Depresijas un somatoformās veģetatīvās disfunkcijas saistība ar veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu Latvijas iedzīvotājiem.

Abstract

Darba nosaukums: Depresijas un somatoformās veģetatīvās disfunkcijas saistība ar veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu Latvijas iedzīvotājiem. Darba mērķis: Analizēt pēdējā gada laikā diagnosticētas vai ārstētas depresijas un somatoformās veģetatīvās disfunkcijas saistību ar veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu. Maģistra darba hipotēze: Latvijas iedzīvotājiem, kuriem pēdējā gada laikā ir diagnosticēta vai ārstēta depresija vai somatoformā veģetatīvā disfunkcija biežāk izmanto veselības aprūpes pakalpojumus, nekā tie iedzīvotāji, kuriem depresija vai somatoformā veģetatīvā disfunkcija nav diagnosticēta vai ārstēta pēdējā gada laikā. Pētījuma dizains: Šķērsgriezuma pētījums Aktualitāte: Smagie depresijas traucējumi ir viens no izplatītākajiem garīgajiem traucējumiem visā pasaulē. Depresijas klīniskās izpausmes tiek plaši saistītas ar citiem garīgās veselības traucējumiem, tādiem kā trauksme un/vai somatiskie simptomi, kas mēdz izpausties kā slikts garastāvoklis, nomāktība, sāpes ķermeņa orgānos. Pacienti ar šādiem traucējumiem, kuri nepareizi interpretē sava ķermeņa fiziskās sajūtas vismaz pēdējo sešu mēnešu laikā ir pārliecināti, ka viņiem attīstās nopietna slimība, tāpēc, lai šīs pārliecības pārbaudītu, tiek regulāri apmeklētas medicīniskās iestādes. Ņemot vērā būtiskas demogrāfiskās un epidemioloģiskās pārmaiņas, psihiskās slimības arvien vairāk kļūst par primārās veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanas sloga noteicošu iemeslu, kā arī Latvijā arī strauji pieaug uzskaitē uzņemto pacientu skaits ar depresiju un somatoformiem traucējumiem. Rezultāti: Depresijas un/vai somatoformās veģetatīvās disfunkcijas izplatība pētījuma populācijas grupā sastādīja 4,4%. Depresijas un/vai somatoformās veģetatīvās disfunkcijas, kā arī hronisko slimību esamība palielina izredzes apmeklēt biežāk ģimenes ārstu līdz 1,8 reizēm, ārstu – speciālistu līdz 2,7 reizēm, izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu līdz 8,6 reizēm, kā arī būt hospitalizētam vai atrasties dienas stacionārā līdz 3,3 reizēm. Secinājumi: Personām, īpaši sievietēm un pieaugušajiem virs 55 gadiem, ar diagnosticētu depresiju un/vai somatoformo veģetatīvo disfunkciju ir izteikti lielākas izredzes vērsties pēc veselības aprūpes pakalpojumiem tādiem kā ģimenes ārsta prakse, ārsts – speciālists, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukšana, kā arī hospitalizācija vai dienas stacionāra apmeklēšana. Riska grupā biežākai veselības aprūpes izmantošanai ir pakļauti arī cilvēki ar trīs un vairāk hroniskām slimībām. Priekšlikumi: Gan ģimenes ārstiem, gan ārstiem – speciālistiem ir jāpievērš lielāka uzmanība pacientu riska grupām: pacientiem ar hroniskām slimībām, sievietēm, vecākā gadagājuma cilvēkiem, kā arī personām, kurām nav dzīves partnera, novirzot personu pie cita speciālista piemēram, pie klīniskā psihologa konsultācijas saņemšanai. Saturs: 67 lpp., 8 tabulas, 1 attēls, 5 pielikumi, 72 literatūras avoti Valoda: Latviešu valoda

Title: The relationship between depression and somatoform vegetative dysfunction, and primary health care services usage in population of Latvia. The aim of study: To analyze the relationship between diagnosed depression and somatoform vegetative dysfunction in the last year and primary health care services. Hypothesis: Residents of Latvia, who have been diagnosed or treated for depression or somatoform vegetative dysfunction in the last year are more likely to use health care services than residents for whom depression or somatoform vegetative dysfunction has not been diagnosed or treated in the last year. Study design: Cross-sectional study Background: Strong forms of depressive disorders are most often encountered as common mental health diseases in the world. Manifestations of clinical depression are frequently related to other mental health problems and/or somatic symptoms such as bad mood, dispiritedness and body pains. Patients who experience mental health problems and misinterpret their body sensations in the last six months are convinced of having a serious illness. This becomes the main reason for a more frequent attendance to health facilities. After examining recent demographical and epidemiological changes and major increases in diagnosed depression and somatoform dysfunction cases, it can be stated that mental health illnesses become a primary reason for attending health care services. Results: Depression and/or somatoform vegetative dysfunction has been diagnosed in 4,4% of the population under study. The presence of chronic diseases among depression and/or somatoform vegetative dysfunction rise the probability of increased attendance rate to a family doctor’s practice up to 1,8 times, specialized doctor – up to 2,7 times, calling an emergency medical service – up to 8,6 times and hospitalization or attending day hospital – up to 3,3 times. Conclusion: Women and individuals over 55 years with diagnosed depression and/or somatoform vegetative dysfunction are more likely to seek health care from a family doctor’s practice, specialized doctor, an emergency medical service as well as a high probability of hospitalization or attending day hospital. Individuals with three or more chronic diseases also belong to the group of risk with a need for increased attendance at the health facilities. Proposals: Both family doctors and specialized doctors must pay more attention to patients at risk groups: patients with chronic diseases, women, the elderly people, as well as persons who do not have a life partner, referring the person to another specialist, for example, clinical psychologist for consultation. Content: 67 pages, 8 statistical tables, 1 image, 5 annexes, 72 literary sources and references to other review research papers. Language: Latvian