novērtējums”. Datus ievāca pētījumu centrs KANTAR, organizējot interneta aptauju 2020. gada jūlijā. Otrajā posmā tika izmantoti dati no VPP “Dzīve ar Covid-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē” aptaujas. Datus ievāca pētījumu centrs SKDS, organizējot tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās 2021. gada septembrī.Rezultāti. Promocijas darba pirmā posma rezultāti atklāja, ka ar Covid-19 preventīvo uzvedību ir saistīts Covid-19 draudu novērtējums, uzticēšanās Covid-19 informācijas avotiem un bailes no Covid-19, bet ne ticība Covid-19 sazvērestības teorijām. Savukārt no sociāldemogrāfiskajiem faktoriem ar Covid-19 preventīvo uzvedību ir saistīts vecums (lielāks vecums) un dzimums (sieviešu dzimums), bet ne izglītība, reģions (dzīvesvietas atrašanās vieta) un nodarbinātības statuss. Otrā posma rezultāti atklāja, ka ar Covid-19 vakcinēšanās uzvedību ir saistīti motīvi vakcinēties, lai pasargātu sevi no saslimšanas, lai pasargātu citus cilvēkus no saslimšanas un veicinātu kolektīvo imunitāti, lai varētu turpināt strādāt un / vai mācīties, institucionālā uzticēšanās un izglītības līmenis (augstākā izglītība). Uztvertais sociālais atbalsts no tuviniekiem ir negatīvi saistīts ar vakcinēšanās uzvedību, savukārt uztvertā ievainojamība, bailes no Covid-19, uztvertais sociālais atbalsts no paziņām, vecums un dzimums nav ar Covid-19 vakcinēšanās uzvedību saistīti faktori.Secinājumi. Covid-19 preventīvā uzvedība ir saistīta ar Covid-19 draudu novērtējumu, bailēm no Covid-19, uzticēšanos Covid-19 informācijas avotiem, vecumu (lielāks vecums) un dzimumu (sieviešu dzimums). Covid-19 vakcinēšanās uzvedība ir saistīta ar motīviem vakcinēties, lai pasargātu sevi no saslimšanas, lai pasargātu citus cilvēkus no saslimšanas un veicinātu kolektīvo imunitāti, lai varētu turpināt strādāt un / vai mācīties, kā arī ar institucionālo uzticēšanos un izglītības līmeni (augstākā izglītība).
  • No Thumbnail Available
    Item
    Ar Covid-19 preventīvo uzvedību saistītie faktori Latvijas iedzīvotāju populācijā. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Šuriņa, Sanita; Mārtinsone, Kristīne
    Promocijas darba mērķis ir izpētīt ar Covid-19 preventīvo uzvedību saistītos faktorus Latvijas iedzīvotāju populācijā. Promocijas darbs tika veikts divos posmos. Pirmajā posmā tika teorētiski izveidots un empīriski pārbaudīts ar Covid-19 preventīvo uzvedību saistīto faktoru integratīvais modelis, otrajā posmā tika teorētiski izveidots un empīriski pārbaudīts ar Covid-19 vakcinēšanās uzvedību saistīto faktoru integratīvais modelis.Izlase. Pirmajā posmā tika izmantoti dati no Latvijas iedzīvotāju izlases (n = 2608) vecumā no 18 līdz 74 gadiem (M = 46,42, SD = 13,86). Otrajā posmā tika izmantoti dati no reprezentatīvas Latvijas iedzīvotāju izlases (n = 1017) pēc administratīvi teritoriālā dalījuma vecumā no 18 līdz 75 gadiem (M = 46,53, SD = 16,22).Instrumentārijs. Promocijas darba pirmā posma pētījumā tika novērtēta Covid-19 preventīvā uzvedība, uzticēšanās Covid-19 informācijas avotiem, bailes no Covid-19, Covid-19 draudu novērtējums, ticība Covid-19 sazvērestības teorijām. Promocijas darba otrā posma pētījumā tika novērtēta Covid-19 vakcinēšanās uzvedība, vakcinēšanās motīvi, uztvertā ievainojamība, bailes no Covid-19, institucionālā uzticēšanās, uztvertais sociālais atbalsts no tuviniekiem un uztvertais sociālais atbalsts no paziņām.Procedūra. Pirmajā pētījuma posmā tika izmantoti dati no Sabiedrības veselības institūta Valsts pētījumu programmas (VPP) projekta “Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana” aptaujas “Covid-19 uzliesmojuma ietekmes uz psihisko veselību novērtējums”. Datus ievāca pētījumu centrs KANTAR, organizējot interneta aptauju 2020. gada jūlijā. Otrajā posmā tika izmantoti dati no VPP “Dzīve ar Covid-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē” aptaujas. Datus ievāca pētījumu centrs SKDS, organizējot tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās 2021. gada septembrī.Rezultāti. Promocijas darba pirmā posma rezultāti atklāja, ka ar Covid-19 preventīvo uzvedību ir saistīts Covid-19 draudu novērtējums, uzticēšanās Covid-19 informācijas avotiem un bailes no Covid-19, bet ne ticība Covid-19 sazvērestības teorijām. Savukārt no sociāldemogrāfiskajiem faktoriem ar Covid-19 preventīvo uzvedību ir saistīts vecums (lielāks vecums) un dzimums (sieviešu dzimums), bet ne izglītība, reģions (dzīvesvietas atrašanās vieta) un nodarbinātības statuss. Otrā posma rezultāti atklāja, ka ar Covid-19 vakcinēšanās uzvedību ir saistīti motīvi vakcinēties, lai pasargātu sevi no saslimšanas, lai pasargātu citus cilvēkus no saslimšanas un veicinātu kolektīvo imunitāti, lai varētu turpināt strādāt un / vai mācīties, institucionālā uzticēšanās un izglītības līmenis (augstākā izglītība). Uztvertais sociālais atbalsts no tuviniekiem ir negatīvi saistīts ar vakcinēšanās uzvedību, savukārt uztvertā ievainojamība, bailes no Covid-19, uztvertais sociālais atbalsts no paziņām, vecums un dzimums nav ar Covid-19 vakcinēšanās uzvedību saistīti faktori.Secinājumi. Covid-19 preventīvā uzvedība ir saistīta ar Covid-19 draudu novērtējumu, bailēm no Covid-19, uzticēšanos Covid-19 informācijas avotiem, vecumu (lielāks vecums) un dzimumu (sieviešu dzimums). Covid-19 vakcinēšanās uzvedība ir saistīta ar motīviem vakcinēties, lai pasargātu sevi no saslimšanas, lai pasargātu citus cilvēkus no saslimšanas un veicinātu kolektīvo imunitāti, lai varētu turpināt strādāt un / vai mācīties, kā arī ar institucionālo uzticēšanos un izglītības līmeni (augstākā izglītība).
  • No Thumbnail Available
    Item
    Epiteliāli mezenhimālas transformācijas, iekaisuma un cilmes šūnu diferenciācijas saistība kolorektālā vēzī. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Briede, Inese; Gardovskis, Jānis; Štrumfa, Ilze
    Kolorektālais vēzis (KRV) joprojām ir viena no aktuālākajām problēmām medicīnā, jo novērojama tā augsta izplatība un augsts nāves gadījumu skaits. Personalizētās medicīnas laikmetā arvien lielāku nozīmi pievēršot imūnajai atbildei KRV gadījumā, liela nozīme ir arī iekaisuma izpētei. Peritumorozs iekaisums, lai arī tam ir divējāda loma kanceroģenēzē, ir pierādīts kā viens no KRV prognozē nozīmīgajiem faktoriem. Teorētiskajos pētījumos ir raksturota saistība starp iekaisumu, epiteliāli mezenhimālo transformāciju un cilmes šūnu diferenciāciju KRV, bet šobrīd tam ir maz tiešu morfoloģisku pierādījumu.Šī pētījuma mērķis bija raksturot iekaisuma nozīmi kolorektālā vēzī, analizējot tā saistību ar KRV morfoloģiskajiem prognostiskajiem faktoriem, epiteliāli mezenhimālo transformāciju (EMT) un DNS labotājgēnu proteīnu ekspresiju. Materiāli un metodes. Retrospektīvā pētījumā tika izvērtēti 553 secīgi ķirurģiski operēti KRV gadījumi. Tika veikta morfoloģiska un imūnhistoķīmiska izmeklēšana, nosakot KRV morfoloģiskos parametrus, kā audzēja izplatības dziļums (pT), metastātisku limfmezglu klātesamība (pN +), invāzija lokālajās struktūrās, nekrozes plašums. Tika novērtēts peritumorozs iekaisums, kā arī EMT un DNS labotājgēnu kodējošo proteīnu raksturojošo IHĶ marķieru ekspresija KRV audos. Tika veikta deskriptīva statistiska analīze. Pētījums veikts saskaņā ar Helsinku deklarāciju un ir saņēmis Rīgas Stradiņa universitātes Ētikas komitejas atļauju (izsniegta 04.09.2014., E-9 (2)). Rezultāti. Pētījumā tika iekļauti 553 secīgi KRV gadījumi. Lielākā daļa audzēju bija lokalizēti kreisajā zarnu pusē (70,9 %), un tos raksturoja cirkulārs (gredzenveida) izskats, kā arī mazs audzēja izmērs (< 0,05). Pētījumā iekļautajiem KRV gadījumiem ar mucinozu un gredzenšūnu morfoloģiju bija raksturīgs liels audzēja izmērs un statistiski nozīmīga lokālo struktūru iesaiste. Pētījumā dominēja KRV gadījumi ar augstu lokālu izplatību: pT3 audzēji veidoja 49,6 %, pT4 35,6 % un pN + 40,5 % no pētāmās grupas. Audzējos ar augstu pT, pN un zemu diferenciācijas pakāpi tika novērota statistiski nozīmīgi plašāka nekrozes izplatība. Tika atrasta statistiski nozīmīga asociācija ar izteiktu lokālu iekaisumu un zemāku pT (p = 0,002), pN0 (p< 0,001), kā arī retākām lokālo struktūru invāzijām (p< 0,05). EMT (CD44, -katenīna, N-kadherīna un E-kadherīna), kā arī DNS labotājgēnu raksturojošo marķieru (MSH2, MSH6, PMS2 un MLH1) IHĶ ekspresija statistiski nozīmīgi neatšķīrās audzējos ar dažādas intensitātes peritumorozu iekaisumu un Krona slimībai līdzīgo limfocitāro reakciju. Tomēr, analizējot iekaisuma šūnu subpopulācijas, tika atrasta statistiski nozīmīga atšķirība E-kadherīna izteiktākā ekspresijā pie palielināta eozinofilo leikocītu daudzuma (p = 0,007). Zemāka N-kadherīna ekspresija bija raksturīga multifokāliem KRV gadījumiem. DNS labotājgēnu ekspresija statistiski ticami atšķīrās audzējos ar izmaiņām E-kadherīna un CD44 ekspresijā (p< 0,05). MLH1 proteīna zemāka ekspresija statistiski ticami saistījās ar zemāku neitrofilo leikocītu klātbūtni KRV (p = 0,02). Secinājumi. Audzējiem ar izteiktu peritumorozo iekaisumu ir raksturīga mazāka izplatība un lokālo struktūru invāzija. Krona slimībai līdzīgā limfocitārā reakcija neietekmē audzēja izplatību (pTN), tas netieši norāda uz šīs reakcijas neatkarīgu lomu kanceroģenēzē. Iekaisums, noteikts pēc Klintrupa–Makinena skalas (Klintrup-Makinen score), un Krona slimībai līdzīgā limfoīdā reakcija nav atkarīgi no EMT un cilmes šūnu diferenciācijas KRV. DNS labotājgēnu (MSH2, MSH6, PMS2 un MLH1) samazināta ekspresija KRV ir norāde par EMT procesu, kas potenciāli var ietekmēt terapijas izvēli KRV. MLH1 ekspresija KRV ietekmē neitrofilo leikocītu daudzumu peritumorozā iekaisumā, netieši norādot potenciālo DNS labotājgēnu nozīmi audzēja imunitātē. Šajā pētījumā raksturota iekaisuma, KRV morfoloģijas, EMT un DNS labotājgēnu mijiedarbība.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Association of Epithelial Mesenchymal Transition, Stemness and Inflammation in Colorectal Carcinoma. Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2022) Briede, Inese; Gardovskis, Jānis; Štrumfa, Ilze
    Colorectal cancer (CRC) and its treatment is one of the hot topics in medicine, as there is a still a high number of patients with CRC and deaths from CRC. In the era of personalized medicine, a huge field of research is devoted to inflammation, a process that plays an important dual role in carcinogenesis. Survival studies have highlighted the prognostic significance of peritumoural inflammation in CRC. The current theoretical background allows us to link inflammation, the epithelial-mesenchymal transition (EMT), and the closely associated stem cell differentiation in CRC. However, there is scarce direct morphological evidence. The aim of this work was to investigate the role of inflammation in cancer growth and invasion by analyzing the association between inflammation and known morphological prognostic features of CRC, EMT, and mismatch repair (MMR) protein expression. Materials and methods: This retrospective, morphological, and immunohistochemical investigation involved 553 consecutive cases of surgically treated CRC. Besides histopathological CRC assessment, peritumoural inflammation, EMT-characterizing molecular parameters, and MMR protein immunohistochemical detection within CRC tissue was performed. Descriptive statistical analysis was done. The research was carried out in accordance with the Declaration of Helsinki and received approval from the Committee of Ethics of Riga Stradins University [No E-9 (2), 04.09.2014].Results: The tumours of the 553 CRC cases were predominantly located in the left part of the bowel (70.9 %), and were significantly associated with an annular appearance and smaller size (p < 0.05). Mucinous and signet ring cell carcinomas detected within this study were associated with a larger tumour size and significant local structure involvement. Locally advanced tumours predominated within this study: pT3 comprised 49.6 % of cases, pT4 comprised 35.6 % of cases, and pN + comprised 40.5 % of cases. The extent of necrosis was significantly higher in tumours with higher pT, grade, and pN+. There were significant associations between high-grade inflammation and lower pT (p = 0.002), the absence of lymph node metastases (p< 0.001), and less frequent local structure involvement (p< 0.05). Expression of EMT markers and MMR proteins yielded no significant associations with peritumoural inflammation based on the Klintrup-Mäkinen score or the density of lymphoid follicles. Nevertheless, E-cadherin expression was significantly associated with the eosinophil density (p = 0.007), and lower N-cadherin expression was significantly associated with the presence of synchronous CRC. Lower MMR protein expression was associated with changes in E-cadherin and CD44 expression (p< 0.05). Lower MLH1 expression was associated with a lower neutrophil density within the CRC (p = 0.02).Conclusion: High-grade peritumoural inflammation is associated with beneficial morphologic CRC features, including less frequent invasion, and is not secondary to tissue damage and necrosis. Crohn’s disease-like lymphoid reaction (CLR) is not associated with cancer spread by pTN; this finding indirectly suggests an independent role of CLR in carcinogenesis. Further, inflammation based on the Klintrup-Mäkinen score and CLR are not dependent on EMT and stem cell differentiation. MMR protein expression is a marker for EMT within CRC, indicating the need to perform these tests on routine examination to detect patients who might need more advance treatment. MLH1 expression within CRC affects the density of neutrophils within peritumoural inflammation, showing a potential role for the MMR status in anti-tumour immunity. This research highlights the complex associations between inflammation, tumour morphology, EMT, and MMR protein expression in human CRC tissues.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Association of Epithelial Mesenchymal Transition, Stemness and Inflammation in Colorectal Carcinoma. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2022) Briede, Inese; Gardovskis, Jānis; Štrumfa, Ilze
    Colorectal cancer (CRC) and its treatment is one of the hot topics in medicine, as there is a still a high number of patients with CRC and deaths from CRC. In the era of personalized medicine, a huge field of research is devoted to inflammation, a process that plays an important dual role in carcinogenesis. Survival studies have highlighted the prognostic significance of peritumoural inflammation in CRC. The current theoretical background allows us to link inflammation, the epithelial-mesenchymal transition (EMT), and the closely associated stem cell differentiation in CRC. However, there is scarce direct morphological evidence. The aim of this work was to investigate the role of inflammation in cancer growth and invasion by analyzing the association between inflammation and known morphological prognostic features of CRC, EMT, and mismatch repair (MMR) protein expression. Materials and methods: This retrospective, morphological, and immunohistochemical investigation involved 553 consecutive cases of surgically treated CRC. Besides histopathological CRC assessment, peritumoural inflammation, EMT-characterizing molecular parameters, and MMR protein immunohistochemical detection within CRC tissue was performed. Descriptive statistical analysis was done. The research was carried out in accordance with the Declaration of Helsinki and received approval from the Committee of Ethics of Riga Stradins University [No E-9 (2), 04.09.2014].Results: The tumours of the 553 CRC cases were predominantly located in the left part of the bowel (70.9 %), and were significantly associated with an annular appearance and smaller size (p < 0.05). Mucinous and signet ring cell carcinomas detected within this study were associated with a larger tumour size and significant local structure involvement. Locally advanced tumours predominated within this study: pT3 comprised 49.6 % of cases, pT4 comprised 35.6 % of cases, and pN + comprised 40.5 % of cases. The extent of necrosis was significantly higher in tumours with higher pT, grade, and pN+. There were significant associations between high-grade inflammation and lower pT (p = 0.002), the absence of lymph node metastases (p< 0.001), and less frequent local structure involvement (p< 0.05). Expression of EMT markers and MMR proteins yielded no significant associations with peritumoural inflammation based on the Klintrup-Mäkinen score or the density of lymphoid follicles. Nevertheless, E-cadherin expression was significantly associated with the eosinophil density (p = 0.007), and lower N-cadherin expression was significantly associated with the presence of synchronous CRC. Lower MMR protein expression was associated with changes in E-cadherin and CD44 expression (p< 0.05). Lower MLH1 expression was associated with a lower neutrophil density within the CRC (p = 0.02).Conclusion: High-grade peritumoural inflammation is associated with beneficial morphologic CRC features, including less frequent invasion, and is not secondary to tissue damage and necrosis. Crohn’s disease-like lymphoid reaction (CLR) is not associated with cancer spread by pTN; this finding indirectly suggests an independent role of CLR in carcinogenesis. Further, inflammation based on the Klintrup-Mäkinen score and CLR are not dependent on EMT and stem cell differentiation. MMR protein expression is a marker for EMT within CRC, indicating the need to perform these tests on routine examination to detect patients who might need more advance treatment. MLH1 expression within CRC affects the density of neutrophils within peritumoural inflammation, showing a potential role for the MMR status in anti-tumour immunity. This research highlights the complex associations between inflammation, tumour morphology, EMT, and MMR protein expression in human CRC tissues.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Ķīnas Tautas Republikas stratēģisko ārpolitikas vēstījumu dinamika un sadarbības formātu transformācija: “17 + 1” sadarbības formāta gadījuma analīze. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Daugulis, Mārtiņš; Sprūds, Andris
    Promocijas darbā “Ķīnas Tautas Republikas stratēģisko ārpolitikas vēstījumu dinamika un sadarbības formātu transformācija: “17 + 1” sadarbības formāta gadījuma analīze” tiek aplūkota sasaiste starp stratēģiskiem ārpolitikas vēstījumiem un sadarbības formātu transformācijas dinamiku un attīstības potenciālu. Darbā analizēts Hu Dzjiņtao un Sji Dzjiņpina “Ķīnas sapņa” apakšdiskurss (interdiskursīvā perspektīvā), dekonstruējot tā iekšējo dinamiku un ietekmi uz sadarbības formātu veidošanos, plašākā ĶTR ārpolitiku veidojošā diskursa ietvaros. Promocijas darba mērķis ir izvērtēt ĶTR ārpolitikas stratēģisko vēstījumu interdiskursīvu kauzalitāti un dinamiku un identificēt korelāciju ar sadarbības formātu veidošanos. Interdiskursivitāte tiek attiecināta uz diviem apakšdiskursiem – Hu un Sji izteikumiem “Ķīnas sapņa” vēstījumu kontekstā, kas iekļaujas plašākā ĶTR ārpolitikas diskursā ar to ietekmējošo politisko loģiku, aģentiem un struktūrām. Lai sasniegtu darba mērķi, tiek izvirzīti trīs pētnieciskie jautājumi. 1. Kā izveidot atbilstošu teorētiski metodoloģisku modeli, lai analizētu ārpolitikas stratēģisko vēstījumu interdiskursivitāti un atsevišķu diskursu mijiedarbību ar sadarbības formātiem kā jau institucionalizētām ārpolitikas platformām? 2. Kāda interdiskursīvā kauzalitāte identificējama ĶTR ārpolitikas stratēģiskajos vēstījumos divu prezidentu periodā? 3. Kāda korelācija identificējama starp ĶTR ārpolitikas stratēģiskajiem vēstījumiem un starptautiskajiem sadarbības formātiem, veicot gadījuma analīzi ĶTR sadarbības formātam ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm jeb “17 + 1” sadarbības formātam? Lai atbildētu uz pētnieciskajiem jautājumiem, autors apvieno sociālā konstruktīvisma un kognitīvās diskursa analīzes principus, lai dekonstruētu, kartētu un izvērtētu ĶTR ārpolitikas stratēģiskos vēstījumus ĶTR prezidentu Hu Dzjiņtao un Sji Dzjiņpina runās, nosakot to iekšējo kauzalitāti un korelāciju ar sadarbības formātiem. Promocijas darbā izmantota Nikolasa Onufa (Nicholas Onuf) sociālā konstruktīvisma skola un kognitīvās diskursa analīzes autoru Toras Tenbrinkas (Thora Tenbrink), Kristofera Hārta (Christopher Hart), Gites Kristiansena (Gitte Kristiansen), Renē Dirvena (René Dirven), Martina Millera (Martin Müller), Luīzas Godiņjo (Luisa Godinho), Tēna van Deika (Teun Adrianus van Dijk), Normana Ferklafa (Norman Fairclough) u. c. uzskati un atziņas. Promocijas darbā secināts, ka ĶTR ārpolitikas stratēģiskie vēstījumi tiešā veidā ir saistīti ar ĶTR sadarbības formāta ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm jeb “17 + 1” attīstību un dinamiku, formātam kalpojot reizē kā stratēģijas iespējotājam, papildinātājam un buferzonai sadarbības partneru pārbaudei. Darbā identificēti arī “17 + 1” formāta izaicinājumi ilgtspējīgai sadarbībai un sniegtas prognozes tālākām formāta attīstības versijām, kā arī “Ķīnas sapņa” koncepta tālākai attīstībai.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Ķīnas Tautas Republikas stratēģisko ārpolitikas vēstījumu dinamika un sadarbības formātu transformācija: “17 + 1” sadarbības formāta gadījuma analīze. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Daugulis, Mārtiņš; Sprūds, Andris
    Promocijas darbā “Ķīnas Tautas Republikas stratēģisko ārpolitikas vēstījumu dinamika un sadarbības formātu transformācija: “17 + 1” sadarbības formāta gadījuma analīze” tiek aplūkota sasaiste starp stratēģiskiem ārpolitikas vēstījumiem un sadarbības formātu transformācijas dinamiku un attīstības potenciālu. Darbā analizēts Hu Dzjiņtao un Sji Dzjiņpina “Ķīnas sapņa” apakšdiskurss (interdiskursīvā perspektīvā), dekonstruējot tā iekšējo dinamiku un ietekmi uz sadarbības formātu veidošanos, plašākā ĶTR ārpolitiku veidojošā diskursa ietvaros. Promocijas darba mērķis ir izvērtēt ĶTR ārpolitikas stratēģisko vēstījumu interdiskursīvu kauzalitāti un dinamiku un identificēt korelāciju ar sadarbības formātu veidošanos. Interdiskursivitāte tiek attiecināta uz diviem apakšdiskursiem – Hu un Sji izteikumiem “Ķīnas sapņa” vēstījumu kontekstā, kas iekļaujas plašākā ĶTR ārpolitikas diskursā ar to ietekmējošo politisko loģiku, aģentiem un struktūrām. Lai sasniegtu darba mērķi, tiek izvirzīti trīs pētnieciskie jautājumi. 1. Kā izveidot atbilstošu teorētiski metodoloģisku modeli, lai analizētu ārpolitikas stratēģisko vēstījumu interdiskursivitāti un atsevišķu diskursu mijiedarbību ar sadarbības formātiem kā jau institucionalizētām ārpolitikas platformām? 2. Kāda interdiskursīvā kauzalitāte identificējama ĶTR ārpolitikas stratēģiskajos vēstījumos divu prezidentu periodā? 3. Kāda korelācija identificējama starp ĶTR ārpolitikas stratēģiskajiem vēstījumiem un starptautiskajiem sadarbības formātiem, veicot gadījuma analīzi ĶTR sadarbības formātam ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm jeb “17 + 1” sadarbības formātam? Lai atbildētu uz pētnieciskajiem jautājumiem, autors apvieno sociālā konstruktīvisma un kognitīvās diskursa analīzes principus, lai dekonstruētu, kartētu un izvērtētu ĶTR ārpolitikas stratēģiskos vēstījumus ĶTR prezidentu Hu Dzjiņtao un Sji Dzjiņpina runās, nosakot to iekšējo kauzalitāti un korelāciju ar sadarbības formātiem. Promocijas darbā izmantota Nikolasa Onufa (Nicholas Onuf) sociālā konstruktīvisma skola un kognitīvās diskursa analīzes autoru Toras Tenbrinkas (Thora Tenbrink), Kristofera Hārta (Christopher Hart), Gites Kristiansena (Gitte Kristiansen), Renē Dirvena (René Dirven), Martina Millera (Martin Müller), Luīzas Godiņjo (Luisa Godinho), Tēna van Deika (Teun Adrianus van Dijk), Normana Ferklafa (Norman Fairclough) u. c. uzskati un atziņas. Promocijas darbā secināts, ka ĶTR ārpolitikas stratēģiskie vēstījumi tiešā veidā ir saistīti ar ĶTR sadarbības formāta ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm jeb “17 + 1” attīstību un dinamiku, formātam kalpojot reizē kā stratēģijas iespējotājam, papildinātājam un buferzonai sadarbības partneru pārbaudei. Darbā identificēti arī “17 + 1” formāta izaicinājumi ilgtspējīgai sadarbībai un sniegtas prognozes tālākām formāta attīstības versijām, kā arī “Ķīnas sapņa” koncepta tālākai attīstībai.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Development of Strategic Foreign Policy Messages of the People’s Republic of China and the Transformation of Collaborative Formats: The Case Study of the “17 + 1” Cooperation Format. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2022) Daugulis, Mārtiņš; Sprūds, Andris
    The dissertation “Development of strategic foreign policy messages of the People’s Republic of China and the transformation of collaborative formats: the case study of the “17 + 1” cooperation format” focuses on the link between strategic foreign policy messages and the transforming dynamics of collaborative formats and development potential. The work analyzes the strategic foreign policy discourse set of Hu Jintao’s and Xi Jinping’s Chinese dream, looking at interdiscourse of its internal dynamics and impact on the formation of collaborative formats. The aim of the dissertation is to evaluate the interdiscoursive causality of the strategic messages of the PRC foreign policy with the dynamics of the internal environment and to identify the correlation with the developmet of cooperation formats. The internal environment in the context of work is understood as the discourse that shapes the PRC’s foreign policy, the political logic that influences it, agents and their structures. In order to achieve the goal of the work, three research questions are raised. 1. How to create an appropriate theoretical methodological model to analyze the conditions of internal dynamics of foreign policy strategic messages and their interaction with cooperation formats as already institutionalized foreign policy platforms? 2. What is the interdiscoursive causality to be identified in the strategic messages of the PRC’s foreign policy during the two presidencies? 3. What correlation can be identified between the strategic messages of the PRC’s foreign policy and the formats of international cooperation by conducting a case study of the PRC’s cooperation format with the countries of Central and Eastern Europe or the “17 + 1” cooperation format? In order to answer particular research question, the author carries out a mapping of agents of Chinese foreign political discourse and identifies the Chinese dream narratives addressed to the international system. From an epistemological point of view, the author chooses the theory of the constructivism of international relations, more specifically in the interpretation of social constructivism by Nicolas Onuf. This approach is inextricably linked to the research method – cognitive discourse analysis. The author synthesises a theory and method using a new theory-method analysis model for China’s analysis in the context of international relations, offering to explain the elements of cognitive discourse analysis with a vision of social constructivism. The promotion work employs the latest generation of cognitive discourse analysis authors – Thora Tenbrink, Christopher Hart, Gitte Kristiansen, René Dirven, Martin Müller, Luisa Godinho, etc., and more classical texts of Teun Adrian van Dijk, etc. The promotion work concludes that the strategic messages of the foreign policy of the PRC are directly related to the development and dynamics of the format “17 + 1”, while serving as a strategy-enabling, replenishing and buffer zone for the verification of cooperation partners. The work also identifies “17 + 1” challenges for sustainable cooperation and provides forecasts for further development of the format as well as for further development of the Chinese dream itself.
  • No Thumbnail Available
    Item
    DAid viedā krekla tehnoloģijas izmantošana terapijā pacientiem ar subakromiālo sāpju sindromu. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Semjonova, Guna; Vētra, Jānis; Okss, Aleksandrs
    Ievads. Pēdējos gados ir palielinājies valkājamo tehnoloģiju (wearable technologies), kā viedā tekstila apģērbi, lietojums personalizētajā medicīnā. Augšējās ekstremitātes rehabilitācijas procesā, kur ir būtisks kustību monitorings, viedā tekstilmateriāla apģērbu lietošana sākta pavisam nesen. Lai gan literatūrā ir aprakstīts viedā apģērba lietojums rehabilitācijā, trūkst informācijas par tā ietekmi uz klīniskajiem rezultātiem pacientiem ar subakromiālo sāpju sindromu. Mērķis. Izpētīt DAid viedā krekla prototipa nodrošinātās objektīvās atgriezeniskās saites ietekmi uz pacientu ar subakromiālo sāpju sindromu fizioterapijas funkcionālajiem un pašziņotajiem rezultātiem. Metodes. Promocijas darbs iekļauj divus tehnoloģijas pārneses vadības procesa posmus. Pirmajā posmā “Analizēt tehnoloģijas attīstības iespējas un pamatotību” veikts DAid viedā krekla prototipa eksperimentāls lietojums fizioterapijā – viena gadījuma analīze – un noteikts DAid viedā krekla prototipa mērījumu noturīgums un pamatotība. Otrajā posmā “Attīstīt un demonstrēt DAid viedā krekla prototipu” veikts nejaušināts kontrolēts pētījums, lai noteiktu DAid viedā krekla prototipa kā atgriezeniskās saites ietekmi uz pacientu ar subakromiālo sāpju sindromu funkcionālajiem rādītājiem, izmantojot funkcionālo testu un pašziņota mērījuma rezultātus. Rezultāti. Pirmā posma rezultāti: DAid viedā krekla prototips ir objektīvs un ērti lietojams rīks, lai sniegtu atgriezenisko saiti par pleca joslas stabilitāti fizioterapijas vingrojumu laikā. DAid viedā krekla tehnoloģijas prototipa mērījumu rezultāti ir noturīgi: kreisās puses mērījumu ICC vērtības: 0,91 (95 % TI 0,9–0,92) līdz 0,99 (95 % TI 0,99–0,99) (p ˂ 0,0001). Labās puses mērījumu ICC vērtības: 0,91 (95 % TI 0,9–0,91) līdz 0,99 (95 % TI 0,99–0,99) (p ˂ 0,0001). DAid viedā krekla prototipa mērījumi ir pamatoti plecu joslas elevācijas novērtēšanai. Otrā posma rezultāti: DAid viedā krekla grupas pacienti ar subakromiālo sāpju sindromu uzrādīja statistiski ticami labākus rezultātus funkcionālo testu (ER/IR attiecība, CKCUEST tests) un pašziņota DASH mērījuma moduļos, salīdzinot ar kontroles grupu (p < 0,001), kur tika izmantotas konvencionālās metodes. Secinājumi. Pacientiem ar subakromiālo sāpju sindromu fizioterapijā, lietojot DAid viedā krekla tehnoloģijas prototipa nodrošinātu objektīvu atgriezenisko saiti, tiek sasniegti labāki funkcionālo testu un labāki pašziņota DASH mērījuma rezultāti, salīdzinot ar konvencionālām metodēm.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Application of DAid Smart Shirt Technology in Therapy for Patients with Subacromial Pain Syndrome. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2022) Semjonova, Guna; Vētra, Jānis; Okss, Aleksandrs
    Background. In recent years, the use of wearable technologies as smart textiles in personalized medicine has increased. In the process of physiotherapy of the upper limb, where there must be movement monitoring, in which the use of textile clothing has only recently begun. Although the use of smart clothing in physiotherapy or rehabilitation overall has been described in the literature, there is a lack of information on its impact on clinical outcomes inpatient population with subacromial pain syndrome. Aim and objectives. To investigate the effect of objective feedback provided by the DAid smart shirt system prototype on the functional and self-reported results of physiotherapy in patients with subacromial pain syndrome. Materials and methods. The doctoral thesis includes two stages of the Technology Transfer Management process. In the first stage: To analyze the possibilities and justification of technology development, the experimental application of the DAid smart shirt system in physiotherapy is performed – one case analysis and the reliability and validity of DAid smart shirt technology measurements are determined. Phase 2: To develop and demonstrate a DAid smart shirt prototype, a randomized controlled trial was conducted to determine the effect of the DAid smart shirt prototype system as feedback on the functional performance of patients with subacromial pain syndrome using functional tests and self-reported measurement results. Results. Results of the first stage: The prototype of the DAid smart shirt is an objective and easy-to-use tool to provide feedback on the stability of the shoulder girdle during physiotherapy exercises. DAid smart shirt technology prototype measurement results are stable: left-hand ICC values: 0.91 (95 % CI 0.9–0.92) to 0.99 (95 % CI 0.99–0.99) (p ˂ 0.0001). ICC values for right-hand measurements: 0.91 (95 % CI 0.9–0.91) to 0.99 (95 % CI 0.99–0.99) (p ˂ 0.0001). Measurements of the DAid smart shirt prototype are based on estimating shoulder girdle elevation. Phase 2 results: Patients in the DAid smart shirt group with subacromial pain syndrome showed statistically significantly better results in the functional test (ER/IR ratio, CKCUEST test) and self-reported DASH measurement modules compared to the control group (p < 0.001), where conventional methods were used. Conclusion. The use of DAid smart shirt technology prototype in physiotherapy of patients with subachromial pain syndrome provides better functional tests and better self-reported DASH measurement results compared to conventional methods.
  • No Thumbnail Available
    Item
    DAid viedā krekla tehnoloģijas izmantošana terapijā pacientiem ar subakromiālo sāpju sindromu. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Semjonova, Guna; Vētra, Jānis; Okss, Aleksandrs
    Ievads. Pēdējos gados ir palielinājies valkājamo tehnoloģiju (wearable technologies), kā viedā tekstila apģērbi, lietojums personalizētajā medicīnā. Augšējās ekstremitātes rehabilitācijas procesā, kur ir būtisks kustību monitorings, viedā tekstilmateriāla apģērbu lietošana sākta pavisam nesen. Lai gan literatūrā ir aprakstīts viedā apģērba lietojums rehabilitācijā, trūkst informācijas par tā ietekmi uz klīniskajiem rezultātiem pacientiem ar subakromiālo sāpju sindromu. Mērķis. Izpētīt DAid viedā krekla prototipa nodrošinātās objektīvās atgriezeniskās saites ietekmi uz pacientu ar subakromiālo sāpju sindromu fizioterapijas funkcionālajiem un pašziņotajiem rezultātiem. Metodes. Promocijas darbs iekļauj divus tehnoloģijas pārneses vadības procesa posmus. Pirmajā posmā “Analizēt tehnoloģijas attīstības iespējas un pamatotību” veikts DAid viedā krekla prototipa eksperimentāls lietojums fizioterapijā – viena gadījuma analīze – un noteikts DAid viedā krekla prototipa mērījumu noturīgums un pamatotība. Otrajā posmā “Attīstīt un demonstrēt DAid viedā krekla prototipu” veikts nejaušināts kontrolēts pētījums, lai noteiktu DAid viedā krekla prototipa kā atgriezeniskās saites ietekmi uz pacientu ar subakromiālo sāpju sindromu funkcionālajiem rādītājiem, izmantojot funkcionālo testu un pašziņota mērījuma rezultātus. Rezultāti. Pirmā posma rezultāti: DAid viedā krekla prototips ir objektīvs un ērti lietojams rīks, lai sniegtu atgriezenisko saiti par pleca joslas stabilitāti fizioterapijas vingrojumu laikā. DAid viedā krekla tehnoloģijas prototipa mērījumu rezultāti ir noturīgi: kreisās puses mērījumu ICC vērtības: 0,91 (95 % TI 0,9–0,92) līdz 0,99 (95 % TI 0,99–0,99) (p ˂ 0,0001). Labās puses mērījumu ICC vērtības: 0,91 (95 % TI 0,9–0,91) līdz 0,99 (95 % TI 0,99–0,99) (p ˂ 0,0001). DAid viedā krekla prototipa mērījumi ir pamatoti plecu joslas elevācijas novērtēšanai. Otrā posma rezultāti: DAid viedā krekla grupas pacienti ar subakromiālo sāpju sindromu uzrādīja statistiski ticami labākus rezultātus funkcionālo testu (ER/IR attiecība, CKCUEST tests) un pašziņota DASH mērījuma moduļos, salīdzinot ar kontroles grupu (p < 0,001), kur tika izmantotas konvencionālās metodes. Secinājumi. Pacientiem ar subakromiālo sāpju sindromu fizioterapijā, lietojot DAid viedā krekla tehnoloģijas prototipa nodrošinātu objektīvu atgriezenisko saiti, tiek sasniegti labāki funkcionālo testu un labāki pašziņota DASH mērījuma rezultāti, salīdzinot ar konvencionālām metodēm.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Polycystic Ovarian Syndrome in Adolescents – Intergenerational, Genetic, Quality of Life and Binge Eating Aspects. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2022) Līdaka, Lāsma; Lazdāne, Gunta; Gailīte, Linda
    Polycystic ovary syndrome (PCOS) is the most common endocrinopathy in women, affecting 4.8 % to 18.6 % of women of reproductive age. Between 10 and 19 years of age, PCOS occurs in 3.39 % to 8.03 % of adolescents. Confirmation of diagnosis in adolescent age is difficult because manifestations of PCOS are similar to normal puberty signs (e. g., irregular menstrual cycle, acne, etc.). New evidence-based guidelines have been issued in 2018 highlighting the diagnostic criteria for establishing PCOS diagnosis in adolescents. These guidelines also recommend a separate identification of risk group patients – adolescent patients for whom both diagnostic PCOS criteria have not yet been confirmed and who should continue to be monitored. It is important to diagnose this disease as early as possible in order to initiate lifestyle adjustments and possibly also begin treatment in a timely manner.In the long term, PCOS increases the risk of developing infertility and type 2 diabetes, cardiovascular disease, insulin resistance and metabolic syndrome. Increased body weight occurring in 40–70 % of adolescents with PCOS significantly increases the risk of chronic non-communicable diseases at a later stage, and maintains PCOS symptoms. PCOS and associated symptoms reduce health-related quality of life (HRQOL). Binge eating is more common in patients with PCOS. The most effective tactics of therapy are lifestyle changes, so it is particularly important to recognise patients at increased risk of developing PCOS, to diagnose them early and to offer treatment that is most relevant to the needs of the individual and improves their quality of life.The aim of the doctoral thesis is to explore intergenerational, genetic, quality of life and binge eating aspects in teenagers with PCOS.The study contains several sections. To evaluate the intergenerational bond, 57 teenagers with PCOS and their mothers were included in Section I. The section studies the relationship between patients with PCOS and their mothers. In addition to PCOS patients, Section II also includes healthy adolescent patients and patients at risk. The role of the most common variation of protein-coding genes involved in the activity of the Hypothalamic-Pituitary-Ovarian axis (FSHR, ESR2, LHCGR, GNRHR) in PCOS development and in the PCOS clinical presentation was studied by including 63 adolescents with a diagnosis of PCOS, 67 healthy control patients and 22 patients at risk. The role of CYP21A2 gene variations in PCOS development and clinical phenotype was established in 55 PCOS patients, 49 control patients and 23 patients at risk. Additionally, components of HRQOL, binge eating and factors affecting the total HRQOL were analysed in 63 PCOS patients and 66 control patients. The study concluded that it was not possible to predict clinical symptoms associated with PCOS in adolescents based on PCOS symptoms in their mothers. The role of protein-coding gene variations that are involved in the functioning of sex hormones was also not found, in regard to PCOS development. However, it was found that the homozygous minor allele carriers within variations of specific genes (ESR2 rs4986938 and LHCGR rs2293275) had a higher total testosterone level in blood than patients who were not carriers of these alleles. The most important components that affected HRQOL in adolescents with PCOS were the diagnosis of PCOS as such, the degree of binge eating, and the percentile of the body mass index. At the same time, HRQOL was most affected by concerns about body hair and body weight. There was no difference in the frequency of binge eating between PCOS patients and adolescent control group patients.In this study, no link was found between the diagnosis of PCOS or associated symptoms in mothers and the phenotype of adolescents with PCOS. Individual alleles have been associated with the clinical presentation of PCOS. There is a better understanding of the components of HRQOL that affect PCOS the most and require particular attention in clinical practice. Further research with a larger sample-size is needed. Furthermore, longitudinal data on the population studied in this project would provide a more accurate insight into the development of the disease at a later age.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Policistisko olnīcu sindroms pusaudzēm – starppaaudžu, ģenētiskie, dzīves kvalitātes un negausīgas ēšanas aspekti. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Līdaka, Lāsma; Lazdāne, Gunta; Gailīte, Linda
    Policistisko olnīcu sindroms (PCOS) ir visbiežākā endokrinopātija sievietēm, kas skar 4,8 % līdz 18,6 % reproduktīvā vecuma pārstāvju. 10–19 gadu vecumā PCOS sastopams 3,39–8,03 % pusaudžu. Diagnozes apstiprināšana pusaudžu vecumā ir sarežģīta, jo PCOS izpausmes līdzinās normālām pubertātes pazīmēm (piemēram, neregulārs menstruālais cikls, akne u. c.). 2018. gadā ir izdotas jaunas uz pierādījumiem balstītas vadlīnijas, kurās akcentēti diagnostiskie kritēriji tieši pusaudzēm – menstruāciju traucējumi un hiperandrogēnisms. Šīs vadlīnijas rekomendē arī atsevišķi izdalīt riska grupas pacientes – pusaudzes, kurām vēl nav apstiprināti abi diagnostiskie PCOS kritēriji un kuras jāturpina novērot. Šo slimību svarīgi diagnosticēt iespējami agrīni, lai savlaicīgi uzsāktu dzīvesveida korekcijas un, iespējams, arī ārstēšanu.PCOS ilgtermiņā palielina neauglības un 2. tipa cukura diabēta, sirds un asinsvadu sistēmas slimību, insulīna rezistenci (IR) un metaboliskā sindroma attīstības risku. Palielināta ķermeņa masa, kas sastopama 40–70 % pusaudžu ar PCOS, ievērojami palielina risku vēlākām hroniskām, neinfekciozām slimībām un uztur PCOS simptomātiku. PCOS un ar to saistītie simptomi samazina ar veselību saistīto dzīves kvalitāti (AVSDZK). Pacientēm ar PCOS biežāk sastopama negausīga ēšana. Visefektīvākā terapijas taktika ir dzīvesveida pārmaiņas, tādēļ īpaši svarīgi ir atpazīt pacientes ar paaugstinātu PCOS attīstības risku, agrīni noskaidrot viņu diagnozi un piedāvāt ārstēšanu, kas visvairāk atbilst konkrētās personas vajadzībām un uzlabo dzīves kvalitāti.Promocijas darba mērķis ir izpētīt starppaaudžu, ģenētiskos, dzīves kvalitātes un negausīgas ēšanas aspektus pusaudzēm ar PCOS.Pētījumam ir vairākas sadaļas. Lai novērtētu starppaaudžu saiti, I sadaļā tika iekļautas 57 pusaudzes ar PCOS un viņu mātes. Šajā sadaļā tika pētīta pacienšu ar PCOS un viņu māšu klīnisko pazīmju saistība. II sadaļā papildus PCOS pacientēm iekļautas arī veselas pusaudzes un riska grupas pacientes. Biežāko hipotalāma-hipofīzes-olnīcu (HHO) ass darbībā iesaistīto olbaltumvielu kodējošo gēnu (FSHR, ESR2, LHCGR, GNRHR) variāciju loma PCOS attīstībā un saistībā ar PCOS klīnisko ainu tika pētīta, iekļaujot 63 pusaudzes ar PCOS diagnozi, 67 veselas kontroles grupas pārstāves un 22 riska grupas pacientes. CYP21A2 gēna variāciju loma PCOS attīstībā un klīniskajā fenotipā tika noteikta 55 PCOS pacientēm, 49 kontroles grupas pārstāvēm un 23 riska grupas pacientēm. Savukārt AVSDZK komponenti, negausīga ēšana un faktori, kas ietekmē kopējo AVSDZK, tika analizēti 63 PCOS pacientēm un 66 kontroles grupas pārstāvēm.Pētījuma rezultātos tika konstatēts, ka pusaudzēm ar PCOS saistītos klīniskos simptomus nav iespējams prognozēt, balstoties uz viņu māšu PCOS simptomiem. Netika pierādīta dzimumhormonu darbībā iesaistīto olbaltumvielu kodējošo gēnu variāciju loma PCOS attīstībā, tomēr tika konstatēts, ka atsevišķu gēnu variāciju (ESR2 rs4986938 un LHCGR rs2293275) retāk sastopamo alēļu nesējām homozigotiskā stāvoklī bija augstāks kopējā testosterona līmenis asinīs nekā pacientēm, kuras nebija šo alēļu nesējas. Būtiskākie komponenti, kas ietekmēja AVSDZK pusaudzēm ar PCOS, bija PCOS diagnoze pati par sevi, negausīgas ēšanas izteiktības pakāpe un ķermeņa masas indeksa procentile. Vienlaikus visvairāk AVSDZK ietekmēja raizes par ķermeņa apmatojumu un ķermeņa masu. Netika konstatētas atšķirības negausīgas ēšanas biežumā starp PCOS pacientēm un kontroles grupas pārstāvēm.Veicot šo pētījumu, netika atklāta saistība starp māšu PCOS diagnozi vai ar to saistītajiem simptomiem un pusaudžu ar PCOS fenotipu. Konstatēta atsevišķu alēļu saistība ar PCOS klīnisko ainu. Labāk izprasti AVSDZK komponenti, kurus visvairāk ietekmē PCOS un kuriem jāpievērš īpaša uzmanība klīniskajā praksē. Nepieciešami turpmāki pētījumi lielākā izlasē, kā arī longitudināli dati par šo dalībnieku kopu, kas sniegtu precīzāku ieskatu par slimības attīstību vēlākā vecumā.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Policistisko olnīcu sindroms pusaudzēm – starppaaudžu, ģenētiskie, dzīves kvalitātes un negausīgas ēšanas aspekti. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Līdaka, Lāsma; Lazdāne, Gunta; Gailīte, Linda
    Policistisko olnīcu sindroms (PCOS) ir visbiežākā endokrinopātija sievietēm, kas skar 4,8 % līdz 18,6 % reproduktīvā vecuma pārstāvju. 10–19 gadu vecumā PCOS sastopams 3,39–8,03 % pusaudžu. Diagnozes apstiprināšana pusaudžu vecumā ir sarežģīta, jo PCOS izpausmes līdzinās normālām pubertātes pazīmēm (piemēram, neregulārs menstruālais cikls, akne u. c.). 2018. gadā ir izdotas jaunas uz pierādījumiem balstītas vadlīnijas, kurās akcentēti diagnostiskie kritēriji tieši pusaudzēm – menstruāciju traucējumi un hiperandrogēnisms. Šīs vadlīnijas rekomendē arī atsevišķi izdalīt riska grupas pacientes – pusaudzes, kurām vēl nav apstiprināti abi diagnostiskie PCOS kritēriji un kuras jāturpina novērot. Šo slimību svarīgi diagnosticēt iespējami agrīni, lai savlaicīgi uzsāktu dzīvesveida korekcijas un, iespējams, arī ārstēšanu.PCOS ilgtermiņā palielina neauglības un 2. tipa cukura diabēta, sirds un asinsvadu sistēmas slimību, insulīna rezistenci (IR) un metaboliskā sindroma attīstības risku. Palielināta ķermeņa masa, kas sastopama 40–70 % pusaudžu ar PCOS, ievērojami palielina risku vēlākām hroniskām, neinfekciozām slimībām un uztur PCOS simptomātiku. PCOS un ar to saistītie simptomi samazina ar veselību saistīto dzīves kvalitāti (AVSDZK). Pacientēm ar PCOS biežāk sastopama negausīga ēšana. Visefektīvākā terapijas taktika ir dzīvesveida pārmaiņas, tādēļ īpaši svarīgi ir atpazīt pacientes ar paaugstinātu PCOS attīstības risku, agrīni noskaidrot viņu diagnozi un piedāvāt ārstēšanu, kas visvairāk atbilst konkrētās personas vajadzībām un uzlabo dzīves kvalitāti.Promocijas darba mērķis ir izpētīt starppaaudžu, ģenētiskos, dzīves kvalitātes un negausīgas ēšanas aspektus pusaudzēm ar PCOS.Pētījumam ir vairākas sadaļas. Lai novērtētu starppaaudžu saiti, I sadaļā tika iekļautas 57 pusaudzes ar PCOS un viņu mātes. Šajā sadaļā tika pētīta pacienšu ar PCOS un viņu māšu klīnisko pazīmju saistība. II sadaļā papildus PCOS pacientēm iekļautas arī veselas pusaudzes un riska grupas pacientes. Biežāko hipotalāma-hipofīzes-olnīcu (HHO) ass darbībā iesaistīto olbaltumvielu kodējošo gēnu (FSHR, ESR2, LHCGR, GNRHR) variāciju loma PCOS attīstībā un saistībā ar PCOS klīnisko ainu tika pētīta, iekļaujot 63 pusaudzes ar PCOS diagnozi, 67 veselas kontroles grupas pārstāves un 22 riska grupas pacientes. CYP21A2 gēna variāciju loma PCOS attīstībā un klīniskajā fenotipā tika noteikta 55 PCOS pacientēm, 49 kontroles grupas pārstāvēm un 23 riska grupas pacientēm. Savukārt AVSDZK komponenti, negausīga ēšana un faktori, kas ietekmē kopējo AVSDZK, tika analizēti 63 PCOS pacientēm un 66 kontroles grupas pārstāvēm.Pētījuma rezultātos tika konstatēts, ka pusaudzēm ar PCOS saistītos klīniskos simptomus nav iespējams prognozēt, balstoties uz viņu māšu PCOS simptomiem. Netika pierādīta dzimumhormonu darbībā iesaistīto olbaltumvielu kodējošo gēnu variāciju loma PCOS attīstībā, tomēr tika konstatēts, ka atsevišķu gēnu variāciju (ESR2 rs4986938 un LHCGR rs2293275) retāk sastopamo alēļu nesējām homozigotiskā stāvoklī bija augstāks kopējā testosterona līmenis asinīs nekā pacientēm, kuras nebija šo alēļu nesējas. Būtiskākie komponenti, kas ietekmēja AVSDZK pusaudzēm ar PCOS, bija PCOS diagnoze pati par sevi, negausīgas ēšanas izteiktības pakāpe un ķermeņa masas indeksa procentile. Vienlaikus visvairāk AVSDZK ietekmēja raizes par ķermeņa apmatojumu un ķermeņa masu. Netika konstatētas atšķirības negausīgas ēšanas biežumā starp PCOS pacientēm un kontroles grupas pārstāvēm.Veicot šo pētījumu, netika atklāta saistība starp māšu PCOS diagnozi vai ar to saistītajiem simptomiem un pusaudžu ar PCOS fenotipu. Konstatēta atsevišķu alēļu saistība ar PCOS klīnisko ainu. Labāk izprasti AVSDZK komponenti, kurus visvairāk ietekmē PCOS un kuriem jāpievērš īpaša uzmanība klīniskajā praksē. Nepieciešami turpmāki pētījumi lielākā izlasē, kā arī longitudināli dati par šo dalībnieku kopu, kas sniegtu precīzāku ieskatu par slimības attīstību vēlākā vecumā.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Metaboliskā sindroma riska faktori, komplikācijas un īpatnības bērniem un pusaudžiem ar aptaukošanos. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Gailite, Jurgita; Gardovska, Dace; Dzīvīte-Krišāne, Iveta
    Ievads. Sabiedrības veselības pētījumi norāda uz strauju aptaukošanās izplatību ne tikai pieaugušajiem, bet īpaši strauja izplatība tiek novērota arī pusaudžiem un pirmsskolas vecuma bērniem. Latvijā augstāka liekā svara izplatība ir septiņgadīgiem zēniem, salīdzinot ar meitenēm, attiecīgi 23,7 % un 21,8 %. Taču meitenēm šis īpatsvars kopš 2008. gada ir pakāpeniski palielinājies no 18,3 % līdz 21,8 %. Bērniem un pusaudžiem ar aptaukošanos agrīni draud attīstīties sirds un asinsvadu sistēmas slimības, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, metaboliskais sindroms, insulīna rezistence, 2. tipa cukura diabēts, dažādu veidu audzēji, ortopēdiskas, nopietnas psiholoģiskas un neiroloģiskas problēmas, kā arī citi hroniski traucējumi. Metaboliskā sindroma īpašā nozīme pieaugušo vecumā ir saistīta ar iespēju identificēt personas, kurām ir liels gan 2. tipa cukura diabēta, gan sirds un asinsvadu sistēmas slimību risks. Attiecībā uz bērnu metabolisko sindromu autoru viedoklis atšķiras.Mērķis. Pētīt metaboliskā sindroma riska faktorus, komplikācijas un īpatnības bērniem un pusaudžiem ar aptaukošanos. Materiāls un metodes. Pētījumā atbilstoši iekļaušanas un izslēgšanas kritērijiem iekļauti 198 bērni, no tiem 181 bērns ar aptaukošanos un 17 bērni ar normālu ķermeņa svaru. Pirmajā pētījuma etapā bērni iedalīti grupās attiecīgi pēc svara un vecuma: I pētījuma grupa –10 gadu veci un vecāki bērni ar aptaukošanos, II pētījuma grupa – bērni līdz 10 gadu vecumam ar aptaukošanos, kontroles grupa – bērni ar normālu ķermeņa svaru. Šajā etapā pētījuma bērniem veikts aptaukošanās prenatālo un postnatālo riska faktoru novērtējums un aptaukošanās komplikāciju skrīnings. Otrajā pētījuma etapā pēc Starptautiskās diabēta federācijas izstrādātajiem kritērijiem izvērtēts metaboliskais sindroms bērniem no 10 gadu vecuma, t. i., tikai I pētījuma grupas (n = 143) bērniem. Visi iegūtie dati apkopoti Excel datubāzē un analizēti, izmantojot RStudio V.1.4.1103. Atšķirības uzskatītas par statistiski nozīmīgām, ja nozīmības līmenis p bija < 0,05. Rezultāti. Aptaukošanās prenatālie riska faktori, kā dzimšanas svars (p = 0,530), pārmērīgs svara pieaugums grūtniecības laikā mātei (p = 0,787), pozitīva 2. tipa cukura diabēta anamnēze ģimenē (p > 0,999), statistiski nozīmīgi neatšķīrās bērniem ar aptaukošanos un normālu ķermeņa svaru. Arī aptaukošanās postanatālam riska faktoram, ekskluzīvas zīdīšanas ilgumam (p = 0,120) netika atrasta statistiski nozīmīga atšķirība starp bērniem ar aptaukošanos un normālu svaru. Statistiski nozīmīga atšķirība pētījuma grupās tika novērota tikai postnatālam aptaukošanās riska faktoram – vecāku aptaukošanās faktam (p = 0,004). Bērniem ar aptaukošanos gan I grupā, gan arī II grupā bija augsta vecāku aptaukošanās izplatība, attiecīgi 79,8 % un 63,0 %, salīdzinot ar normāla svara bērniem. Bērniem ar normālu svaru vecāku aptaukošanās konstatēta tikai 33,3 % gadījumu. Veicot aptaukošanās komplikāciju skrīningu, bērniem ar lieko svaru novērotas statistiski nozīmīgas sirds un asinsvadu sistēmas slimību, insulīna rezistences un citu bioķīmisko rādītāju izmaiņas, salīdzinot ar normāla svara bērniem. I pētījumā grupā gan sistoliskā asinsspiediena mediāna 123,0 (IQR 116,0; 132,0), gan arī diastoliskā asinsspiediena mediāna 78,0 (IQR 71,5; 83,0) bija nozīmīgi augstāka, salīdzinot ar kontroles grupu, kurā sistoliskā asinsspiediena mediāna bija 115,0 (IQR 110,0; 120,0), bet diastoliskā asinsspiediena mediāna 70,0 (IQR 65,0; 76,0) (p = 0,012). Kontroles grupā nevienam bērnam nebija konstatēts paaugstināts kopējā holesterīna līmenis virs 5,2 mmol/l, bet I pētījuma grupā tāds bija 8,8 % bērnu. Bērniem ar aptaukošanos gan I, gan arī II pētījuma grupā statistiski nozīmīgi augstāka bija insulīna rezistences koeficienta HOMA-IR mediāna, attiecīgi 3,9 (IQR 2,6; 5,6) un 2,3 (IQR 1,5; 3,4), salīdzinot ar normāla svara bērniem – 1,1 (IQR 0,8; 2,1) (p < 0,001). I grupas bērniem metaboliskais sindroms, izvērtējot to atbilstoši Starptautiskās diabēta federācijas izstrādātajiem kritērijiem, tika diagnosticēts 21 % (n = 30) gadījumu. Metaboliskā sindroma incidence pētāmajā populācijā pieauga līdz ar bērnu vecumu: vecumā no 10 līdz 16 gadiem metaboliskais sindroms tika diagnosticēts 17,1 %, bet 16 gadu un vecāku bērnu grupā – 38,5 % bērnu. Bērniem ar metabolisko sindromu bija nozīmīgi lielāka svara mediāna (p < 0,001) un zemāka jutība pret insulīnu (p = 0,039), salīdzinot ar bērniem bez metaboliskā sindroma. Pētījuma laikā netika apstiprināta aptaukošanās prenatālu riska faktoru – tādu kā dzimšanas svars (p = 0,145), pārmērīgs svara pieaugums grūtniecības laikā mātei (p = 0,625), pozitīva 2. tipa cukura diabēta anamnēze ģimenē (p = 0,519) – ietekme uz metaboliskā sindroma attīstību. Aptaukošanās postnatālais riska faktors, ekskluzīvas zīdīšanas ilgums, arī neietekmēja metaboliskā sindroma attīstību (p > 0,999). Metaboliskā sindroma varbūtība bērniem pieauga, palielinoties ķermeņa masas indeksam, un 11,13 reizes varbūtību palielināja tēva aptaukošanās.Secinājumi. Bērniem ar aptaukošanos jau agrīni tika novēroti sirds un asinsvadu sistēmas slimību un 2. tipa cukura diabēta riska faktori. Desmitgadīgiem un vecākiem bērniem ar aptaukošanos bija augstāks asinsspiediens, paaugstināts kopējā holesterīna daudzums un augstāks insulīna rezistences koeficients HOMA-IR. Metaboliskā sindroma diagnoze tika apstiprināta gandrīz ceturtdaļai bērnu pētāmajā populācijā. Metaboliskā sindroma varbūtību nozīmīgi palielināja gan aptaukošanās pakāpe, gan arī vecāku aptaukošanās.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Risk Factors, Complications and Characteristics of Metabolic Syndrome in Obese Children and Adolescents. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2022) Gailite, Jurgita; Gardovska, Dace; Dzīvīte-Krišāne, Iveta
    Introduction. Public health research indicates that the prevalence of obesity is rapidly increasing not only among adults, but especially is rapidly increasing among adolescents, slightly less among young children. In Latvia, the prevalence of overweight and obesity is higher in seven-year-old boys compared to girls, 23.7 % and 21.8 %, respectively. However, for girls, this proportion has gradually increased since 2008 from 18.3 % to 21.8 %. Children and adolescents with obesity are at risk of early cardiovascular disease, arterial hypertension, dyslipidemia, metabolic syndrome, insulin resistance, type 2 diabetes mellitus, various types of tumors, orthopedic problems, serious psychological and neurological problems, and other health problems. Metabolic syndrome has a special role in adulthood and is associated with a higer risk for type 2 diabetes mellitus and cardiovascular disease. However, the definition, diagnostic criteria, risk factors, prevention, and treatment of metabolic syndrome in children and adolescents have not yet been standardized.Aim. To study the risk factors, complications and features of metabolic syndrome in children and adolescents with obesity.Materials and methods. The study included 198 children according to inclusion and exclusion criteria, including 181 children with obesity and 17 children with normal body weight. In the first phase of the study, the children were divided into groups according to weight and age, study group I – children 10 years and older with obesity, study group II – children under ten years with obesity, control group – children with normal body weight. In this study phase, prenatal and postnatal obesity risk factors were evaluated, and obesity complications were screened. The second phase of the study evaluated metabolic syndrome as defined by the International Federation of Diabetes at 10 years of age, only in children in study group I (n = 143). All research data were summarized in an Excel database and analyzed using RStudio V.1.4.1103. Differences were considered statistically significant if the significance level was p < 0.05.Results. There were no statistically significant differences regarding prenatal obesity risk factors, large birth weight (p = 0.530), maternal weight gain during pregnancy (p = 0.787), and a positive family history of type 2 diabetes mellitus (p > 0.999) between obese and normal weight children. No statistically significant differences were found in the duration of breast feeding (p = 0.120) between obese and normal weight children. A statistically significant difference was observed in the study groups only for the postnatal obesity risk factor – parental obesity (p = 0.004). Children with obesity had a high prevalence of parental obesity in study group I and group II, 79.8 % and 63.0 %, respectively, compared to children of normal weight. In children of normal weight, parental obesity was detected in only 33.3 % of the cases. Screening for obesity complications has shown statistically significant changes in cardiovascular disease, insulin resistance, and other biochemical parameters in obese children compared to normal weight children. In study group I, the median systolic blood pressure 123.0 (IQR 116.0; 132.0) and the median diastolic blood pressure 78.0 (IQR 71.5; 83.0) were significantly higher compared to controls, with the median systolic blood pressure 115.0 (IQR 110.0; 120.0) and the median diastolic blood pressure 70.0 (IQR 65.0; 76.0) (p = 0.012). No child had an elevated total cholesterol above 5.2 mmol/l in the control group, compared to 8.8 % in study group I. Children with obesity had a statistically significant higher median HOMA-IR in both study group I and group II, 3.9 (IQR 2.6; 5.6) and 2.3 (IQR 1.5; 3.4) in control group, respectively. The median HOMA-IR for children of normal weight was 1.1 (IQR 0.8; 2.1) (p < 0.001).In children in study group I, metabolic syndrome was diagnosed in 21 % (n = 30) according to the criteria developed by the International Federation of Diabetes. The incidence of metabolic syndrome in the study population increased with age, with 17.1 % of children diagnosed with metabolic syndrome between aged 10 to 16 years and 38.5 % of children over 16 years of age diagnosed with MS. Children with metabolic syndrome had significantly higher median weight (p < 0.001) and lower insulin sensitivity (p = 0.039) compared to children without metabolic syndrome. There was no evidence of prenatal risk factors for obesity such as large birth weight (p = 0.145), excessive weight gain during maternal pregnancy (p = 0.625), a positive family history of type 2 diabetes mellitus (p = 0.519) had an effect on the development of metabolic syndrome. The postnatal risk factor for obesity – the duration of exclusive breastfeeding also did not affect the development of metabolic syndrome (p > 0.999). The risk of metabolic syndrome in children increased with increasing body mass index, and the risk of metabolic syndrome was 11.13 times higher in the case of paternal obesity. Conclusions. Risk factors for cardiovascular disease and type 2 diabetes mellitus have been observed early in obese children. Children with obesity over 10 years of age had higher blood pressure, elevated total cholesterol and increased insulin resistance and HOMA-IR ratio. The diagnosis of metabolic syndrome was confirmed in almost a quarter of the pediatric study population. The risk of metabolic syndrome increased significantly with both the degree of obesity and the level of parental obesity.