Pirmspensijas vecuma iedzīvotāju izpratne par insultu: simptomiem un attīstības riska faktoriem

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Pirmspensijas vecuma iedzīvotāju izpratne par insultu: simptomiem un attīstības riska faktoriem”. Pētījuma mērķis noskaidrot pirmspensijas vecuma iedzīvotāju izpratni par insultu, insulta simptomiem un insulta attīstības riska faktoriem. Darba ietvaros tika izvirzīti trīs uzdevumi, lai tiktu sasniegts pētījuma mērķis: 1. Noskaidrot pirmspensijas vecuma sieviešu izpratni par insultu, insulta simptomiem un insulta attīstības riska faktoriem 2. Noskaidrot pirmspensijas vecuma vīriešu izpratni par insultu, insulta simptomiem un insulta riska faktoriem. 3. Salīdzināt iegūtos datus par pirmspensijas vecuma sieviešu un vīriešu izpratni par insultu, insulta simptomiem un insulta attīstības riska faktoriem. Pētījuma hipotēze - pirmspensijas vecuma sievietēm un vīriešiem izpratne par insultu, insulta simptomiem un insulta attīstības riska faktoriem būtiski neatšķiras. Lai sasniegtu pētījuma mērķi, tika izmantota kvantitatīvā, neeksperimentālā pētījuma metode. Pētījumā piedalījās pirmspensijas vecuma iedzīvotāji no 55 līdz 64 gadiem. Pētījuma respondenti tika atlasīti ar nevarbūtīgo izlasi un sniega pikas metodi. Kopumā pētījumā piedalījās 202 respondenti no kuriem 101 sieviete un 101 vīrietis. Pētnieciskais darbs sastāv no teorētiskās un praktiskās daļas. Teorētiskajā daļā tiek aprakstīts insults, insulta riska faktori un insulta simptomi. Praktiskā daļa sastāv no pētījuma metodoloģijas apraksta, iegūto datu apstrādes, rezultātu interpretācijas, secinājumiem. Pētījuma rezultāti atspoguļo, ka izlasē galvenokārt nepastāv statistiski nozīmīga atšķirība starp sieviešu un vīriešu zināšanām par insultu, tā simptomiem un attīstības riska faktoriem, līdz ar to var secināt, ka dzimums nav uzskatāms par noteicošo faktoru izpratnē par insultu. Statistiski nozīmīgas atšķirības pastāvēja pie šādiem faktoriem: Kas ir insults? Vecums – kā insulta faktors; runas traucējumi un sejas asimetrija kā insulta simptomi. Bakalaura darbā ir 10 attēli, izmantoti 36 literatūras avoti. Darba apjoms bez pielikumiem ir 32 lapaspuses, pielikumi 4 lapaspuses.

The topic of the Bachelor’s thesis is „Societies in pre-retirement age understanding about stroke: symptoms and developmental risk factors”. The study aims to find societies in pre-retirement age understanding about stroke, its symptoms, and developmental risk factors. Within the work there were raised three tasks that will help to reach the study aim: 1. Find out about women in pre retirement age understanding about stroke, its symptoms, and developmental risk factors. 2. Find out about men in pre-retirement age understanding about stroke, its symptoms, and developmental risk factors. 3. Compare obtained data about women and men in pre-retirement age understanding about stroke, its symptoms, and developmental risk factors. Study hypothesis- women and men of pre-retirement age understanding about stroke, its symptoms, and developmental risk factors is not significantly different. To achieve the aim of the study a quantitative, non-experimental research method was used. In the study participated society in pre-retirement age aged from 55 to 64 years. Study respondents were selected by the improbable sample and snowball method. Overall 202 respondents participated in the study, 101 were women and 101 were men. The study work consists of the theoretical and practical parts. The theoretical part describes stroke, stroke risk factors, and stroke symptoms. The practical part consists of the research methodology, processing of the obtained data, interpretation of the results, and conclusions. Results of the study show that statistically there is no significant difference between women’s and men’s understanding about stroke, its symptoms, and developmental risk factors, therefore it can be concluded that gender is not considered to be determining factor in the understanding of stroke. Statistically significant differences existed at the following factors: What is stroke? Age – as stroke factor; speech disorders and face asymmetry as stroke symptoms. In the Bachelor’s thesis, there are 10 pictures and 36 literature sources were used. The volume of the work without appendices is 32 pages, appendices are 4 pages.