Spiediena sadales izmaiņas starp ķermeņa virsmu un riteņkrēslu, veicot ikdienas aktivitātes pacientiem ar muguras smadzeņu bojājumu hroniskā stadijā

Abstract

ANOTĀCIJA

Aktualitāte: Pacientiem ar muguras smadzeņu bojājuma sekām izgulējumi ir izplatītākā komplikācija kas sastopama gan subakūtajā, gan hroniskajā periodā. Līdz pat 60% no hospitalizētiem pacientiem ir risks izveidoties izgulējumam. Izgulējumi rodas apmēram 2,5-4% no visiem hospitalizētiem pacientiem. Mērķis: izmērīt un salīdzināt spiediena sadali starp ķermeņa virsmu un riteņkrēslu dažādu ikdienas aktivitāšu veikšanas laikā pacientiem ar muguras smadzeņu bojājumu hroniskā stadijā. Dalībnieki: Pētījumā piedalījās 6 pacienti ar muguras smadzeņu bojājumu hroniskā stadijā, kuri ikdienā pārvietojas riteņkrēslā, ir sasnieguši 18 gadu vecumu, ar stabilu veselības stāvokli un spēj lasīt un saprast aptauju latviešu valodā. Instrumenti: Izgulējuma riska noteikšanai tika pielietota Braden skala (N. Bergstrom, B.J. Braden, A. Laguzza, V. Holman, 1987). Ikdienas aktivitāšu aptaujas lapa (G. Kielhofner, J. Hawkins Watts, 1986) tika pielietota, lai iegūtu informāciju par pacienta nodarbju līdzsvaru ikdienā. Pētījuma dalībnieku funkcionēšanas neatkarības līmeni noteiks izmantojot SCIM (Catz A., Itzkovich M., Steinberg F., Philo O., Ring H., Ronen J. et al., 2002). Spiediena mērīšanas ierīce ForeSite SS, lai noteiktu spiediena sadali starp pacienta ķermeņa virsmu un riteņkrēslu. Datu analīze: Datu analīzei tika izmantota MS Excel programma, lai apkopotu datus. Iegūtie novērtējuma un spiediena kartes rezultāti tika aprakstīti. Informācija no intervijas tika analizēta saturiski. Rezultāti: Spiediena kartes mērījuma rezultātus ietekmēja pacienta sēdēšanas poza kā arī riteņkrēsla aprīkojums. No Braden skalas iegūtajiem datiem var secināt, ka izgulējumu risks ir visiem dalībniekiem. Izgulējuma attīstības risku ietekmē pacienta funkcionēšanas spējas un mobilitāte. Visi dalībnieki ilgstošu laiku pavada riteņkrēslā, kas veicina izgulējumu attīstību. Secinājumi: No iegūtajiem datiem var secināt, ka izgulējumu attīstību ietekmē vairāki faktori, kā piemēram, sēdēšanas poza, ķermeņa masas indekss, funkcionēšanas spējas, riteņkrēsla aprīkojums un sēdēšanas ilgums. Atslēgas vārdi: Muguras smadzeņu bojājums, izgulējumi, pacients, Persona-vide-nodarbe modelis.

ABSTRACT

Introduction: In patients with spinal cord injury, bedsores are the most common complication in both the subacute and chronic periods. Up to 60% of hospitalized patients are at risk of developing bedtime. Bedsores occur in approximately 2.5-4% of all hospitalized patients. Aim of the research: To measure and compare the pressure distribution between the body surface and the wheelchair during various daily activities with chronic spinal cord injury. Participants: The study involved 6 patients with chronic spinal cord injury who move around in a wheelchair on a daily basis, have reached the age of 18, are in good health and are able to read and understand the survey in Latvian. Participants: The study involved 6 patients with chronic spinal cord injury who move around in a wheelchair on a daily basis, have reached the age of 18, are in good health and are able to read and understand the survey in Latvian. Instruments: The Braden scale was used to determine the risk of bedsores (N. Bergstrom, B. J. Braden, A. Laguzza, V. Holman, 1987). The daily activity questionnaire (G. Kielhofner, J. Hawkins Watts, 1986) was used to obtain information about the patient's daily activities. The functional independence of the study participants will be determined using SCIM (Catz A., Itzkovich M., Steinberg F., Philo O., Ring H., Ronen J. et al., 2002). ForeSite SS pressure map to detect pressure wheelchairs between the patient's body surface and the wheelchair surface. Data analysis: MS Excel was used to collect the data for data analysis. The results of the evaluation and pressure map were described. The information from the interview was analyzed in terms of content. Results: The results of the pressure chart measurements were influenced by the patient's sitting position as well as the wheelchair equipment. From the data obtained on the Braden scale, it can be concluded that all participants are at risk of bedsores. The risk of developing bedsores is affected by the patient's ability to function and mobility. All participants spend a long time in a wheelchair, which promotes the development of bedsores. Conclusions: From the data obtained, it can be concluded that the development of bedsores is influenced by several factors, such as sitting position, body mass index, functional capacity, wheelchair equipment and sitting duration. Key words: Spinal cord injury, bedsores, patient, Person-environment-occupation model.