Ar Covid-19 preventīvo uzvedību saistītie faktori Latvijas iedzīvotāju populācijā. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Promocijas darba mērķis ir izpētīt ar Covid-19 preventīvo uzvedību saistītos faktorus Latvijas iedzīvotāju populācijā. Promocijas darbs tika veikts divos posmos. Pirmajā posmā tika teorētiski izveidots un empīriski pārbaudīts ar Covid-19 preventīvo uzvedību saistīto faktoru integratīvais modelis, otrajā posmā tika teorētiski izveidots un empīriski pārbaudīts ar Covid-19 vakcinēšanās uzvedību saistīto faktoru integratīvais modelis.Izlase. Pirmajā posmā tika izmantoti dati no Latvijas iedzīvotāju izlases (n = 2608) vecumā no 18 līdz 74 gadiem (M = 46,42, SD = 13,86). Otrajā posmā tika izmantoti dati no reprezentatīvas Latvijas iedzīvotāju izlases (n = 1017) pēc administratīvi teritoriālā dalījuma vecumā no 18 līdz 75 gadiem (M = 46,53, SD = 16,22).Instrumentārijs. Promocijas darba pirmā posma pētījumā tika novērtēta Covid-19 preventīvā uzvedība, uzticēšanās Covid-19 informācijas avotiem, bailes no Covid-19, Covid-19 draudu novērtējums, ticība Covid-19 sazvērestības teorijām. Promocijas darba otrā posma pētījumā tika novērtēta Covid-19 vakcinēšanās uzvedība, vakcinēšanās motīvi, uztvertā ievainojamība, bailes no Covid-19, institucionālā uzticēšanās, uztvertais sociālais atbalsts no tuviniekiem un uztvertais sociālais atbalsts no paziņām.Procedūra. Pirmajā pētījuma posmā tika izmantoti dati no Sabiedrības veselības institūta Valsts pētījumu programmas (VPP) projekta “Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana” aptaujas “Covid-19 uzliesmojuma ietekmes uz psihisko veselību novērtējums”. Datus ievāca pētījumu centrs KANTAR, organizējot interneta aptauju 2020. gada jūlijā. Otrajā posmā tika izmantoti dati no VPP “Dzīve ar Covid-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē” aptaujas. Datus ievāca pētījumu centrs SKDS, organizējot tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās 2021. gada septembrī.Rezultāti. Promocijas darba pirmā posma rezultāti atklāja, ka ar Covid-19 preventīvo uzvedību ir saistīts Covid-19 draudu novērtējums, uzticēšanās Covid-19 informācijas avotiem un bailes no Covid-19, bet ne ticība Covid-19 sazvērestības teorijām. Savukārt no sociāldemogrāfiskajiem faktoriem ar Covid-19 preventīvo uzvedību ir saistīts vecums (lielāks vecums) un dzimums (sieviešu dzimums), bet ne izglītība, reģions (dzīvesvietas atrašanās vieta) un nodarbinātības statuss. Otrā posma rezultāti atklāja, ka ar Covid-19 vakcinēšanās uzvedību ir saistīti motīvi vakcinēties, lai pasargātu sevi no saslimšanas, lai pasargātu citus cilvēkus no saslimšanas un veicinātu kolektīvo imunitāti, lai varētu turpināt strādāt un / vai mācīties, institucionālā uzticēšanās un izglītības līmenis (augstākā izglītība). Uztvertais sociālais atbalsts no tuviniekiem ir negatīvi saistīts ar vakcinēšanās uzvedību, savukārt uztvertā ievainojamība, bailes no Covid-19, uztvertais sociālais atbalsts no paziņām, vecums un dzimums nav ar Covid-19 vakcinēšanās uzvedību saistīti faktori.Secinājumi. Covid-19 preventīvā uzvedība ir saistīta ar Covid-19 draudu novērtējumu, bailēm no Covid-19, uzticēšanos Covid-19 informācijas avotiem, vecumu (lielāks vecums) un dzimumu (sieviešu dzimums). Covid-19 vakcinēšanās uzvedība ir saistīta ar motīviem vakcinēties, lai pasargātu sevi no saslimšanas, lai pasargātu citus cilvēkus no saslimšanas un veicinātu kolektīvo imunitāti, lai varētu turpināt strādāt un / vai mācīties, kā arī ar institucionālo uzticēšanos un izglītības līmeni (augstākā izglītība).